Iniciatīva ir iesniegta adresātiem

Pārstāvis: Rigonda BērziņaPublicēta: 02. Jun (2020)

SAGLABĀT ANNIŅMUIŽU AR PARKU KĀ APKAIMES KULTŪRAS VIETU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Universitātē, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā

1'000
2'321
Jau parakstījuši 2'321

Anniņmuižai kā Rīgas pilsētas vēstures daļai ar kultūrvēsturiskām un dabas ainaviskām vērtībām ir jāpaliek sabiedrībai publiski pieejamai, lai tādas Rīgas apkaimes kā Imanta un Zolitūde nesaistītos tikai ar pelēkajiem “guļamrajoniem”. Latvijas Universitāte šo kultūrvēstures pieminekli ir iecerējusi pārdot, un šobrīd jau tiek plānota otrā izsole. Ja Anniņmuiža tiks pārdota, jaunais īpašnieks var liegt tai publisku pieeju vai veikt Anniņmuižas apkārtnes apbūvi ar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Mikrorajonu iedzīvotājiem jau tā pietrūkst saiknes ar viņu dzīves vietas apkaimes vēsturi. Aicinām visus, kam šī apkaime ir dzīvesvieta, darbavieta vai vienkārši sirdslieta, iepazīt Rīgas vēstures saknes! Aicinām gan tos, kas Rīgā mīt vairākās paaudzēs, gan tos, kas Rīgā tikai nakšņo kā “guļamrajonā” un brīvdienās dodas uz savām tēva mājām citās Latvijas vietās – MĒS VISI KOPĀ esam saistīti šajā vietā un MĒS VEIDOJAM šīs apkaimes identitāti, tāpēc leposimies un saglabāsim kultūrvēsturisko un ainavisko mantojumu!

Zemesgrāmatā atdalot Anniņmuižu kā patstāvīgu nekustamo īpašumu, Latvijas Universitāte var iegūt nepieciešamos ieņēmumus no pārējās nekustamā īpašuma daļas pārdošanas. Tāpēc aicinām Anniņmuižu (ar seno parku, alejām un dīķi) saglabāt valsts vai pašvaldības īpašumā un atjaunot, pārveidojot to par kultūras un atpūtas vietu.

Sabiedrība līdz ar to saglabās kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības un to publisku pieejamību. Apkaimju iedzīvotāji paturēs sev kultūras un atpūtas vietu. Imantas apkaimē esošā Anniņmuiža ir vieta ar gadsimtu elpu. Jau no 1595. gada Anniņmuiža ir minēta vēstures lapās, un vien pirms 80 gadiem Anniņmuižas rajonu pārdēvēja par Imantu. Laimīgā kārtā caur dažādiem politiskajiem režīmiem un kariem ir saglabājusies un pastāv 150 gadus vecā Anniņmuižas Meža pils – iespējams, vecākā mūra ēka Pārdaugavā.

Pievienots dokuments

Apstridesana_NKMP__Apstridesana_LU__foto.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Pandēmijas laiks ir nācis par labu apkaimju biedrībām17. Dec (2020)

Pandēmijas laiks ir nācis par labu apkaimju biedrībām – tā sarunā ar "Latvijas Avīzes" žurnālisti Andu Buševicu vērtē "Riga Annenhof" jeb Anniņmuižas biedrības vadītāja Rigonda Bērziņa.

Viņa ir arī iniciatīvas "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu" autore.

Biedrību "Riga Annenhof" R. Bērziņa divatā ar Gaļinu Griškovu dibināja apmēram pirms gada, un tieši pandēmijas ierobežojumu laikā aktīvo Imantas iedzīvotāju skaits ir desmitkāršojies.

Anniņmuižas vārds biedrības nosaukumā ir tāpēc, ka tieši šī vecākā Pārdaugavas mūra ēka un nodoms iestāties par tās saglabāšanu sākotnēji saveda kopā biedrības aktīvistus. Kad ar lupatām un hloru no pamestās ēkas tika padzīta pelējuma sēnīte, šī ēka pārtapa par biedrības pirmo mājvietu, kur tika izstādītas vēsturiskas fotogrāfijas un notika arī privātas ballītes un kopīgi dārza svētki, stāsta R. Bērziņa.

Diemžēl tas pats pandēmijas laiks, kas daudziem palīdzēja atrast ceļu uz Anniņmuižu, ierobežojumiem pieņemoties spēkā, pārvilka strīpu Anniņmuižas kā biedrības pulcēšanās vietas īrei.

Topot LU jaunajai Rakstu mājai Torņakalnā, fakultātes ēka, kā arī Anniņmuižas vēsturiskā ēka, kurā kādu laiku atradās LU Pedagoģijas muzejs, universitātei ir kļuvusi nevajadzīga, un jau kopš pavasara tiek pārdota izsolē. Anniņmuižas biedrība nepiekrīt nodomam LU īpašumu pārdot privātpersonai un lūdz valsti vai pašvaldību iejaukties.

Tieši Anniņmuižas biedrība bija tā, kas uzrunāja arhitektūras vēsturnieku Jāni Krastiņu, un Anniņmuižas biedrības biedrs Rūdolfs Golubevs paralēli kartēja apkaimes dižkokus. Ar iegūtajiem argumentiem biedrība vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas šobrīd jau ir atbalstījusi priekšlikumu atzīt Anniņmuižu par reģionālas nozīmes pieminekli, ierosinot Anniņmuižas aizsardzības teritorijā iekļaut arī daļu parka – vēsturiskās alejas.

Taču runa ir ne tikai par vērtību saglabāšanu, iespējams, vēl būtiskāks par muižas vēsturisko un arhitektonisko vērtību ir fakts, ka Anniņmuiža ir pēdējā neprivatizētā muižas ēka Rīgā. Tāpēc iniciatīvas autore aicina uz turpinošu atbalstu iniciatīvai "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu", lai to varētu izmantot kā papildus argumentu, turpinot sarunas ar atbildīgajām institūcijām par Anniņmuižas kā sabiedrībai brīvi pieejamas kultūras vietas saglabāšanu.

Avots: Latvijas Avīze; ManaBalss

Apsver atbalstu iniciatīvām "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu" un "Par pārdomātiem "Rail Baltica" trases šķērsojumiem, kas nepasliktinātu dzīves vidi Pārdaugavā"!

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Mēs nedzīvojam par spīti29. Jul (2020)

Ar savāktajiem parakstiem iniciatīva "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu" jau pavisam drīz tiks iesniegta tās adresātiem, un tieši šo stāstu portāls TVNET ir izvēlējies kā pirmo publikāciju sērijā par ManaBalss autoriem, par viņu jau sasniegto un par turpinošo darbu sabiedrības interešu labā.

Latvijas pilsoņu līdzdalība visplašākā spektra lēmumu pieņemšanā ir tik sekmīga, ka daudziem jau šķiet pašsaprotama un "nekas tāds", lai gan tik sekmīga digitālā līdzdalība ir pasaules līmeņa fenomens. Tāpēc arī šī TVNET publikāciju sērija sadarbībā ar ManaBalss – novērtēsim savas sekmes, apzināsimies savu varēšanu un galvenais – turpināsim darīt!

Jau deviņus gadus Latvijas pilsoņi ļoti tieši panāk pat dzīvībai svarīgu interešu atrunāšanu konkrētās likumdošanas izmaiņās. Kopš 2011. gada jūlija pilsoņi ir iniciējuši un panākuši reālu likumdošanas maiņu vidēji četriem likumiem gadā.

Tik augstu rādītāju nav nekur pasaulē, bet Latvijā tas notiek jau noturīgi. Šogad vien ir mainīti seši likumi un noteikumi plašā spektrā no pilnvērtīga finansējuma melanomas ārstēšanai ar inovatīviem medikamentiem līdz kredītbrīvdienām Covid-19 krīzes laikā. Tas var notikt, pateicoties uzticības ekosistēmai – digitālās līdzdalības ekosistēmai, kas ir izveidojusies ap platformu ManaBalss. Tā ir pilsoniskās sabiedrības, likumdevēju, izpildvaras, visdažādāko jomu ekspertu un mediju uzticība mūsu kopējā darba kvalitātei un jēdzīgumam.

Šī TVNET publikāciju sērija izceļ šā Latvijas veiksmes stāsta varoņus – iniciatīvu autorus un virzītājus. Tai skaitā krievvalodīgos līdztautiešus, jo Latvijas krievvalodīgā kopiena, ieskaitot etniskos baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, tatārus, poļus u.c., kuriem sadzīves valoda ir krievu, ir bagāta ar konstruktīvām idejām. Šīs idejas ir kvalitatīvas un iznākumā arī sekmīgas. Tas ir pierādījums Latvijas krievvalodīgo jēdzīgam, konstruktīvam pienesumam un reālai teikšanai valsts politikā.

Pirms deviņiem gadiem ar "Oligarhu kapusvētkiem" sabiedrības iniciatīvu platforma ManaBalss lielā mērā radās par spīti – par spīti varas cinismam un par spīti #KoTadNuEs mentalitātei. Mērķis bija iekustināt sabiedrību, lai tā ņemtu iniciatīvu savās rokās un, savstarpēji sadarbojoties, veidotu stabilu, un, pats galvenais, godīgu valsts nākotni, tovasar rakstīja TVNET.

Sabiedrība iekustējās pamatīgi, un iniciatīva savās rokās tika ņemta burtiski – ar vairākiem simtiem ManaBalss publicēto iniciatīvu. No tām 59 līdz šim ir izskatītas Saeimā un citās valsts iestādēs, un 36 no tām ir kļuvušas par likumiem.

Tautā aizvien ir redzama patika par to, kas notiek par spīti šābrīža valdošajai elitei. Starp viskvēlāk atbalstītajām iniciatīvām ir tās, kas paredz "atņemt deputātiem šo un to".

"Viņi" ir kaut ko nolēmuši sev par labu, bet mēs tagad nolemsim pretēji. Tie ir leģitīmi aicinājumi un, iespējams, arī pareizi. Tomēr mēs nedzīvojam par spīti, un arī jāsadarbojas mums ir par jēdzīgu kopējo dzīvi, par labāku Latviju, nevis par spīti kādam vai kaut kam.

Iedzīvotājiem veselīga un ērta vide pilsētās, dabas resursu atbildīga apsaimniekošana, sabiedrības pieprasījums pēc reāli pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes un izglītības, patiesi demokrātiska lēmējvara pašvaldībās, sakārtota un efektīva īres namu pārvaldība, samērīgs administratīvais un nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem. Tās ir dažas jomas, kurās iniciatīvu autori virza likumdošanas pārmaiņas daudzu tūkstošu atbalstītāju vārdā.

Šogad vien ManaBalss iniciatīvas ir atbalstījuši vairāk nekā 133’000 parakstītāju. Tam ir nepieciešama gan droša, uzticama šo parakstu vākšanas infrastruktūra, gan plašākai publikai neredzamais ManaBalss komandas darbs ar topošo, balsošanai nodoto un jau "varas gaiteņos" esošo iniciatīvu konsultēšanu. Finansiāli to nodrošina ManaBalss lietotāju brīvprātīgie mikroziedojumi.

Esam ļoti pateicīgi ikvienam no 24’000 ziedotāju, kuri pērn vismaz reizi un sākot no 50 eirocentiem ir atbalstījuši mūsu kopējo darbu labākai dzīvei Latvijā. Sevišķs paldies regulārajiem atbalstītājiem, kuri ir pieslēguši kaut nelielus, bet ikmēneša i-banku maksājumus. Pateicoties šādai uzticībai un atbalstam no visplašākās sabiedrības, ManaBalss var arī ilgtermiņā nodrošināt sava darba politisko un idejisko neitralitāti un kvalitāti.

Tavai balsij ir nozīme!

ManaBalss.lv komanda

Būsim pateicīgi arī par Tavu ziedojumu ManaBalss darbam.

AUTORS: MANA BALSS