"Nesūtīsim nepareizu signālu" – Saeimas komisija rosina neatlikt valodas prasmes pārbaudījumu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 25. janvārī, noraidīja vairāk nekā 10'000 parakstu savākušo iniciatīvu, ar kuru lūgts atcelt Imigrācijas likumā ietverto prasību, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem līdz 2023. gada 1. septembrim nepieciešams nokārtot valsts valodas eksāmenu, ziņo Delfi. Iniciatīva "Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību" tika publicēta Manabalss.lv pērn decembra vidū un nepieciešamos 10'000 parakstus savāca trīs dienu laikā.

"Mēs esam lojāli Latvijai" Iniciatīvas autore ir Olga Petkeviča. Viņa norāda, ka jaunie noteikumi galvenokārt skars vecāka gadagājuma cilvēkus. Jaunais regulējums arī paredz nepieciešamību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pierādīt savus ienākumus. Iniciatīvas iesniedzēja argumentē, ka šī prasība varētu būt neizpildāma pensijas vecuma cilvēkiem. O. Petkeviča deputātiem norādīja, ka viņa, lietojot krievu valodu, nejūtas piederīga Krievijai, turklāt krievu valodas lietošana ir savstarpējās saskarsmes instruments, nevis lojalitātes apliecinājums Krievijai vai Putinam. "Esmu lojāla šai valstij. Daudzi, kas šeit dzīvo pēc PSRS sabrukuma, ir lojāli Latvijai. Ja viņi nebūtu lojāli, jau sen būt pārcēlušies. Tie, kas šeit palikuši nepilsoņa statusā, dažreiz ir lojālāki nekā tie, kas ir naturalizējušies un aizbraukuši. Nevajadzētu sodīt cilvēkus par to, ka viņi nedzīvo latviskā vidē," uzsvēra iniciatīvas autore. Iestādēm būs grūti, bet tās tiks galā Komisijas sēdē tika uzklausīti arī pārstāvji no iestādēm, kurām būs jāievieš prasība par valsts valodas apguvi. Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš informēja, ka iepriekš Imigrācijas likumprojekta izstrādes gaitā ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) rosināja prasību par valodas pārbaudījumu ieviest pakāpeniski, lai nenoslogotu PMLP un Valsts izglītības satura centra (VISC) darbu, tomēr 13. Saeima pieņēma tādu regulējumu, kāds patlaban ir spēkā. IeM pārstāvis norādīja, ka prasība Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem apgūt latviešu valodu nav nepareiza un nesamērīga, turklāt valsts valodas apguve netiek prasīta augstā, bet gan A2 līmenī, lai persona varētu sazināties ar valsts iestādēm. V. Vītoliņš informēja, ka būtībā Imigrācijas likuma normas nosaka, ka šā gada 1. septembrī tiks apturētas visas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un, lai persona saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, tai būs PMLP jāiesniedz apliecinājums par nokārtotu valsts valodas pārbaudījumu. Vienlaikus viņš piebilda, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir informēta, ka šīs prasības izpilde PMLP prasīs papildus kapacitāti. PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede atgādināja, ka pārvalde un IeM jau 13. Saeimai, kas izstrādāja likuma grozījumus, aicināja valodas zināšanu prasību ieviest pakāpeniski, proti, ka nevienai personai netiktu anulēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet gan personai reizi piecos gados būtu jāatjauno uzturēšanās atļauja un tajā brīdī būtu jāapliecina valsts valodas zināšanas. VISC vadītāja Liene Voroņenko atzina, ka viņa piekrīt iniciatīvā paustajam, galvenokārt paužot kritiskus vārdus par informācijas trūkumu saistībā ar likuma prasībām. Viņa mudināja sniegt skaidru informāciju par to, kas notiks ar cilvēkiem, kas noteiktajā termiņā nebūs iemācījušies valsts valodu. "Arī VISC vērsušies cilvēki ar jautājumiem, vai viņus izsūtīs, ja viņi nenokārtos eksāmenu, vai pastāv iespēja nekārtot eksāmenu. Tāpat ir milzīga sabiedrības daļa, kas dzīvo bez valsts valodas zināšanām," klāstīja L. Voroņenko un piebilda, ka arī VISC būs grūti komunicēt ar šo sabiedrības daļu, jo VISC strādā jauni cilvēki, kuri māk Eiropas Savienības valodas, bet nesaprot krieviski. Vienlaikus iestādes vadītāja atzina, ka VISC apzinās slogu, kas saistīts ar Imigrācijas likuma prasību izpildi, tāpēc iestāde šo procesu jau ir saplānojusi. "Šis būs emocionāls un sarežģīts process, jo strādāsim ar auditoriju, kas ir vecāka par 50 gadiem," secināja L. Voroņenko. R. Dzintars: valodas apguve nav sods Pret iniciatīvas tālāku virzību iestājās deputāts Raivis Dzintars (NA), kurš sēdē izteica atzinību par pilsoņu aktivitāti un arī pauda izpratni par iniciatīvā paustajām grūtībām, tomēr, viņa ieskatā, mēs katrs sakaramies ar lielākām vai mazākām grūtībām. "Tas, ko Latvijas iestādes dara, nav sodīšana, kolektīvas vainas uzlikšana, bet gan rūpes par valsts drošību. Tā ir mana stingra pārliecība, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ir riska kategorija, bet tas nenozīmē, ka katrs šo valstu pilsonis ir pielīdzināms Putina ideoloģijai," klāstīja R. Dzintars. Tāpat deputāts pauda kritiskus vārdus par vārda "nerrot" lietojumu iniciatīvas nosaukumā, jo, viņa ieskatā, tādējādi tiek pateikts, ka valsts spertie soļi drošības un valodas stiprināšanā ir nerrošana. R. Dzintars uzsvēra, ka iniciatīvas virzīšana tālākai izvērtēšanai būtu nepareizs signāls. J. Vucāns: problēmas jārisina pārdomātāk Pretēju viedokli pauda komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS), kurš atzina, ka 13. Saeimā balsojis par Imigrācijas likuma izmaiņām, jo viens no noteicošajiem bijis ģeopolitiskais vērtējums. Tāpat viņš atgādināja, ka "Zaļo un zemnieku savienība" jau tolaik paudusi bažas par termiņiem, kādā iecerēts likumā ietvertās prasības par valodas prasmi. Vucāns pauda pārliecību, ka sabiedrības iniciatīva būtu vērtējama. "Klausoties to, ko stāsta pieaicinātie, skaidrs, ka sasprindzinot visus spēkus, piesaistot visus resursus, to var īstenot. Bet, manuprāt, tā nav normāla prakse. Ļoti dalītām jūtām mēģināšu atbalstīt iniciatīvas tālāku virzību," pauda komisijas vadītājs, piebilstot, ka virkni problēmu varētu atrisināt "savādāk, pārdomātāk". Lai gan viņš neuzskata, ka prasību par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu no 1. septembra vajadzētu atcelt. "Risinājumam jābūt tādam, lai neatceļot termiņu, atrastu sakarīgāku risinājumu," sacīja J. Vucāns. Arī viņš piekrita R. Dzintara paustajam par vārda "nerrot" lietošanu iniciatīvas nosaukumā, kas deputāta ieskatā ir provokatīvs. Sēdes gaitā ManaBalss.lv gan novēroja, ka jaunā likuma radītajā situācijā "nerrošanu" paši politiķi vairākkārt attiecināja arī, piemēram, uz PMLP samilzušajiem pienākumiem. Un PMLP nav vienīgā institūcija, kurai šā likuma īstenošanā vajadzēs pamatīgi stiprināt kapacitāti. Iniciatīvas vērtēšana var dot maldīgas cerības Pret iniciatīvas vērtēšanu iestājās arī deputāts Edgars Tavars (AS), kurš pauda pārliecību, ka tās izvērtēšana tikai "sanerros cilvēkus", jo dos cerību, ka valsts valodas eksāmens nav jākārto. "Rezultātā panāksim pilnīgi pretēju efektu. Bet mums ir skaidri jāpasaka, ka eksāmens būs jākārto," uzsvēra deputāts. Kolēģa viedoklim pievienojās deputāte Agnese Krasta (JV), kuras ieskatā iniciatīvas virzīšana dos nepareizu signālu, jo īpaši ņemot vērā iniciatīvas nosaukumu. "Likumdevējs ir uzdevis pienākumu Krievijas pilsoņiem pilsoņiem. Nevaram dot signālu, ka no šīs prasības varēs izvairīties," sacīja A. Krasta. Opozīcijas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) sacīja, ka likuma normu ieviešanā ir daudz neskaidrību, tomēr arī viņa neatbalsta iniciatīvas izvērtēšanu, jo "ziņās aizies maldinoša informācija, ka eksāmens nebūs jākārto". Tajā pašā laikā deputāte aicināja IeM darīt visu, lai Imigrācijas likuma prasības iesviestu labāk, varbūt par novirzot finansējumu informatīvai kampaņai. IeM valsts sekretāra vietnieks atzina, ka ministrija jau iesniegusi rakstiskus priekšlikumus Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, tāpēc patlaban tiek gaidīts tās lēmums ;par situācijas risinājumu. Pēc debatēm par iniciatīvas nevirzīšanu tālākai izvērtēšanai nobalsoja septiņi deputāti, bet trīs tomēr rosināja to vērtēt. Jau vēstīts, ka Saeima pērn 22. septembrī pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz, ka līdz 2023. gada 1. septembrim ir spēkā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Pēc tam Krievijas pilsoņiem nāksies iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iepriekš skaidroja, ka Krievijas pilsoņiem būs jāpārzina latviešu valoda A2 līmenī. Apliecības, kas izsniegtas no 2001. gada 1. februāra, paliek spēkā. Savukārt otrdien, 24. janvārī, Ministru kabinets pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus noteikumus par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, kas paredz Krievijas pilsoņiem pienākumu līdz septembrim apgūt latviešu valodu, par valodas pārbaudi maksājot valsts nodevu 52 eiro apmērā. IZM portālu Delfi informēja, ka grozījumi noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudēm nosaka kārtību, kādā nepieciešams kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā saņemšanai. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes pārbaudes norisi visiem interesentiem, ir izstrādāta atsevišķa kārtība, kā un kad pretendenti reģistrēsies pārbaudījumam. Patlaban plānots, ka kopējais pārbaudes kārtotāju skaits būs 17'865 cilvēki. Ņemot vērā potenciālo kārtotāju skaitu, reģistrēšanās pārbaudījumam Krievijas pilsoņiem plānota laika posmā no šā gada 1. februāra līdz 24. martam, savukārt pārbaudes plānotas no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Avots: Delfi, ManaBalss.lv

Iniciatīvu Saeimā plāno iesniegt nedēļā pēc Ziemassvētkiem

Iniciatīvas "Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību" autore pateicas visiem līdzšinējiem iniciatīvas parakstītājiem un aicina parakstu vākšanu aizvien turpināt. Lai gan likumā noteiktais 10'000 parakstu slieksnis šķiet sasniegts, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli kolektīvo iesniegumu parakstītājiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem vecumā no 16 gadiem. Praktiski ikvienu Saeimā iesniegto iniciatīvu ir parakstījuši arī kādi nepilsoņi, un viņu paraksti pēc to pārbaudes PMLP tiek atsijāti. Tāpēc ManaBalss.lv vienmēr aicina savākt vismaz 3% papildus parakstu drošībai, ka 10'000 valīdo parakstu tiešām būs. Ir paredzams, ka šī iniciatīva būs piesaistījusi salīdzinoši vairāk nepilsoņu uzmanības. Tāpēc lielāks papildus parakstu daudzums šai gadījumā ir ļoti vēlams.



Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Saeima konceptuāli atbalsta pieteikumu izskatīšanas termiņa pagarināšanu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai Krievijas pilsoņiem

Saeima ceturtdien, 30. martā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņu personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi vai pieteikušās valsts valodas pārbaudei. Grozījumi nepieciešami, lai personas, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Iekšlietu ministrijas pārstāvji deputātiem iepriekš norādīja, ka rosinātie grozījumi konceptuāli nemaina iepriekš lemto kārtību uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču tie ir būtiski, lai atbildīgās instances spētu pieņemt izsvērtus lēmumus. Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būs jāizskata viena gada laikā no tā saņemšanas dienas. Izglītības un zinātnes ministrija savukārt informēja, ka līdz šim valsts valodas pārbaudei ir pietikušās aptuveni 8000 personas, kuras plāno kārtot valsts valodas pārbaudi līdz 31. jūlijam, kas ir puse no personām, kurām tā būtu jākārto. Atkārtotu valsts valodas pārbaudi var kārtot ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc pirmās valsts valodas pārbaudes. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai vēl jāatbalsta otrajā – galīgajā – lasījumā. Grozījumi paredz Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likumu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīgumu līdz 2023. gada 31. decembrim, ja līdz 2023. gada 1. septembrim Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ir saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, bet atkārtotas pārbaudes kārtošanas gadījumā – līdz 2023. gada 30. novembrim, un PMLP līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemts pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Tāpat grozījumi paredz, ka PMLP pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai izskata viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Minētajiem pieteikumiem ir arī piemērojama zemākā valsts nodeva, kas paredzēta ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam. Grozījumi attiecībā uz pensionāriem par pierādāmu pietiekamu iztikas nodrošinājumu, kas arī bija viena no Saeimā noraidītās iniciatīvas prasībām, nosaka, ka pat tādiem ir uzskatāmi regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ienākumi personai piešķirtās pensijas apmērā. Avots: Saeimas Preses dienests Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!



Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Piedalieties aptaujā par Jūsu parakstīto iniciatīvu!

Ja gadījumā Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Aicinām aizpildīt anketu par Jūsu parakstīto iniciatīvu, lai palīdzētu Latvijas Universitātes doktorantūras studiju ietvarā notiekošam pētījumam! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Pētījumu nosaukums ir "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Aizpildāmā anketa ir pieejama šeit . Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].

Laipns lūgums aizpildīt anketu – ja gadījumā vēl nepaguvāt

Ja Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Paldies Jums, ja jau aizpildījāt Latvijas Universitātes doktorantūras ietvarā notiekošā pētījuma anketu! Ja to vēl nepaguvāt, būsim pateicīgi, ja to izdarīsit šeit! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Anketa palīdzēs īstenot pētījumu "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Tātad ‒ aizpildāmā anketa ir pieejama šeit. Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS