Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Kristaps Toms GūtmanisPublicēta: 03. Jul (2020)

APMAKSĀT ĀRSTA NOZĪMĒTO PSIHOTERAPIJU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'671
Jau parakstījuši 10'671

Viens no pieprasītākajiem ārsta-speciālista pakalpojumiem Latvijā ir psihiatri, tomēr vēl joprojām nav atrisināts jautājums par ģimenes ārsta vai psihiatra nozīmētu un valsts apmaksātu psihoterapiju pacientiem. Vairumā gadījumu pacienta ārstēšana neaprobežojas tikai ar psihiatra ieteiktu medikamentozo ārstēšanu, bet arī ar speciālista vai ģimenes ārsta nozīmētu psihoterapijas kursu. Tas var būt vairāku mēnešu garumā, ietverot psihologa vai psihoterapeita apmeklējumu apmēram reizi nedēļā. Latvijā vidēji viens psihologa vai psihoterapeita apmeklējums valsts medicīnas iestādēs vai speciālistu privātpraksēs (apmēram 45 minūšu ilga konsultācija) izmaksā no 40 līdz 60 eiro. Tas psihoterapiju Latvijā padara par grūti pieejamu pakalpojumu daudziem. Tas savukārt neļauj novērst ciešanas, pasliktina cilvēku labklājību un arī ekonomiku, jo nelabvēlīgi ietekmē darbaspējas. Vairākās Rietumeiropas valstīs, tostarp Dānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, valsts finansējums nodrošina ģimenes ārsta nozīmētu, regulāru psihoterapiju pacientiem bez maksas.

Psihoterapija mūsdienu medicīnā ir neaizstājama. Pakalpojuma dārdzības dēļ, kas psihoterapiju padara nepieejamu Latvijas vidusmēra iedzīvotājam, ir jānosaka valsts apmaksātu ģimenes ārsta vai ārsta-psihiatra nozīmētu psihoterapiju pacientiem.

Līdz ar to sabiedrība kļūs veselīgāka, labklājīgāka un arī tiesiski paļāvīgāka, jo izvērstāk tiks garantētas tiesības uz veselības aizsardzību. Valsts iegūs veselākus un darbaspējīgākus iedzīvotājus.

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvai pa pēdām: pieaug bezmaksas psihiskās palīdzības saņēmēju skaits10. Nov (2022)

Jau kopš pagājušā gada maija iedzīvotājiem ir pieejama valsts apmaksāta psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība. Kā saziņā ar ManaBalss.lv norāda Veselības ministrija, daļēji tas ir arī Saeimā iesniegtās iniciatīvas nopelns – iniciatīva bija viens no argumentiem, ko ministrija izmantoja, rakstot informatīvo ziņojumu par finansējuma pieprasījumu.

Kā redzams Mandātu komisijas mājaslapā (71. punkts), pašas iniciatīvas "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju" statuss Saeimā aizvien ir "rozā", proti, ka tā ir izskatīšanā. Līdz ar 14. Saeimas komisiju darba sākumu ManaBalss.lv kopā ar iniciatīvas autoru lūgs atbildīgo Sociālo un darba lietu komisiju pārņemt un turpināt izskatīt arī šo iniciatīvu, kas praktiski ir ieviesta dzīvē, tomēr notikušajām pārmaiņām aizvien ir nepieciešami uzlabojumi.

Proti, kā norāda Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM), iedzīvotāju interese par jauno pakalpojumi ir daudz lielāka, nekā valsts to spēj nodrošināt. Valsts apmaksātu psihisko palīdzību piedāvā vien 99 speciālisti, tāpēc Nacionālais veselības dienests aicina pieteikties vēl pakalpojumu sniedzējus; īpaši trūkst psihoterapeitu – iniciatīvas prasībā norādīto speciālistu. Iedzīvotāji visbiežāk pēc palīdzības vēršas jau tad, kad problēma ir gana saasinājusies, un tad jau ar valsts apmaksātām desmit vizītēm vien nepietiek, norāda LSM.

Kopš pagājušā gada maija iedzīvotājiem ir pieejama valsts apmaksāta psiholoģiskā un psihoterapeitiskā palīdzība. Lai to saņemtu, nepieciešams ārsta nosūtījums. Pakalpojumu tobrīd ieviesa, lai mazinātu Covid-19 izraisītās sekas mentālajai veselībai. Taču Nacionālajā veselības dienestā (NVD) stāsta, ka šis pakalpojums būs arī turpmāk.

Dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Elīna Engelberga norāda, ka šobrīd pakalpojumu nodrošina 99 speciālisti.

"Kopš šī pasākuma uzsākšanas ir noslēgti līgumi ar 99 pakalpojuma sniedzējiem. Šobrīd esam izsludinājuši atkārtotu pieteikšanos. No dienesta puses aicinām speciālistus pieteikties šī pakalpojuma sniegšanai, lai arī turpmāk veiksmīgi attīstītu psiholoģiskās palīdzības sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem," saka E. Engelberga. Pārsvarā pieejami ir psihologi; mazāk – psihoterapeiti, un to pat trūkst.

Kopumā pakalpojumu piedāvā 16 psihoterapeiti, un tie visi ir pieejami Rīgā. Kopumā pakalpojums plašāk pieejams pilsētās, taču vizītes tiek piedāvātas arī attālināti. Ar speciālistu sarakstu, kuri sniedz konsultācijas, var iepazīties NVD mājaslapā.

Dienestā stāsta, ka, salīdzinot 2021. gadu, iedzīvotāju atsaucība tikai pieaug. "Ja 2021. gadā līdz gada beigām apmeklējuši bija 1300 pacienti, tad 2022. gada astoņos mēnešos tie ir jau 1900," stāsta E. Engelberga.

Kas tad iedzīvotājus satrauc? Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas vadītāja Evelīna Mūze norāda, ka pašreizējā situācija ir spēcīgs katalizators jau esošajām problēmām. Pieaug agresivitāte un vardarbība, līdz ar to pieaug arī atkarības.

"Atkarības raisa esošā nenoteiktība, kas saistīta ar apkārtējo situāciju – karš, pandēmija. Tāpat šī situācija raisa satraukumu, bailes, nemieru un agresivitāti. Kā cilvēki tiek ar to galā – iziet no ierindas tie, kas ir mazāk emocionāli noturīgi un stabili. Tie parasti ir cilvēki ar atkarību psihi. Nāk jau tie, kuriem tiešām ūdens smeļas mutē, kas ar sevi netiek galā. Īpaši smagi ir reģionos," uzsver E. Mūze.

Valsts pašlaik apmaksā ne vairāk par desmit vizītēm. E. Mūze stāsta, ka pārsvarā visi izmanto desmit vizītes, taču daudziem vajag pat vairāk. Daļa turpina iesākto, taču nu jau par saviem līdzekļiem. Tomēr lielākā daļa turpināt saņemt palīdzību par paša naudu nevar atļauties.

Visbiežāk pie speciālistiem iet sievietes. "Vairāk tās ir sievietes, kas rūpējas par ģimeni, par bērniem un kurām ir arī daudz visādu jūtu un gaidu," norāda E. Mūze.

Savukārt pusaudžiem ir pieejama valsts apmaksāta programma depresijas un pašnāvības riska mazināšanai. To nodrošina Pusaudžu resursu centrs, un pilnas valsts apmaksātas programmas ilgums ir 3 mēneši.

Avots: LSM

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvu par nozīmētas psihoterapijas apmaksu Saeimā saista ar Covid-19 seku novēršanu18. Feb (2021)

Iniciatīvu par valsts apmaksātu ārsta nozīmēto psihoterapiju tās sākotnējā izskatīšanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā šonedēļ nodeva tālāk balsojumam tuvākajā plenārsēdē, par turpmāko tās izskatītāju vienbalsīgi iesakot Darba un sociālo lietu komisiju.

Līdz ar pieaicināto ekspertu komentāriem, 10’215 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju" politiķu vērtējumā guva arī paplašinājumu. Proti, tika secināts, ka Latvijā ir nesamērīgi maz psihoterapijas rezidentu un attiecīgi – jauno šīs nozares speciālistu.

63 ārsti-psihoterapeiti ir nepietiekami, lai segtu jau esošo pieprasījumu un jau pašlaik strādā ar lielāku slodzi par noteikto maksimumu – pieciem līdz sešiem pacientiem dienā, skaidroja Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas sekretāre Gunta Andžāne. Valsts apmaksātās jaunu ārstu-psihoterapeitu vietas nav pietiekamā daudzumā, tāpēc pērn rezidentūru beidza vien četri ārsti. Šogad rezidentūru beigs tikai viens ārsts-psihoterapeits, bet nākamgad – neviens. Tāpēc paralēli šīs iniciatīvas izskatīšanai Saeima skatīs arī attiecīgā finansējuma pieaugumu.

Tāpat politiķi secināja, ka šī iniciatīva pašlaik ir sevišķi aktuāla, jo sabiedrības psihiskā un psiholoģiskā veselība Covid-19 pandēmijas un tās paredzamo seku dēļ kļūs aizvien aktuālāka, un tā tas būs ilgstoši.

Līdz ar pieaugušo darba slodzi pandēmijas apstākļos ir problēma arī ar pašu ārstu-psihoterapeitu "izdegšanu", norādīja psihoterapeite Inese Putniece. Tāpēc psihoterapeitu asociācija pati ir radusi bezmaksas iespēju sniegt atbalstu pašiem mediķiem.

Sēdē klātesošie vienojās, ka segt pilnīgi visus nozīmētos ārsta-psihoterapeita pakalpojumus paredzami nebūs iespējams. To atzina gan politiķi, gan pieaicinātie eksperti, un arī komisijas attālinātajā sēdē klātesošais iniciatīvas autors. Paredzamais risinājums būtu valsts līdzmaksājums, piemēram, sedzot pusi no psihoterapijai nepieciešamā finansējuma.

Ārsts-psihoterapeits Voldemārs Švarcs norādīja uz četriem ieviešamajiem grozījumiem likumdošanā, lai –

- psihoterapeits ir tiešās pieejamības speciālists;

- ir astoņas valsts apmaksātas ārstu-psihoterapeitu rezidentūras vietas katru gadu; cita starpā tas palīdzētu arī noturēt Latvijā izglītotus speciālistus;

- mainītu finansējuma modeli, paredzot valsts līdzfinansējumu ārsta nozīmētiem psihoterapijas pakalpojumiem; tas nodrošinās gan psihoterapijas pakalpojumu ievērojami lielāku pieejamību, gan arī līdz ar pacientu līdzmaksājumu un atbildības dalīšanu nodrošinās, ka nauda vienkārši "neaizplūst";

- būtu bezmaksas psihoterapijas pakalpojuma iespēja nozares ārstiem un medicīnas māsām; jau pašlaik rehabilitācijas iespējas ir, un līdzekļi tiem tiek tērēti, tomēr tas pakalpojums, kas ir vislētākais, vismērķtiecīgākais un vistiešākais, apmaksāts netiek.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu13. Jan (2021)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Valsts nodrošinās bezmaksas psihoterapijas pakalpojumus ģimenēm16. Dec (2020)

Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem risināt emocionāli sarežģītas situācijas, ko raisījusi Covid-19 krīze, valsts nodrošinās bezmaksas psihoterapeita konsultācijas, raksta Latvijas portāls Medicine.

Šī ziņa sasaucas ar drīzumā Saeimā iesniedzamo iniciatīvu "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju". Tai pašlaik tiek vākts papildus atbalsts, lai garantētu, ka arī pēc pārbaudes iedzīvotāju reģistrā tiešām ir savākti nepieciešamie 10’000 parakstu saskaņā ar regulējumu – ka parakstītāji drīkst būt Latvijas pilsoņi vecumā no 16 gadiem.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, lūdzu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Lai gan plānotā palīdzība netiks nodrošinātā pietiekamā apjomā, Latvijas Psihoterapeitu biedrība atzinīgi vērtē valsts uzsākto iniciatīvu pilotprojekta veidā sniegt psihoterapeitisko palīdzību ģimenēm, kam tas visvairāk nepieciešams, raksta portāls Medicine. Pakalpojuma sniedzējs konkursa kārtībā vēl tiks izvēlēts, bet pēc līguma noslēgšanas tiks paziņota palīdzības saņemšanas kārtība.

Šis gads Latvijā un pasaulē aizrit Covid-19 ēnā. Vīruss ir mainījis pasaules kārtību un licis saprast, ka gan sabiedrībai kopumā, gan katram indivīdam ir vienlīdz svarīga kā fiziskā, tā arī garīgā un psihiskā veselība. Daudzi piedzīvo vēl nebijušu neziņu un stresu, kas izgaismo emocionālas problēmas ģimenēs.

Valsts policijas un bāriņtiesu pieredze liecina, ka jau pavasarī, ārkārtējās situācijas laikā, un arī pēc tam ir bijis daudz vairāk konfliktu ģimenēs – gan strīdi, gan vardarbība. Iespējams, saasinājumu iemesls ir arī tas, ka ģimenes neierasti daudz laika pavadīja izolēti dzīvesvietā, tāpat psiholoģisku spriedzi radīja risks palikt bez darba vai pat tā zaudējums un ienākumu samazināšanās.

Tāpat Covid-19 laikā palielinās psihisko slimību risks vienlaikus ar to, ka pastiprinās arī jau esošie psihiskās veselības un uzvedības traucējumu simptomi kā reakcija uz stresu.

Daudzām ģimenēm šobrīd lieti noderētu psihoterapeita atbalsts, bet tas ir maksas pakalpojums – viena konsultācija maksā 30-70 eiro. Par īstermiņa psihoterapeitisku atbalstu var uzskatīt līdz desmit konsultācijām, bet jau tas daudzām ģimenēm ir pārlieku liels finansiāls slogs. Diemžēl bieži vien vecākiem trūkst finanšu līdzekļu, lai to atļautos, tāpēc domstarpības ģimenē turpinās, tā nodarot arvien lielāku emocionālu kaitējumu bērnam.

Vēl viens iemesls, kāpēc ģimenes nevēršas pie speciālistiem, ir tas, ka trūkst pārliecības, ka psihoterapija tiešām palīdzēs. Daudzkārt ģimenēm ir vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, bet arī īstermiņa desmit konsultāciju atbalsts var ļaut attiecību grūtībās nonākušām ģimenēm ieraudzīt līdz šim nepamanītus resursus un ar skatu no malas apzināties problemātiku.

Nesaņemot tūlītēju individuālu atbalstu, ģimenes diemžēl iekļūst daudz dziļākā krīzē – bērni var nonākt pat ārpusģimenes aprūpē, un tam psiholoģiskās sekas nav izmērāmas.

Speciālisti norāda, ka bērniem rodas emocionālas un psiholoģiskas problēmas, pasliktinās sekmes skolā un viņi netiek galā ar emocionālo spriedzi, meklējot vainu sevī. Bieži situācijās, kad pāra attiecībās rodas domstarpības, un ģimenē ir bērns, vecāki vēršas pēc risinājuma bāriņtiesā vai sociālajā dienestā, bet vēlāk meklē juridisko palīdzību pie advokāta, lai risinātu ar bērna turpmāko aprūpi saistītos jautājumus, kas visbiežāk beidzas ar ilgstošu tiesvedības procesu.

Lai risinātu šo problēmu, ir tapis izmēģinājuma projekts, kurā ģimene, kas smagi izjūt krīzes sekas, varēs saņemt līdz desmit bezmaksas ģimenes psihoterapeita konsultācijas.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas projektā "Par atbalsta sistēmas pilnveidi bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē" 12 mēnešus tiks sniegts ģimenes psihoterapijas pakalpojums Latvijas ģimenēm ar bērniem, kā arī bērniem no 12 līdz 18 gadu vecumam, kuru vecāki šķiras vai jau dzīvo šķirti.

Šis ir unikāls valsts nodrošināts pakalpojums ģimenēm, jo šobrīd nevienā pašvaldībā ar valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu šāds atbalsta instruments ģimenēm netiek nodrošināts. Ģimenes psihoterapija būtu efektīvs instruments, kas palīdzētu vecākiem iemācīties miermīlīgā, cieņpilnā ceļā rast kompromisus un pieņemt lēmumus, kas saistās ar bērna aprūpi un audzināšanu, tādējādi samazinot to gadījumu skaitu, kad vecāku domstarpību risināšanas procesā tiek nodarīts būtisks emocionāls kaitējums bērnam. Projekta mērķis ir sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm un arī atbrīvoties no stigmas, kas joprojām valda daļā sabiedrības, ka psihoterapija nevar būt plaša spektra pakalpojums.

Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem plānots nodrošināt 12 mēnešus, piesaistot pakalpojuma sniedzēju noteiktam konsultāciju stundu skaitam. Profesionāls atbalsts tiks nodrošināts kā individuālas ģimenes psihoterapijas konsultācijas visai ģimenei ar jebkura vecuma bērniem, turklāt nenosakot konkrētu ierobežojumu ģimenes problēmai – tā var būt gan vecāku šķiršanās, gan bērna uzvedības problēmas, vecāka psihiska slimība, tuvinieka zaudējums u.c.

Vienas konsultācijas ilgums plānots no stundas līdz pusotrai stundai vidēji vienu reizi nedēļā. Parasti pirmās trīs konsultācijas tiek veltītas ģimenes problemātikas izvērtējumam, bet situācijas risināšana sākas tikai no ceturtās reizes, tāpēc katrai ģimenei nepieciešamais konsultāciju skaits būs citāds – no 5 līdz, maksimums, 10 konsultācijām.

Tomēr, kā jebkurā terapijā, katru situāciju speciālists vērtēs individuāli. Ja ģimenei būs rekomendēts un tā vēlēsies apmeklēt vairāk nekā 10 konsultācijas, par katru nākamo būs jāmaksā pašiem.

Izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojums sertificētu ģimenes psihoterapeitu privātpraksēs tiks piedāvāts ģimenēm visā Latvija, tomēr visvairāk pieejamu speciālistu ir Rīgā un Rīgas reģionā. Plānots, ka izmēģinājuma projektā ģimenes psihoterapijas pakalpojumu varēs saņemt arī citur Latvijā dzīvojošie, ja ģimenes psihoterapijas pakalpojums tiks rekomendēts kā nekavējoties nepieciešams.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir izsludinājusi pakalpojuma sniegšanas iepirkuma konkursu, lai izvēlētos tās psihoterapeitu privātprakses, kur ģimenes ar bērniem varēs saņemt šo terapiju. Pakalpojuma saņemšanas kārtībā būs zināma vēlāk.

Realitātē šī terapeitiskā palīdzība būtu vajadzīga lielākam skaitam ģimeņu, tomēr šā projekta īstenošana ir sākums, un tas ir labāk nekā nekas. Tas arī nozīmē, ka Latvijā, kaut lēnām, bet tiek novērtēta arī psihiskā veselība, kas iet roku rokā ar fizisko veselību un materiālo labklājību.

Jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā ģimenes psihoterapija ir atzīta pierādījumos balstīta metode, un tur to sedz valsts veselības apdrošināšana. Igaunijas piemērs ir pārdomāts un tālredzīgs, tādēļ Latvijas Psihoterapeitu biedrība cer, ka šis pilotprojekts kalpos kā pirmais solis valsts rūpēs par Latvijas ģimeņu psihisko veselību.

Avots: portāls Medicine

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu14. Dec (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Prasība pēc sakārtotas pārvaldības – lasāma starp rindiņām11. Aug (2020)

Nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sevi apzīmogojuši ar mūžīgā darba ņēmēja zīmogu – tā līdz ar iniciatīvu "Ļausim mazajam biznesam izaugt" nesenā komentārā spriež laikraksta "Diena" ekonomikas ziņu nodaļas redaktore Magda Riekstiņa.

Pirms pāris nedēļām publicētā iniciatīva palēnām gūst iedzīvotāju atbalstu un arī mediju ievērību.

Latvijā ir gana daudz cilvēku, kurus interesē sava biznesa uzsākšana, bet no tā attur uzņēmējdarbības sākšanas grūtības, jo nodokļu slogs jaunajam un mazajam biznesam ir tāds pats, kā jau nostiprinātam un pieredzējušajam. Tā argumentē iniciatīvas autors, un uz to norāda arī "Dienas" komentētāja.

Tāpat tiek izcelts, ka pilsoņi iedziļinās nodokļu politikā un piedāvā savu redzējumu par to, kādi uzlabojumi jāveic, nevis tikai lamā politiķus, un tas ir pozitīvs rādītājs. Un pozitīva ir arī sapratne par mazo biznesu kā tautas uzņēmīguma un ekonomiskā rosīguma atraisītāju.

Pēdējā laikā ManaBalss ir publicējusi vairāku autoru iniciatīvas, kas līdz ar nodokļu atvieglojumiem, prasītajām garantijām un nodokļu ieņēmumu pārdali praktiski skar valsts budžeta izdevumu daļu. Saskaņā ar publicētajiem iniciatīvu kvalitātes kritērijiem ManaBalss uzmanīgi vērtē ierosinājumus, ar nosacītu vienojošo moto "Dodiet mums vairāk naudas". Jo ir skaidrs, ka nodokļi ir jāmaksā un ka valsts un pašvaldību izdevumu ailei pretī ir jābūt arī adekvātai ieņēmumu pozīcijai.

Tāpēc pastāvīgs ManaBalss jautājums šāda veida topošo iniciatīvu autoriem ir – bet no kurienes šo jūsu prasīto naudu valsts ņems? Ja cilvēks par to nav aizdomājies – par sava ierosinājuma fiskālo, sociālo un darba tirgus ietekmi, tad iniciatīvas publicēšana parasti ievelkas, kamēr kopā ar autoru un piesaistītajiem ekspertiem mēs nonākam pie līdzsvarota iniciatīvas formulējuma, lai tā atbalsta savākšanas gadījumā būtu arī ticami ieviešama.

Iznākumā ne tuvu katra "Dodiet mums vairāk naudas, un dodiet to tūlīt" prasība tiek publicēta un nodota balsošanai. Tomēr šādi likumdošanas maiņas priekšlikumi arī pēdējā laikā ir publicēti vairāki. Bez "Dienas" jau komentētās prasības par atvieglojumiem mazajam biznesam citas nesen – kopš jūlija sākuma – publicētas iniciatīvas ar paredzamu fiskālo ietekmi ir par "Minimālo mēnešalgu 630 eiro apmērā", "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās", "Samazinām PVN pārtikas produktiem", "Par veselības nozares budžeta palielināšanu" un "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju".

Katra no šīm prasībām savā veidā attiecas uz valsts budžetu, un ekonomistu un ekonomikas komentētāju tūlītējā reakcija ir par budžeta ieņēmumu aili – bet ko jūs liekat pretī? Tomēr jāņem vērā, ka šādi – konkrētajās prasībās tomēr sabalansēti un izsvērti – priekšlikumi nav par ekonomiku un sabiedrību kā nulles summas spēli. Ekonomika nav noteikta un nemainīga lieluma pīrāgs, no kura, dodot vienam lielāku gabalu, otram tiks mazāks. Pat ja procentuāli attiecībā pret IKP tā ir, tad reālajā vērtībā ekonomikas "pīrāgam" un katra tā gabala lielumam laika gaitā ir jāaug.

Jautājums ir par līdzsvarošanu – lai pieaugošie budžeta izdevumi vai plānota atteikšanās no kādas budžeta ieņēmumu daļas kopējo "pīrāgu" un tā atsevišķās daļas paredzami audzētu. Cik daudz un kurus tieši nodokļus mazajam biznesam ir jāatlaiž, lai celtu sabiedrības ekonomisko rosīgumu un ekonomikas radīto pievienoto vērtību? Kā tas ietekmēs Latvijas tirdzniecības bilanci? Kā līdzekļu piešķiršana pieejamai bērnu krīzes zobārstniecībai ietekmēs sabiedrības veselības stāvokli un līdz ar to – darba tirgu? Kā šī pati tūlītējo budžeta izdevumu pozīcija vidējā un ilgtermiņā ietekmēs vecāku sociālās drošības sajūtu un līdz ar to – demogrāfiju un migrāciju?

Neviens no šiem jautājumiem un leģitīmajiem, publiskas apspriešanas vērtajiem valsts rīcībpolitiku priekšlikumiem nav vienkārši no sērijas "Dodiet mums vairāk naudu tūlīt pat". Tie ir vienas vai otras sabiedrības daļas lūgumi palīdzēt viņiem un mums kā sabiedrībai tūlīt, lai drīz vien un paredzami mēs paši kā sabiedrība jau iegūtu šo ieguldījumu atpakaļ ar virsvērtību – veselību, uzņēmīgumu, uzticības kultūru, veselīgu patriotismu, radošumu utt. Un ekonomikas "pīrāgu" tas iznākumā lielāku audzē jau nevis ar izdevumiem, bet ar ieņēmumiem no jaunās vērtības un minimizētajiem riskiem, kuru rada tas pats atraisītais sabiedrības uzņēmīguma potenciāls, tiesiskuma un uzticēšanās sajūta un labāka veselība.

Ne mazāk leģitīms gan ir arī skeptiķu un kritiķu arguments, ka nauda gan šo prasību un priekšlikumu finansēšanai, gan to īstenošanas dēļ negūtu nodokļu ieņēmumu kompensēšanai ir vajadzīga tūlīt. Kur šo naudu dabūt tūlīt – sākot ieviest iniciatīvu eventuāli panāktās prasības? Uz augoša valsts parāda rēķina jeb uzliekot šodienas slogu rītdienas nodokļu maksātājiem? Diez vai tas ir attiecīgo iniciatīvu autoru un to parakstītāju domātais risinājums.

Attiecīgi starp rindiņām visām šīm dažādajām pilsoņu prasībām pēc lielākām labklājības garantijām un mazākiem nodokļiem lieliem burtiem ir rakstīta PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS – gan valsts, gan pašvaldību.

Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem tas nozīmē nopietni pievērsties publiskās pārvaldības strukturālajai dilemmai – kā biznesu un tā naudas plūsmas dabūt laukā no ēnu ekonomikas. Tā ir nopietna dilemma, apburtais loks. Jo nodokļus cilvēki labprātīgi maksā uzticības sabiedrībās jeb tur, kur ir kvalitatīvas un paredzamas sociālās, tiesiskās u.c. garantijas, savukārt to nodrošināšanai ir nepieciešami paredzami un pietiekami nodokļu ieņēmumi. Kādam šīs dilemmas risināšanai ir jāsper pirmais solis, un ne bez pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora spiediena, tomēr paredzami tām tomēr ir jābūt politiskajām elitēm, kuru teikšanā konkrētajā brīdī tā publiskā pārvaldība ir.

Attiecībā uz budžeta izdevumiem savukārt tā ir prasība pēc racionālas, pragmatiskas saimniekošanas ar tiem nodokļu ieņēmumiem, kas valstij un pašvaldībām jau ir. Tiesa – tie nav pietiekami Ziemeļvalstu līmeņa sociālajām u.c. garantijām tūlīt un tagad, tomēr tie ir absolūti pietiekami, lai tos pārvaldītu kaut vai tūlīt pēc to pašu Ziemeļvalstu labās prakses standartiem.

Nav noslēpums, ka efektivitātes rezerves, proti, izmaksu mazināšana un efektivitātes un saražoto pakalpojumu pievienotās vērtības celšana, publiskajā sektorā ir ievērojamas. Un runa nav par ierēdņu skaita vai atalgojuma samazināšanu. Varbūt pat pretēji.

Šai budžeta izdevumu racionālas pārvaldības aspektā runa toties noteikti ir par valsts kapitālsabiedrību profesionālu pārvaldību un par politiskā "feodālisma" likvidēšanu tautsaimniecības jomās – kad zemkopība, tieslietas, kultūra utt. tradicionāli ir partijas X vai Y pārmantojamā valdījumā. Pēdējos dažos gados šai ziņā ir vērojamas pārmaiņas, un tās kļūst arī mērķtiecīgākas. Tomēr publiskās pārvaldības sakārtošana pēc racionālas un profesionālas saimniekošanas principiem ir Latvijas lielais un politekonomiski pat galvenais jautājums.

Šī Latvijas akūtā nepieciešamība nav formulējama vienā likumprojektā, tāpēc šādas iniciatīvas ManaBalss platformā nav un paredzami arī nebūs. Tomēr, analizējot šovasar mums ienākošās un sevišķi publicētās iniciatīvas, šī tendence – PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS ir izteikta un skaidra, pat ja tā ir lasāma starp rindiņām.

Šī tendence un tai pamatā esošā attiecīgo iniciatīvu autoru un atbalstītāju izpratne par mazo, atsevišķo ierosinājumu un pārmaiņu lielo, strukturālo dabu un jēgu ir iepriecinoša un vieš cerību. Tas pats ir sakāms par politiķiem un ierēdņiem, kas nereti ir pat proaktīvi atvērti iniciatīvu uzklausīšanai un pārņemšanai savā dienaskārtībā.

Tas ir ievērojami un runā par labu Latvijas politiskajai kultūrai, ka no 36 pēc sabiedrības iniciatīvām ietekmētajiem likumiem, lielākā daļa – 19 – ir grozīti pirms šo iniciatīvu iesniegšanas attiecīgajās instancēs. Tas pats ir sakāms par itin pārliecinošo sabiedrības attieksmes un Saeimas politiķu balsojumu līdzību platformas ParvaiPret datos. Proti, šie dati liecina, ka pieņēmums "valdība/Saeima nestrādā manās interesēs" nav patiess.

Sabiedrības un Saeimas viedokļi par vairākumu politiskās dienaskārtības jautājumu ir par apbrīnojami līdzīgi. Tāpēc nav iemesla, kāpēc Latvijā nevarētu būt spēcīga uzticības sabiedrība. "Vienkārši" ir pa kripatiņai, pa solītim, pa nelielai pārmaiņai un uzlabojumam mērķtiecīgi un fokusēti uz to jāvirzās – uz iesaistītu un kritiski spriest spējīgu sabiedrību un atbildīgu, savu praksi arī pastāvīgi un mērķtiecīgi uzlabojošu publisko pārvaldi. Protams, ka tas nav vienkārši. Tomēr nedarīt nevar. Tāpēc savā jomā ManaBalss uztur dzīvu un darbīgu mūsu kopējo moto – "Tavai balsij ir nozīme"!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

AUTORS: MANA BALSS

Psihiskā veselība un rehabilitācijas iespējas – medijs un ManaBalss iniciatīvas autors pievērš sabiedrības uzmanību problēmai14. Jul (2020)

Psihiskās veselības joma ir mītiem un stereotipiem caurvītākā medicīnas nozare, un priekšstatu uzslāņojumi sabiedrībā attur cilvēkus no palīdzības saņemšanas brīžos, kad tā nepieciešama visvairāk. Tas savukārt ierobežo rehabilitācijas iespējas un galu galā daudziem liedz viņu pamattiesības – cilvēka cienīgu dzīvi.

Tā, atklājot publikāciju sēriju, raksta TVNET. Uzmanības pievēršana šai problēmai sasaucas ar ManaBalss autora iniciatīvu "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju", kas pamazām gūst nepieciešamo parakstītāju atbalstu.

Psihiskās veselības problemātiku Latvijā šobrīd veido vairāku faktoru kopums – pandēmijas izraisītais spiediens uz psihisko veselību, kopumā pasaulē pieaugošais psihiskās veselības izaicinājumu klāsts, un – mūsu pašu pagātne un tagadne – padomju laika izpratne un mantojums roku rokā ar šodienas naudas trūkumu un pārvaldes defektiem, raksta TVNET.

Mūsu līdzcilvēki šeit un šodien bieži atrodas uz robežas – starp iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un – tieši pretēji – izkrišanu cauri aprūpes tīklam.

Nereti tam iemesls ir finansiāls. Apmēram 45 minūšu ilga konsultācija pie speciālista izmaksā no 40 līdz 60 eiro, norāda ManaBalss iniciatīvas autors. Vairākās Rietumeiropas valstīs, tostarp Dānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, valsts finansējums nodrošina ģimenes ārsta nozīmētu, regulāru psihoterapiju pacientiem bez maksas.

Autors un iniciatīvas atbalstītāji prasa valsts apmaksātu ģimenes ārsta vai ārsta-psihiatra nozīmētu psihoterapiju pacientiem arī Latvijā.

Avots: TVNET; ManaBalss

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS