Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"Publicēta: 28. Sep (2012)

PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'070
Jau parakstījuši 11'070

Saeimas 2012.gada budžets ir gandrīz 12 miljoni latu. Šīs summas izmantošanas likumību un lietderību nosaka un pārbauda ... pati Saeima. Saeimu pašlaik nedrīkst revidēt Valsts kontrole. Saeima katru gadu pērk auditorkompānijas pakalpojumus finanšu pārskata auditēšanai. Plašāks ārējs izdevumu likumības un lietderības audits Saeimā netiek veikts.

Šobrīd Saeimas Kārtības ruļļa 185. (1) pants nosaka, ka "Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija". Šīs komisijas sastāvā ir Saeimas deputāti. Ir iespējami vismaz divi labāki risinājumi. 1) Saeimas budžeta revīziju varētu uzticēt Valsts kontrolei, veicot nepieciešamās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumi jau ir publiski pieejami. 2) Saeimas budžeta izlietojumu varētu auditēt atklātā konkursā izvēlēta auditorkompānija, audita ziņojumu obligāti publiskojot. Nepieciešams grozīt tikai Saeimas Kārtības rulli.

Sabiedrības uzmanību regulāri piesaista dažādi skandāli saistībā ar Saeimas budžeta izlietojumu. Aktuālākie no tiem bija par Saeimas apjomīgo autoparku, par nepamatotām dzīvokļu un transporta kompensācijām. Atšķirībā no citām valsts institūcijām, Saeimas izdevumu likumību un lietderību Valsts kontrole nerevidē, taču arī Saeimai būtu jāatskaitās sabiedrībai par sava budžeta izlietojumu. Lielāka atklātība un pārliecība par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā celtu sabiedrības uzticību valsts varai. Ja piekrīti, ka deputāti nespēj objektīvi izvērtēt Saeimas līdzekļu izlietošanas lietderību un tev ir tiesības zināt nodokļu naudas izlietojumu, nobalso par šo iniciatīvu!

Iniciatīvas parakstītāji 11'070

Iniciatīvas jaunumi

Latvijas digitālajai demokrātijai ir, kur plesties01. Feb

Saeimā nule kā ir sakustējusies uz likumprojekta formulēšanas pusi caur ManaBalss platformu virzītā iniciatīva par publisko revīziju Saeimas budžetam. Parlaments plenārsēdē ceturtdien, 31. janvārī, lēma par 10628 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Publisku revīziju Saeimas budžetam!" turpmāko virzību. Tas ir nodots tālākai izskatīšanai Juridiskajai komisijai, lasāms Saeimas mājaslapā.

Kopumā ManaBalss platformas darbības laikā Saeimā un citās iestādēs ir atbalstīti 26 no 38 pilsoņu iesniegtiem priekšlikumiem, iezīmējot šīs ziņas kontekstu, norāda portāls TVnet. Kopš 2011. gada ir teju pusotrs tūkstotis kopumā iesniegtu pilsonisko iniciatīvu projektu, no kuriem publiskoti un tautas nobalsošanā ManaBalss.lv pašlaik ir 343 priekšlikumi.

Šīs publikācijas tapšanas laikā ManaBalss platformā ir notikuši vairāk par 1,14 miljoniem balsojumu. Šonedēļ tika sasniegts arī ievērojams unikālo lietotāju skaits, kas ir bijuši aktīvi platformā – to ir nu jau virs 240 tūkstošiem.

Portāla darbības princips ir šāds: ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, drīkst parakstīt un ierosināt iniciatīvu portālā, klāsta portāls TVnet. Ja priekšlikums savāc vismaz 10 000 parakstu, tas tiek iesniegts Saeimā.

Sākotnējā redakcijā atbalstīto iniciatīvu skaits Saeimā ir neliels. Lielākoties tie ir priekšlikumi ar izvēli starp diviem variantiem. Viens no šādiem piemēriem ir nesen atbalstītais priekšlikums par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

"Tas ir kaut kas ļoti īpašs starptautiski. Kad cilvēkiem kaut ko tādu saka, viņiem tiešām ir lielas acis. Pat Eiropas vecajās demokrātijās. Jo iedzīvotāji var panākt kaut ko tādu," ManaBalss.lv satura redaktoru Didzi Meļķi citē TVnet.

Jānorāda, ka no visām portālā publicētajām iniciatīvām Saeimā vai pašvaldībās nonāk tikai neliela daļa. Gadu gaitā šis īpatsvars uzlabojas, tomēr vidēji tikai ap 30% iesniegto iniciatīvu projektu tiek cauri ManaBalss kvalitātes filtram (kritērijus var lasīt mājaslapā) un tiek nodoti balsošanai.

Ne visi priekšlikumi arī spēj savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Taču no Saeimā iesniegtajiem atbalstīta ir vairāk par pusi no priekšlikumiem, kas liecina gan par to kvalitāti, gan likumdevēju salīdzinoši labo atsaucību. Lielākā daļa no galējiem likumdošanas maiņas formulējumiem gan ir kompromisa variants, ne burtisks iniciatīvas teksts.

"Mūsu iniciatīvas ir par kādu ideju. Bet tas gala likumprojekts lielākajā daļā gadījumu ir kaut kāda veida kompromiss, kas būtu tehniski, politiski un administratīvi realizējams," pauž D. Meļķis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai neliela daļa kolektīvo iesniegumu tiek atbalstīta sākotnējā redakcijā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs skaidro, ka pilsoņu iniciatīvas pārsvarā tiek gatavotas bez juristu palīdzības. Tādēļ tās mēdz būt juridiski nekorektas.

Latvijas pilsoņi, kas vāc parakstus, vēlas panākt izmaiņas konkrētos jautājumos. Lai sagatavotu likumprojektu, kam nebūtu nepieciešamas korekcijas, ir jāpieaicina juristi jau iniciatīvas izstrādes un iesniegšanas stadijā. ManaBalss.lv šos juristus nenodrošina, lai formulētu iniciatīvas kā gatavus likumprojektus. Tomēr jānorāda, ka juristiem tiek gan prasīts padoms, izvērtējot iniciatīvu projektus – arī tos, kas tiek noraidīti.

Noraidīti vēl iniciatīvas tapšanas gaitā lielākoties ir priekšlikumi no cilvēkiem, kas, piemēram, neizprot varas dalīšanas principu un valsts pārvaldes darbības principus kopumā. Piemēram, ir bijuši vairāki priekšlikumi par Valsts prezidenta impīčmentu, jo "valstī viss ir slikti".

Portāla darbības laikā ir bijuši arī kuriozi iesniegumi. Piemēram, kāds vīrietis nāca klajā ar priekšlikumu atdot viņam visu Latvijas iedzīvotājiem nevajadzīgo sīknaudu, pretī solot neko sliktu ar iegūto naudu nedarīt, par šādu gadījumu pastāstīja D. Meļķis.

Portāla darbības rezultātus komentēja arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Pēc viņas domām, likumdevējam neatbalstot konkrētas iniciatīvas, būtu vairāk jāskaidro šāda lēmuma iemesli.

"Iedzīvotājiem nav ticības, ka viņi spēj mainīt lēmumus. Lēmējiem būtu jākomunicē ar sabiedrību par to, kāpēc viņi nepieņems vai nevirzīs tālāk šādas sabiedrības pārstāvju idejas. Ja mēs gribam veicināt pilsonisko un politisko līdzdalību, kas Latvijā ir ļoti zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad par to būtu stratēģiski jākomunicē kopumā no valsts pārvaldes puses," ir pārliecināta K. Zonberga.

Runājot par nākotnes plāniem, ManaBalss.lv satura redaktors D. Meļķis pastāstīja, ka pašlaik tiek atjaunota vietnes ParVaiPret.lv darbība. Šajā vietnē apmeklētājiem piedāvāts nobalsot par vai pret dažādiem Saeimā izskatāmajiem jautājumiem.

Līdz ar jauna digitālās demokrātijas instrumenta attīstīšanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek plānotas arī "priekšvēlēšanas" sešās Latvijas skolās. Skolēniem tam īpaši izstrādātā vietnē tiks piedāvāts balsot par tiem pašiem sarakstiem, kas piedalīsies īstajās EP vēlēšanās. Projektu ierosināja un finansēs Ziemeļvalstu ministru padome, komentē D. Meļķis. Organizācija ManaBalss tam nodrošinās tehnoloģisko risinājumu. Turpmāk šo rīku varēs izmantot arī pirms Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, kā arī lemjot par skolām svarīgiem iekšējās dzīves jautājumiem, tā stiprinot demokrātijas iemaņas skolu jaunatnē.

Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas pašcieņas dilemma. Parlamenta publiskās revīzijas iniciatīva tiek nodota plenārsēdes balsojumam16. Jan

Spēja caurskatāmi veikt sava budžeta revīziju un vērtēt tēriņu lietderīgumu ir Saeimas pašcieņas jautājums. Šāds arguments izskanēja un tika apspriests trešdien, 17. janvārī, Saeimā notikušā kopsēdē par kolektīvā iesnieguma „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” tālāko virzību. Likumdevēju starpā gan bija arī pretējs viedoklis – ka deputāti sev nav labi uzraugi, un sevišķi tēriņu lietderīguma vērtējums ir jāuztic ārējai revīzijai.

Šie viedokļi un citi argumenti tika pausti un apspriesti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē, kurā piedalījās arī Valsts kontroles (VK) vadība. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sapulces sākumā izteica pateicību, ka sabiedrība ar savu atbalstu iniciatīvai ir izteikusi uzticību un augstu novērtējumu VK darbam kā objektīvam un uzticamam. „Nav biežas situācijas, kad pilsoņi vēlas piešķirt papildus pilnvaras kādai valsts institūcijai,” sacīja E. Krūmiņa.

Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumu uzticēt Saeimas budžeta publisko revīziju VK, iekļaujot tajā arī tēriņu lietderīguma vērtējumu, VK prezentācijā kopsēdei tika analizēti starptautiskie precedenti, un arī Eiropā tie ir ļoti atšķirīgi. Ne visās ES dalībvalstīs valstu augstākās revīzijas iestādes veic parlamenta budžeta revīziju, un tur, kur tas notiek, mandāti tam ir dažādi – gan aprobežojoties ar finanšu revīzijas atbilstību likumiem, gan ar tēriņu lietderības vērtējumu.

Principiālais uzstādījums ir saglabāt varas līdzsvaru, lai iniciatīvas rosinātie grozījumi neietekmētu ne VK, ne Saeimas pienākumu veikšanai nepieciešamo varu. VK amatpersonas ievēl un tās budžetu apstiprina Saeima, un, ja revīziju nodotu VK, nevis privātam auditoram publiskajā iepirkumā, kā tas ir patlaban, tad rastos ietekmes risks uz VK. VK arī argumentēja, ka pašlaik tā uzrauga izpildvaru, un likumdevēja audits saskaņā ar Satversmi tai nav piekritīgs. Debatēs gan izskanēja pretarguments, ka VK kontrolē ne tikai izpildvaru, bet arī tiesu varu, piemēram, Tiesībsarga biroju.

Ja pašreizējā kārtība netiktu mainīta un Saeimas revīziju atstātu tās pašas ziņā, kā alternatīvu VK piedāvā Saeimas iekšējo kontroles sistēmu audita rezultātiem, kas dotu pārliecību pašiem un sabiedrībai. Ieteikums ir arī Saeimas komisijām vajadzības gadījumos vērtēt budžeta tēriņu lietderīgumu ar piesaistīto konsultantu palīdzību.

Uz iniciatīvas „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” autoru argumentu, ka VK piesaiste ir nepieciešama sevišķi lietderīguma vērtēšanai, VK norādīja, ka jau gadu ir spēkā grozījumi, kas paredz arī privātajiem zvērinātajiem revidentiem, kas analizē publiskā sektora iestādes, strādāt pēc publiskā sektora standartiem, ieskaitot tēriņu lietderīguma aspektu.

Kā tika uzsvērts debatēs, šāds vērtējums līdz šim gan nav noticis. Arī Saeimas administrācijas izpilddirektors Māris Zelčs atzina, ka līdz šim uzsvars ir uz finanšu auditu, tomēr lietderīguma vērtējums turpmāk nav izslēgts. Nepieciešamībai tādu turpmāk noteikt piekrita abu Saeimas komisiju klātesošie deputāti.

Sēdes debatēs izskanēja arguments, ka budžeta revīzija ir parlamenta pašcieņas jautājums, kurā jebkurš revidents, arī ja tā būtu VK, ir tikai palīgs. Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe (JKP) to savukārt komentēja, ka arī KNAB revīziju veic VK, un tas neietekmē šā biroja pašcieņu. Tāpat KNAB cita starpā izskata Saeimas deputātu pārkāpumus, un tas pats sakāms par ģenerālprokuroru, tomēr tas nekompromitē šo institūciju darbu, lai gan KNAB vadību un ģenerālprokuroru ievēl Saeima.

Par Saeimas publiskā audita juridisko risinājumu kā labāko iestājās arī deputāte Inese Voika (AP!), jo tas nodrošinātu, ka kontrole tiešām notiek pēc publiskās revīzijas principiem, ieskaitot lietderīgumu. „Deputāti paši sev nav labi uzraugi; tā nu tas ir,” atsaucoties arī uz ārvalstu pieredzi konstatēja I. Voika. Arguments VK piesaistei ir arī tās spējas, pieredze un kapacitāte tieši publiskā sektora revīzijā. Turpretī iepirkuma kārtībā uz diviem gadiem piesaistītie privātie zvērinātie revidenti pirmajā gadā ir spiesti apgūt jaunu „spēles laukumu”. To atzina arī M. Zelčs.

Sēdes debatēs tika likts arī uzsvars uz to, ka runa ir par Saeimas administrācijas, ne deputātu darba auditu, tāpēc nav runa par deputātu darba un politisko lēmumu varbūtējo ietekmēšanu. Turpretī runa ir, piemēram, par Saeimas autobāzi, par kuras apmēram 100 darbinieku un citu aktivitāšu un darbību lietderīgumu pašiem deputātiem nav skaidrības. „Saeima būtu pelnījusi saņemt no VK kā no partnera par to lietderības vērtējumu un ieteikumus,” sacīja I. Voika.

Tam piekrita arī J. Strīķe, norādot, ka budžeta revīzija nevērtē politiskos lēmumus, bet gan administrācijas, tās darbinieku un deputātu piemaksu lietderīgumu. “Ietekmēt var tikai to, kurš vēlas ietekmēties. Neviena no KNAB veiktajām aizturēšanām nav ietekmējusi KNAB budžetu,” uz savu līdzšinējo profesionālo pieredzi atsaucās deputāte.

Kopsēdes noslēgumā abu Saeimas komisiju deputāti vienbalsīgi apstiprināja iniciatīvas nodošanu balsojumam plenārsēdē, iesakot tās tālāko virzību likumprojekta izstrādei Juridiskajā komisijā.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas budžeta revīzijas kārtības maiņas iniciatīva sāk ceļu parlamentā30. Nov (2018)

Līdz ar 13. Saeimas komisiju darba reālu sākšanos vienā nedēļā likumdevējiem ir iesniegti veseli trīs priekšlikumi par nepieciešamiem grozījumiem.

Trešdien, 28. novembrī, Jēkaba ielas namu gaiteņos savu ceļu sāka iniciatīva «ATCELT KOMPENSĀCIJAS DEPUTĀTIEM, KAS ZAUDĒJUŠI SAEIMAS MANDĀTU!», kas ManaBalss vēsturē ir viena no straujāko atzinību guvušajām. Tā guva 14 tūkstošus atbalstītāju nepinās trijās nedēļās kopš publiskošanas platformā, un savāca krietni virs nepieciešamā desmit tūkstošu parakstu sliekšņa. (Lasi šeit.)

Ceturtdien, 29. novembrī, ievērojamas mediju uzmanības pavadībā Saeimā tika iesniegta šīs vasaras vidū sāktā iniciatīva « AZARTSPĒĻU ZĀĻU AIZLIEGŠANA VISĀ LATVIJAS TERITORIJĀ», kas platformā ManaBalss ir guvusi vairāk nekā 11 tūkstošu atbalstu. Tās ierosinātāja – Jaunā konservatīvā partija – kopš iniciatīvas sākuma laika nu jau pati ir Saeimā, kas paredzami nostiprinās arī tās virzīšanu parlamentā.

Savukārt piektdien, 30. novembrī, desmit tūkstošu parakstu slieksni pārliecinoši pārvarējušo iniciatīvu « PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!» likumdevējiem iesniedza Sabiedrība par atklātību – Delna. Tās priekšlikums uzticēt Valsts kontroles revīzijai Saeimas budžetu izriet no nepieciešamības pēc caurskatāmām un efektīvi izmantotām parlamenta finansēm. Pašreizējā kārtībā Saeimas budžeta revīziju veic pati Saeima. Iniciatīvas ierosināšanas laikā – 2012. gadā – tas nozīmēja, ka parlamenta 12 miljonu latu lielā budžeta tēriņu efektivitātes un lietderīguma jautājums ir miglā tīts, un tā tas ir līdz šai dienai.

Turpmākie soļi: Katru Saeimā iesniegto iniciatīvu izvērtēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – vai tās tiek virzīta tālāk izskatīšanai parlamentā. Ja tā saņem parlamenta principiālu akceptu, tad iniciatīvu nodod tālāk izskatīšanai atbilstīgajā komisijā attiecīga likumprojekta sagatavošanai.

AUTORS: MANA BALSS