Šadurskis iniciatīvai neiebilst tikai tad, ja pašvaldības no savas kabatas apmaksās bērnu ēdināšanu!

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iniciatīvai par to, lai arī pirmsskolas pedagogiem tiktu maksātas algas no valsts, nevis pašvaldību budžeta neiebilst tikai tad, ja vietvaras uzņemas no savas kabatas apmaksāt bērnu ēdināšanu. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata: apmaiņas princips šādā gadījumā nav piemērots risinājums. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka tā jau gadiem vēršot uzmanību uz nevienlīdzību attiecībā uz pirmsskolas pedagogu darba samaksu un slodzes veidošanās principu. Tiem, kuri strādā ar bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam, algu nodrošina pašvaldības. Tā kā vietvaru rocība ir ļoti dažāda, darba samaksa bērnudārzos strādājošajiem ir atšķirīga. Ar jauno algu modeli situācija šiem pedagogiem ir vēl vairāk pasliktinājusies: likmes noteikto stundu skaits pieaudzis no 30 uz 40 stundām, samaksu nosakot 620 eiro, bet dažos gadījumos - tikai 560 eiro. Tajā pašā laikā vispārizglītojošo skolu pedagogiem alga par likmi ir 680 eiro. Lai šādu nevienlīdzību izskaustu, LIZDA rosina veikt grozījumus Izglītības likumā un noteikt, ka algas visiem pedagogiem maksā no valsts budžeta. K. Šadurskis atgādina, ka par šo jautājumu ar pašvaldībām runāts jau pērn, apliecinot IZM gatavību pārņemt algas savā ziņā, bet tajā pašā laikā mudinot tās nodrošināt skolēniem bezmaksas ēdināšanu, kura šobrīd sākumskolā ir valsts pārziņā. Diemžēl vietvaras pakalkulējot nav piekritušas šādam scenārijam, jo saprata, ka tas nav izdevīgi. Ministrs LTV Rīta panorāmā situāciju raksturoja šādi: LPS rīkojoties, kā jau ierasts šādos domstarpību gadījumos - labāk nedarot neko. LPS noliedz, ka būtu šo jautājumu «norakusi». Attiecībā uz pirmsskolas pedagogu algām un skolēnu ēdināšanu nevarot skatīties vienkāršoti, un «vienkārši apmainīties», noliekot vienu iepretim otram, nav pareizs risinājums, uzsvēra LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, piebilstot, ka viņa personīgi neesot ne par, ne pret. Neesot gan saprotams, kāpēc valsts tā sadalījusi pedagogus: vienu darbu apmaksājot, bet otru - ne. Savukārt ēdināšana nav ar vienas rokas mājienu pārceļama no vienas kastītes citā, proti, pašvaldībās tā esot dažādi organizēta, piemēram, vienviet pakalpojumus sniedz firma, citur ir savi pavāri, tāpat ir skolas, kur daļu sakņu audzē paši. Ziņas avots: Aisma Orupe, nra.lv

Prasība par pirmsskolas pedagogu algām – arī Satversmes tiesā

38 Saeimas deputāti ir vērsušies Satversmes tiesā (ST) par diskriminējošo attieksmi pret pirmsskolas iestāžu pedagogiem, ziņo TVNET.

Tas sasaucas ar Saeimā izskatīto iniciatīvu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Lai gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā šis kolektīvais iesniegums ir marķēts kā zaļš, proti, kā politiski atbalstīts (šeit – 58. punkts), arodbiedrība (LIZDA) pašreizējo savas prasības statusu neuzskata par risinājumu.

Attiecīgi arī Saeimas deputāti nu jau Satversmes tiesā aicina vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem. Tā norāda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji.

Tas ir darīts pēc ZZS un iniciatīvas autoru – LIZDA – rosinājuma.

ZZS atzīmē, ka vairāku gadu garumā ir atšķirības pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumā. Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem noteikts ievērojami mazāks zemākais atalgojums par vienu darba stundu nekā pārējo izglītības iestāžu pedagogiem. Uz nevienlīdzīgo attieksmi uzmanību vērsusi arī LIZDA.

Kā uzsver ZZS Saeimas frakcijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), pastāvošo nevienlīdzību atalgojuma ziņā nerisina arī plānotās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei.

"Līdz ar to vienīgais risinājums ir vēršanās Satversmes tiesā, lai tā vērtētu tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam un tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu," norāda J. Vucāns.

Pēc ZZS paustā, Saeimas deputāti aicina Satversmes tiesu vērtēt, vai, Ministru kabineta noteikumos nosakot pirmsskolas pedagogu zemākā atalgojuma apmēru par vienu darba stundu, ir ievērotas Satversmes 91. pantā, 106. pantā un 107. pantā ietvertās normas.

Pieteikumā norādīts, ka, paredzot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem pēc šā gada 1.septembra par 1,57 eiro mazāku zemāko pieļaujamo atalgojumu par darba stundu nekā pārējo izglītības iestāžu pedagogiem, bez jebkāda objektīva pamata Latvijā ilgstoši ir radīta atšķirīga attieksme.

ZZS akcentē, ka valdības noteiktais atalgojums – pēc 1. septembra 6,61 eiro par stundu pašreizējo 5,95 eiro vietā –, ja to salīdzina ar visām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem izvirzītajām prasībām, pienākumiem, atbildību, noslodzi, darba apstākļiem un pēdējos gados vērojamo cenu kāpumu, ir neatbilstošs Satversmē garantētajām tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu.

Politiskā apvienība pauž, ka, lai arī pēdējos gados ir bijuši uzlabojumi un ir notikusi pedagogu zemākā atalgojuma līmeņu izlīdzināšanās, tomēr temps, kādā tas notiek, ir pārāk lēns. Tāpēc pie šādas Ministru kabineta īstenotās politikas, lai notiktu pedagogu zemāko atalgojuma līmeņu izlīdzināšanās, būtu vajadzīgi gadu desmiti.

ZZS ieskatā, šāda valdības attieksme ir demotivējošs faktors pirmsskolas pedagogu vakanču aizpildīšanai darba tirgū. Turklāt atšķirīga attieksme pret pirmsskolas pedagogiem un nesamērīgi zemais atalgojums var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti, jo tas pedagogiem liek justies nenovērtētiem un mazina motivāciju turpināt profesionālo izaugsmi.

Pieteikumu Satversmes tiesai par diskriminējošas attieksmes novēršanu atalgojuma ziņā pret pirmsskolas izglītības pedagogiem kopā ir parakstījuši 38 Saeimas opozīcijas frakciju un neatkarīgie deputāti. Lai vērstos Satversmes tiesā, nepieciešami 20 parlamentāriešu paraksti, bet šajā gadījumā izdevies vienoties vairāk nekā trešdaļai Saeimas deputātu.

ManaBalss.lv komanda atzinīgi vērtē LIZDA darbu savu interešu aizstāvībā un stāda to par piemēru pilsoņu iniciatīvu autoriem. Gan Saeimā atbalstīto, gan arī noraidīto un neapstiprināto iniciatīvu autoru noturīgs, mērķtiecīgs darbs ir izšķirīgi svarīgs Latvijas pilsoniskās sabiedrības pilnvērtīgai līdzdalībai politikas veidošanā.

Blakus LIZDA šai sakarā ir vairāki uzteicami piemēri, no kuriem mācīties. Ir jānorāda uz Sieviešu sadarbības tīkla turpinošo darbu, ieviešot dzīvē iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" panāktās pārmaiņas.

Savukārt organizācija "Dzīvnieku brīvība" arī pēc 2015. gadā Saeimā neapstiprinātās prasības (šeit – 7. punkts) "Par kažokzvēru aizsardzību" ar neatlaidīgu pilsonisko lobiju ir Saeimā tikusi līdz pēdējiem politiskajiem soļiem kažokzvēru audzēšanas aizliegumam Latvijā no 2028. gada.

Avots: TVNET; ManaBalss.lv

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Iniciatīvai pa pēdām: Satversmes tiesa vērtēs bērnudārzu pedagogu atalgojuma apmēru atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa (ST) augusta vidū ir ierosināja lietu, kurā vērtēs pirmskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu atalgojuma apmēra atbilstību Satversmei, raksta TVNET. Tas sasaucas ar 2020. gada februārī Saeimā iesniegto iniciatīvu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā", par kuras statusu tās autoriem un Saeimai ir pretēji ieskati. Proti, Saeima uzskata, ka iniciatīvas jeb kolektīvā iesnieguma prasība ir izpildīta līdz ar 2021. gada 22. jūnijā Ministru kabinetā (MK) atbalstītajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam. Tajās cita starpā ir mērķis katru gadu kāpināt arī pedagogu darba samaksu. Pamatnostādņu rezultatīvajā rādītājā (RR 1.3) noteikts, ka pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla mēneša vidējās bruto samaksas attiecība pret pārējo profesiju darbinieku ar augstāko izglītību mēneša vidējo bruto samaksu periodā līdz 2027. gadam jāsasniedz 1,3 attiecība. Savukārt iniciatīvas autori – Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) – pašreizējo savas prasības statusu neuzskata par risinājumu. Pirmšķietami šo arodbiedrības viedokli par izskatāmu un attiecīgo prasību par iztiesājamu atzīst arī ST. Jau vēstīts, ka 38 Saeimas deputāti vērsušies ST, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka pieteikums iesniegts pēc ZZS un LIZDA rosinājuma. ZZS atzīmē, ka vairāku gadu garumā ir atšķirības pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumā. Bērnudārzu pedagogiem noteikts ievērojami mazāks zemākais atalgojums par vienu darba stundu nekā pārējo izglītības iestāžu pedagogiem. Uz nevienlīdzīgo attieksmi uzmanību vērsusi arī LIZDA. Kā uzsver ZZS Saeimas frakcijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), pastāvošo nevienlīdzību atalgojuma ziņā nerisina arī plānotās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei. "Līdz ar to vienīgais risinājums ir vēršanās ST, lai tā vērtētu tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam un tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu," norāda J. Vucāns. ST vērtēs MK pieņemto Pedagogu darba samaksas noteikumu pirmā pielikuma ceturtās tabulas trešā punkta un trešā pielikuma septītā punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam. Pirmā pielikuma ceturtās tabulas trešais punkts noteic, ka pirmskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme ir 872 eiro. Savukārt noteikumu trešā pielikuma septītais punkts paredz, ka pirmskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā ir 1760 stundas. Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Savukārt 107. pants paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. ST ir uzaicinājusi MK līdz 12. oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 12. janvāris. Avots: TVNET

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Vai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa ir jānodrošina no valsts budžeta? ‒ Nāc uz RīgaTV 24 raidījuma ierakstu!

Vai ir nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta? Kā palielināt pirmsskolas pedagogu atalgojumu un kad tas notiks? Par to diskutēsim RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "Mana Balss". Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 13. augustā, plkst. 10:30 (ierašanās no 10:15) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 18. augustā, plkst. 20.00! Šoreiz diskutēs: Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, iniciatīvas iesniedzēja Arvils Ašeradens, 13. Saeimas deputāts (JV) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Aiga Šēnberga, Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Ābelīte" pedagoģe Diskusiju moderē: Ansis Klintsons Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

Vēlreiz apstiprinās nevienlīdzība pirmsskolas pedagogu atalgojumā un noslodzē

Pirmsskolas pedagogu atalgojumā un noslodzē ir nevienlīdzība – tā liecina no visām 119 Latvijas pašvaldībām apkopotā informācija. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apkopojusi datus par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daba slodzi un atalgojumu. Apkopotie dati papildus apstiprina ManaBalss platformā virzītās LIZDA iniciatīvas pamatotību. Tikai 48 pašvaldībās pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem tiek nodrošināta pilna darba slodze – 40 stundas nedēļā, liecina pētījums. Vairumā – 93 pašvaldībās – pirmsskolas pedagogiem par darbu ar pusotra līdz četru gadu vecajiem bērniem maksā 750 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kas, atbilstīgi pedagogu algu paaugstināšanas grafikam, ir minimālā alga par likmi. Augstākā likme pirmsskolā ir noteikta Carnikavas novadā – 1006 eiro. Vairāk par noteikto zemāko mēneša darba algas likmi maksā tikai piektdaļā pašvaldību. "Šeit mēs redzam, cik nenovērtēts ir pirmsskolas pedagoga darbs, lai gan slodze un atbildība ir ļoti liela. Arī OECD izglītības eksperti ne reizi vien ir uzsvēruši, ka ir jāveido stratēģiska pieeja, lai uzlabotu pirmsskolas pedagogu darba kvalitāti un motivāciju. To noteikti veicinātu atalgojuma pieaugums, slodzes veidošanās pārskatīšana, profesijas prestiža celšana. LIZDA noteikti turpinās iesākto darbu, lai panāktu, ka atalgojumu pirmsskolas pedagogiem maksā no valsts nevis pašvaldību budžeta," uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. LIZDA ir nosūtījusi vēstuli visām pašvaldībām, aicinot tās no 2020. gada 1. septembra pirmsskolas pedagogiem nodrošināt zemākās darba algas likmi 790 eiro. Šāda zemākā mēneša darba algas likme ir paredzēta pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafikā. LIZDA apkopoja datus par pirmsskolas pedagogu atalgojumu un noslodzi, lai varētu profesionāli pārstāvēt savu biedru intereses, balstoties uz datiem. Neviena cita institūcija šādu informāciju līdz šim nav apkopojusi. Ar LIZDA apkopotajiem datiem par pirmsskolas pedagogu noslodzi un atalgojumu var iepazīties šeit. Saskaņā ar patlaban spēkā esošo kārtību pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecumā no 1,5 līdz 4 gadiem, algu maksā pašvaldība. Tā pirmsskolas pedagogu atalgojuma lielums ir atkarīgs no vietējās pašvaldības labās gribas un finansiālās rocības. LIZDA iniciatīvu platformā ManaBalss turpina parakstu vākšanu, lai pirmsskolas pedagogiem atalgojumu turpmāk maksātu no valsts budžetu. Avots: LIZDA

Ministre piedāvā pedagogu algas celt līdz 1200 eiro

Izglītības un zinātnes ministre (IZM) Ilga Šuplinska (JKP) piedāvā Saeimai pedagogu algas celt līdz 1200 eiro tuvākajā laikā un līdz 1500 eiro vidējā termiņā, ziņo portāls Delfi. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 5. maijā, skatīja IZM piedāvāto jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, kas paredz no šā gada 1. septembra par 5% paaugstināt vienas darba stundas izmaksas pirmsskolas izglītības skolotājam, nosakot zemāko algas likmi 872 eiro. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šo modeli neatbalsta, jo ar to nevienlīdzību starp skolotāju algām mazinātu aptuveni sešus gadus, Saeimas komisijā pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. I. Vanaga ir arī autore Saeimā izskatīšanas procesā esošajam kolektīvajam iesniegumam "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Tā izskatīšanas gaitai var sekot šeit 58. punktā.) Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) Delfi komentē, ka komisija atbildi arī par šo iesniegumu varētu sniegt pēc divām nedēļām. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz maija beigām sola iesniegt informatīvo ziņojumu par pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli. Lai arī Saeimas komisijas sēdē IZM un LIZDA nebija vienisprātis par to, kā īstenot pedagogu algu palielināšanu, abas puses atzina, ka pedagogu algām ir jābūt lielākām. Lielāko soli IZM iecerējusi spert 2022. gadā, kad, sākot ar 1. septembri, paredzēts pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli praksē sākt īstenot. IZM pedagogu darba samaksas modelī būtisku lomu iecerējusi arī pašvaldībām. LIZDA ieskatā IZM iecerētais plāns ir pārāk gauss. "Tā aina šodien ir ļoti skaudra ar pedagogu vakancēm. Mūsu risinājums ir to nevis risināt līdz 2025. gadam, nodrošinot sabalansētāku darba slodzi un cienīgāku darba samaksu, bet tu ir vajadzīgas tiešām ātrās palīdzības režīmā šīs investīcijas, jo pretējā gadījumā mēs iekritīsim dziļāk aizā, no kuras daudzu gadu garumā visi rāpsimies ārā," pauda I. Vanaga. LIZDA priekšsēdētāja arī atsaucās uz arodbiedrības veikto aptauju, kurā secināts, ka teju puse pedagogu domā, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu pamest savu profesiju. Kā komisijas sēdē paskaidroja I. Vanaga, tie ir dažāda vecuma pedagogi, ne tikai skolotāji pensijas vai pirmspensijas vecumā. Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka par vairākiem pienākumiem, piemēram, par sadarbību ar citiem skolotājiem, lai īstenotu kompetencēs balstīto satura ieviešanu, par sadarbību ar skolēna vecākiem un par birokrātisko slogu, piemēram, sanāksmēm skolotājs atalgojumu nesaņem. ZM iecerētās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas modelī saistītas ar pāreju no 30 stundu darba slodzes uz 40 stundām, tādējādi palielinot salīdzināmību starp profesijām. "Šāda pāreja nozīmē to, ka, sākot no 2022. gada 1. septembra, zemākā darba algas likme būs nevis 900 eiro par 30 stundām, bet gan 1200 eiro par 40 darba stundām. Savukārt priekšlikums iespējamai zemākai algas likmei no 2024. gada 1. septembra ir 1500 eiro," preses paziņojumā skaidro IZM. Svarīga pārmaiņa saistīta ar pakāpenisku virzību skolotāja darba slodzes sadalījumu ir pakāpeniska pāreja uz 60% no slodzes darbam ar skolēniem klasē un 40% – citiem pienākumiem. Izglītības komisijas sēdes noslēgumā A. Ašeradens norādīja, ka komisijai nepieciešams laiks, lai iepazītos ar visiem materiāliem un izteiktu priekšlikumus. "Nav šaubu, ka pedagogiem jābūt apmaksātiem, jautājums ir, kā to darīt," sacīja Ašeradens, piebilstot, ka pie šā jautājuma varētu atgriezties arī pēc divām nedēļām. Avots: Delfi


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Atbalsts pirmsskolas pedagogu prasībām strauju aug

Pēc Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pagājušās nedēļas aicinājuma sabiedrībai aktivizēties, zem iniciatīvas "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā" klāt ir nākuši vairāki simti jaunu parakstu. "Savācot vismaz 10 000 parakstus, iniciatīva nonāks Saeimā un deputātiem būs jau pienākums spriest par pirmsskolas pedagogu atalgojumu," savā mājaslapā raksta LIZDA. Iniciatīvas autori izsaka pateicību visiem, kuri jau ir parakstījušies un aicina arī citus, kuriem ir svarīgi bērnu pirmie soļi izglītībā, parakstīties par šo iniciatīvu. Tiek norādīts, ka arī OECD eksperti ir atzinuši vislabāko pedagogu nepieciešamību tieši pirmsskolas izglītības posmā, jo pirmsskolas vecumā tiek ielikti pamati panākumiem vēlākos dzīves posmos. Iniciatīvas būtība ir panākt, lai pirmsskolas pedagogiem atalgojumu maksātu no valsts budžeta, nevis no pašvaldību budžeta, kā tas ir šobrīd. Šobrīd pirmsskolas pedagogiem darba algu izmaksā pašvaldības, un tas pedagogus pirmsskolā nostāda nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar pedagogiem skolās, kur algu maksā valsts. Proti, pirmsskolas pedagogu maciņa biezums ir atkarīgs no pašvaldības izpratnes un finansiālās rocības. Avots: LIZDA

Pedagogu darba samaksas pieaugumu nostiprina likumā; arodbiedrība to neuzskata par risinājumu

Saeimā kopš 2020. gada ziemas izskatītais kolektīvā iesnieguma aicinājums nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta nav izpildīts pat ne daļēji, ManaBalss.lv komentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Kolektīvais iesniegums "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā" Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā ir apzīmēts zaļā krāsā, proti, kā apstiprināts (skatīt šeit 58. punktā), tomēr iniciatīvas autors – (LIZDA) – par šīs iniciatīvas statusu ir pilnīgi pretējās domās. "To nevar uzskatīt par izpildītu vai daļēji izpildītu, jo nav izpildīts Valdības rīcības plāna punkts – Latvijas Pašvaldību savienības un MK vienošanās par pirmsskolas pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta, kas novērstu nevienlīdzību," komentē I. Vanaga. "Lai to izpildītu, ir nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā un MK noteikumos nr. 445 par pedagogu darba samaksu un paredzēt 2023. gada un vidēja termiņa budžetā finansējumu." Kā būtisku soli pareizajā virzienā viņa gan vērtē to, ka politiķi ir atzinuši pastāvošo nevienlīdzību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nodarbinātībā, "taču piedāvātie risinājumi nav atbilstīgi ne par darba slodzes sabalansēšanu, ne par zemākās mēneša darba samaksas nevienlīdzības novēršanu". "IZM piedāvā nevienlīdzību darba samaksā novērst līdz 2026./2027. mācību gadam, taču tas nav pieņemami, jo nevienlīdzība jau pastāv kopš 2016.gada," ManaBalss.lv komentē I. Vanaga. "Nevienlīdzība ir veicinājusi lielu skaitu vakanču tieši pirmsskolas izglītības pakāpē. LIZDA Padome 20.06.2022. lēma uzsākt streika procedūru, lai panāktu tajā skaitā arī nevienlīdzības novēršanu pirmsskolu pedagogu nodarbinātībā no 2023. gada 1. septembra." Pagaidām Normatīvajos aktos ir nostiprināts pedagogu darba samaksas pieaugums no šā gada 1. septembra, ziņo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). No 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā – no 872 eiro līdz 970 eiro. To paredz IZM sagatavotie grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos, kas 5. jūlijā ir apstiprināti valdībā. No septembra LIZDA plānot sākt beztermiņa streiku. Tas nebūs brīdinājuma streiks uz noteiktu termiņu, bet gan turpināsies tik ilgi, kamēr tiks sadzirdētas arodbiedrības prasības. Trīs galvenās prasības ir sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu. Avots: LIZDA; IZM; Delfi

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Ar lielāku vai mazāku piespiešanu, bet viena autore panāk veselu divu iniciatīvu pieņemšanu

12'000 pirmsskolas pedagogu palielinās atalgojumu, un bērnu zobārstniecībai jau šogad piešķirs papildus 4,34 miljonus eiro. Liela loma šajos lēmumos ir attiecīgo iniciatīvu autorei Ingai Vanagai.

Par pirmo prasību ir pieņemts Satversmes tiesas (ST) spriedums, atzīstot par neatbilstīgām Satversmei normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi. Par otro ir lēmusi Saeimas Sociālo un darba lietu un Budžeta un nodokļu komisija.

4,34 miljoni tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, nodrošinot papildu 89 tūkstošus zobārstu apmeklējumus, ziņo Veselības ministrija. Lielā mērā tas ir kolektīvā iesnieguma "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās" nopelns. Iesniegums intensīvi tika skatīts par to atbildīgajā Sociālo un darba lietu un arī Budžeta un nodokļu komisijā.

Šīs pilsoņu iniciatīvas izskatīšanas gaitā atklājās, ka papildus finansējums ir vien daļa no nepieciešamā risinājuma. Latvijā pašlaik ir desmit ārstniecības iestādes, kas sniedz akūto palīdzību. Pirmā pusgada laikā šogad 2672 bērni saņēmuši šo pakalpojumu. Sniegtie pakalpojumi ir 44'064 eiro apmērā.

Nacionālais veselības dienests ir gatavs apmaksāt akūtās palīdzības sniedzēju darbu arī svētdienās vai svētku dienās, bet – nav speciālistu, kas to vēlētos darīt, kļuva skaidrs vienā no Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm. Attiecīgi laika gaitā būs jātiek galā arī ar šo dilemmu, lai panāktais risinājums būtu pilnvērtīgs.

Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogu līdzšinējo zemāko darba algas likmi ST ir atzinusi par neatbilstīgu Satversmes 91. panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem, ziņo TVNET. ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Jau kopš 2020. gada Saeimā ar šādu prasību ir virzīts uz izskatīts arī kolektīvais iesniegums "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā".

Lai arī Ministru kabinets (MK) ir nolēmis nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes ziņā novērst līdz 2025. gada 1. janvārim un vairākkārt ir grozījis apstrīdēto regulējumu, pakāpeniski izlīdzinot pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, tomēr tā joprojām atšķiras no pārējās vispārējās izglītības pakāpēs pedagogiem noteiktās zemākās darba algas likmes, konstatējusi tiesa.

ST atzina, ka šādas pakāpeniskas pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes izlīdzināšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts un pašvaldību budžeta stabilitāti. Tomēr šādi argumenti nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi. Valsts un pašvaldību budžeta stabilitāte pati par sevi nevar tikt izmantota kā attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Līdz ar to ST atzina MK noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024. gada 1. janvāra.

Avots: Veselības ministrija; TVNET

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!



Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 62 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS