Iniciatīva ir iesniegta Saeimā!

Pārstāvis: Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"Publicēta: 28. Sep (2012)

PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'124
Jau parakstījuši 11'124

Saeimas 2012.gada budžets ir gandrīz 12 miljoni latu. Šīs summas izmantošanas likumību un lietderību nosaka un pārbauda ... pati Saeima. Saeimu pašlaik nedrīkst revidēt Valsts kontrole. Saeima katru gadu pērk auditorkompānijas pakalpojumus finanšu pārskata auditēšanai. Plašāks ārējs izdevumu likumības un lietderības audits Saeimā netiek veikts.

Šobrīd Saeimas Kārtības ruļļa 185. (1) pants nosaka, ka "Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda Publisko izdevumu un revīzijas komisija". Šīs komisijas sastāvā ir Saeimas deputāti. Ir iespējami vismaz divi labāki risinājumi. 1) Saeimas budžeta revīziju varētu uzticēt Valsts kontrolei, veicot nepieciešamās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumi jau ir publiski pieejami. 2) Saeimas budžeta izlietojumu varētu auditēt atklātā konkursā izvēlēta auditorkompānija, audita ziņojumu obligāti publiskojot. Nepieciešams grozīt tikai Saeimas Kārtības rulli.

Sabiedrības uzmanību regulāri piesaista dažādi skandāli saistībā ar Saeimas budžeta izlietojumu. Aktuālākie no tiem bija par Saeimas apjomīgo autoparku, par nepamatotām dzīvokļu un transporta kompensācijām. Atšķirībā no citām valsts institūcijām, Saeimas izdevumu likumību un lietderību Valsts kontrole nerevidē, taču arī Saeimai būtu jāatskaitās sabiedrībai par sava budžeta izlietojumu. Lielāka atklātība un pārliecība par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā celtu sabiedrības uzticību valsts varai. Ja piekrīti, ka deputāti nespēj objektīvi izvērtēt Saeimas līdzekļu izlietošanas lietderību un tev ir tiesības zināt nodokļu naudas izlietojumu, nobalso par šo iniciatīvu!

Iniciatīvas jaunumi

Tiek pārvērtēts Saeimas ētikas kodekss19. May

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no "Sabiedrība par atklātību – Delna" ierosinātajām vai atbalstītajām iniciatīvām. Tāpēc vēršam Tavu uzmanību arī uz šo "Delnas" rīkoto pasākumu. Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, ko ir rosinājusi vai atbalsta "Delna", tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Laiks pārskatīt daudz kritizēto Saeimas deputātu ētikas kodeksu! Ārvalstu un vietējie eksperti, kā arī atbildīgās iestādes regulāri norāda, ka Saeimas ētikas kodekss ir vispārīgs un ka tam trūkst detalizēta rīcības apraksta. Turklāt tas nav pārskatīts kopš tā pieņemšanas 2006. gadā.

Pēc 2021. gada Globālā Korupcijas barometra datiem Latvijas iedzīvotāju ieskatā Saeima ir visvairāk korumpētā valsts iestāde. 38% iedzīvotāju uzskata, ka deputāti ir iesaistīti korupcijas gadījumos (Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 28%).

"Sabiedrība par atklātību – Delna" rīko tiešsaistes ekspertu forumu un publisko diskusiju, lai paplašinātu informētību par Saeimas deputātu ētikas kodeksa vispārīgo tvērumu un trūkumiem.

Kopā ar ekspertiem vērsīsim uzmanību uz vajadzību stingrāk reglamentēt deputātu rīcību, tajā skaitā arī komunikāciju ar interešu pārstāvjiem (lobētājiem).

Pasākums notiek 2022. gada 20. maijā plkst. 10.00-12.00 konferenču platformā Zoom (lūgums reģistrēties šeit) un  tiešraidē "Delnas" Facebook lapā.

Šī ir jau otrā apaļā galda tikšanās četru pasākumu sērijā 2022. gadā, kas veltīta starptautiskajām rekomendācijām un Latvijas progresam korupcijas novēršanā, politiskās godprātības un atklātības veicināšanā.

Pasākuma mērķis ir paplašināt informētību par Saeimas deputātu ētikas kodeksa vispārīgo tvērumu un trūkumiem. Kā arī pastiprināt deputātu centienus pārskatīt un atjaunināt ētikas kodeksu saskaņā ar topošā interešu pārstāvības atklātības regulējuma atklātības un godprātības principiem un atbilstoši GRECO ceturtās kārtas novērtējumā izteiktajām rekomendācijām.

GRECO ceturtās kārtas novērtējuma ziņojumā starptautiskie eksperti ieteica pārskatīt, atjaunināt un papildināt ētikas kodeksu ar praktiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka deputāti rīkojas godprātīgi, ievēro ētikas normas un vadās pēc vienotām korupcijas novēršanas vadlīnijām.

Kavēšanās ar šīs rekomendācijas ieviešanu norāda uz deputātu atbildības trūkumu vēlētāju priekšā par savu veikumu un rīcību pilnvaru laikā. Lai sabiedrība vairāk uzticētos likumdevēja varai, tostarp arī interešu pārstāvības procesam Saeimā, ir jāvelta uzmanība ētiskajiem aspektiem deputātu darbā un tie jānostiprina ētikas kodeksā.

Turpmāk šīs rekomendācijas ieviešana kļūst arī par neatņemamu balstu topošā interešu
pārstāvības lobēšanas regulējuma ieviešanai un iedzīvināšanai Latvijas demokrātijā.

Aicinātie dalībnieki: Saeimas deputāti, Saeimas komisijas: Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, mediji un sabiedrība.

Pasākuma pirmajā daļā, ekspertu forumā (10.00-11.00):
- apkoposim starptautiskās GRECO rekomendācijas Saeimas deputātu un darbinieku godprātības veicināšanai;
- sniegsim ieskatu pašreizējā Saeimas deputātu ētikas kodeksā un tā trūkumos;
- kā runātāji līdzās "Delnai" piedalīsies, Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja, Valsts kancelejas un uzņēmējvides pārstāvji.

Pasākuma otrajā daļā (11:00-12:00):
- aicināsim 13. Saeimas deputātus, ekspertus un pilsoniski aktīvus iedzīvotājus, runāt par deputātu profesionālās ētikas normām un rīcību esošā ētikas kodeksa tvērumā;
- nepieciešamajiem uzlabojumiem un sasaisti ar topošo interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības likumu.

Avots: Delna

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Uzdod mājasdarbu 14. Saeimai!02. May

Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, kuras ir rosinājusi vai atbalsta "Sabiedrība par atklātību – Delna", tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Vēl šodien, 2. maijā, līdz pusnaktij ir spēkā "Sabiedrības par atklātību – Delna" aicinājums piedalīties īsā aptaujā un balsot par 14. Saeimas darāmajiem darbiem.

Aptauja ir tiešām īsa – tā aizņems ap septiņām minūtēm Tava laika.

Ar balsojuma rezultātiem "Delna" iepazīstinās 6. maijā, un pasākumā aicinās piedalīties arī politiskās partijas, kas plāno startēt 14. Saeimas vēlēšanās.

AUTORS: MANA BALSS

"Delna" aizvien bažīga, ka prasība par publisko revīziju Saeimai var "pazust gaiteņos"07. Apr

Publiskas revīzijas Saeimas budžetam neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas apdraud demokrātiju un Saeimu nostāda augstāk (priviliģētāk) par citiem publiskiem veidojumiem.

Šis ir viens no secinājumiem pēc biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" 25. martā rīkotā ekspertu foruma un apaļā galda diskusijas, lai noskaidrotu, kas notiek ar 2018. gadā Saeimā iesniegto ManaBalss.lv iniciatīvu "Publisku revīziju Saeimas budžetam". Jau gandrīz piecus gadus Saeima skata šo iniciatīvu, un tālāk par pirmo lasījumu nav tikusi.

Cits secinājums pēc pasākuma – publiskās revīzijas neesamības dēļ sabiedrībai ir liegta iespēja sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem, kas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad valsts vara bauda zemu sabiedrības uzticību. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai.

Delna vērsa uzmanību uz šīs iniciatīvas lēno virzību 13. Saeimā. Kopā ar starptautiskajiem un vietējiem ekspertiem pārrunāja ieguvumus, ko varētu sniegt neatkarīga Saeimas budžeta revīzija, Latvijai piemērotāko revīzijas veidu un pilnvarām, kādas būtu jāpiešķir Valsts kontrolei un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Pasākumu atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa un Valsts kontrolieris Rolands Irklis. Delnas direktore skaidroja iniciatīvas nozīmi un norādīja, ka tā ir viens no risinājumiem ceļā uz lielāku sabiedrības uzticēšanos valsts varai un likumdevējam. I. Tauriņa uzsvēra ManaBalss.lv platformas demokrātisko nozīmi, proti, tā ir vietne, kur iedzīvotājiem paust savu viedokli, formēt viedokli iniciatīvās un iesniegt izskatīšanai Saeimā. Delnas iniciatīvu pirms iesniegšanas Saeimā parakstīja 10'975 Latvijas pilsoņi. Atklājot pasākumu, Valsts kontrolieris Rolands Irklis pievienojās Delnas direktores teiktajam un uzsvēra, ka publiska revīzija ir arī līdzeklis, kuru izmantot, lai panāktu reālu risinājumu un uzlabojumu ieviešanu publisko līdzekļu pārvaldībā, ja tādi ir konstatēti.

Ekspertu forumā runājām par labo praksi citās valstīs neatkarīgu auditu veikšanā parlamentos un ieguvumiem, ko sniedz neatkarīga parlamenta budžeta revīzija. Kā runātāji piedalījās Transparency International sekretariāta Pilsoniskās sabiedrības atbildības tīklu stiprināšanas speciālists Jorums Duri, Latvijas Universitātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Jorums Duri norādīja, ka publiskā revīzijas prakse parlamenta budžetam nav nekas jauns, tā pastāv lielākajā daļā Eiropas valstu. Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā un Nīderlandē pastāv parlamenta finanšu atbilstības uzraudzība, savukārt Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Vācija, Polija, Spānija ir gājušas vēl tālāk, šajās valstīs pastāv finanšu, atbilstības un lietderības parlamenta uzraudzība. Jāsaka, ka Latvijā mēs līdz šim esam runājuši tikai par budžeta revīziju.

Latvijas Universitātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova atgādināja salīdzinājumu – valsts ir kā ģimene un šajā sociālajā modelī svarīgi ir sekot līdzi finanšu līdzekļu izlietojumam, turklāt valsts kontekstā šis jautājums kļūst vēl svarīgāks, jo skar sabiedrības kopējo labklājību. Skaidrojot un pamatojot atklātības un caurskatāmības principu vajadzību Saeimas budžetā caur Satversmes prizmu, profesore atsaucās uz 2019. gadā Satversmes tiesas pieņemtu lēmumu par valsts budžetu. Tiesas lēmumā konstatēts, lai arī budžeta pieņemšana ir politisks lēmums, demokrātiskā un tiesiskā valstī budžeta likuma sagatavošanā, pieņemšanā, izpildē un izpildes kontrolē ir jāievēro tiesības.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis aplūkoja iespējamos variantus Valsts kontroles mandātam Saeimas budžeta revīzijā. Pašreizējais Valsts kontroles likuma 46. pants nosaka aizliegumu Valsts kontrolei iesaistīties Saeimas revīzijā. Vienlaikus, Saeimas kārtības ruļļa grozījumos, 2. lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas nosaka, ka Saeimas grāmatvedības izdevumu likumību un lietderīgumu, kā arī gada pārskatus apskata ne tikai Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisija, bet arī Valsts kontrole. Apskatot tuvāko valstu pieredzi, R. Irklis norādīja, ka Igaunijā mandāts veikt lietderības revīzijas attiecībā uz parlamenta jautājumiem netiek izmantots pārāk bieži. Praktiski revīzijas tiek veiktas, atbilstoši riska novērtējumam, kā rezultātā parlamenti reti iekrīt revidējamo vienību skaitā. Domājot par veidiem, kā parlaments var darbību uzlabot, Valsts kontrolieris norādīja uz parlamentu iekšējiem auditiem, kuros tiek vērtēti lietderības un atbilstības aspekti parlamentos.

Atsaucoties uz ekspertu forumā runāto, pasākuma otrajā daļā rīkojām publisko diskusiju. Publisko diskusiju moderēja Delnas pētnieks Olafs Grigus, piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (Jauno konservatīvo frakcija), Juridiskās komisijas pārstāve Inese Voika (frakcija “Attīstībai/Par!”), Valsts kontrolieris Rolands Irklis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Anna Aļošina, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, 11. Saeimas deputāte Elīna Treija (Siliņa) un organizācijas ManaBalss.lv komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis.

Diskusijas sākumā Olafs Grigus informēja, ka Saeimas Juridiskajā komisijā marta mēnesī ir notikušas izmaiņas vadībā. Tagad to vada 13. Saeimas deputāts, Jaunās konservatīvās partijas biedrs Jānis Butāns. O. Grigus izteica bažas, ka šī vadības maiņa varētu negatīvi ietekmēt iniciatīvas "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" tālāku virzību.

Inese Voika savukārt uzsvēra, ka sarunās starp 13. Saeimas deputātiem un koalīcijas partneriem panākta vienošanās, ka Saeimas Juridiskā komisija pārskata 1. lasījumā pieņemtos grozījumus – likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr.178/Lp13). Komentējot procesa lēno gaitu, I. Voika norādīja, ka to lielā mērā ir ietekmējis karš Ukrainā (ietekme uz 13. Saeimas dienaskārtību; iepriekšējais Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir devies karot uz Ukrainu).

11. Saeimas deputāte un kādreizējā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Elīna Treija (Siliņa) pauda pārliecību, ka Saeimas budžeta publiskās revīzijas izmaksas sabiedrībai būs augstākas, nekā tas ir pašlaik, turklāt apšauba, ka, nododot šīs funkcijas Valsts kontrolei, sabiedrība iegūs no tā. Tajā pašā laikā E. Treija norādīja, ka sabiedrības acīs Saeimai ir slikta reputācija un valda priekšstats, ka Saeima nelietderīgi tērē savu budžetu un pastāv atklātības trūkums par tēriņiem. Kā risinājumu E. Siliņa iesaka likt lielāku uzsvaru uz Saeimas iekšējiem auditiem un veidot iekšējā audita struktūru, nosakot, nosakot atskaitīšanās un pārvaldības kārtību.

Reflektējot par diskusijā izskanējušo un domājot par Saeimas budžeta revīziju nākotnē, Saeimas deputāts un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš norādīja, ka svarīgākais ir pieņemt Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, lai veicinātu Saeimas revīzijas kārtības maiņu. Viņaprāt, nepieņemot attiecīgos grozījumus, nākamajā Saeimas sasaukumā šī iniciatīva var pazust.

Raugoties no KNAB skatupunkta, Anna Aļošina vērsa uzmanību uz KNAB funkcijām gadījumos, kad Valsts kontrole ir secinājusi iespējamu mantas vai finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. A. Aļošina kā atbalstāmu izcēla dalīto kompetenci, kas paredz izdevumu lietderību uzticēt Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijai, savukārt likumības revīziju uzticēt Valsts kontrolei.

Komentējot diskusijā runāto un potenciālos ieguvumus, ko sniegtu neatkarīga Saeimas budžeta revīzija, Valsts kontrolei iesaistoties, Rolands Irklis galvenokārt izcēla rīcības publiskumu. Respektīvi, Valsts kontrole kā valsts iestāde publiski komunicē par revīzijas rezultātiem, tādējādi veidojot lielāku atklātību, veicinot sabiedrības lielāku informētību.

SECINĀJUMI:

- Arvien vairāk valstis redz parlamenta publiska audita nozīmi un vērtību demokrātiskā sabiedrībā un līdz ar to atļauj veikt parlamenta publisku auditu.

- Saeimas darbam, tajā skaitā arī budžeta izlietojumam ir jābūt caurskatāmam un sabiedrībai ir jābūt iespējai iepazīties ar revīzijas rezultātiem. Valsts kontroles audits nozīmētu lielāku atklātību par tēriņiem un veicinātu sabiedrības ticību tēriņu lietderīgam izlietojumam.

- Saeima ir šobrīd ārpus tiesiskā ietvara, jo netiek regulēti visi tās darbības aspekti (budžeta izlietojums) un šāda situācija ir nevēlama tiesiskā, demokrātiskā valstī.

- Ir nepieciešams veikt ne vien neatkarīgu Saeimas budžeta, bet arī funkciju auditu, jo funkcijas laikam ejot noveco. Šāds izvērtējums sniegtu neitrālu skatu no malas un sekmētu iestādes budžeta lietderīgumu kontekstā ar funkciju auditu, turklāt radušos ietaupījumu varētu izmanot likumdevēja kvalitātes veicināšanā.

- Viens no argumentiem, kas izskanēja diskusijā, skar Valsts kontroles neatkarības jautājumu un ir saistīts ar to, ka Saeima lemj iestādes finansēšanu no valsts budžeta līdzkļiem. Proti, tiek norādīts, ka šis apstāklis varētu ietekmēt Valsts kontroles neatkarību Saeimas budžeta audita veikšanā.

Ekspertu foruma un publiskās diskusijas laikā neguvām skaidru redzējumu par iniciatīvas tālāku virzību. Šīs iniciatīvas virzību apdraud arī tas, ka tā ir iekļauta likumprojektā "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr.178/Lp13) un tiks skatīta kopā ar daudziem citiem grozījumiem, kas skar Saeimas Kārtības rulli un pret kuriem Saeima vienmēr ir izturējusies ar konservatīvu pieeju. Neguvām arī skaidrību par termiņiem, kādos Saeimas Kārtības rullis varētu tikt skatīts, pastāv bažas, ka 13. Saeimas sasaukuma laikā to nepaspēs izdarīt.

Saeimas deputāti atzina, ka karš Ukrainā ir ietekmējis Saeimas darba kalendāru un vairākas iniciatīvas prioritāri ir novirzījušās uz leju, iepriekšējais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs deputāts Juris Jurašs ir atstājis amatu, lai dotos karot uz kara plosīto Ukrainu un viņa pēctecim ir nepieciešams zināms laiks, lai pārņemtu komisijas darbu.

Delna turpinās sekot līdzi iniciatīvas "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" tālākai virzībai 13. Saeimā un veicinās lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratni par iniciatīvas mērķiem un ieguvumiem. Šīs iniciatīvas pozitīva virzība un pieņemšana veicinātu lielāku atklātību un pārliecību par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā, kā arī celtu sabiedrības uzticību valsts varai.

Vairāk par iniciatīvas vēsturisko virzību lasiet šeit.

Avots: Delna

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Seko diskusijai par Saeimas budžeta publisko revīziju!17. Mar

Kāds ir Latvijai piemērotākais revīzijas veids un kādas pilnvaras būtu jāpiešķir Valsts kontrolei un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, lai izvairītos no funkciju dublēšanas un lai sekmīgi īstenotu Saeimas budžeta revīziju? Par šiem jautājumiem piektdien, 25. martā, notiks ekspertu forums un apaļā galda diskusija "Par publisku revīziju Saeimas budžetam".

To rīko attiecīgās iniciatīvas ierosinātāja un virzītāja Saeimā "Sabiedrība par atklātību – Delna".

Diskusijai var reģistrēties šeit. Diskusijai varēs sekot arī tiešsaistē Delnas Facebook lapā.

Publisko diskusiju no 15:00 līdz 16:00 vadīs Delnas pētnieks Olafs Grigus, un tajā tiks apspriests Latvijai piemērotākais revīzijas veids un pilnvaras, kādas būtu jāpiešķir Valsts kontrolei un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Šīs publiskās diskusijas laikā rīkotāji centīsies arī noskaidrot, kas 13. Saeimu šobrīd attur no grozījumu Saeimas Kārtības rullī tālākas virzīšanas uz otro un trešo lasījumu. Savu dalību ir jau apstiprinājuši Valsts kontroles un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji. Aicinājums nosūtīts arī Saeimas Juridiskajai un Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Pirms publiskās diskusijas no 14:00 līdz 15:00 ir plānots ekspertu forums, uz kuru ir aicināti pārstāvji no Valsts kontroles, Open Government Partnership un Transparency International. Aicinātie runātāji plāno dalīties ar citu valstu pieredzi neatkarīgu finanšu auditu veikšanā parlamentos.

25. marta pasākums notiek Zoom, un tas būs arī publiski pieejams sabiedrībai. Pasākuma mērķis ir paplašināt informētību un izpratni par potenciālajiem ieguvumiem, ko varētu sniegt neatkarīga Saeimas budžeta revīzija, un apskatīt citu valstu pieredzi revīziju veikšanā.

Delna norāda arī uz līdzšinējo iniciatīvas "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" vēsturi.

- Delnas iniciatīva par publisku revīziju Saeimas budžetam tika uzsākta ManaBalss.lv platformā 2012. gada 28. septembrī, un līdz 2018. gada 27. novembrim to parakstīja 10'975 Latvijas pilsoņi.

- 2018. gada 30. novembrī Saeimā iesniegtā iniciatīva aicina veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, lai Saeimas budžeta revīziju turpmāk varētu veikt Valsts kontrole.

- 2020. gada 12. augustā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti ("par" – 10, "pret" – 0, "atturas" – 1) šo iniciatīvu atbalstīja, un kopš tā laika praktiski nenotika tās tālāka virzība.

- Pēc Delnas aicinājuma Saeimas Juridiskā komisija 2022. gada 2. februāra komisijas sēdē atsāka skatīt šo likumprojektu, un Delna šobrīd cerīgi raugās uz tā tālāko virzību.

- Taču Delnu apbēdina fakts, ka likumprojekts tiek skatīts jau teju piecus gadus, un rodas bažas, vai to paspēs pieņemt līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, jo likumprojekts vēl ir jāizskata otrajā un trešajā lasījumā.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas prasību paredzami iestrādās likumā09. Feb

Tevis parakstītās iniciatīvas virzītāji no NVO "Delna – Sabiedrība par atklātību" ziņo, ka prasība pēc publiskas revīzijas Saeimas budžetam sekmīgi virzās Juridiskajā komisijā.

Par to "Delna" nesen ziņoja Twitter ierakstā.

Par šā kolektīvā iesnieguma izskatīšanu atbildīgā Juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo prasību, un ir paredzams, ka, sadarboties ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, turpmāk notiks jau darbs pie nepieciešamajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā.

_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Publiska revīzija Saeimas budžetam sekmētu Latvijas pozīcijas uzlabošanos Korupcijas uztveres indeksā27. Jan

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), ziņo "Sabiedrība par atklātību – Delna" ("Delna").

2021. gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15. vietā. Tas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020. gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks – 64 punkti.

Savukārt starp 37 OECD valstīm Latvijas KUI rādītājs ierindojas 26. vietā, kas arī ir kāpums par divām vietām kopš 2020. gada. OECD valstu vidējais KUI rādītājs ir 67 punkti.

Pasaulē Latvija ar savu KUI rādītāju ir 36. vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā – Sentvinsentu un Grenadīnām. 2020. gadā Latvijas KUI ierindojās 42. vietā pasaulē.

Lai arī pieaugumu var vērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas rādītājs ilgstoši atpaliek no citām ES un OECD valstīm, turklāt šis pieaugums nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteikto mērķi – 64 punktus 2024. gadā un 67 punktus 2027. gadā, norāda "Delna".

"Delna" skatījumā, lai uzlabotu Latvijas sniegumu, atbildīgajām institūcijām jārīkojas drosmīgi un jābeidz vilcināties ar lēmumu pieņemšanu un uzlabojumu veikšanu tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa godprātības (integritātes) veicināšana, turklāt sava artava korupcijas apkarošanā ir jādod arī privātajam sektoram.

"Delna" vērš uzmanību uz to, ka Latvijas pēdējo gadu rādītāji ir jāskata vairāku gadu griezumā. Kopš 2012. gada Latvijas rādītājs ir pieaudzis par desmit punktiem, tā iezīmējot pozitīvu ilgtermiņa tendenci.

Arī Igaunijai ir novērojams desmit punktu pieaugums kopš 2012. gada. Tomēr atšķirība ir tā, ka Igaunijas rādītājs sākotnēji bija par 15 punktiem augstāks. Savukārt Lietuvas rezultāts šo gadu laikā ir pieaudzis lēnāk – par septiņiem punktiem.

"Latvijas uzņemtā trajektorija kopumā ir laba, bet pārmaiņu straujums nav pietiekams, lai šajās sacīkstēs ierindotos starp labākajiem, kā arī sasniegtu pašu izvirzītos mērķus," vērtē "Delna". Organizācijas direktores Ineses Tauriņas skatījumā 2021.gada KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijas vājās vietas ir politiskā un privātā sektora godprātība, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas novēršana un neticība publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma godīgai izlietošanai.

"Taču nedrīkstam aizmirst arī citas jomas, piemēram, kriminālvajāšanā un iztiesāšanā saistībā ar korupciju joprojām ir nepieciešami uzlabojumi. Šo jomu kā kritisku izcēlām jau pērn – indeksa 2020. gada rezultātu analīzē, un jau redzam, ka Latvija veikusi virkni uzlabojumu, kuru ietekmi uz KUI, visticamāk, varēsim redzēt nākamajos gados," skaidro I. Tauriņa.

Viņa aicina paturēt prātā, ka KUI rezultāts ir viens no pirmajiem rādītājiem, kam pirms biznesa sākšanas Latvijā uzmanību pievērš arī ārvalstu investori. "Delnas" vadītāja norāda, ka KUI uzlabošana ir ilgtermiņa darbs. Tas ietver ne vien formālus uzlabojumus "uz papīra", bet arī spēju ieviest šīs pārmaiņas dzīvē.

Balstoties "Delnas" analīzē un ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, kā arī valdības darbu, biedrība iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem uzdevumiem, kā arī šogad sākt vairākas jaunas iniciatīvas.

Starp "Delnas" ieteiktajām 2022. gadā īstenojamajām iniciatīvām ir interešu konflikta pārvaldības sistēmas un risku novērtējuma veikšana un trūkumu novēršana pārvaldībā. Organizācija aicina veidot sistēmu, kas ir mūsdienīga un balstās Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijās.

"Delnas" skatījumā, šogad arī jāpieņem visaptverošs interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējums, kas turpmāk veicinātu atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā, jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums.

Biedrība iesaka Saeimā izskatīt ManaBalss.lv publicēto iniciatīvu "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Tāpat "Delna" aicina valsti piestrādāt pie godīguma veicināšanas uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. "Delna" ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas nodaļa Latvijā.

KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus, tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus, analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no nulles līdz 100, kur nulle norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, Transparency International izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā tiek ņemti vērā tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.

Avots: LETA

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas revīzijas priekšlikumam draud iestrēgšana05. Nov (2019)

Kopš gada sākumā Saeimas atbildīgajā komisijā iestrēgusi vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīta iniciatīva par nepieciešamību Saeimā veikt lietderības revīzijas. Šādi situāciju vērtē Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", un tam uzmanību pievērš arī portāls TVNET.

Saeima joprojām ir vienīgā institūcija, kas joprojām nav nokļuvusi zem Valsts kontroles lupas.

Katru gadu Saeimā veic finanšu pārskata revīziju. Tas nozīmē, ka revidents pārliecinās, ka pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Saeimas finansiālo stāvokli. Taču neviens nevērtē izdevumu lietderību.

Pēdējā desmitgadē Saeimas budžets ir audzis, un savu virsotni tas sasniegs nākamgad. Lai nodrošinātu Saeimas darbu, būs nepieciešami 25,4 miljoni eiro. Lielākie izdevumi atvēlēti algām. 647 strādājošajiem atlīdzībās samaksās vairāk nekā 18 miljonus eiro. Algu kāpums plānots arī deputātiem. Nākamgad katrs deputāts vidēji saņems par 223 eiro mēnesī vairāk, atkarībā no veicamajiem pienākumiem. Vēl 1,58 miljoni eiro būs nepieciešami dažādiem remontiem, lai saglābtu katastrofālā stāvoklī esošās telpas. Saeima arī sapratusi, ka tai jānomaina elektroniskās balsošanas sistēmas aparatūra. Tas izmaksās 600 tūkstošus eiro.

Taču plašas diskusijas par tēriņiem izpaliek. Sabiedrībā tikai brīžam uzzibsnī sašutums par atsevišķiem gadījumiem. Piemēram, par nesamērīgām degvielas piemaksām vai dzīvokļu īres maksām deputātiem.

Gadiem sabiedrības neizpratni izraisījusi Jūrmalas rezidences uzturēšana un dārgā Saeimas autobāze. To gan nākamgad pievienos Saeimai. Tā tiks ietaupīts uz dažām amata vietām un uzlabota kontrole pār tās saimniecību. Taču Saeima nepasūta īpašas revīzijas, lai pārliecinātos, cik efektīvi tiek izmantoti piešķirtie budžeta līdzekļi, piemēram, komandējumos.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda, ka "vislabāk ir pašiem gūt pārliecību par to, ka savā saimniecībā viss ir kārtībā. Liekas, tas ir ļoti būtiski visiem deputātiem, un demonstrēt to arī sabiedrībai, ka, jā, mēs esam gan atbilstoši plānojuši, gan arī lietderīgi un efektīvi tērējam. Pašiem jāizšķiras, kurš ceļš ejams – ar Valsts kontroli vai zvērinātiem revidentiem. Kā uzsver Valsts kontrole – mēs to varam darīt."

Kopš 2012. gada sabiedrības iniciatīvas platformā ManaBalss tika vākti paraksti, un šobrīd jau vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies, lai Saeimā tāpat kā citās valsts un pašvaldību iestādēs kāds no ārpuses veiktu izdevumu likumības un lietderības auditu. Septiņus gadus vēlāk – šā gada janvārī – iniciatīva beidzot sasniedza Saeimu.

Atbildīgo komisiju priekšsēdētāji tobrīd aizstāvēja pārbaužu nepieciešamību. Taču kopš janvāra grozījumi un visa šī iecere ir iestrēgusi atbildīgajā Saeimas Juridiskajā komisijā. Arī nākamā gada budžeta paketē, kurā iekļauta virkne pretrunīgi vērtējamu likumprojektu, šī iniciatīva nav atrodama. Pavisam droši var apgalvot, ka, visticamāk, nākamgad ne Valsts kontrole, ne kāds cits lietderības revīziju Saeimā neveiks.

"Reizi mēnesī vai vienu reizi divos mēnešos mēs rakstām jautājumu, cik tālu pavirzījies šis jautājums," tagad taisnojas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV), kurš bija aktīvs šā priekšlikuma aizstāvis. Arī cita tā aizstāve Juta Strīķe (JKP) kļuvusi piesardzīgāka: "Es nedomāju, ka tas ir principiāli nākamgad vai aiznākamgad. Tā Saeimas uzraudzības ziņā ir globāla pārmaiņa un gads nebūtu tik nozīmīgs. Mēs neko nevilcināsim."

Nemainīgi iebildumi pret Valsts kontroles ielaišanu Saeimā jau gadiem ilgi bijuši Vienotībai. Taču arī pārējie nav naski izmaiņu aizstāvji. Galvenokārt, deputāti aizbildinās ar to, ka Saeima un Valsts kontrole līdz šim bijušas divas neatkarīgas institūcijas, kas savā starpā sadarbojušās. "Saeima parlamentārā valstī ir neatkarīga institūcija. Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras, pati lemj par savu budžetu. Gribu uzsvērt [deputātu] savstarpējo uzraudzības principu, kas tradicionāli ir raksturīgs parlamentiem," norāda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Savukārt Jānis Reirs (JV) uzdod retorisku jautājumu: "Saeima ir tā, kas izveido Valsts kontroli, lai tā pārliecinātos par publisko izdevumu lietderību. Tad ir jautājums, kurš kontrolēs Valsts kontroli?"

Ārvalstu pieredze šai jautājumā ir dažāda. Virknē Eiropas valstu, tāpat kā Latvijā, cita iestāde neveic revīzijas parlamentos. Savukārt Valsts kontrolei līdzīga institūcija finanšu revīzijas parlamentā veic Francijā, Nīderlandē, Horvātijā, Bulgārijā un Grieķijā. Igaunijā un Lietuvā tā var vērtēt arī tēriņu vai darbības lietderību.

Piemēram, Igaunijā ir pētīts, vai likumdevējs apzinās savu lēmumu sekas. "Īpatnības un dīvainības jau ir visās valstīs. Vai tad mums visas dīvainākās lietas jāpārņem?" komentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Taču tieši izdevumu un dažādu lēmumu lietderības pārbaudes, visticamāk, varētu būt biedējošākais iemesls, kāpēc politiķi pretojas Valsts kontroles veiktām revīzijām Saeimā, spriež raidījuma "De facto" veidotāji. Valsts kontrole būtu tā, kas, tāpat kā jebkuru citu revīziju gadījumā, izvēlētos pārbaudes tēmu un laiku.

Avots: TVNET; "De facto"

AUTORS: MANA BALSS

Latvijas digitālajai demokrātijai ir, kur plesties01. Feb (2019)

Saeimā nule kā ir sakustējusies uz likumprojekta formulēšanas pusi caur ManaBalss platformu virzītā iniciatīva par publisko revīziju Saeimas budžetam. Parlaments plenārsēdē ceturtdien, 31. janvārī, lēma par 10628 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Publisku revīziju Saeimas budžetam!" turpmāko virzību. Tas ir nodots tālākai izskatīšanai Juridiskajai komisijai, lasāms Saeimas mājaslapā.

Kopumā ManaBalss platformas darbības laikā Saeimā un citās iestādēs ir atbalstīti 26 no 38 pilsoņu iesniegtiem priekšlikumiem, iezīmējot šīs ziņas kontekstu, norāda portāls TVnet. Kopš 2011. gada ir teju pusotrs tūkstotis kopumā iesniegtu pilsonisko iniciatīvu projektu, no kuriem publiskoti un tautas nobalsošanā ManaBalss.lv pašlaik ir 343 priekšlikumi.

Šīs publikācijas tapšanas laikā ManaBalss platformā ir notikuši vairāk par 1,14 miljoniem balsojumu. Šonedēļ tika sasniegts arī ievērojams unikālo lietotāju skaits, kas ir bijuši aktīvi platformā – to ir nu jau virs 240 tūkstošiem.

Portāla darbības princips ir šāds: ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, drīkst parakstīt un ierosināt iniciatīvu portālā, klāsta portāls TVnet. Ja priekšlikums savāc vismaz 10 000 parakstu, tas tiek iesniegts Saeimā.

Sākotnējā redakcijā atbalstīto iniciatīvu skaits Saeimā ir neliels. Lielākoties tie ir priekšlikumi ar izvēli starp diviem variantiem. Viens no šādiem piemēriem ir nesen atbalstītais priekšlikums par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām.

"Tas ir kaut kas ļoti īpašs starptautiski. Kad cilvēkiem kaut ko tādu saka, viņiem tiešām ir lielas acis. Pat Eiropas vecajās demokrātijās. Jo iedzīvotāji var panākt kaut ko tādu," ManaBalss.lv satura redaktoru Didzi Meļķi citē TVnet.

Jānorāda, ka no visām portālā publicētajām iniciatīvām Saeimā vai pašvaldībās nonāk tikai neliela daļa. Gadu gaitā šis īpatsvars uzlabojas, tomēr vidēji tikai ap 30% iesniegto iniciatīvu projektu tiek cauri ManaBalss kvalitātes filtram (kritērijus var lasīt mājaslapā) un tiek nodoti balsošanai.

Ne visi priekšlikumi arī spēj savākt nepieciešamo parakstu skaitu. Taču no Saeimā iesniegtajiem atbalstīta ir vairāk par pusi no priekšlikumiem, kas liecina gan par to kvalitāti, gan likumdevēju salīdzinoši labo atsaucību. Lielākā daļa no galējiem likumdošanas maiņas formulējumiem gan ir kompromisa variants, ne burtisks iniciatīvas teksts.

"Mūsu iniciatīvas ir par kādu ideju. Bet tas gala likumprojekts lielākajā daļā gadījumu ir kaut kāda veida kompromiss, kas būtu tehniski, politiski un administratīvi realizējams," pauž D. Meļķis.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tikai neliela daļa kolektīvo iesniegumu tiek atbalstīta sākotnējā redakcijā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs skaidro, ka pilsoņu iniciatīvas pārsvarā tiek gatavotas bez juristu palīdzības. Tādēļ tās mēdz būt juridiski nekorektas.

Latvijas pilsoņi, kas vāc parakstus, vēlas panākt izmaiņas konkrētos jautājumos. Lai sagatavotu likumprojektu, kam nebūtu nepieciešamas korekcijas, ir jāpieaicina juristi jau iniciatīvas izstrādes un iesniegšanas stadijā. ManaBalss.lv šos juristus nenodrošina, lai formulētu iniciatīvas kā gatavus likumprojektus. Tomēr jānorāda, ka juristiem tiek gan prasīts padoms, izvērtējot iniciatīvu projektus – arī tos, kas tiek noraidīti.

Noraidīti vēl iniciatīvas tapšanas gaitā lielākoties ir priekšlikumi no cilvēkiem, kas, piemēram, neizprot varas dalīšanas principu un valsts pārvaldes darbības principus kopumā. Piemēram, ir bijuši vairāki priekšlikumi par Valsts prezidenta impīčmentu, jo "valstī viss ir slikti".

Portāla darbības laikā ir bijuši arī kuriozi iesniegumi. Piemēram, kāds vīrietis nāca klajā ar priekšlikumu atdot viņam visu Latvijas iedzīvotājiem nevajadzīgo sīknaudu, pretī solot neko sliktu ar iegūto naudu nedarīt, par šādu gadījumu pastāstīja D. Meļķis.

Portāla darbības rezultātus komentēja arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Pēc viņas domām, likumdevējam neatbalstot konkrētas iniciatīvas, būtu vairāk jāskaidro šāda lēmuma iemesli.

"Iedzīvotājiem nav ticības, ka viņi spēj mainīt lēmumus. Lēmējiem būtu jākomunicē ar sabiedrību par to, kāpēc viņi nepieņems vai nevirzīs tālāk šādas sabiedrības pārstāvju idejas. Ja mēs gribam veicināt pilsonisko un politisko līdzdalību, kas Latvijā ir ļoti zema, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tad par to būtu stratēģiski jākomunicē kopumā no valsts pārvaldes puses," ir pārliecināta K. Zonberga.

Runājot par nākotnes plāniem, ManaBalss.lv satura redaktors D. Meļķis pastāstīja, ka pašlaik tiek atjaunota vietnes ParVaiPret.lv darbība. Šajā vietnē apmeklētājiem piedāvāts nobalsot par vai pret dažādiem Saeimā izskatāmajiem jautājumiem.

Līdz ar jauna digitālās demokrātijas instrumenta attīstīšanu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiek plānotas arī "priekšvēlēšanas" sešās Latvijas skolās. Skolēniem tam īpaši izstrādātā vietnē tiks piedāvāts balsot par tiem pašiem sarakstiem, kas piedalīsies īstajās EP vēlēšanās. Projektu ierosināja un finansēs Ziemeļvalstu ministru padome, komentē D. Meļķis. Organizācija ManaBalss tam nodrošinās tehnoloģisko risinājumu. Turpmāk šo rīku varēs izmantot arī pirms Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām, kā arī lemjot par skolām svarīgiem iekšējās dzīves jautājumiem, tā stiprinot demokrātijas iemaņas skolu jaunatnē.

Avots: TVnet.lv; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas pašcieņas dilemma. Parlamenta publiskās revīzijas iniciatīva tiek nodota plenārsēdes balsojumam16. Jan (2019)

Spēja caurskatāmi veikt sava budžeta revīziju un vērtēt tēriņu lietderīgumu ir Saeimas pašcieņas jautājums. Šāds arguments izskanēja un tika apspriests trešdien, 17. janvārī, Saeimā notikušā kopsēdē par kolektīvā iesnieguma „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” tālāko virzību. Likumdevēju starpā gan bija arī pretējs viedoklis – ka deputāti sev nav labi uzraugi, un sevišķi tēriņu lietderīguma vērtējums ir jāuztic ārējai revīzijai.

Šie viedokļi un citi argumenti tika pausti un apspriesti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē, kurā piedalījās arī Valsts kontroles (VK) vadība. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa sapulces sākumā izteica pateicību, ka sabiedrība ar savu atbalstu iniciatīvai ir izteikusi uzticību un augstu novērtējumu VK darbam kā objektīvam un uzticamam. „Nav biežas situācijas, kad pilsoņi vēlas piešķirt papildus pilnvaras kādai valsts institūcijai,” sacīja E. Krūmiņa.

Attiecībā uz iniciatīvas priekšlikumu uzticēt Saeimas budžeta publisko revīziju VK, iekļaujot tajā arī tēriņu lietderīguma vērtējumu, VK prezentācijā kopsēdei tika analizēti starptautiskie precedenti, un arī Eiropā tie ir ļoti atšķirīgi. Ne visās ES dalībvalstīs valstu augstākās revīzijas iestādes veic parlamenta budžeta revīziju, un tur, kur tas notiek, mandāti tam ir dažādi – gan aprobežojoties ar finanšu revīzijas atbilstību likumiem, gan ar tēriņu lietderības vērtējumu.

Principiālais uzstādījums ir saglabāt varas līdzsvaru, lai iniciatīvas rosinātie grozījumi neietekmētu ne VK, ne Saeimas pienākumu veikšanai nepieciešamo varu. VK amatpersonas ievēl un tās budžetu apstiprina Saeima, un, ja revīziju nodotu VK, nevis privātam auditoram publiskajā iepirkumā, kā tas ir patlaban, tad rastos ietekmes risks uz VK. VK arī argumentēja, ka pašlaik tā uzrauga izpildvaru, un likumdevēja audits saskaņā ar Satversmi tai nav piekritīgs. Debatēs gan izskanēja pretarguments, ka VK kontrolē ne tikai izpildvaru, bet arī tiesu varu, piemēram, Tiesībsarga biroju.

Ja pašreizējā kārtība netiktu mainīta un Saeimas revīziju atstātu tās pašas ziņā, kā alternatīvu VK piedāvā Saeimas iekšējo kontroles sistēmu audita rezultātiem, kas dotu pārliecību pašiem un sabiedrībai. Ieteikums ir arī Saeimas komisijām vajadzības gadījumos vērtēt budžeta tēriņu lietderīgumu ar piesaistīto konsultantu palīdzību.

Uz iniciatīvas „Publisku revīziju Saeimas budžetam!” autoru argumentu, ka VK piesaiste ir nepieciešama sevišķi lietderīguma vērtēšanai, VK norādīja, ka jau gadu ir spēkā grozījumi, kas paredz arī privātajiem zvērinātajiem revidentiem, kas analizē publiskā sektora iestādes, strādāt pēc publiskā sektora standartiem, ieskaitot tēriņu lietderīguma aspektu.

Kā tika uzsvērts debatēs, šāds vērtējums līdz šim gan nav noticis. Arī Saeimas administrācijas izpilddirektors Māris Zelčs atzina, ka līdz šim uzsvars ir uz finanšu auditu, tomēr lietderīguma vērtējums turpmāk nav izslēgts. Nepieciešamībai tādu turpmāk noteikt piekrita abu Saeimas komisiju klātesošie deputāti.

Sēdes debatēs izskanēja arguments, ka budžeta revīzija ir parlamenta pašcieņas jautājums, kurā jebkurš revidents, arī ja tā būtu VK, ir tikai palīgs. Publisko izdevumu un revīzijas komisija priekšsēdētāja biedre Juta Strīķe (JKP) to savukārt komentēja, ka arī KNAB revīziju veic VK, un tas neietekmē šā biroja pašcieņu. Tāpat KNAB cita starpā izskata Saeimas deputātu pārkāpumus, un tas pats sakāms par ģenerālprokuroru, tomēr tas nekompromitē šo institūciju darbu, lai gan KNAB vadību un ģenerālprokuroru ievēl Saeima.

Par Saeimas publiskā audita juridisko risinājumu kā labāko iestājās arī deputāte Inese Voika (AP!), jo tas nodrošinātu, ka kontrole tiešām notiek pēc publiskās revīzijas principiem, ieskaitot lietderīgumu. „Deputāti paši sev nav labi uzraugi; tā nu tas ir,” atsaucoties arī uz ārvalstu pieredzi konstatēja I. Voika. Arguments VK piesaistei ir arī tās spējas, pieredze un kapacitāte tieši publiskā sektora revīzijā. Turpretī iepirkuma kārtībā uz diviem gadiem piesaistītie privātie zvērinātie revidenti pirmajā gadā ir spiesti apgūt jaunu „spēles laukumu”. To atzina arī M. Zelčs.

Sēdes debatēs tika likts arī uzsvars uz to, ka runa ir par Saeimas administrācijas, ne deputātu darba auditu, tāpēc nav runa par deputātu darba un politisko lēmumu varbūtējo ietekmēšanu. Turpretī runa ir, piemēram, par Saeimas autobāzi, par kuras apmēram 100 darbinieku un citu aktivitāšu un darbību lietderīgumu pašiem deputātiem nav skaidrības. „Saeima būtu pelnījusi saņemt no VK kā no partnera par to lietderības vērtējumu un ieteikumus,” sacīja I. Voika.

Tam piekrita arī J. Strīķe, norādot, ka budžeta revīzija nevērtē politiskos lēmumus, bet gan administrācijas, tās darbinieku un deputātu piemaksu lietderīgumu. “Ietekmēt var tikai to, kurš vēlas ietekmēties. Neviena no KNAB veiktajām aizturēšanām nav ietekmējusi KNAB budžetu,” uz savu līdzšinējo profesionālo pieredzi atsaucās deputāte.

Kopsēdes noslēgumā abu Saeimas komisiju deputāti vienbalsīgi apstiprināja iniciatīvas nodošanu balsojumam plenārsēdē, iesakot tās tālāko virzību likumprojekta izstrādei Juridiskajā komisijā.

AUTORS: MANA BALSS

Saeimas budžeta revīzijas kārtības maiņas iniciatīva sāk ceļu parlamentā30. Nov (2018)

Līdz ar 13. Saeimas komisiju darba reālu sākšanos vienā nedēļā likumdevējiem ir iesniegti veseli trīs priekšlikumi par nepieciešamiem grozījumiem.

Trešdien, 28. novembrī, Jēkaba ielas namu gaiteņos savu ceļu sāka iniciatīva «ATCELT KOMPENSĀCIJAS DEPUTĀTIEM, KAS ZAUDĒJUŠI SAEIMAS MANDĀTU!», kas ManaBalss vēsturē ir viena no straujāko atzinību guvušajām. Tā guva 14 tūkstošus atbalstītāju nepinās trijās nedēļās kopš publiskošanas platformā, un savāca krietni virs nepieciešamā desmit tūkstošu parakstu sliekšņa. (Lasi šeit.)

Ceturtdien, 29. novembrī, ievērojamas mediju uzmanības pavadībā Saeimā tika iesniegta šīs vasaras vidū sāktā iniciatīva « AZARTSPĒĻU ZĀĻU AIZLIEGŠANA VISĀ LATVIJAS TERITORIJĀ», kas platformā ManaBalss ir guvusi vairāk nekā 11 tūkstošu atbalstu. Tās ierosinātāja – Jaunā konservatīvā partija – kopš iniciatīvas sākuma laika nu jau pati ir Saeimā, kas paredzami nostiprinās arī tās virzīšanu parlamentā.

Savukārt piektdien, 30. novembrī, desmit tūkstošu parakstu slieksni pārliecinoši pārvarējušo iniciatīvu « PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM!» likumdevējiem iesniedza Sabiedrība par atklātību – Delna. Tās priekšlikums uzticēt Valsts kontroles revīzijai Saeimas budžetu izriet no nepieciešamības pēc caurskatāmām un efektīvi izmantotām parlamenta finansēm. Pašreizējā kārtībā Saeimas budžeta revīziju veic pati Saeima. Iniciatīvas ierosināšanas laikā – 2012. gadā – tas nozīmēja, ka parlamenta 12 miljonu latu lielā budžeta tēriņu efektivitātes un lietderīguma jautājums ir miglā tīts, un tā tas ir līdz šai dienai.

Turpmākie soļi: Katru Saeimā iesniegto iniciatīvu izvērtēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija – vai tās tiek virzīta tālāk izskatīšanai parlamentā. Ja tā saņem parlamenta principiālu akceptu, tad iniciatīvu nodod tālāk izskatīšanai atbilstīgajā komisijā attiecīga likumprojekta sagatavošanai.

AUTORS: MANA BALSS