Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē 10. maijā notika iniciatīvas "Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu" sākotnējā izvērtēšana. Lai gan komisija lēma par tās tālāku nevirzīšanu, kopumā tomēr ir vērtējams, ka iniciatīva ir panākusi savu. Šis ir no tiem retajiem gadījumiem, kad iniciatīva ir par kaut ko vēl tikai plānotu, topošu un politiskajā dienas kārtībā apspriestu. Ar retiem izņēmumiem un attiecīgu gadījuma specifiku šādas iniciatīvas tiek pieļautas, lai gan, nonākot līdz oficiālajai apspriešanai, kā tas ir arī šai gadījumā, ir zināma nenoteiktība – par ko tad īsti tiek spriests. Šai gadījumā attiecīgi spriests tiek par riskiem, ka līdz ar finanšu darījumu obligātu digitalizāciju tiek aizskartas fiziskās personas tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu – skaidru naudu. Sevišķi tas ir aktualizējies līdz ar ziņām un runām publiskajā telpā par digitālā eiro ieviešanas plāniem. Komisijas sēdē izskanēja arī vērtējums, ka tieši šīs ziņas un runas ir bijušas pamatā pēdējā laikā atjaunotajai sabiedrības interesei par šo iniciatīvu, likumā noteiktā parakstu sliekšņa sasniegšanai un tās iesniegšanai Saeimā. Iniciatīvas sākotnējā izskatīšanā bija klāt arī amatpersonas no Ekonomikas un Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta. Uz Mandātu komisijas vadītāja Jāņa Vucāna (ZZS) atkārtotiem jautājumiem par to, kas ministrijās ir darba kārtībā un tiek plānots saistībā ar finanšu darījumu digitalizācijas obligātumu un skaidras naudas aprites ierobežošanu, visi kā viens apgalvoja, ka attiecībā uz fiziskajām personām nekas no rīcībpolitikas veidošanas procesā esošā neparedz jebkā ierobežot vai mainīt fizisko personu tiesības rīkoties ar skaidru naudu. Turpinoši grozījumi un regulējumi ir paredzami ēnu ekonomikas mazināšanai un attiecīgi – noteikumos par finanšu darījumiem, kas attiecas uz juridiskām personām. Tāpēc neskaidrību radīja jautājums, kā reaģēt uz kolektīvā iesnieguma uzstādīto prasību – "atstāt skaidrās naudas aprites normas un likumus negrozītus". Jo ir skaidrs, ka normas un likumi kaut kādā mērā un gan jau ne vienu reizi vien turpmāk tiks grozīti pilnīgi noteikti, bet tas attieksies uz juridiskajām personām. Tāpēc virzīt tālāk šādu prasību deputāti atturējās, jo tas būtu pretrunā, piemēram, tām pašām ēnu ekonomikas apkarošanas politiskajām prioritātēm. Savukārt konkrētās bažas par fizisko personu ierobežošanu diskusijas un atbildīgo amatpersonu atkārtotas izjautāšanas gaitā neapstiprinājās. Tāpēc komisijas lēmums ir šo kolektīvo iesniegumu atstāt bez turpmākas virzības, tomēr vienlaikus izsūtot visām Saeimas frakcijām vēstuli par šādi paustām pilsoņu bažām. Vēstules mērķis ir informēt deputātus, ka gadījumos, kad Saeimai ir jālemj par skaidras naudas aprites jauniem regulējumiem, deputātiem ir jāņem vērā gan iniciatīvā paustās bažas par fizisko personu tiesību nesamērīgu iegrožošanu, gan arī pašlaik amatpersonu paustais un solītais, ka attiecībā pret fiziskajām personām jauni skaidras naudas aprites ierobežojumi nav paredzēti. Proti, skaidras naudas darījumu slieksnis fiziskajām personām aizvien paliek 7200 eiro līmenī. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Skaidras naudas apriti fiziskām personām amatpersonas sola neietekmēt10. May (2023)
Iniciatīva Saeimā tālāk virzīta netiek, tomēr tās prasība ir apmierināta
Pārstāvis: Viktors KuļiksPublicēta: 21. Mar (2019)PAR SKAIDRAS NAUDAS APRITES NORMU SAGLABĀŠANU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Nemainīt pašreizējo likumdošanu un normas skaidras naudas apritei. Aicināt deputātus nebalsot par Ekonomikas ministrijas virzītājiem jaunajiem normatīviem skaidras naudas aprites ierobežošanai.
Atstāt skaidrās naudas aprites normas un likumus negrozītus.
Mazāka atkarība no bankām. Būt neatkarīgam, veidojot savu privāto finanšu sistēmu. Rīkoties ar savu nopelnīto naudu pēc savas gribas un likumīgajām iespējām.
Iniciatīvas jaunumi
Valsts ieņēmumu dienests, izskatot Ģenerālprokuratūras prokurora protestu, atcēlis savu lēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, informē prokuratūrā. Kādam vīrietim tika piemērots naudas sods 1350 eiro apmērā par automašīnas iegādi ārvalstī skaidrā naudā, jo darījuma summa pārsniedza likumā noteiktos 7200 eiro, ziņo portāls Latviesi.com. Šis fakts sasaucas ar ManaBalss platformā publicēto iniciatīvu "Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu", kas prasa nemainīt līdzšinējās normas skaidras naudas apritei. Kā norādīja prokurors, vīrietis Vācijā iegādājies transportlīdzekli no juridiskas personas skaidrā naudā par 9000 eiro. Valsts ieņēmumu dienests šai personai bija piemērojis administratīvo sodu, jo viņš nebija ievērojis likumā noteikto skaidras naudas darījumu ierobežojumu Latvijā. Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska uzsver - saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, proti, pārkāpts likumā noteiktais priekšnosacījums, ka persona, kura izdarījusi pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to administratīvo sodu nevar piemērot par Vācijā veiktu darījumu. Avots: Latviesi.comVID atceļ uzlikto sodu par skaidrā naudā Vācijā pirktu auto25. Jul (2019)
Raidījuma “Mana balss” trešās sezonas pirmajā raidījumā RīgaTV 24 argumenti būs gan par, gan pret to. Studijas RīgaTV 24 diskusiju raidījumam “Mana Balss” – jau trešā sezona! To atklājot, aplūkosim iniciatīvu “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu”. Arī jaunajā sezonā raidījuma ierakstus RīgaTV 24 studijā var apmeklēt ikviens interesents! Raidījuma ieraksta dalībniekiem un skatītājiem studijā lūgums ierasties ne agrāk par 19:00.
Nāc, klausies un izsakies diskusijā! Tiekamies RīgaTV 24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, ceturtdien, 23. maijā, plkst. 19:20! Raidījumu skatieties RīgaTV 24 kanālā svētdien, 26. maijā, plkst. 20:00 un 23:30.
Sezonas pirmais raidījums: vai skaidras naudas aprite ir jāierobežo?21. May (2019)
Šīs diskusijas dalībnieki:
- Viktors Kuļiks, inciatīvas autors
- Jānis Zelmenis, zvērināts advokāts
- Jana Salmiņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece
- Ainis Dābols, nodokļu konsultants
Iniciatīvai “Par skaidras naudas aprites normu saglabāšanu” patlaban ir izdevies savākt virs 1900 parakstiem. Tās autors aicina nemainīt pašreizējo likumdošanu un normas skaidras naudas apritei, un Saeimas deputātus – nebalsot par Ekonomikas ministrijas virzītājiem jaunajiem normatīviem skaidras naudas aprites ierobežošanai.
Raidījums “Mana balss” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Mana balss” saturu atbild RīgaTV 24.
To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrdien, 26. martā, atbalstītie grozījumi izskatīšanai galīgajā lasījumā nodokļu un nodevu likumā. Tie paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā. Aizliegumu skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, plānots noteikt, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs. Patlaban skaidrā naudā par darījumu var norēķināties līdz 7200 eiro. Likuma grozījumi arī rosināti, ņemot vērā, ka norēķini par apjomīgiem darījumiem skaidrā naudā var radīt risku fiktīvu un krāpniecisku darbību veikšanai, kā arī iespējai legalizēt nelikumīgi iegūtus naudas līdzekļus, teikts likumprojekta anotācijā. Grozījumu autori norādījuši, ka skaidras naudas lietošana darījumos apgrūtina nodokļu administrācijas iespēju kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, jo nav efektīvu instrumentu darījuma pierādīšanai, tai skaitā, vai darījums skaidrā naudā faktiski ir noticis. Budžeta komisijas deputāti šodien atbalstīja iniciatīvu izslēgt no likumprojekta ierosinājumu ierobežot skaidras naudas lietošanu, tostarp darījumos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Grozījumi nodokļu un nodevu likumā iekļauti šī gada valsts budžeta projekta paketē, un galīgajā lasījumā Saeimā tos plānots skatīt 3.aprīlī. Avots: Saeimas Preses dienestsDarījumus ar nekustamo īpašumu nedrīkstēs veikt skaidrā naudā26. Mar (2019)
English
Latviski
