Pārstāvis: Kristaps GerliņšPublicēta: 24. Apr (2016)

PAR STINGRĀKIEM ALKOHOLA IEROBEŽOJUMIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
631
Jau parakstījuši 631
9'369

Ierobežot alkohola iegādāšanos tirdzniecības vietās valstī, samazināt alkohola patēriņu, kā arī stingrāk kontrolēt alkohola lietošanu publiskās vietās jo Eiropā esam augšgalā alkohola patēriņā uz vienu cilvēku. (skatīt pievienoto .pdf dokumentu)

Iesaku alkohola tirdzniecības vietās(veikalos, lielveikalos, DUS, kioskos) stingrāk ierobežot(AIZLIEGT) tā iegādi. Iniciatīvas ietvaros VISA VEIDA alkohola iegādi/pārdošanu atļaut piemēram darbadienās un Sestdienās no plkst. 10.00-22.00, Svētdienās no plkst. 12.00-21.00, bet svētajās dienās(Ziemassvētku laikā, Lielajā piektdienā, pirmajās un otrajās Lieldienās) Aizliegt vispār apreibinošo dzērienu pārdošanu un iegādāšanos augstāk minētajās tirdzniecības vietās. Pāris Eiropas Savienības valstis kur ir spēkā ierobežojumi par alkoholisko dzērienu iegādi: Norvēģijā: Darba dienās līdz 18.00, Sestdienās līdz 15.00, Svētdienās nepārdod, izņemot bāros. Somijā: No 09:00 - 21:00, lielveikali ir slēgti Svetdienās un valsts svētku dienās. Zviedrijā: Darbadienās no 10:00 - 18:00, Sestdienās no 10:00 - 13:00, Svētdienās nepārdod. Īrijā: Darba dienās no 10:30 - 22:00, Svētdienās no 11:00 - 22:00 Ziemassvētku dienā un Lielajā piektdienā ir aizliegta pārdošana. Spānijā: Lielu notikumu vai svētku laikā tiek ierobežota alkoholisko dzērienu pārdošana. Un daudzās citās valstīs ir specifiski ierobežojumi katrā pašvaldības pārziņā.

Sabiedrība no tā iegūs mazāk apreibušu un agresīvu cilvēku uz ielām. Tīrāku vidi jo būs mazāk izlietotās un izmestās pudeles uz ielām. Kvalitatīvāku darba spēku jo nevarēs iegādāties un lietot apreibinošo dzērienu pirms darba dienas uzsākšanas. Kā arī liks padomāt svētajās dienās par dzīves kvalitāti un būt ģimeniski kopā bez apreibinošo vielu iegādes/lietošanas. Samazināsies alkohola patēriņš, tādējādi arī samazināsies risks īpaši jauniešu vidū pārdozēt grādīgos dzērienus.

Pievienots dokuments

fs4-consumption-9_NEW_web_extended.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Reklāmas ierobežojumi uz alkohola patēriņu tomēr atsaucas15. Jul (2019)

Nav tiesa, ka alkohola patēriņa rādītāji nemaz nav saistīti ar alkohola reklāmas ierobežojumiem. Vērtējot Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētājas Baibas Liepiņas komentāru par Veselības ministrijas (VM) plānu alkohola patēriņa mazināšanai, tā raksta TVNET.

Portāla publikācija ir veidota pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projekta Re:Check ietvarā.

VM ir nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku ir audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Re:Check vērtē, ka B. Liepiņa savos izteikumos tomēr nav precīza.

"Mums alkohola reklāma televīzijā un radio ir aizliegta kopš 1998. gada. Un patēriņš stiprā alkohola pozīcijā visu laiku palielinās. Līdz ar to varam izdarīt secinājumu, ka tiešā veidā reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu," argumentē B. Liepiņa.

Portāls norāda, ka LRA vadītājai ir taisnība, ka stiprā alkohola reklāma elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ir aizliegta jau aptuveni 20 gadus. Radio un televīzijā, ievērojot dažādus satura nosacījumus, atļauts reklamēt alu un vīnu. VM priekšlikumi paredz pilnībā aizliegt arī šo dzērienu reklamēšanu.

Liepiņas teiktais, ka stiprā alkohola patēriņš "visu laiku pieaug" tomēr nav gluži precīzs.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) alkohola patēriņu pa dzērienu veidiem aprēķina kopš 2005. gada, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju par akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Šajā laikā lielākais stiprā alkohola patēriņš vidēji uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, ir bijis 2007. un 2008. jeb tā sauktajos treknajos gados. Krīzes laikā tas ievērojami samazinājies, bet vēlāk atkal lēnām audzis, pirmskrīzes apjomu gan nesasniedzot.

Pēdējos pāris gados statistika atkal uzrāda strauju pieaugumu, kas daļēji varētu būt saistīts ar tā saukto alkotūrismu. Proti, SPKC datos iekļauti arī tie spirtotie dzērieni, kurus zemāku cenu dēļ Latvijā iegādājas un līdzi aizved Igaunijas, Somijas un citu valstu iedzīvotāji. Saskaņā ar VID aplēsēm, kas tapušas, aptaujājot mazumtirgotājus, Igaunijas pierobežā 2017. gadā realizēti ap 14% visa Latvijā pārdotā alkohola, neskaitot alu. Pērn – vēl vairāk. Uz to, ka Latvijas iedzīvotāju patēriņš pēdējos gados tāpēc faktiski varētu būt mazāks par datos atspoguļoto, norāda arī VM. Jāpiebilst, ka SPKC statistikā nav iekļauts nelegālā alkohola patēriņš.

B. Liepiņa, runājot par reklamēšanas aizlieguma neefektivitāti, norāda tikai uz stiprā alkohola patēriņa pieaugumu. Taču SPKC dati rāda, ka proporcionāli vairāk patēriņš audzis alum un vīnam, ko reklamēt atļauts.

B. Liepiņa sacīja, ka stiprā alkohola patēriņa pieaugums, neraugoties uz reklāmas aizliegumu, ļauj izdarīt secinājumu, ka reklāma neatstāj tiešu ietekmi uz patēriņu. Arī vēlāk viņas intervijā teiktais bija balstīts uz pieņēmumu, ka šādas ietekmes nav.

Reklāmas asociācijas vadītāja telefonsarunā ar Re:Check nevarēja minēt pētījumus, kas apstiprinātu saiknes neesamību starp reklāmu un alkohola patēriņa apjomu. Uz norādi, ka saiknes esamību min, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO) un uz pētījumiem sava plāna projektā atsaucas arī VM, Liepiņa sacīja, ka ziņojumu lasījusi, taču ar pētījumiem detalizēti nav paspējusi iepazīties. Laika trūkums arī esot ietekmējis viņas intervijā teikto. “Es tiešām domāju, ka reklāma neietekmē alkohola patēriņa apjomu,” sacīja Liepiņa, kā argumentu minot arī Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kas aizliedz tabakas un recepšu medikamentu, bet ne alkohola reklāmu televīzijā un radio.

PVO 2018. gada ziņojumā par alkohola lietošanu un veselību pasaulē secinājusi, ka alkohola reklāmas aizliegums vai visaptveroši ierobežojumi dažāda veida medijos ir viens no trim izmaksu ziņā efektīvākajiem instrumentiem. Pārējie divi ir grādīgo dzērienu fiziskas pieejamības ierobežošana, samazinot pārdošanas laiku, kā arī alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Secinājumi balstīti uz vairāku pētījumu rezultātiem, kas norāda uz reklāmas un citu mārketinga pasākumu saikni ar alkohola patēriņu īpaši jauniešu vidū.

Attiecīgi Re:Check secina, ka B. Liepiņai ir taisnība, ka, neraugoties uz stiprā alkohola reklāmas aizliegumu, tā patēriņš gadu laikā audzis, taču ne "visu laiku" un ne vienmērīgi. Starptautiski pētījumi apstiprina alkohola reklāmu saistību ar patēriņa apmēru, un uz tiem norādījusi arī VM, kuras priekšlikums paplašināt reklāmas ierobežojumus pašlaik tiek apspriests. Liepiņa, norādot tikai uz patēriņa pieaugumu, bet neņemot vērā citus potenciāli ietekmējošus apstākļus, kā arī pētījumus, kas apstiprina reklāmas ietekmi, būtisku informāciju noklusē.

FAKTI
- Latvijā ir aizliegta stiprā alkohola reklāma televīzijā un radio, kā arī alkoholisko dzērienu vides reklāma.
- VM iepriekš vērsusies valdībā, aicinot noteikt alus un vīna reklāmu aizliegumu televīzijā un radio laika posmā no plkst. 6 līdz 22, taču priekšlikums neguva atbalstu.
- Pret reklāmu ierobežošanu līdz šim iebilduši gan alkohola ražotāji, gan raidsabiedrības, gan Latvijas Reklāmas asociācija, norādot uz lielajiem zaudējumiem nozarei un medijiem.
- VM rīcības plāna (2020-2022) projekts paredz aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.

Avots: TVNET

AUTORS: MANA BALSS

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Alkohols no 21 gada vecuma" uzņemšanā RīgaTV24 12. aprīlī pl. 18:30! 11. Apr (2018)

Diskusiju raidījuma "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par alkohola pārdošanu cilvēkiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu.

Diskusijas dalībnieki:
- Moderators Māris Zanders
- Latvijas Alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Liniņš
- VSIA " Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Dr. Astrīda Stirna
- Latvijas Alkohola Nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols
- Veselības ministrijas sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa

Lai nodrošinātu vispusīgāku un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un cilvēka veselību.

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies jau šo ceturtdien, 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/1693037407483113/

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijā alkohola patēriņš ar katru gadu palielinās!19. Jul (2017)

Veselības ministrija (VM) norāda, ka alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības riska faktoriem Latvijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gada datiem reģistrētā alkohola patēriņš Latvijā ar katru gadu palielinās. Turklāt 2015. gadā alkoholu lietojušo iedzīvotāju vidū katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (21,5%) lietoja alkoholu riskantā veidā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VM plāno un īsteno nacionālo alkoholisma ierobežošanas politiku, kā arī atbalsta jaunas iniciatīvas alkoholisko dzērienu lietošanas mazināšanai un alkoholisma izplatības ierobežošanai.

VM izteiktais atbalsts iniciatīvām par alkoholisma ierobežošanu ir labs signāls iniciatīvai! Palīdzi aktualizēt iniciatīvu un savākt nepieciešamos parakstus par to!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE