Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Jānis BrizgaPublicēta: 26. May (2016)

PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'789
Jau parakstījuši 11'789

Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir ieviesta dzērienu iepakojumu depozītu sistēma, kura paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes. Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi - ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu.

Kādēļ šī sistēma līdz šim nav ieviesta? Nu jau aizgājusī 11. Saeima šo ideju noraidīja . Argumentācija – sistēma esot pārāk neefektīva un dārga. Paradokss - Latvijas ražotāji un daļa tirgotāju ir gatavi sistēmu apmaksāt, valstij tas neizmaksātu neko. "Ražotāji ir gatavi ieviest šo sistēmu un uzturēt to, ņemot kredītus," pavēstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ieviešot depozīta sistēmu, šo naudu nāktos atņemt atkritumu apsaimniekotājiem, atgriezt atpakaļ ražotājiem, kas to ieguldītu depozīta sistēmā. Ražotāji nenoliedz, ka visu šo gadu garumā izjutuši atkritumu apsaimniekotāju lobiju, lai nekas tādas nenotiktu. "Tā visu laiku ir bijis. Jā, tāds ir, un tas arī bremzē šo depozītsistēmas ieviešanu," atzīst Ināra Šure. Aicinu Saeimu lemt par PET pudeļu un citu dzēriena iepakojumu depozītu sistēmas izveidi Latvijā.

SKDS veiktajā 1005 iedzīvotāju aptaujā 89% iedzīvotāju atbalsta depozītu sistēmas ieviešanu un tikai 7% aptaujāto atzina, ka viņus nemotivētu atgriezt izlietoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, ja viņi par to saņemtu atpakaļ naudu, piemēram, desmit centus par katru iepakojumu. Aptaujas rezultāts kārtējo reizi apliecina, ka depozīta sistēma būtu labs stimuls sabiedrībai izlietoto dzērienu iepakojumu atdot atpakaļ, būtiski uzlabojot līdzšinējos savāktā iepakojuma rādītājus un vides tīrību.

Iniciatīvas parakstītāji 11'789

Iniciatīvas jaunumi

Labas ziņas! Saeima konceptuāli atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu!pirms 24 dienām

Saeimas deputāti ceturtdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.

Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu.

Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa.

Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram.

Iecerēts, ka dzērienu ražotājam, kas izmanto depozīta iepakojumus, kā arī pārdevējam vai izplatītājām, kas ieved, realizē vai izplata attiecīgi iepakotus dzērienus, būs pienākums slēgt līgumu ar depozīta sistēmas operatoru par dalību vienotā depozīta sistēmā.

Ministru kabinetam deleģēts uzdevums izstrādāt sistēmas ieviešanas kārtību un kritērijus tās darbībai. Plānots, ka plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību atpakaļ varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.

Regulējumam būs pozitīva ietekme uz vidi, samazinot piegružojumu mežos, ceļmalās un citās vietās. Prasību ieviešana veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu, kā arī rosinās patērētājos atbildīgāku rīcību vides jomā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Lai izmaiņas stātos spēkā, nepieciešami grozījumi arī Dabas resursu nodokļa likumā.

Likumprojekts vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.

Ziņas avots: LR Saeimas preses dienests

AUTORS: MANA BALSS

Iepakojuma depozīta jautājums tiek virzīts Saeimā17. Oct

Platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva „Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu” kā likumprojekts ir guvis starta signālu tālākam ceļam Saeimā, ziņo Latvijas parlaments.

Aizejošās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti ir konceptuāli atbalstījusi grozījumus Iepakojuma likumā, paredzot ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu.
Iniciatīvas autors Jānis Brizga sava priekšlikuma pieteikumā ManaBalss.lv atsaucas uz Baltijas kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – piemēriem, kur dzērienu iepakojumu depozītu sistēma ir ieviesta. Tā paredz, ka iedzīvotāji saņem atlīdzību, ja nodod izlietotās stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes.
«Latvijā šādas sistēmas nav, līdz ar to mūsu apkārtne tiek pastāvīgi degradēta, jo būsim godīgi paši pret sevi – ne visiem iedzīvotājiem šķiet būtiski uzturēt tīru apkārtējo vidi un Latvijas dabu,» argumentē autors.
Pirms iesniegšanas Saeimā šī iniciatīva portālā pārsniedza minimālo nepieciešamo parakstītāju skaitu – desmit tūkstošus, gūstot 11730 tās atbalstītājus.
Par pēdējo 12. Saeimas nedēļu aktivitātēm plašsaziņā izskan komentāri, ka šādi tiek steigts paveikt virkni likumdošanas darbu, kas iepriekš ir buksējuši politisko cīņu dēļ.
Patlaban Latvijā spēkā ir dalīta atkritumu šķirošanas, ko jau gadiem iecerēts papildināt ar iepakojuma depozītu sistēmu. Valdība ilgstoši nespēj vienoties par depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, un pašreizējā valdībā to bremzēja Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija.
Strupceļā nonākušo jautājumu septembrī valdība nodeva izskatīšanai Saeimā. Galējo lēmumu par PET depozītu 12. Saeima pieņemt nepagūs, tomēr konceptuāls atbalsts likumprojektam ir saņemts. Jautājuma izskatīšanu pārņems jau nākamais deputātu sasaukums 13. Saeimā.

AUTORS: MANA BALSS

Tā kā valdība ilgstoši nespēj vienoties par depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, šo jautājumu nodos izskatīšanai Saeimā11. Sep

Pašreizējās valdības partijas nolēmušas nodota izlemšanai Saeimā daudz muļļāto ieceri par taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Ministru kabinets lēmumu šajā jautājumā nespēj pieņemt, jo šo ideju bremzē “zaļzemnieka” Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija. Taču arī šis Saeimas sasaukums, visticamāk, lēmumu nepagūs pieņemt.

Latvija palikusi vienīgā no Baltijas un daudzām citām Eiropas valstīm, kur iepakojumu depozītsistēma vēl nav ieviesta. Gan Lietuvā, gan Igaunijā plastmasas un stikla tarai jau ilgāku laiku ir eiro centos mērāma vērtība, kas motivē cilvēkus izlietotās pudeles nodot otrreizējai pārstrādei, nevis izmest ārā, piesārņojot dabu.

Konceptuāli depozītu sistēmu jau pirms krietna laika saskaņoja visas atbildīgās ministrijas, izņemot Zemkopības ministriju. Dūklavs nostājies pārtikas tirgotāju pusē, norādot, ka trūkstot padziļinātu aprēķinu, kā tas ietekmēs nozari un cenas. Koalīcijas partijas īsi pirms vēlēšanām nu lēmušas šo strīdu no valdības pārcelt uz Saeimu.

“Iebildumi ir iebildumi, saskaņošanas process ir saskaņošanas process. Protams, katrai ministrijai gan sabiedriskai organizācijai var būt savs viedoklis, arī Saeimas deputātam katram būs savs viedoklis, šeit ir jāiet uz priekšu un jāatrod kopsaucējs,” norāda VARAM ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Koalīcijas partneriem nav iebildumu pret likumprojekta nodošanu Saeimai. Līdz ar to strīdīgos jautājumus par vai pret taras depozīta sistēmas ieviešanu būs jārisina parlamenta komisiju deputātiem.

“Ja būtu visi vienādi, tad mums nevajadzētu varam ministriju, tad mums nevajadzētu Zemkopības ministriju, tad mēs abas ministrijas apvienotu un viss būtu skaidrs. Nu tomēr ir savs viedoklis un skatījums par šiem jautājumiem, un tas ir tikai loģiski,” saka ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

“Tas labais ir, ka ir lēmums neturpināt šīs diskusijas valdības līmenī, bet pārcelt uz Saeimu un skatīties Saeimā šo jautājumu,” norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Depozīta sistēmas ideju Latvijas politiķi muļļājuši jau pārdesmit gadu. Iepriekšējā reizē šī iecere tika pazudināta tieši Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē. No jauna šī tēma atkal aktualizējās pēc vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem portālā “Manabalss.lv” 2016. gadā. Taču maz ticams, ka Iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamos lēmumus varētu pieņemt vēl šī Saeima līdz vēlēšanām 6. oktobrī.

Ziņas avots: Monta Jakovela, TV3 Ziņas

AUTORS: ZIņAS MB

VARAM ministrs Gerhards sola, ka depozīta sistēmas grozījumus sāks jau šī Saeima; Dūklavs vēljoprojām ir pret31. Jul

Bruņojies ar sabiedrības iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savāktajiem desmit tūkstošiem balsu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) arvien ir optimisma pilns, ka taras depozīta sistēmai vajadzīgos likumus grozīt sāks jau šī Saeima, bet pēc pusotra gada sistēma sāks strādāt. Tomēr viena valdības kolēģa un izteiktas tirgotāju un atkritumu apsaimniekotāju pretestības dēļ pašlaik nekas neliecina, ka Gerharda plāns būs kas vairāk par pirmsvēlēšanu solījumu.
Lietuvas mediji šomēnes ziņo, ka aizpērn ieviestajā taras depozīta sistēmā pirmajā pusgadā atgriezušies jau 274 miljoni pudeļu un skārdeņu jeb par 14 miljoniem vairāk nekā pērn.

Kā medijus citē aģentūra LETA, nodibinājuma “Užstato sistemos administratorius” vadītājs Gintars Varns atzinis, ka “dabai šis rezultāts ir acīmredzami nozīmīgs. Ezeru krasti un meži kļuvuši manāmi tīrāki”. Katrs Lietuvas iedzīvotājs sešos mēnešos uz taras automātiem atnesis vidēji 90 iepakojumus.

Tieši nesenā un veiksmīgā Lietuvas pieredze, kā arī savāktie desmit tūkstoši balsu bija spēriens Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai pērnā gada nogalē atkal sāktu runāt par taras depozītsistēmas ieviešanu Latvijā. Nu jau pagājis pusgads, lieta no vietas teju nav izkustējusies, tomēr Gerhards ir optimistisks.

“Mēs esam iesnieguši papildinātu likumu Ministru kabinetā.

Protams, lai izveidotu visu sistēmu, vajag laiku, taču es domāju, ka likums pirmajos lasījumos būtu jāizskata vēl šai Saeimai – visas iespējas,”

saka Gerhards.

Vaicāts, kad sistēma varētu sākt strādāt, viņš atsaka: “Tur vēl ir visi priekšdarbi – jāizveido viens vai divi uzņēmumi, kas nodarbotos ar šo depozītu sistēmu. Ir jāizveido iekārtas… pēc pieredzes, tas prasa vismaz pusgadu,” viņš norāda, atzīstot, ka “politiska diskusija” par šo jautājumu gan turpinās.

Galvenais iebilžu cēlājs valdības mājā ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

Savu publisko izteikumu dēļ sociālajos tīklos Dūklavu jau mēnešiem vajā mirkļbirka “#Dūklavs neredz”, jo viņš žurnālistiem apgalvoja, ka tukšas pudeles dabā nav pamanāmas. Dūklava nostāja nav mainījusies – viņš ir pret taras depozīta sistēmu. “Mēs neesam saņēmuši nekādu informāciju no prasītās. Arī citas organizācijas neko papildus nav saņēmušas. Viss ir tā, kā bijis,” nosaka Dūklavs.

Viņš apliecina, ka depozītsistēma, viņaprāt, aizvien nav vajadzīga.

“Tā [nostāja] ir pausta 58 reizes. Nepietiek? (..) 59. reize ir tāda pati kā 58. Es uzskatu, ka šāda piedāvātā sistēma ir par dārgu, neefektīva un nav atbalstāma,”

klāsta ministrs.

Vides ministrijas aplēses rāda, ka depozītsistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt līdzīgi kā Lietuvā – no 20 līdz 30 miljoniem eiro. Pēc tam uzturēšanas izmaksas tiktu pārceltas uz patērētāju makiem. Tiek uzskatīts, ka līdzīgi kā abās kaimiņvalstīs dzēriena pudele kļūs par desmit centiem dārgāka, bet pārmaksāto varētu saņemt, pudeli vai skārdeni aiznesot atpakaļ uz veikalu.

Tomēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis ir pārliecināts, ka depozītsistēmā būs arī neatgūstamo centu daļa.

“Mēs jau to varam ieviest, bet vai tas ir nepieciešams? Neviens jau nav priekšā stādījies, cik maksā mazā valstī sistēmas uzturēšana. (..) Ja ir vairāk par sešiem veidiem alus pudeļu, tad vajag automātu. (..) Tas nozīmē, ka katram veikalam ir jāizbūvē “storidžs” [noliktava, atsevišķa nodaļa], jāieliek automāti, kas jāpērk no Eiropā diviem vienīgajiem monopolistiem, un jāslēdz līgumi par šo automātu apkopi. Tas izmaksā kā kurā valstī, tomēr tie ir ne mazāk kā četri līdz astoņi centi par izdzertu pudeli. Tā ir servisa maksa, protams, depozīts nāktu atpakaļ,” pauž Krūzītis.

Tādējādi ir paredzams, ka dzērienu cenas sadārdzinātos par vismaz pieciem centiem sistēmu uzturēšanas dēļ. Nozare arī uzskata, ka nav jēgas pūlēties ar jaunas kārtības noteikšanu, jo tās dažas pudeles un skārdenes veido tikai nepilnus piecus procentus no visa iepakojuma. Tādējādi nebūšot būtiska ieguldījuma jēdzīgākā atkritumu apsaimniekošanā.

Tomēr pēc Krūzīša teiktā noprotams, ka pretestība pret depozītu visvairāk ir tāpēc, ka pašreizējiem atkritumu apsaimniekotājiem tiktu atņemta vērtīgākā daļa, ko tie dabū jau pašlaik – plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla bundžiņas.

“Depozīta sistēma nevāc alkohola pudeles, kokteiļu pudeles… vāc tikai alu un PET, un alumīniju. Savukārt PET un alumīnijs ir vērtīgākais materiāls, kas šobrīd darbina mūsu šķirošanas līnijas, darbina Eiropas naudas apguves projektus,” skaidro Krūzītis. “Pašvaldības un rūpnieki, kuri šo šķirošanas līniju dēļ ir paņēmuši naudiņu… Ja atkritumi – PET un alumīnijs - tiks sašķiroti un nodoti paralēli citās sistēmās, tad ikdienas atkritumu apsaimniekošana kļūs dārgāka. Ir bijis pilnīgi cits uzstādījums, un bizness ir rēķinājies ar pavisam citu uzstādījumu,” norāda Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors.

Krūzītis norāda, ka nozares ministrijai aktīvāk būtu jāstrādā pie atkritumu šķirošanas attīstības. Piemēram, visā Latvijā vienādojot kārtību, lai iedzīvotājiem dažādās pašvaldībās ir skaidrs, kuri atkritumi kuros konteineros metami. Tāpat vēl čaklāk būtu jāstrādā pie tā, lai šķirošanas iespējas vispār būtu, turklāt netālu no mājām. Kritisks piemērs ir Rīga, kur atkritumu šķirošana netiek attīstīta teju nemaz.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga Latvijas Radio atzina, ka ieviest sistēmu vienā dienā nav iespējams. Pašlaik svarīgākais, pēc viņa teiktā, ir vēl šīs Saeimas laikā sākt darbu pie sistēmas ieviešanas un neatlikt līdz brīdim, kad darbu sāks jaunā – 13.Saeima.

Pašlaik tiek gaidīts Ministru kabineta lēmums, kam jābūt tuvākajā laikā. "Visi dokumenti ir iesniegti Ministru kabinetā, un tuvākajās dienās, tuvākajās nedēļās tam ir arī jābūt. Tad mēs varēsim tālāk spriest, ko īsti darīt. Ja šis lēmums būs noraidošs, ka mums šāda sistēma nav vajadzīga, tad tas būs smags trieciens," sprieda Brizga.

Viņš izteica cerību, ka valdība pieņems politisku lēmumu un uzsāks "likumdošanas procesu" - ar depozīta sistēmas ieviešanu nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

KONTEKSTS:

Depozīta sistēmu iepakojumam Latvijā varētu dēvēt par seriālu, jo par to spriests tiek nu jau pārdesmit gadus. Gerhards solījis, ka lēmums par sistēmas ieviešanu būs pirms Saeimas vēlēšanām oktobrī. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau iepriekš paudusi apņemšanos līdz vēlēšanām panākt politisku vienošanos par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Taču iepriekšējā reizē tāda iecere tika pazudināta tieši priekšvēlēšanu gaisotnē.

Igaunijā depozīta sistēma pastāv un veiksmīgi strādā jau 12 gadus, bet Lietuva to sākusi pērn. Pircējs par pudeli vai skārdeni veikalā samaksā par desmit centiem vairāk, un, lai šos desmit centus atgūtu, viņam tara jāaiznes atpakaļ uz veikalu. Tādējādi poligonā nenonāk vismaz desmitā tiesa no visiem atkritumiem.

Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. VARAM norāda, ka Lietuvas un Igaunijas pieredze liecina, ka līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Ministrijā uzsver - depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos, kā arī apkārtējā vidē.

Ziņas avots: http://lr1.lsm.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Piedalies kā skatītājs jaunajā diskusiju raidījuma “Mana Balss” uzņemšanā RīgaTV 24 studijā, Blaumaņa iela 32, 24.maijā plkst. 18:45!22. May

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
-Indulis Emsis, bioloģijas doktors, bijušais Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētājs.
-Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, iniciatīvas pārstāvis, LU pētnieks.
-Kaspars Zakulis, AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas biedrs.
-Jānis Eglīts - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Šobrīd VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija. Līdzīga sistēma, kura rosina saņemt atlīdzību par dzērienu iepakojumu nodošanu, jau pastāv 38 valstīs. Lietuva un Igaunija aicina arī Latviju ieviest depozīta sistēmu.

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un klausies diskusiju! Tiekamies ceturtdien, 24.maijā 18:45!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/231975900892220/

AUTORS: ZIņAS MB

Māris Kučinskis nosaka, ka "viena Zemkopības ministrija neapturēs visu iepakojuma depozīta sistēmu"03. May

Vienai ministrijai nav veto tiesību nobloķēt kādas sistēmas ieviešanu, tā intervijā sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), taujāts par viņa partijas biedra, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) paustajiem iebildumiem pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Kučinskis piekrītot Zemkopības ministrijas (ZM) paustajam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu trūkst konkrētības, īpaši finanšu aprēķinos. «VARAM atsūtītais informatīvais ziņojums ir drusciņ emocionāls. Tur patiešām trūkst šo ciparu,» sacīja premjers.

Viņš solīja nebremzēt VARAM iecerētās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, taču veltīt visu maiju, lai iegūtu papildu informāciju par to, cik tas izmaksās, kādas pudeles automāts ņems pretī, kādā stāvoklī tām vajadzēs būt utt.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka «neviena ministrija nevar nobloķēt kādas sistēmas virzību» un «nav nevienam veto tiesību». Premjers solīja, ka šis jautājums tiks izdiskutēts maijā, lai jau jūnija pirmajās nedēļās valdība par to varētu pieņemt lēmumu.

Jau ziņots, ka VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZM.

ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā.

ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.

Dalies ar ziņu un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Depozīta sistēma Lietuvā un iedzīvotāju apmierinātība ar to - statistika24. Apr

Lai gan Lietuvā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma darbojas nedaudz vairāk kā gadu, sabiedriskās domas aptaujas uzrāda augstu sabiedrības apmierinātības līmeni. Lūk, ko pierāda aptaujas Lietuvā:

88% - apmierināti ar sistēmas darbību
97% - uzskata, ka tā ir nepieciešama
76% - apmierināti ar izmaksām un būtu gatavi maksāt vairāk nepieciešamības gadījumā
75% - domā, ka galvenais ieguvums ir piesārņojuma samazināšanās

Arī mēs Latvijā varam ieviest līdzīgu sistēmu, neskatoties uz dažu politiķu pretestību.

Dalies ar ziņu un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: Zaļā brīvība

AUTORS: ZIņAS MB

Ko mēs varam darīt, lai panāktu, ka valdība apstiprinātu depozīta sistēmas ieviešanu? Rakstīt vēstules, izmantot sociālos medijus un pateikt "mēs esam PAR tīrāku Latviju!" - Jāņa Brizgas viedoklis19. Apr

Jānis Brizga: 10 centi tīrākai Latvijai

Cilvēki, kas ir ceļojuši vai pabijuši kaut vai tepat kaimiņos Lietuvā vai Igaunijā, būs ievērojuši uz dzērienu iepakojuma etiķetes Latvijā neredzētus simbolus. Tas ir depozīta sistēmas marķējums, kas norāda, ka, iegādājoties veikalā dzērienu, jūs esat samaksājis 10 centus depozīta, ko atgūsiet, tukšo taru nododot pieņemšanas punktā. Šāda sistēma darbojas ļoti daudzās valstīs un ir sevi pierādījusi kā ļoti efektīvu – tā motivē cilvēkus izlietoto iepakojumu neizmest, bet šķirot un nodot tam paredzētās vietās, kur tas tiek tālāk nodots otrreizējai pārstrādei.
Tikmēr Latvijā atkritumu daudzums visu laiku aug, 2016. gadā pārsniedzot 400 kg uz vienu cilvēku. Eirobarometra sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Latvijas iedzīvotāji atkritumus uzskata par galveno vides problēmu, un arī Lielās talkas popularitāte liecina, ka piesārņojums cilvēkus satrauc.

Neskatoties uz to, ka šķiroto atkritumu konteineri pieejami arvien plašākam iedzīvotāju lokam, 60% Latvijas iedzīvotāju joprojām atkritumus nešķiro un lielākā to daļa nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek apglabāti. 2016. gadā tikai 25% no kopējiem sadzīves atkritumiem un nedaudz mazāk nekā 50% no visa iepakojuma, pārsvarā paletes, dzērienu kastes un cits transporta iepakojums, tika izmantoti atkārtoti vai pastrādāti.

Mums tas ir jāmaina. Viens solis šajā virzienā ir depozīta sistēmas ieviešana – līdzīgi kā kaimiņvalstīs, kur tiek savākti un apritē atgriezti vairāk nekā 90% dzērienu iepakojuma. Lietuvā šī sistēma tika ieviesta 2016. gadā un pēc gada darbības 97% iedzīvotāju atzina, ka tā ir bijusi pareizā izvēle, jo samazinājās piesārņojums un tika veicināta resursu efektīvāka izmantošana.

Taču Latvijas dzērienu ražotāji ir pārliecinājuši Zemkopības ministriju, ka depozīta sistēma ir pārāk dārga, un apgalvo, ka patērētājam par katras pudeles savākšanu būs jāpiemaksā 5 centi. Taču pieredze Lietuvā un Igaunijā liecina, ka apsaimniekošanas izmaksas patiesībā ir daudz zemākas. Ņemot vērā, ka gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs izdzer nepilnus 200 iepakojuma vienību, depozīta sistēmas izmaksas uz cilvēku gadā būtu līdzvērtīgas 5 EUR – tātad ne vairāk kā divas "latte" kafejnīcā! Turklāt jau pašlaik ražotāji izlietotā iepakojuma savākšanas izmaksas ir iekļāvuši produktu cenā. Diemžēl tikai neliela daļa šī iepakojuma patiešām tiek savākta un atgriezta apritē.

Portālā "Manabalss.lv" 2017. gadā tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju parakstu depozīta sistēmas ieviešanas atbalstam. Pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, bet Zaļo un zemnieku savienības pārvaldītā Zemkopības ministrija šo priekšlikumu nav saskaņojusi, aizbildinoties ar apgrūtinājumu ražotājiem. Depozīta sistēmā iekļauto dzērienu apgrozījums iepriekšējos gados ir pārsniedzis 500 miljonu EUR, un dzērienu ražotāju lobijs Latvijā ir spēcīgs. Tik spēcīgs, ka pat tie ražotāji, kas neiebilst depozīta sistēmas ieviešanai, nevēlas par to publiski runāt.

Šāda Zemkopības ministrijas attieksme liecina, ka valdība strādā nevis sabiedrības, bet atsevišķu uzņēmēju interesēs. Ko mēs varam darīt, lai panāktu, ka valdība tomēr ir sabiedrības interešu aizstāve un Saeima vēl līdz 2018. gada oktobra vēlēšanām apstiprina likuma grozījumus? Mēs – katrs, kurš atbalsta tīrāku Latviju, – varam to pateikt atbildīgajām amatpersonām, rakstot vēstules, izmantojot sociālos medijus: mēs esam PAR depozīta sistēmu!

Ko mums tā dos?

Paredzams, ka jaunajā sistēmā varēs nodot vienreiz un atkārtojami lietojamo stikla, plastmasas un alumīnija primāro dzērienu iepakojumu, saņemot par to atpakaļ samaksāto depozītu. Šī sistēma aptvertu 12% no stikla taras, 30% no primārā plastmasas iepakojuma un 43% no primārā metāla iepakojuma. Taču ideālā gadījumā depozīta sistēmā vajadzētu iekļaut arī burciņas un citu taru, arī tā saucamās tetrapakas, tādējādi padarot sistēmu efektīvāku, bet pārējos atkritumus (jogurta trauciņus, plēves, kartona kastes un žurnālus) joprojām vajadzēs šķirot un nodot šķirošanas konteineros.

Tādējādi cilvēki ekonomiski tiks motivēti vairāk šķirot, mēs izglābsim vērtīgus resursus no apglabāšanas un padarīsim Latviju tīrāku. Vai tiešām tas nav 10 centu vērts?

- viedokļa autors: Jānis Brizga

Dalies ar viedokli sociālajos tīklos!

Viedokļa avots: delfi.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Dzērienu iepakojumu depozītsistēma guvusi zaļo gaismu Apvienotajā Karalistē!09. Apr

Līdzīga sistēma, kura rosina saņemt atlīdzību par dzērienu iepakojumu nodošanu, jau pastāv 38 valstīs un pēc desmit gadu ilgas lobēšanas tā ir stājusies spēkā arī Apvienotajā Karalistē.
Depozītsistēmas ir palielinājušas atkritumu pārstrādi citās valstīs par 90%. Idejas pārstāvji AK ir pārliecināti, ka tas ir pirmais solis, lai samazinātu atkritumus dabā un to negatīvo ietekmi uz ekosistēmu kopumā.

Dalies ar jaunumiem un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

Ziņas avots: theguardian.com

AUTORS: ZIņAS MB

Depozīta ieviešanai atkal iebilst ar argumentiem – liela steiga, nav īstais laiks12. Mar

Šobrīd nav īstais laiks; tas izmaksās dārgi; mums jau ieviesta cita šķirošanas sistēma. Šādi, reiz jau dzirdēti argumenti atkal tiek piesaukti, lai mēģinātu nobremzēt idejas par iepakojumu depozīta virzīšanu. Jau šomēnes uz valdības galda būtu jāparādās likumprojektiem, kas paredzētu iepakojuma depozīta sistēmas iedarbināšanu 2020.gadā.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka šobrīd grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā neatbalsta Zemkopības ministrija. Ņemot vērā, ka grozījumu projekti tiek virzīti kā Ministru kabineta lieta, tie obligāti jāsaskaņo tikai ar divām ministrijām – Finanšu un Tieslietu. Taču koalīcijas padome lēma, ka saskaņojumi nepieciešami arī ar Ekonomikas un Zemkopības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd saņēmusi visus četrus prasītos atzinumus. Finanšu un Tieslietu ministrija devusi precizējošus un papildinošus ieteikumus. Ekonomikas ministrija aicina izvērtēt ietekmi uz cenu kāpumu dažādām preču grupām. “Mēs domājam, ka to arī ir iespējams risināt un pārrunāt un kopā ar ekonomistiem nonāktu pie visiem saprotama risinājuma,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Savukārt Zemkopības ministrija sagatavotos likumprojektus depozīta sistēmas ieviešanai neatbalsta. “Zemkopības ministrijas iebildumi ir spēcīgāki - mūsuprāt, varbūt nav īsti pamatoti, jo neredzam tur apakšā aprēķinus, bet to arī gribam pārrunāt ar kolēģiem sanāksmē, ar visiem iesaistītajiem, un tad jau skatīties kā virzīties uz priekšu,” saka Ozola.

No Zemkopības ministrijas saņemtajā atzinumā argumentācija ir teju identiska kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai, kas arī iepriekš visasāk iestājusies pret taras depozītu.

Turklāt Zemkopības ministrija tagad pat savā atbildē norāda, ka šī federācija neatbalsta pārmaiņas. “Sākotnējās investīcijas būtu pilnībā uz ražotāju un tirgotāju pleciem. Otrkārt - arī šīs ikdienas apkalpošanas izmaksas sākotnēji segs ražotāji. Tas, cik lielā mērā tas atspoguļosies cenās, jau ir tirgus jautājums,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš.

Nevalstiskajām organizācijām un atkritumu apsaimniekotājiem viedokli prasīs, kad likums tiks līdz Saeimai. Saskaņā ar VARAM plāniem, tam vajadzētu notikt aprīlī, lai līdz vasarai Saeima likumus pieņemtu.

Taču jautājums, vai politiķiem pietiks apņēmības neaizlaist depozīta sistēmas ideju pa to pašu taku, kur iepriekš. Ietekmīgi nozares spēlētāji nav noskaņoti atbalstoši.

“Šis, mūsuprāt, nav tas veiksmīgākais brīdis, kad šo sistēmu ieviest,” norāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Jānis Vilgerts. “Depozītu sistēmas ieviešana šobrīd ir ļoti nepareizs viedoklis lēmums no ekonomiskā viedokļa,” saka Liniņš. “Tas, ko mēs redzam, tā ir ļoti liela steidzamība. Ļoti. Tā kā tāds ātrvilciens, tas tiek stumts un bīdīts,” saka AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.

“Jā, ir bijusi līdzīga situācija ne reizi vien, jo tiek uzsvērts, ka šobrīd nav labs brīdis. Un, ja nepieciešams, var vēl vērtēt un vērtēt. Vienmēr var kaut ko papildus. Bet, mūsuprāt, brīdis ir ļoti pareizs,” saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ozola.

VARAM sola – pie precīziem aprēķiniem un tā, kā sistēmu veidot, strādās pēc tam, kad būs saņemts Saeimas atbalsts. Pagaidām atsevišķus faktus idejas pretinieki visai plaši interpretē, piemēram, cik īsti patērētājs maksās par iepakojuma depozīta sistēmas uzturēšanu. Vai arī tas, cik daudz vairāk nekā līdz šim iepakojuma izdosies savākt un pārstrādāt.

Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma tika ieviesta pirms 15 gadiem.

Apmēram tajā laikā arī Latvijā sāka apspriest šādu izlietotā iepakojuma savākšanas veidu.

Savukārt Lietuvā sistēmu ieviesa 2016.gadā.

Lietuvas depozīta sistēmas operators aprēķinājis, ka ieguldījumi atmaksāsies piecu gadu laikā.

Pirmdien, 12.martā, paredzēts sanāksme, kurā VARAM ar minētajām četrām ministrijām apspriedīs saņemtos iebildumus un komentārus. Ja neizdosies vienoties, tad valdībā varētu būt visai spraigas diskusijas.

Diskusija par taras depozīta ieviešanu ar jaunu sparu atsākās arī pēc vairākiem pērn notikušiem skandāliem atkritumu nozarē. Ne tikai degušie atkritumi Jūrmalā un nelegālas riepu kaudzes Rīgā. Valsts Vides dienests veica skrupulozu pārbaudi par uzņēmumiem, kuriem ražotāji maksā par atkritumu pārstrādāšanu jeb tā sauktajām atbildības sistēmām. Piecas tika aizvērtas, uzliktie sodi pārsniedza 30 miljonus eiro.

Divām, pašām lielākajām – “Latvijas Zaļajam punktam” un “Zaļajai jostai” - pārbaude par 2016.gadu ieilga un noslēdzās tikai pērn īsi pirms Ziemassvētkiem. “Dažādas neatbilstības tika konstatētas gandrīz visām atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, bet šeit mēs varam runāt par neatbilstībām, kas nav būtiskas. (..) Pārskats bija nekvalitatīvs, faktiski atkritumu plūsma bija grūti izsekojama. Dažādas neatbilstības - jā, dienests papildus vērtēja, skatījās, bet galā reģenerācija tika veikta,” skaidro Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis apliecina, ka viņi ir atteikušies no sadarbības partneriem, uz kuriem Valsts vides dienests (VVD) norādījis kā uz šaubīgiem.

VVD par pārbaudes pabeigšanu paziņoja īsi pirms Ziemassvētkiem, 21.decembrī. Noslēdzot pārstrādātā stikla apjomu pārbaudi, Valsts vides dienests AS "Latvijas Zaļais punkts" un SIA "Zaļā josta" atkritumu apsaimniekošanas sistēmās neatbilstības to iesniegtajos pārskatos nekonstatēja.

Dienu vēlāk – 22.decembrī VID Finanšu policija pieņēma lēmumu uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218.panta 2.daļas. Izmeklēšana uzsākta par iespējamu sešu savstarpēji saistītu juridisku personu aizdomīgiem, neparastiem finanšu darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas 2016.un 2017.gadā.

"Tie ir tukši apgalvojumi. (..) Tā sistēma ir pilnībā integrēta. Uzņēmumam, kas pārstrādā, ir jāsaņem atļaujas. Šīs atļaujas tiek kontrolētas, pārstrādes veidi tiek saskaņoti. Tur mēs es vairāk paļautos uz kontrolējošo iestāžu lēmumiem,” saka Vilgerts.

Procesu uzsākot jau norādīta iespējamā zaudējumu summa – 9 miljoni eiro , taču to nav rēķinājusi pati Finanšu policija, bet gan persona, pēc kuras iesnieguma sākta izmeklēšana. “Process uzsākts par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Mēs procesa ietvaros arī pārbaudīsim, vai tiešām noziedzīgs nodarījums ir noticis, un precizēsim arī summas, tā kā šī summa, kas ir ierakstīta, viņa var mainīties,” saka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Kaspars Podiņš.

Uzņēmumos uzskata, ka kriminālprocess ir konkurentu iniciēts.

Ziņas avots: lsm.lv, autore Inga Šņore (LTV "De Facto")

AUTORS: ZIņAS MB

Partijas un deputāti izsakās par iniciatīvas realizēšanu & VARAM iesniegusi likumprojektus, par depozītu sistēmas īstenošanu!28. Feb

VARAM izstrādājusi 2 likumprojektus, kuri šobrīd nodoti saskaņošanai Ekonomikas, Finanšu, Tieslietu un Zemkopības ministrijai. Atzinumu sniegšanas termiņš ir 2018. gada 23. februāris.
Depozītu sistēmas ieviešanai saskaņošana nepieciešama likumprojektiem “Grozījumi Iepakojuma likumā” un “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”.

Grozījumi paredz Ministru kabinetam (MK) izdot noteikumus par depozīta sistēmas piemērošanas kārtību.

VARAM izstrādātie likumprojekti paredz, ka MK noteiks depozīta maksas apmēru un kārtību, kādā pārdevējs un depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot atpakaļ iepakojumu no patērētāja, atmaksā depozīta maksu. MK arī noteiks iepakojuma veidus un dzērienu grupas, kuru iepakojumam noteiks depozītmaksu.

Grozījumus, kas skar depozītu sistēmas ieviešanu, VARAM virzīs Saeimā. Plānots, ka grozījumiem jātiek pieņemtiem līdz šī pavasara sesijas beigām - jūnijā.

VARAM šobrīd stingri atbalsta pozīciju, ka depozītu sistēmas piemērošana jāuzsāk 2020. gada 1. janvārī. Atšķirībā no citu iesaistīto pušu argumentiem pret tik ātru sistēmas ieviešanu, VARAM neredz argumentētus šķēršļus sistēmas ieviešanai.

Ieguvums no depozīta sistēmas piemērošanas ilgtermiņā būs daudz lielāks, nekā pirmā brīdī šķietamie zaudējumi. Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka izlietotais iepakojums tiek nodots atpakaļ līdz pat 90 %, un tas ir kvalitatīvs materiāls pārstrādei. Tas būtiski samazina PET, skārda un stikla iepakojuma nonākšanu atkritumu poligonos un tam absolūti nepiemērotās vietā - apkārtējā vide.

Pilnīgi pretējās domās ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).
Padomes priekšsēdētāja Ināra Šure viedoklis - 2012/2013.gadā, kad bija iespējams dabūt 30 % ES fondu līdzmaksājumu depozītu sistēmas ieviešanai, federācija bija par. "'Kāpēc toreiz VARAM bija pret, bet šobrīd ir par, kad tas ir finsnsiāli daudz neizdevīgāk?"', jautā Šure

Pat, ja LPUF šobrīd atbalstītu šo ideju, 2020.gada 1. janvāris nav reāls datums sistēmas ieviešanai. Ja arī gada laikā panāktu likumu grozījumus, pašu sistēmu ieviest, sākot no konkursu izsludināšanas līdz sistēmas uzstādīšanai un iedarbināšanai, gads ir par maz. Vajag vismaz 1,5 gadus!

Ināra Šure:"Līdzšinējās atkritumu apsaimniekošanas izveidošanā ir ieguldīti 80 miljoni ja no šīs summas 2 miljonus katru gadu noņem nost, kaz aizies jaunās depozītu sistēmas uzturēšanai, kā pašvaldības atdos kredītus, kas ņemti līdzšinējās sistēmas uzturēšanai? Depozītu sistēmas ieviešana prasīs aptuveni 30 miljonus.
Arī inflācija būs neizbēgama. Ja par 0,15 eiro centiem sadārdzināsies pirkums. Depozīta sistēma ļaus atgūt 0,10 eiro centus. 0,5 l ūdens pudelei sadardzinājums var būt par 10 %!"

Šure arī uzskata, ka nebūs liels ieguvums Latvijas dabas aizsardzībā, kas ir viens no galvenajiem iniciatīvas iesniedzēju mērķiem.. Depozītu sistēma pieņems tikai nebojātas, tīras pudeles. Tātad mežos un upmalās izmestās saspaidītās un netīrās nederēs. Tās tāpat turpinās puesārņot vidi.
Lai nopietni un ilgtermiņā risinātu vides jautājumu, nepieciešams domāt ne tikai par PET pudelēm, bet kopējās plastmasas taras samazināšanu un pārstrādi. Depozīta tara ir tikai 2 % no kopējās atkritumu pārstrādes masas. No 28 Eiropas valstīm tikai 11 ir ieviesta depozītu sistēma.

Aptaujājot Saeimas deputātus, attieksme pret depozītu sistēmas ieviešanu pārsvarā ir pozitīva, taču nogaidoša. Nepārprotamu sistēmas ātrāku ieviešanu atbalsta tikai Nacionālā apvienība (NA) un no dažiem individuāli aptaujātiem deputātiem Lolita Čigāne. NA uzskata, ka galvenie faktori, kas kavē ieviešanu, ir tirgotāju organizāciju un atkritumu apsaimniekotāju pretestība, kā arī tas, ka sistēmas ieviešanai nav pieejams ES fondu atbalsts. šim uzskatam pievienojas arī Lolita Čigāne: "Ieviešanu gadiem kavē pašvaldību un lielo atkritumu pārstrādātāju lobijs. Tās ir bailes, ja iedzīvotāji paliks gudrāki un sāks vairāk paši škirot, pārstrādātāji audēs ienākums. Tas ir tīrākais egoisms un savtīgums! "

ZZS frakcijā viedokļi dalās - ir gan par, gan pret ieviešanu. Lielāko tiesu bažas rada tieši sistēmas ieviešanas izmaksas.

Arī Vienotība pauž līdzīgu viedokli. Hosams Abu Meri: "Ieviešot dzērienu iepakojumu depozītu sistēmu, ir jāizvērtē visi potenciālie riski – kā depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs jau esošo atkritumu pārstrādes infrastruktūru, vai jaunā sistēma neveicinās dzērienu vai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu cenu pieaugumu, ņemot vērā dzērienu iepakojumu sadārdzinājumu. Jāizvērtē vai šādas sistēmas ieviešana neradīs zaudējumus valstij, pārkāpjot ieguldītā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saistības jau izveidotajos atkritumu šķirošanas un pārstrādes uzņēmumos. Uzskatām, ka vides ilgtspēja ir ļoti nozīmīga, taču mēs nevaram iedzīvotājiem likt pārmaksāt par šādas sistēmas ieviešanu nekvalitatīva un sasteigta lēmumu pieņemšansas procesa dēļ."

Vienotība uzskata, ka VARAM ir jāuzņemas iniciatīva šajā jautājumā, jo atkritumu apsaimniekošana ir šīs ministrijas pārziņā. Līdz ar to, ministrijai ir nepieciešamie resursi un informācija, lai izvērtētu iespējamos riskus un atrastu piemērotāko ieviešanas risinājumu, kas nekaitētu sabiedrības interesēm.

Tika uzrunātas arī citas frakcijas, taču nesaņēmām atbildes.

- autore Līga Caune

Dalies ar jaunumiem sociālajos tīklos un seko līdzi iniciatīvas attīstībai!

AUTORS: ZIņAS MB

Par katru iepakojumu varētu atgūt desmit centus, taču atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas!02. Feb

Koalīcijā ir konceptuāls atbalsts iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas iniciatīvai, reizē vēl jāsaņem atbildes uz vairākiem jautājumiem, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šo jautājumu paredzēts skatīt valdībā, iesaistot arī Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju. Kučinskis skaidroja, ka cita starpā jāsaņem atbilde, ko darīt ar esošo sistēmu, kurā ir ieguldīti daudzi miljoni eiro. Uz šo jautājumu norādīja arī partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ašeradnes pauda, ka koalīcijas partijas atbalstīja šī jautājuma virzību, taču nepieciešams noskaidrot arī to, vai 15 centu sadārdzinājums par pudeli "neradīs jaunu inflācijas vilni".

Iniciatīvas virzītājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka depozīta sistēma papildinās esošo sistēmu. Viņš atzina, ka svarīgi būs apspriest jautājumu par bažām saistībā ar inflāciju. Tāpat valdībā tiks spriests par depozīta sistēmas ieviešanas termiņu.

Gerhards pauda gandarījumu par koalīcijas partneru konceptuālo atbalstu, ko ministrs saņēmis, apmeklējot gan "Vienotības", gan Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas.

Koalīcija vienojusies, ka jautājums sākotnēji tiks skatīts valdībā, nevis uzreiz Saeimā.

Kā ziņots, Gerhards ir iesniedzis Saeimai informatīvo ziņojumu par iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu. Līdz 2018.gada jūlijam viņš apņēmies panākt, ka Saeima pieņem nepieciešamos grozījumus Iepakojuma, Dabas resursu nodokļa un Pievienotās vērtības nodokļa likumos.

Gerhards iepriekš pauda, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt desmit centus par vienu iepakojuma vienību, tāpat tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA pauda viedokli, ka iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas termiņš, paredzot sākt tās darbību 2020.gada 1.janvārī, nav reāls. "Termiņš nav reāls, jo visu likumdošanas aktu sakārtošana aizņem vismaz gadu. Tikai pēc tam operators var rīkoties, bet, iekams lēmums nav līdz galam pieņemts, to nav iespējams darīt," teica Šure, piebilstot, ka, lai izveidotu operatoru, uzbūvētu jaunu šķirojamo centru, ievestu saspiežamās līnijas un pieņemamos automātus, gads ir pārāk īss termiņš.

Dalies ar iniciatīvas attīstību savos sociālajos tīklos!

Ziņas avots: leta.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Saeima saņēmusi informatīvo ziņojumu par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanu - tā būtu ekonomiski izdevīga ilgtermiņā!12. Jan

Labas ziņas – pateicoties jau vairāk nekā 11 tūkstošiem iniciatīvas parakstītāju, VARAM ir Saeimā iesnieguši Informatīvo ziņojumu par tiesiskā regulējuma izvērtējumu Baltijas valstīs un iespējām izdarīt grozījumus Latvijas normatīvajos aktos par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmas ieviešanai, ir nepieciešami grozījumi virknē normatīvo aktu. Tagad galvenais būtu nodrošināt, lai Saeima vēl līdz vēlēšanām apstiprina visus šos grozījumus. Taču tas vēl nav garantēts, jo pret depozīta sistēmas ieviešanu iestājas pašvaldības, kas ir investējušas atkritumu poligonos, kuri tagad ir “jābaro”, atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (Zaļais punkts un Zaļā josta), kurām būtu jāsāk vākt arī jogurta trauciņi un citi pārstrādājami atkritumi, kā arī ražotāji un tirgotāji, kas iepriekš bija gatavi ieviest depozīta sistēmu, bet tagad nevēlas investēt savus līdzekļus sistēmas izveidē.

Esam daudz darbojušies ar medijiem, lai stāstītu par mūsu iniciatīvu un popularizētu depozīta sistēmas ideju. Pēdējā diskusija, kur piedalījāmies, bija LR1 raidījums Krustpunktā - http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/depozitsistema-vai-to-izmantosim-ari-latvija.a97891/

Ražotāji apgalvo, ka Lietuvā, kur depozīta sistēma tika ieviesta 2016. gadā, ir lieli zaudējumi, bet ir jāņem vērā, ka sistēmai sākot darboties tas parasti tā arī ir, jo uzņēmumiem ir jāiegulda līdzekļi sistēmas izveidē un vienā gadā to atpelnīt nav iespējams. Pieminēta tika arī Dānija, kas atsakās no depozīta sistēmas. Bet patiesībā tas ko dāņi dara ir mēģinājums pastiprināt sistēmu, nodrošinot to, ka iepakojums tiek maksimāli atkārtoti izmantots vai pārstrādāts atkārtotai izmantošanai, bet nevis degradēts (piem., no stikla pudelēm taisa ielu bruģi).

- iniciatīvas pārtāvja Jāņa Brizgas apkopojums

Dalies ar ziņu savos sociālajos tīklos!

AUTORS: ZIņAS MB

Pateicoties 11 000 parakstītājiem, tiks izstrādāti priekšlikumi dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai!30. Oct (2017)

Pēc budžeta iesniegšanas VARAM sola iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai! Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi!

Lasi deputātu un ekspertu izteikumus par idejas ieviešanu: PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola uzreiz pēc budžeta iesniegšanas Saeimai iesniegt priekšlikumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Šogad depozīta sistēma sāka darboties Lietuvā, jau ilgus gadus to īsteno Igaunijā, tāpēc Latvija palikusi pēdējā Baltijā, kurā tā vēl nav ieviesta.

Saeimai pavasarī iesniegtā ManaBalss.lv iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi. Mēģinājumi to darīt gan ir bijuši vairākkārt, taču tie allaž sastapušies ar spēcīgu pretestību no dažādu organizāciju puses. Tā tas ir arī tagad, tomēr VARAM ir apņēmusies ieceri virzīt, un atbalstu tai izsaka arī Valsts prezidents.

"Ar depozīta sistēmas palīdzību, manuprāt, var visefektīvāk savākt to vērtīgāko iepakojuma daļu, kas mums ir – dažādas PET pudeles saldajiem dzērieniem, stikla pudeles, alumīnija bundžas – tādā veidā dabūjot kvalitatīvu materiālu, ko var otrreizēji pārstrādāt un nezaudēt vides resursus," saka biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Tāpēc "Zaļā brīvība" kopš pavasara ir pārņēmusi portālā "Mana balss" 11 tūkstošus balsu savākušo iniciatīvu – arī Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Vasarā Saeima uzdeva VARAM līdz nākamā gada martam sagatavot ziņojumu, kurā būtu izpētīta Baltijas valstu pieredze un piedāvāti risinājumi iespējamiem likuma grozījumiem.

Visi līdzšinējie ministrijas mēģinājumi ieviest depozīta sistēmu – pirmā variācija bija jau pirms 15 gadiem – gan ir cietuši neveiksmi, un pretdarbība ir gaidāma arī tagad.

"Manā skatījumā tie galvenie zaudētāji un tie, kas varbūt visvairāk, visaktīvāk darbojas pret šīs depozīta sistēmas ieviešanu, ir brīvprātīgās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas ir "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un vēl dažas citas," vērtē Brizga.

Tā tas bijis iepriekš, un arī tagad "Latvijas Zaļā punkta" direktora Kaspara Zakuļa reakcija uz depozīta sistēmas pieminēšanu ir automātiski negatīva: "Es uzskatu, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta konteineru sistēma, kuru vēl varētu uzlabot un uzlabot, un konteineros jūs varat likt iekšā visu izlietoto iepakojumu, ne tikai atsevišķa veida PET pudeles un ierobežotā daudzumā stikla pudeles. (...) Nebūtu, protams, labi, tā teikt, ka mēs esam investējuši apmēram 80 miljonus kopā iepakojuma šķirošanas sistēmā, tagad, tā teikt, paslaucīsim to malā un ķersimies pie nākošās sistēmas."

Depozīta sistēmu pirms deviņiem gadiem atbalstīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA). Taču nu jau ilgāku laiku tās viedoklis ir noraidošs, atzīst LASUA vadītājs Jānis Vilgerts, kurš pastarpināti ir arī "Zaļās jostas" līdzīpašnieks: “Uzņēmumiem zaudējumi vienīgi varētu rasties no tā, ka pašlaik ir investētas milzīgas summas, izveidojot šķirošanas rūpnīcas, kurās PET ir viena no visdārgākajām komponentēm. Automātiski – ieviešot paralēlu sistēmu, tad tur tā PET plūsma samazinās un efektivitāte šīm sistēmām arī samazinās, un automātiski pieaugs tarifs. Jo viss šai pasaulē maksā, cik tas maksā.”

Nereti piesauktajām atkritumu biznesa lobija saitēm ar politiku Vilgerts ir spilgts piemērs. Savulaik bijis VARAM parlamentārais sekretārs. Līdz 2011.gadam Vilgerts bija arī aktīvs '"Jaunā laika" sponsors – ziedojumos un biedra naudās partijai kopā samaksājis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ar politiku vai politiķiem saistīti vairāki Vilgerta biznesa partneri, starp kuriem bijuši gan Zaļās partijas politiķi, piemēram, Indulis Emsis, gan ekspremjera Andra Šķēles znoti, gan Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā ilggadējam vides ministram gandrīz deviņu gadu laikā tā arī neizdevās panākt iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. "Jo varbūt tur galvenie iemesli, kāpēc nesanāca, bija politiskās gribas trūkums politiskajām partijām. Otrām kārtām arī bija lobijs no uzņēmēju puses, manuprāt, jo tai laikā, piemēram, dzērienu ražotāji kategoriski iebilda. Un ja tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji tā kā bija gatavi depozīta sistēmai, tad pret šo sistēmu bija ražotāji, un tā tas diemžēl netika pieņemts," atminas Vējonis.

Paradoksāli, bet starp taras depozīta sistēmas pretiniekiem vai vismaz skeptiķiem ir arī vairāki redzami Vējoņa kādreiz vadītās Zaļās partijas biedri. Piemēram, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere, kura vairākkārt medijos apgalvojusi – depozīta sistēma tikai izklausoties labi, un Igaunijā tā sekmīgi ieviesta tāpēc, ka pudeļu automāti tika piešķirti bez maksas kā reklāmas āķis. Igaunijā šo stāstu gan noliedz, un Bendere tā arī īsti nepaskaidro, kur guvusi šādu informāciju, tomēr joprojām netic, ka depozīta sistēma padarīs Latviju tīrāku: "Tie, kas izmet pa mašīnas logu pudeli, ja... Tad jautājums - ja būs šis depozīts, tad būs tie cilvēki, kas šīs pudeles ies gar tām grāvmalām un lasīs. Tā jau arī nav tā mūsu ideālās nākotnes vīzija."

Savukārt Saeimā viens no dzirdamākajiem depozīta sistēmas kritiķiem ir Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (ZZS), kuru esot pārliecinājuši argumenti, ar kuriem uz Saeimu nākusi tai skaitā arī VARAM. "Pirmām kārtām mani interesē rezultāts. Un, ja man speciālisti, profesionāļi, kuri ir aicināti un kuriem par to naudu maksā – vākt statistikas, plānot, paredzēt, vākt informāciju – un ja viņi sniedz informāciju un datus, kas liecina, ka mērķis ir sasniedzams ar esošo sistēmu, mani tas pilnīgi apmierina. Mani interesē mērķis – lai nemētājas tās pudeles grāvjos," apgalvo Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Līdaka.

VARAM patiešām pirms divarpus gadiem paziņoja, ka tās izveidotā darba grupa nobalsojusi tuvākajā laikā obligātās depozīta sistēmas ieviešanu nevirzīt, jo dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegšot mērķi – samazināt poligonos noglabājamo apjomu. Grupai bija dots uzdevums novērst neskaidrību par depozīta sistēmas nākotni, jo 11.Saeima nesen kā bija atteikusies lemt par ministrijas izstrādātajiem grozījumiem.

Gan kā divu VARAM ministru parlamentārais sekretārs, gan īsu brīdi pats kā ministrs šo jautājumu iepriekšējā Saeimā virzīja Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība (NA)). Deputāts uzskata, ka toreiz galvenais neveiksmes iemesls bija pašvaldību pretestība, kam liela loma var būt arī tagad: "Faktiski pašvaldībām ir ļoti liels lobijs un ietekme Saeimā, kas manuprāt bija izšķirošais faktors, kāpēc tas negāja cauri. (...) Ļoti daudz Saeimas deputātu ir nākuši no pašvaldībām, un pašvaldību ietekme parlamentā ir ļoti liela, varbūt pārāk liela, manuprāt."

Iespējams, tāpēc VARAM tomēr nolēma nekavēties līdz pavasarim un drīz pēc budžeta pieņemšanas piedāvās Saeimai lemt par depozīta sistēmas ieviešanu. Turklāt ministrija secinājusi, ka Lietuvas modelis ir tuvs tās pirms dažiem gadiem izstrādātajam. "Ja par šo iniciatīvu ir parakstījušies tik daudz cilvēku, tad sabiedrības viedokli ignorēt nevar, un ja nav pietiekami pamatoti argumenti, kāpēc nē, nu tad ir jāvirzās uz kaut kādu virzienu. (...) Mēs redzam, ka šīs sistēma ir ieviešama un darboties spējīga Latvijā," uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu nu jau kā valsts galva sola arī Raimonds Vējonis: "Nekāda politika te nevarētu būt, un te ir vienkārši jāvērtē tas, vai mēs vēlamies, lai mūsu vide, Latvijas vide, ne tikai nākamajā gadā, kas ir simtgades gads, bet arī vēlāk būtu tīra vai ne. Un tad ir arī jāpieņem lēmums."

Kā depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas Latvijā visbiežāk tiek nosaukti 20 miljoni eiro, un kaut ko maksāšot arī sistēmas uzturēšana. Tie gan nenāks no valsts budžeta, taču gan sistēmas pretinieki, gan VARAM norāda – galu galā par to tāpat samaksās patērētāji. Droši var prognozēt, ka drīzumā skanēs arī citi bieži piesauktie argumenti: depozīta sistēmas ieviešana esot jau nokavēta vai arī – gluži pretēji – tai vēl neesot pienācis īstais brīdis.

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

Saeimas deputāts Atis Lejiņš pauž atbalstu izlietoto iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā13. Oct (2017)

Viena no mūsu – Latvijas lielākajām bagātībām ir mūsu daba, kas uz citu valstu fona ir saglabājusies tīra un zaļa. Tā ir bagātība, kas mums jāsargā. Tādēļ man neliek mieru vairākas nozīmīgas lietas, ko ne šajā, ne iepriekšējos parlamenta sasaukumos nav izdevies sakārtot. Viena no tām ir PET pudeļu un cita veida iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana.

Gan Ministru kabinetā, gan Saeimā depozīta sistēmas ieviešana ir jau vairākkārt skatīta. Diemžēl nevienā no gadījumiem rezultāts nav bijis pozitīvs, un dažādu ieinteresēto pušu nesaskaņu rezultātā depozīta sistēma nav ieviesta. Jāapzinās, ka ir nozares un uzņēmēji, kas sistēmas ieviešanas rezultātā var zaudēt daļu no sava biznesa apgrozījuma un peļņas. Būtiskākie zaudētāji sistēmas ieviešanas rezultātā var izrādīties atkritumu apsaimniekotāji, un tieši no viņu lobija arī nākotnē jāsargājas, lai sistēmu tomēr ieviestu.

12. Saeimai vēl būs iespēja spert būtisku soli uz priekšu un ieviest depozīta sistēmu. Jautājumu ir aktualizējusi Latvijas iedzīvotāju iniciatīva, kas portālā Manabalss.lv savākusi vairāk nekā 11 tūkstošus parakstu. Tas skaidri apliecina, ka iedzīvotāji vēlas šo sistēmu un ir gatavi to lietot. Pavasarī Saeima vērtēja iniciatīvu un ir uzdevusi VARAM līdz nākamā gada 1. martam Saeimā iesniegt informatīvu ziņojumu par iespējām veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Depozīta sistēmas ieviešanā mūs krietni apsteiguši gan lietuvieši, gan igauņi. Vēl pirms VARAM ziņojuma, kurā tiks apskatīti arī Igaunijas un Lietuvas piemēri, ir skaidrs, ka ieguvumi ir būtiski un sistēmu iespējams ieviest bez īpašām izmaksām valstij. Depozīta sistēma Eiropā ir ieviesta desmit valstīs, un šajās valstīs (arī Lietuvā un Igaunijā) atpakaļ tiek savākti aptuveni 90% no izlietotajiem iepakojumiem. Savukārt pirms sistēmas ieviešanas lietuvieši spēja savākt atpakaļ vien trešdaļu no iepakojumiem. Tā ir ļoti liela atšķirība, ja vērtējam ietekmi uz mūsu vidi.

Ir vismaz trīs varianti, kā sistēmas ieviešanu finansēt –
1) no valsts;
2) no uzņēmēji, kuri tirgo un/vai ražo preces attiecīgajos iepakojumos;
3) no uzņēmējiem, kuri uzstāda iepakojuma savākšanas automātus.

Ņemot vērā alternatīvas, no pirmā varianta droši vien varam atteikties. Ja sistēmu finansē uzņēmēji, tad sarunu ceļā ir jāatrod labākais vidusceļš, lai sistēmas ieviešana nesadārdzina produktus un nerada zaudējumus uzņēmējiem. Man interesants šķiet trešais risinājums. Medijos ir izskanējusi informācija, ka, piemēram, norvēģu uzņēmums, kurš ražo iepakojuma savākšanas iekārtas, ir gatavs tās arī pats uzstādīt bez sākotnēja finansējuma no mūsu puses. Šādā gadījumā automātu uzstādītāji pēc sistēmas ieviešanas varētu saņemt 0,01 – 0,02 eiro par katru nodoto iepakojumu.

Tie ir tikai piemēri, labākais risinājums ir jāatrod sarunās ar vietējiem tirgotājiem un ražotājiem. Pozitīvs signāls sistēmas ieviešanai ir arī tas, ka Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija ir apliecinājusi, ka uzņēmumi ir gatavi ieviest un uzturēt depozīta sistēmu.

LIETUVĀ SISTĒMAS IEVIEŠANA VALSTIJ NEIZMAKSĀJA NEKO To finansēja uzņēmēji, tajā ieguldot aptuveni 30 miljonus eiro, un šobrīd uzņēmēji arī sistēmu uztur. Lietuvieši arī rēķinājuši ieguvumus ne vien videi, bet tāpat ekonomikai – jaunā depozīta sistēma radīs aptuveni 1000 jaunu darba vietu, lielākoties savākto iepakojumu atkritumu pārstrādē.

Pavasarī, kad Saeimā nonāks VARAM sagatavotais ziņojums un būs skaidrs, kādas izmaiņas likumdošanā nepieciešamas, ir operatīvi jārīkojas. Varam spert nepieciešamos soļus, lai jau tuvākajā nākotnē mūsu ceļmalas, pļavas un meži būtu tīri no izlietotām pudelēm un skārdenēm. Tad pavasara lielajās talkās varēsim sakopt Latviju vēl labāk, jo nebūs jātērē resursi, lai lasītu tukšās PET pudeles!

Dalies ar iniciatīvas jaunumiem!

Viedokļa avots: vienotiba.lv

AUTORS: ZIņAS MB

Lietuva un Igaunija aicina arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, Saeima uzdot to pētīt VARAM21. Jul (2017)

Iniciatīvas pārstāvji biedrība "Zaļā brīvība" ziņo, ka Saeima iniciatīvu "Par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu" izskatījusi jau šī gada maijā un jūnijā tika pieņemts lēmums jautājumu par depozīta sistēmas izveidi nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – līdz 2018. gada 1. martam VARAM sagatavos informatīvo ziņojumu par iespēju veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai noteiktu PET pudeļu, stikla pudeļu un skārdeņu, kā arī cita veida iepakojuma depozītu sistēmas izveides principus.

Igaunijas un Lietuvas valdības jau neoficiāli aicinājušas arī Latviju ieviest depozīta sistēmu, ieviešot vienotu pieeju visās Baltijas valstīs. Sarunas par šo ministriju līmenī jau ir uzsāktas.

Iniciatīva ir iesniegta svarīgā brīdī un, iespējams, tieši sabiedrības spiediens un VARAM izvērtējums būs nepieciešams, lai palīdzētu arī Latvijai pāriet uz videi draudzīgāku atkritumu šķirošanu!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

"Zaļā brīvība" virzīs iniciatīvu - meklē palīgus starp atbalstītājiem!26. Apr (2017)

Biedrība Zaļā brīvība (www.zalabriviba.lv) ir pārņēmusi depozīta sistēmas dzēriena iepakojuma tālāku virzīšanu Saeimā un pateicas jums visiem par līdzšinējo atbalstu. Mēs esam piedalījušies jau divās Saeimas Mandātu komisijas sēdes, kur šī iniciativa tika izskatīta. Pagaidām deputāti izklausās atbalstoši. Uz pēdējo sēdi bija ieradušies arī ražotāju, Zaļā punkta un atkritumu apsaimniekotāju pārstāvji, kas pagaidām izskatās galvenie depozīta sistēmas pretinieki. Viņu argumenti ir, ka esošajā konteineru sitēmā ir ieguldīti lieli līdzekļi un depozīta sistēma ir dārga un attiecas tikai uz nelielu daļu visu atkritumu. Bet jāņem vērā, ka depozitā sistēma nav nekāds jaunums – jau no 2001. gada par to tiek runāts valdībā un ar uzņēmējiem; tā ir bijusi gandrīz visu pēdējo valdību prioritāte un minēta arī Vides politikas pamatnostādnēs. Depozīta sistēma arī nodrošina daudz daudz augstāku atkritumu savākšanas un otrreizējās pārstrādes rādītājus un dod papildus stimulu konteineru sistēmā vākt citus iepakojuma veidus.

Lai mēs savus argumentus varētu nostiprināt un attīstīt, būtu nepieciešama arī jūsu palīdzība, gan analizējot citu valstu sistēmas un meklējot labākos risinājums Latvijai, gan tiekoties ar iesaistītajām pusēm un par depozīta sistēmu izglītojot deputātus un sabiedrību kopumā. Piesakieties, ja jums ir vēlme iesaistīties un laiks, zināšanas vai citi resursi, ko ieguldīt kopīgā lietā. Raksti uz sveiki@manabalss.lv!

AC,
Jānis

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

INICIATĪVA IESNIEGTA SAEIMĀ!16. Mar (2017)

15. martā iniciatīva veiksmīgi tika iesniegta Saeimā!

Sagaidāms, ka ekspertu sēde, kurā iniciatīvas autoram būs iespēja aizstāvēt iniciatīvu, kā arī uzaicināt ekspertus no savas puses - norisināsies tuvākajās nedēļās!

Ja tu vēlies palīdzēt iniciatīvas autoram atrast ekspertus (individuālos jomas pārzinējus vai organizācijas), kas atbalsta iniciatīvu - lūdzu raksti uz sveiki@manabalss.lv!

Kopā palīdzēsim iniciatīvu virzīt Saeimā un pierādīt deputātiem, ka šāda PET sistēma Latvijā ir jāievieš!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE

PARTIJU VIEDOKĻI!23. Nov (2016)

Lai gan vairums partiju iniciatīvu atbalsta, tās izsakās piesardzīgi, norādot uz depozītsistēmas ieviešanas dārgajām izmaksām un spēcīgo atkritumu apsaimniekošanas nozares lobiju, kas iniciatīvai būs jāpārvar!

VIENOTĪBA
Mēs gribam lepoties ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā un mūsu lēmumi un rīcība – ilgtspējīgi un videi draudzīgi. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Latvija 2030 paredz piesārņojuma un atkritumu plūsmu samazināšanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un ekosistēmu pakalpojumu attīstību un nosaka, ka pārstrādāto atkritumu īpatsvaram (% no savāktajiem atkritumiem gadā) 2030. gadā ir jābūt lielākam par 80%.

PET pudeļu depozīta sistēmas izveide un ieviešana būtu nozīmīgs solis, kas ļautu ievērojami samazināt atkritumu nonākšanu dabā. Šādas depozītsistēmas ieviešana Latvijā tikusi apspriesta jau vairākkārt, taču tās ieviešana atlikta finansiālu apsvērumu dēļ. Partija VIENOTĪBA uzskata, ka Latvijas dabas aizsardzība un mūsu sabiedrības veselība ir neapstrīdami argumenti, lai diskusiju par PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanu atsāktu. Šajā diskusijā ceram gan uz Ministru prezidenta, gan atbildīgo ministriju – Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas – atsaucību, izvērtējot sistēmas izmaksas un ieguvumus dabai un sabiedrībai.

LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBA
Latvijas Reģionu Apvienība atbalsta dzērienu iepakojumu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā. Sistēma veiksmīgi darbojas citās Eiropas valstīs, kas kārtējo reizi pierāda valdības nespēju ieviest Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un apkārtējai videi nozīmīgus risinājumus. Latvijas Reģionu Apvienība uzskata, ka iepakojumu depozītu sistēma jāievieš nekavējoties.

NO SIRDS LATVIJAI
Frakcija “No sirds Latvijai” viennozīmīgi atbalsta “Mana balss” virzīto iniciatīvu “PAR IESPĒJU SAŅEMT ATLĪDZĪBU PAR PET PUDEĻU UN CITU DZĒRIENU IEPAKOJUMU NODOŠANU” un Saeimas sēdē balsos par tās tālāku virzību, jo sekmēs tukšās taras savākšanu un nodošanu, kas mūsu vidi noteikti padarīs tīrāku. 

“No sirds Latvijai” uzskata, ka taras nodošanu nepieciešams stimulēt, jo šobrīd ceļmalas un meži ir pilni iztukšotāmpet pudelēm un skārdenēm.

Tāpēc “No sirds Latvijai” rosina atgriezties pie jau 2013.gadā izstrādāto grozījumu Iepakojuma likumā un Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredzēja ieviest depozīta sistēmu no 2015.gada 1.janvāra, un tos iekļaut Saeimas darba kārtībā.

NACIONĀLĀ APVIENĪBA “VISU LATVIJAI!” – “TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI/LNNK”
"Tā kā 2013. gadā virzītie priekšlikumi depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā līdz pat 2015. gada sākumam nebija guvuši atbalstu Latvijas Republikas Saeimā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzdevumā 2015. gada februārī tika izveidota darba grupa (pašvaldības, uzņēmēju un nozaru asociācijas pārstāvji), lai atkārtoti izvērtētu depozīta sistēmas nepieciešamību un izveides lietderīgumu.
Tā secināja, ka dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegs mērķi – samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu un būtiski palielināt sadzīves atkritumu pārstrādi. Dalītā atkritumu vākšana ar katru gadu strādā veiksmīgāk, un sašķirotā iepakojuma apjoms Latvijā aug.
Idejiski depozīta sistēmas ieviešana ir atbalstāma, taču jāapsver ieviešanas ietekme uz budžetu, kā arī jārēķinās ar spēcīgu atkritumu apsaimniekošanas nozares pretestību šādām pārmaiņām."

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
ZZS frakcija pret šo iniciatīvu attiecas piesardzīgi, jo:
1. Iniciatīvā minētā depozītsistēma paredz dzērienu cenas pielikumu, jo, lai saņemtu atlīdzību par nodoto pudeli, pircējam šī summa jāiemaksā, pērkot produktu. Turklāt pudeļu savākšanas iekārtas vai punkta uzturēšana nelielos lauku veikalos nebūs rentabla, tas diskriminēs lauku iedzīvotājus.  
2. Jau daudzus gadus ievērojami valsts un Eiropas fondu līdzekļi mērķtiecīgi ieguldīti atkritumu dalītās vākšanas un šķirošanas infrastruktūrā. Depozītsistēmas ieviešana (kas radīs visai lielas jaunas izmaksas) visus šos ieguldījumus padarīs par nevajadzīgiem, jo atkritumu šķirošanas līniju un dalītās atkritumu vākšanas sistēmas uzturēšana, paralēli pastāvot depozītsistēmai, ir nerentabla un nelietderīga.
Iniciatīva būtu aktuāla pirms desmit gadiem, kad Latvijai bija jālemj, kādu atkritumu apsaimniekošanas modeli izvēlēties. Toreiz vides ministra R.Vējoņa vēlme ieviest depozītsistēmu  valdībā atbalstu neguva.

SASKAŅA
Vēl domā, vai ir viedoklis!

PIE FRAKCIJĀM NEPIEDEROŠS DEPUTĀTS ARTUSS KAIMIŅŠ
Vēl domā, vai ir viedoklis!

AUTORS: ANNIJA EMERSONE