Pārstāvis: Aivars LauzisPublicēta: 10. Oct (2022)

PĀRCELT MINISTRIJAS NO GALVASPILSĒTAS UZ REĢIONU PILSĒTĀM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
1'032
Jau parakstījuši 1'032
8'968

Vēlos aktivizēt dzīvi Latvijas reģionos un panākt, lai reģioni dabiski un burtiski iekļaujas valsts mēroga politiskās dienaskārtības veidošanā. Tāpēc aicinu pārcelt Latvijas ministrijas uz dažādām reģionu pilsētām. Piemēram, Kultūras ministrija – Rēzeknē, Daugavpilī – Iekšlietu ministrija, Alūksnē – Aizsardzības ministrija.

Saziņa starp ministrijām un valdības līmenī jebkurā gadījumā notiek elektroniski, un nav vajadzības ministrijas uzturēt Latvijas dārgākajā pilsētā. Igaunijā Izglītības un zinātnes ministrija atrodas Tartu – pilsētā ar vēsturisku universitāti, tā stiprinot šo izcilības centru. Arī Latvijā mēs varam savas ministrijas saistīt ar reģionu pilsētām, stiprināt tajās jau esošo izcilību vienā vai otrā jomā un nākotnes attīstību.

Ilgākā termiņā ministriju uzturēšanas izmaksas, pārceļot tās uz reģioniem, paredzami samazināsies. Izīrējot vai pārdodot Rīgā esošās ēkas, iegūtos līdzekļus var izmantot ministrijām nepieciešamo ēku pārbūvei vai būvniecībai reģionos, kā arī infrastruktūrai. Līdz ar šo pārmaiņu reģionos būs papildus labi atmaksātas valsts darbavietas. Tas noteikti veicinās arī reģionu infrastruktūru un ekonomiku. Dzīvojot reģionos, valsts amatpersonām būs arī reālistiskāks priekšstats par valstī notiekošo.

Iniciatīvas jaunumi

Pašvaldības nosveras par labu ministriju pārcelšanas idejai02. Nov (2022)

Ideju par ministriju pārcelšanu no Rīgas uz reģioniem, lai gan ietaupītu līdzekļus, gan attīstītu reģionu centrus, atbalsta arī LSM uzrunātās pašvaldības.

Tikmēr Valsts kancelejā norāda, ka valsts pārvaldes reformā ir jau paredzēts izveidot reģionālos centrus, kuros strādāšot gan ministrijas, gan to pakļautībā esošās iestādes.

Pašlaik visas 13 ministrijas atrodas galvaspilsētā. Jelgavnieks un vēsturnieks Andris Tomašūns LSM sižetā norāda, ka ideja ir atbalstāma, bet nebūt neesot jauna.

"1930. gadu beigās, kad atjaunoja Jelgavas pili un pārcēla Lauksaimniecības fakultāti, šeit nodibinot Lauksaimniecības akadēmiju, arī Lauksaimniecības kamera nāca līdzi, un toreiz tā bija ministrija. 1990. gados mēs arī diskutējām par šo tēmu, tikai toreiz rīdzinieki ar rēķiniem [parādīja], ka tas lētāk nebūs," stāstīja vēsturnieks

Ideju par ministriju pārcelšanu uz reģioniem atbalsta arī uzrunātajās pašvaldībās. Latgalē kā galveno iemeslu minēja labāku darba kvalitāti un iespēju iedzīvotājiem pretendēt uz ierēdņu amatiem, nepametot sava novada teritoriju.

"Es tā savā skatījumā redzu, ka Iekšlietu ministrijai vajadzētu būt, piemēram, Rēzeknē. Šeit ir robežsardzes koledža, un tieši šeit, Latgalē, ir robeža gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju. Te uz vietas var visu to vairāk sajust un arī risināt problēmas, nekā sēžot 200 un vairāk kilometru attālumā," sprieda Ludzas novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Ināra Silicka (Latvijas Zaļā partija).

Kā norādīja Jelgavas novada priekšsēdis Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"), pašvaldību darbu tas būtiski neietekmēšot, bet savs ieguvums būšot.

"Pirmkārt, mazināsies Rīgā sastrēgumi. Otrkārt, telpas, ko piedāvājam, būs tirgus cenās lētākas, nekā to šobrīd piedāvā Rīgas teritorijā. Iespējas arī darbiniekiem atrast mājokli par saprātīgāku cenu nekā Rīgā, tā ka tur ir plusu vairāk nekā mīnusu, bet, protams, izaicinājums liels," atzina Lasmanis.

Kā skaidroja Valsts kancelejā, ministrijas uz reģioniem gan nepārvietošot, bet pie valsts pārvaldes reformas darbs jau notiekot. Tas paredzot Rīgā visas ministrijas apvienot vienā ēkā, bet reģionos izveidot reģionālos centrus, kuros darbotos gan ministrijas, gan ministrijas pakļautībā esošās iestādes.

Pašlaik scenāriji tiekot apspriesti darbnīcās jeb reģionālajos sprintos. Iezīmētas jau esot valsts uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošas telpas Liepājā un Daugavpilī. Bažas par šādu scenāriju gan pauž Pierīgas pašvaldības.

"Manā ieskatā, ja ministrijas apvieno vienā ēkā, tas darbu padara efektīvāku. Pārvietošana uz reģionālajām iestādēm arī būtu apsverama un apsveicama, bet tam, manā ieskatā, tomēr būtu jānotiek tuvāk Pierīgai. Kā piemērotas vietas es sauktu Jelgavu, Siguldu, Ogri," vērtēja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Latvijas attīstībai").

Jau novembra sākumā darbnīca jeb reģionālais sprints plānots Daugavpilī, kur klātienē tikšot domāts, kā un kādas iestādes tur varētu strādāt. Šāds modelis varētu sākt darboties ne ātrāk kā 2024. gadā.

Avots: LSM

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS