Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Jānis BrizgaPublicēta: 26. May (2016)

PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'308
Jau parakstījuši 11'308

Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, kura paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes. Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi - ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu.

Kādēļ šī sistēma līdz šim nav ieviesta? Nu jau aizgājusī 11. Saeima šo ideju noraidīja . Argumentācija – sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Paradokss - Latvijas ražotāji un daļa tirgotāju ir gatavi sistēmu apmaksāt, valstij tas neizmaksātu neko. "Ražotāji ir gatavi ieviest šo sistēmu un uzturēt to, ņemot kredītus," pavēstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ieviešot depozīta sistēmu, šo naudu nāktos atņemt atkritumu apsaimniekotājiem, atgriezt atpakaļ ražotājiem, kas to ieguldītu depozīta sistēmā. Ražotāji nenoliedz, ka visu šo gadu garumā izjutuši atkritumu apsaimniekotāju lobiju, lai nekas tādas nenotiktu. "Tā visu laiku ir bijis. Jā, tāds ir, un tas arī bremzē šo depozītsistēmas ieviešanu," atzīst Ināra Šure. Aicinu Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzēriena iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā.

SKDS veiktajā 1005 iedzīvotāju aptaujā 89% iedzīvotāju atbalsta depozītu sistēmas ieviešanu un tikai 7% aptaujāto atzina, ka viņus nemotivētu atgriezt izlietoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, ja viņi par to saņemtu atpakaļ naudu, piemēram, desmit centus par katru iepakojumu. Aptaujas rezultāts kārtējo reizi apliecina, ka depozīta sistēma būtu labs stimuls sabiedrībai izlietoto dzērienu iepakojumu atdot atpakaļ, būtiski uzlabojot līdzšinējos savāktā iepakojuma rādītājus un vides tīrību.

Iniciatīvas parakstītāji 11'308

Iniciatīvas jaunumi

Pateicoties 11 000 parakstītājiem, tiks izstrādāti priekšlikumi dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai!pirms 18 dienām

Pēc budžeta iesniegšanas VARAM sola iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai! Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi!

Lasi deputātu un ekspertu izteikumus par idejas ieviešanu: PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola uzreiz pēc budžeta iesniegšanas Saeimai iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šogad depozīta sistēma sāka darboties Lietuvā, jau ilgus gadus to īsteno Igaunijā, tāpēc Latvija palikusi pēdējā Baltijā, kurā tā vēl nav ieviesta.

Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi. Mēģinājumi to darīt gan ir bijuši vairākkārt, taču tie allaž sastapušies ar spēcīgu pretestību no dažādu organizāciju puses. Tā tas ir arī tagad, tomēr VARAM ir apņēmusies ieceri virzīt, un atbalstu tai izsaka arī Valsts prezidents.

"Ar depozīta sistēmas palīdzību, manuprāt, var visefektīvāk savākt to vērtīgāko iepakojuma daļu, kas mums ir – dažādas PET pudeles saldajiem dzērieniem, stikla pudeles, alumīnija bundžas – tādā veidā dabūjot kvalitatīvu materiālu, ko var otrreizēji pārstrādāt un nezaudēt vides resursus," saka biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Tāpēc "Zaļā brīvība" kopš pavasara ir pārņēmusi portālā "Mana balss" 11 tūkstošus balsu savākušo iniciatīvu – arī Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vasarā Saeima uzdeva VARAM līdz nākamā gada martam sagatavot ziņojumu, kurā būtu izpētīta Baltijas valstu pieredze un piedāvāti risinājumi iespējamiem likuma grozījumiem.

Visi līdzšinējie ministrijas mēģinājumi ieviest depozīta sistēmu – pirmā variācija bija jau pirms 15 gadiem – gan ir cietuši neveiksmi, un pretdarbība ir gaidāma arī tagad.

"Manā skatījumā tie galvenie zaudētāji un tie, kas varbūt visvairāk, visaktīvāk darbojas pret šīs depozīta sistēmas ieviešanu, ir brīvprātīgās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas ir "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un vēl dažas citas," vērtē Brizga.

Tā tas bijis iepriekš, un arī tagad "Latvijas Zaļā punkta" direktora Kaspara Zakuļa reakcija uz depozīta sistēmas pieminēšanu ir automātiski negatīva: "Es uzskatu, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta konteineru sistēma, kuru vēl varētu uzlabot un uzlabot, un konteineros jūs varat likt iekšā visu izlietoto iepakojumu, ne tikai atsevišķa veida PET pudeles un ierobežotā daudzumā stikla pudeles. (...) Nebūtu, protams, labi, tā teikt, ka mēs esam investējuši apmēram 80 miljonus kopā iepakojuma šķirošanas sistēmā, tagad, tā teikt, paslaucīsim to malā un ķersimies pie nākošās sistēmas."

Depozīta sistēmu pirms deviņiem gadiem atbalstīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA). Taču nu jau ilgāku laiku tās viedoklis ir noraidošs, atzīst LASUA vadītājs Jānis Vilgerts, kurš pastarpināti ir arī "Zaļās jostas" līdzīpašnieks: “Uzņēmumiem zaudējumi vienīgi varētu rasties no tā, ka pašlaik ir investētas milzīgas summas, izveidojot šķirošanas rūpnīcas, kurās PET ir viena no visdārgākajām komponentēm. Automātiski – ieviešot paralēlu sistēmu, tad tur tā PET plūsma samazinās un efektivitāte šīm sistēmām arī samazinās, un automātiski pieaugs tarifs. Jo viss šai pasaulē maksā, cik tas maksā.”

Nereti piesauktajām atkritumu biznesa lobija saitēm ar politiku Vilgerts ir spilgts piemērs. Savulaik bijis VARAM parlamentārais sekretārs. Līdz 2011.gadam Vilgerts bija arī aktīvs '"Jaunā laika" sponsors – ziedojumos un biedra naudās partijai kopā samaksājis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ar politiku vai politiķiem saistīti vairāki Vilgerta biznesa partneri, starp kuriem bijuši gan Zaļās partijas politiķi, piemēram, Indulis Emsis, gan ekspremjera Andra Šķēles znoti, gan Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā ilggadējam vides ministram gandrīz deviņu gadu laikā tā arī neizdevās panākt iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. "Jo varbūt tur galvenie iemesli, kāpēc nesanāca, bija politiskās gribas trūkums politiskajām partijām. Otrām kārtām arī bija lobijs no uzņēmēju puses, manuprāt, jo tai laikā, piemēram, dzērienu ražotāji kategoriski iebilda. Un ja tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji tā kā bija gatavi depozīta sistēmai, tad pret šo sistēmu bija ražotāji, un tā tas diemžēl netika pieņemts," atminas Vējonis.

Paradoksāli, bet starp taras depozīta sistēmas pretiniekiem vai vismaz skeptiķiem ir arī vairāki redzami Vējoņa kādreiz vadītās Zaļās partijas biedri. Piemēram, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere, kura vairākkārt medijos apgalvojusi – depozīta sistēma tikai izklausoties labi, un Igaunijā tā sekmīgi ieviesta tāpēc, ka pudeļu automāti tika piešķirti bez maksas kā reklāmas āķis. Igaunijā šo stāstu gan noliedz, un Bendere tā arī īsti nepaskaidro, kur guvusi šādu informāciju, tomēr joprojām netic, ka depozīta sistēma padarīs Latviju tīrāku: "Tie, kas izmet pa mašīnas logu pudeli, ja... Tad jautājums - ja būs šis depozīts, tad būs tie cilvēki, kas šīs pudeles ies gar tām grāvmalām un lasīs. Tā jau arī nav tā mūsu ideālās nākotnes vīzija."

Savukārt Saeimā viens no dzirdamākajiem depozīta sistēmas kritiķiem ir Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (ZZS), kuru esot pārliecinājuši argumenti, ar kuriem uz Saeimu nākusi tai skaitā arī VARAM. "Pirmām kārtām mani interesē rezultāts. Un, ja man speciālisti, profesionāļi, kuri ir aicināti un kuriem par to naudu maksā – vākt statistikas, plānot, paredzēt, vākt informāciju – un ja viņi sniedz informāciju un datus, kas liecina, ka mērķis ir sasniedzams ar esošo sistēmu, mani tas pilnīgi apmierina. Mani interesē mērķis – lai nemētājas tās pudeles grāvjos," apgalvo Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Līdaka.

VARAM patiešām pirms divarpus gadiem paziņoja, ka tās izveidotā darba grupa nobalsojusi tuvākajā laikā obligātās depozīta sistēmas ieviešanu nevirzīt, jo dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegšot mērķi – samazināt poligonos noglabājamo apjomu. Grupai bija dots uzdevums novērst neskaidrību par depozīta sistēmas nākotni, jo 11.Saeima nesen kā bija atteikusies lemt par ministrijas izstrādātajiem grozījumiem.

Gan kā divu VARAM ministru parlamentārais sekretārs, gan īsu brīdi pats kā ministrs šo jautājumu iepriekšējā Saeimā virzīja Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība (NA)). Deputāts uzskata, ka toreiz galvenais neveiksmes iemesls bija pašvaldību pretestība, kam liela loma var būt arī tagad: "Faktiski pašvaldībām ir ļoti liels lobijs un ietekme Saeimā, kas manuprāt bija izšķirošais faktors, kāpēc tas negāja cauri. (...) Ļoti daudz Saeimas deputātu ir nākuši no pašvaldībām, un pašvaldību ietekme parlamentā ir ļoti liela, varbūt pārāk liela, manuprāt."

Iespējams, tāpēc VARAM tomēr nolēma nekavēties līdz pavasarim un drīz pēc budžeta pieņemšanas piedāvās Saeimai lemt par depozīta sistēmas ieviešanu. Turklāt ministrija secinājusi, ka Lietuvas modelis ir tuvs tās pirms dažiem gadiem izstrādātajam. "Ja par šo iniciatīvu ir parakstījušies tik daudz cilvēku, tad sabiedrības viedokli ignorēt nevar, un ja nav pietiekami pamatoti argumenti, kāpēc nē, nu tad ir jāvirzās uz kaut kādu virzienu. (...) Mēs redzam, ka šīs sistēma ir ieviešama un darboties spējīga Latvijā," uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu nu jau kā valsts galva sola arī Raimonds Vējonis: "Nekāda politika te nevarētu būt, un te ir vienkārši jāvērtē tas, vai mēs vēlamies, lai mūsu vide, Latvijas vide, ne tikai nākamajā gadā, kas ir simtgades gads, bet arī vēlāk būtu tīra vai ne. Un tad ir arī jāpieņem lēmums."

Kā depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas Latvijā visbiežāk tiek nosaukti 20 miljoni eiro, un kaut ko maksāšot arī sistēmas uzturēšana. Tie gan nenāks no valsts budžeta, taču gan sistēmas pretinieki, gan VARAM norāda – galu galā par to tāpat samaksās patērētāji. Droši var prognozēt, ka drīzumā skanēs arī citi bieži piesauktie argumenti: depozīta sistēmas ieviešana esot jau nokavēta vai arī – gluži pretēji – tai vēl neesot pienācis īstais brīdis.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas deputāts Atis Lejiņš pauž atbalstu izlietoto iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā13. Oct

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM līdz nākamā gada 1. martam Saeimā iesniegt informatīvu ziņojumu par iespējām veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Depozīta sistēmas ieviešanā mūs krietni apsteiguši gan lietuvieši, gan igauņi. Vēl pirms VARAM ziņojuma, kurā tiks apskatīti arī Igaunijas un Lietuvas piemēri, ir skaidrs, ka ieguvumi ir būtiski un sistēmu iespējams ieviest bez īpašām izmaksām valstij. Depozīta sistēma Eiropā ir ieviesta desmit valstīs, un šajās valstīs (arī Lietuvā un Igaunijā) atpakaļ tiek savākti aptuveni 90% no izlietotajiem iepakojumiem. Savukārt pirms sistēmas ieviešanas lietuvieši spēja savākt atpakaļ vien trešdaļu no iepakojumiem. Tā ir ļoti liela atšķirība, ja vērtējam ietekmi uz mūsu vidi.

Ir vismaz trīs varianti, kā sistēmas ieviešanu finansēt –
1) no valsts;
2) no uzņēmēji, kuri tirgo un/vai ražo preces attiecīgajos iepakojumos;
3) no uzņēmējiem, kuri uzstāda iepakojuma savākšanas automātus.

Ņemot vērā alternatīvas, no pirmā varianta droši vien varam atteikties. Ja sistēmu finansē uzņēmēji, tad sarunu ceļā ir jāatrod labākais vidusceļš, lai sistēmas ieviešana nesadārdzina produktus un nerada zaudējumus uzņēmējiem. Man interesants šķiet trešais risinājums. Medijos ir izskanējusi informācija, ka, piemēram, norvēģu uzņēmums, kurš ražo iepakojuma savākšanas iekārtas, ir gatavs tās arī pats uzstādīt bez sākotnēja finansējuma no mūsu puses. Šādā gadījumā automātu uzstādītāji pēc sistēmas ieviešanas varētu saņemt 0,01 – 0,02 eiro par katru nodoto iepakojumu.

Tie ir tikai piemēri, labākais risinājums ir jāatrod sarunās ar vietējiem tirgotājiem un ražotājiem. Pozitīvs signāls sistēmas ieviešanai ir arī tas, ka Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija ir apliecinājusi, ka uzņēmumi ir gatavi ieviest un uzturēt depozīta sistēmu.

LIETUVĀ SISTĒMAS IEVIEŠANA VALSTIJ NEIZMAKSĀJA NEKO To finansēja uzņēmēji, tajā ieguldot aptuveni 30 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmēji arī sistēmu uztur. Lietuvieši arī rēķinājuši ieguvumus ne vien videi, bet tāpat ekonomikai – jaunā depozīta sistēma radīs aptuveni 1000 jaunu darba vietu, lielākoties savākto iepakojumu atkritumu pārstrādē.

Pavasarī, kad Saeimā nonāks VARAM sagatavotais ziņojums un būs skaidrs, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, ir operatīvi jārīkojas. Varam spert nepieciešamos soļus, lai jau tuvākajā nākotnē mūsu ceļmalas, pļavas un meži būtu tīri no izlietotām pudelēm un skārdenēm. Tad pavasara lielajās talkās varēsim sakopt Latviju vēl labāk, jo nebūs jātērē resursi, lai lasītu tukšās PET pudeles!

Dalies ar iniciatīvas jaunumiem!

Viedokļa avots: vienotiba.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV

Lietuva un Igaunija aicina arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, Saeima uzdot to pētīt VARAM21. Jul

Iniciatīvas pārstāvji biedrība "Zaļā brīvība" ziņo, ka Saeima iniciatīvu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" izskatījusi jau šī gada maijā un jūnijā tika pieņemts lēmums jautājumu par depozīta sistēmas izveidi nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – līdz 2018. gada 1. martam VARAM sagatavos informatīvo ziņojumu par iespēju veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Igaunijas un Lietuvas valdības jau neoficiāli aicinājušas arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, ieviešot vienotu pieeju visās Baltijas valstīs. Sarunas par šo ministriju līmenī jau ir uzsāktas.

Iniciatīva ir iesniegta svarīgā brīdī un, iespējams, tieši sabiedrības spiediens un VARAM izvērtējums būs nepieciešams, lai palīdzētu arī Latvijai pāriet uz videi draudzīgāku atkritumu šķirošanu!

AUTORS: MANA BALSS

"Zaļā brīvība" virzīs iniciatīvu - meklē palīgus starp atbalstītājiem!26. Apr

Biedrība Zaļā brīvība (www.zalabriviba.lv) ir pārņēmusi depozīta sistēmas dzēriena iepakojuma tālāku virzīšanu Saeimā un pateicas jums visiem par līdzšinējo atbalstu. Mēs esam piedalījušies jau divās Saeimas Mandātu komisijas sēdes, kur šī iniciativa tika izskatīta. Pagaidām deputāti izklausās atbalstoši. Uz pēdējo sēdi bija ieradušies arī ražotāju, Zaļā punkta un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvji, kas pagaidām izskatās galvenie depozīta sistēmas pretinieki. Viņu argumenti ir, ka esošajā konteineru sitēmā ir ieguldīti lieli līdzekļi un depozīta sistēma ir dārga un attiecas tikai uz nelielu daļu visu atkritumu. Bet jāņem vērā, ka depozitā sistēma nav nekāds jaunums – jau no 2001. gada par to tiek runāts valdībā un ar uzņēmējiem; tā ir bijusi gandrīz visu pēdējo valdību prioritāte un minēta arī Vides politikas pamatnostādnēs. Depozīta sistēma arī nodrošina daudz daudz augstāku atkritumu savākšanas un otrreizējās pārstrādes rādītājus un dod papildus stimulu konteineru sistēmā vākt citus iepakojuma veidus.

Lai mēs savus argumentus varētu nostiprināt un attīstīt, būtu nepieciešama arī jūsu palīdzība, gan analizējot citu valstu sistēmas un meklējot labākos risinājums Latvijai, gan tiekoties ar iesaistītajām pusēm un par depozīta sistēmu izglītojot deputātus un sabiedrību kopumā. Piesakieties, ja jums ir vēlme iesaistīties un laiks, zināšanas vai citi resursi, ko ieguldīt kopīgā lietā. Raksti uz sveiki@manabalss.lv!

AC,
Jānis

AUTORS: MANA BALSS

INICIATĪVA IESNIEGTA SAEIMĀ!16. Mar

15. martā iniciatīva veiksmīgi tika iesniegta Saeimā!

Sagaidāms, ka ekspertu sēde, kurā iniciatīvas autoram būs iespēja aizstāvēt iniciatīvu, kā arī uzaicināt ekspertus no savas puses - norisināsies tuvākajās nedēļās!

Ja tu vēlies palīdzēt iniciatīvas autoram atrast ekspertus (individuālos jomas pārzinējus vai organizācijas), kas atbalsta iniciatīvu - lūdzu raksti uz sveiki@manabalss.lv!

Kopā palīdzēsim iniciatīvu virzīt Saeimā un pierādīt deputātiem, ka šāda PET sistēma Latvijā ir jāievieš!

AUTORS: MANA BALSS

PARTIJU VIEDOKĻI!23. Nov (2016)

Lai gan vairums partiju iniciatīvu atbalsta, tās izsakās piesardzīgi, norādot uz depozītsistēmas ieviešanas dārgajām izmaksām un spēcīgo atkritumu apsaimniekošanas nozares lobiju, kas iniciatīvai būs jāpārvar!

VIENOTĪBA
Mēs gribam lepoties ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un mūsu lēmumi un rīcība – ilgtspējīgi un videi draudzīgi. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030 paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu samazināšanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un ekosistēmu pakalpojumu attīstību un nosaka, ka pārstrādāto atkritumu īpatsvaram (% no savāktajiem atkritumiem gadā) 2030. gadā ir jābūt lielākam par 80%.

PET pudeļu depozīta sistēmas izveide un ieviešana būtu nozīmīgs solis, kas ļautu ievērojami samazināt atkritumu nonākšanu dabā. Šādas depozītsistēmas ieviešana Latvijā tikusi apspriesta jau vairākkārt, taču tās ieviešana atlikta finansiālu apsvērumu dēļ. Partija VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas dabas aizsardzība un mūsu sabiedrības veselība ir neapstrīdami argumenti, lai diskusiju par PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanu atsāktu. Šajā diskusijā ceram gan uz Ministru prezidenta, gan atbildīgo ministriju – Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas – atsaucību, izvērtējot sistēmas izmaksas un ieguvumus dabai un sabiedrībai.

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Latvijas Reģionu Apvienība atbalsta dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā. Sistēma veiksmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, kas kārtējo reizi pierāda valdības nespēju ieviest Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un apkārtējai videi nozīmīgus risinājumus. Latvijas Reģionu Apvienība uzskata, ka iepakojumu depozītu sistēma jāievieš nekavējoties.

NO SIRDS LATVIJAI
Frakcija “No sirds Latvijai” viennozīmīgi atbalsta “Mana balss” virzīto iniciatīvu “PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU” un Saeimas sēdē balsos par tās tālāku virzību, jo sekmēs tukšās taras savākšanu un nodošanu, kas mūsu vidi noteikti padarīs tīrāku. 

“No sirds Latvijai” uzskata, ka taras nodošanu nepieciešams stimulēt, jo šobrīd ceļmalas un meži ir pilni iztukšotāmpet pudelēm un skārdenēm.

Tāpēc “No sirds Latvijai” rosina atgriezties pie jau 2013.gadā izstrādāto grozījumu Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredzēja ieviest depozīta sistēmu no 2015.gada 1.janvāra, un tos iekļaut Saeimas darba kārtībā.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
"Tā kā 2013. gadā virzītie priekšlikumi depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā līdz pat 2015. gada sākumam nebija guvuši atbalstu Latvijas Republikas Saeimā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzdevumā 2015. gada februārī tika izveidota darba grupa (pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas pārstāvji), lai atkārtoti izvērtētu depozīta sistēmas nepieciešamību un izveides lietderīgumu.
Tā secināja, ka dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegs mērķi – samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un būtiski palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi. Dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk, un sašķirotā iepakojuma apjoms Latvijā aug.
Idejiski depozīta sistēmas ieviešana ir atbalstāma, taču jāapsver ieviešanas ietekme uz budžetu, kā arī jārēķinās ar spēcīgu atkritumu apsaimniekošanas nozares pretestību šādām pārmaiņām."

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
ZZS frakcija pret šo iniciatīvu attiecas piesardzīgi, jo:
1. Iniciatīvā minētā depozītsistēma paredz dzērienu cenas pielikumu, jo, lai saņemtu atlīdzību par nodoto pudeli, pircējam šī summa jāiemaksā, pērkot produktu. Turklāt pudeļu savākšanas iekārtas vai punkta uzturēšana nelielos lauku veikalos nebūs rentabla, tas diskriminēs lauku iedzīvotājus.  
2. Jau daudzus gadus ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi mērķtiecīgi ieguldīti atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas infrastruktūrā. Depozītsistēmas ieviešana (kas radīs visai lielas jaunas izmaksas) visus šos ieguldījumus padarīs par nevajadzīgiem, jo atkritumu šķirošanas līniju un dalītās atkritumu vākšanas sistēmas uzturēšana, paralēli pastāvot depozītsistēmai, ir nerentabla un nelietderīga.
Iniciatīva būtu aktuāla pirms desmit gadiem, kad Latvijai bija jālemj, kādu atkritumu apsaimniekošanas modeli izvēlēties. Toreiz vides ministra R.Vējoņa vēlme ieviest depozītsistēmu  valdībā atbalstu neguva.

SASKAŅA
Vēl domā, vai ir viedoklis!

PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠS DEPUTĀTS ARTUSS KAIMIŅŠ
Vēl domā, vai ir viedoklis!

AUTORS: MANA BALSS

ManaBalss.lv labās ziņas - Tavā e-pastā!

Mums ir daudz labu jaunumu - gribam par tiem pastāstīt arī Tev! Ieraksti savu e-pastu, un mēs ik mēnesi Tev tos nosūtīsim.

e-pasta adrese *



* Obligātie lauki
JAUNUMI

KONKURSS ‼️ Jau 200 000 lietotāju ir izmantojuši ManaBalss.lv, tāpēc vēlamies Jūs iepriecināt ar diviem mūsu dizaina...

Posted by ManaBalss.lv on trešdiena, 2017. gada 8. novembris


Rīgas Dome varētu būt pirmā pašvaldība Latvijā, kas būtu atvērta iedzīvotāju iniciatīvām un šo praksi nostabilizētu likumā! Vai Rīgas iedzīvotājiem šis ir svarīgi?

Posted by ManaBalss.lv on trešdiena, 2017. gada 8. novembris


Vairāk naudas no veselības nozares budžeta būs iecerēts atvēlēt jaunu vēža gadījumu atklāšanai, proti, paplašinās ''zaļo koridoru''. ➡️ Lasi vairāk un paraksties: https://manabalss.lv/i/1190#news

Posted by ManaBalss.lv on pirmdiena, 2017. gada 6. novembris


Lieliskas ziņas - Saeima 2. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas paredz...

Posted by ManaBalss.lv on piektdiena, 2017. gada 3. novembris


Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs: "Pats svarīgākais, lai bērni justos labi, lai viņi vēlētos doties uz skolu." ➡️Lasi pilnu viedokli un paraksties: https://manabalss.lv/i/1235#news

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris


Saeimas Sociālo lietu komisija atkārtoti izskatīja Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kur tika...

Posted by ManaBalss.lv on ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris