Pārstāvis: SIA Maxima LatvijaPublicēta: 20. Jul

SAMAZINĀM PVN PĀRTIKAS PRODUKTIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'044
Jau parakstījuši 5'044
4'956

Rosinām noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā pārtikas produktiem, t. sk. svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. Tas uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju veikalu plauktos un nodrošinot mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu. Šobrīd, ekonomiskās krīzes apstākļos, mums visiem kopā ir vēl svarīgāk kā jebkad, pirmkārt, sniegt atbalstu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, samazinot cenas, un, otrkārt, saglabāt darba vietas un atbalstīt vietējos lauksaimnieku un ražotājus, lai veicinātu ekonomikas atkopšanos.

Rosinām veikt šādus grozījumus PVN likumā. 1) Papildināt 42. pantu ar 17. daļu, nosakot, ka Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem. 2) Saglabāt spēkā esošu 42. panta 16. daļu, kas nosaka Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt godīgu un caurspīdīgu PVN samazināšanu, lai ieguvējs būtu gala patērētājs. Tādēļ aicinām tirdzniecības vietās īstenojot visaptverošu iniciatīvu “Godīgs PVN samazinātājs”.

Šīs pārmaiņas sniegs nozīmīgu atbalstu Latvijas ģimenēm, īpaši, cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, veicinās pilnvērtīga uztura pieejamību, svaigas un veselīgākas pārtikas patēriņu, kā arī sniegs būtisku ieguldījumu vietējo lauksaimnieku un ražotāju konkurētspējas veicināšanai. Nepieciešamību izvērtēt “iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem” ir iekļauta Valdības deklarācijā (70. punkts). Aicinām neatlikt šī risinājuma ieviešanu un pielikt visas pūles mērķa sasniegšanai. Iniciatīvas autori un virzītāji ir “Maxima Latvija” un tās Korporatīvais vadītājs Jānis Vanags, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes loceklis Guntis Gūtmanis un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Pievienots dokuments

Samazinam_PVN_partikas_produktiem__pielikums.pdf 180 KB (atvērt)

Iniciatīvas parakstītāji 5'044

Iniciatīvas jaunumi

Augļu un dārzeņu patēriņā Latvija atpaliek no pārējām Eiropas valstīmpirms 4 dienām

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citu ES valstu iedzīvotājiem, patērē kritiski maz dārzeņus un augļus. Tā saistībā ar iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem" izsūtītā relīzē raksta šīs iniciatīvas virzītāja SIA "Maxima Latvija".

Kompānija argumentē, ka PVN 5% likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām ir īpaši svarīga, lai veicinātu veselīgāka uztura pieejamību Latvijas iedzīvotāju vidū un iespēju iegādāties šos produktus par zemākām cenām, kā arī nepieciešamību kopumā mazināt svaigai pārtikai nepieciešamos ģimeņu budžetu tēriņus.

Plašsaziņā jau ir izskanējis, ka valdības koalīcija ir atbalstījusi samazinātās PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām arī turpmākajos gados. Tam nepieciešamais finansējums tiks ņemts no "Latvijas Valsts mežu" dividendēm.

Lai augstas kvalitātes produktiem nodrošinātu zemas cenas, piektdien, 25. septembrī, "Maxima XXX" veikalā A. Saharova ielā 20A no plkst. 16.00 līdz 20.00 varēs klātienē sniegt atbalstu iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem". Šī kompānijas kampaņa tiek veikta paralēli iniciatīvas parakstīšanai platformā ManaBalss, un gan digitāli, gan "uz papīra" savāktie paraksti, kad to skaits sasniegs likumā noteiktos 10’000, tiks iesniegti Saeimā.

Relīzē teikts, ka, saskaņā ar Veselības ministrijas veselīga uztura ieteikumiem, ikdienā ir vēlams uzturā iekļaut 300 g dārzeņus un 200 g augļu vai ogu. Kamēr ES valstīs 64% no iedzīvotājiem dienā patērē gan augļus, gan dārzeņus, tikmēr situācija Latvijā ir kritiski zema – vien 44% iedzīvotāji savā uzturā dienas laikā iekļauj dārzeņus. Savukārt tikai 35,1% iedzīvotāji ikdienā patērē augļus un ogas. Tāpēc Latvija šajos rādītājos ieņemot pēdējo vietu starp citām ES valstīm.

"Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi iegādāties ne tikai kvalitatīvus Latvijai raksturīgus dārzeņus un augļus par zemākām cenām, bet kopumā svaigai pārtikai tērēt mazāk no ģimenes budžeta, lai bagātinātu savu uzturu un tādējādi arī savu dzīves kvalitāti. Tāpēc aicinu atbalstīt iniciatīvu šo piektdien "Maxima XXX" veikalā A. Saharova ielā 20A, lai piemērotu 5% PVN likmi svaigiem pārtikas produktiem, " saka "Maxima Latvija" korporatīvais vadītājs Jānis Vanags.

Turpmāk veikalu adreses, kur notiks parakstu vākšana iniciatīvai, tiks izsludinātas šeit.

Avots: Maxima Latvija

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

5% PVN likme piena produktiem cenu samazinātu par 11%pirms 5 dienām

Samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana piena produktiem padarītu šos produktus par 11,7% lētākus un par 5% palielinātu to noietu.

Ar šādu rezolūciju septembra sākumā nāca klajā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) kongress, izsakot arī aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) uz diskusiju samazinātas PVN likmes ieviešanu piena produktiem. Drīz vien – 17. septembrī – Saeima noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus PVN) likumā, kas cita starpā paredzēja samazināt PVN arī pienam.

Paralēli šiem procesiem aizvien notiek arī parakstu vākšana iniciatīvai "Samazinām PVN pārtikas produktiem", ko platformā ManaBalss virza kompānija "Maxima Latvija", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un biedrība "Zemnieku saeima".

Līdzīgi ManaBalss iniciatīvas autoriem, arī LPCS iniciatīvas mērķi ir monetārs atbalsts katram Latvijas iedzīvotājam pēckrīzes periodā, mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts stratēģiski svarīgajai piena nozarei pašregulēties un palielināt ieņēmumus, raksta TVNET.

Kā uzsver organizācija, LPCS iniciatīva uzskatāma par sociāli taisnīgu risinājumu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un harmonizēšanai ar vadošajām ES valstīm, kur vidējā PVN likme piena produktiem ir 9%. Tās aprēķinos norādīts, ka vidēji viena mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu gadā piena produktu iegādei tērē 508,8 eiro, no kuriem 65,5 eiro tiktu ietaupīti pie samazinātās PVN likmes.

Kā pozitīvo piemēru samazināta PVN efektivitātei LPCS minēja datus pēc šā nodokļa likmes samazināšanas dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%. Šis samazinātais PVN, kas savu ekonomisko efektivitāti ir pierādījis kopš tā ieviešanas 2018. gadā, gan ir spēkā tikai līdz šā gada beigām. Dati liecina, ka 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā cenas augļiem, ogām un dārzeņiem Latvijā ir samazinājušās par 11,7 procentpunktiem, turklāt attiecīgā produkcija Latvijā ir lētāka nekā Igaunijā un Lietuvā, raksta "Latvijas Avīze". Šai laikā arī Latvijas izcelsmes augļu, dārzeņu un ogu ar samazināto PVN likmi mazumtirdzniecības apjoms (vērtības izteiksmē bez PVN) ir palielinājies par 14%.

Jāņem vērā arī samazinātā PVN kā fiskālā instrumenta ietekme uz ēnu ekonomiku. Kopš samazinātās PVN likmes ieviešanas reģistrēto PVN maksātāju skaits attiecīgajā sektorā šā gada sākumā bija pieaudzis par 5%. Ir palielinājusies arī ar 5% PVN likmi apliekamo darījumu vērtība – par 15,6% jeb par 43 miljoniem eiro. Arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas nozarē ir pieaudzis – no 2017.gada līdz 2019. gadam vidējā alga nozarē ir palielinājusies par 17%.

Avots: TVNET, Latvijas Avīze, ManaBalss

Ja atbalsti šīs iniciatīvas ierosinājumu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Parakstus PVN mazināšanai pārtikas produktiem vāc arī veikalospirms nedēļas

Iniciatīvas "Samazinām PVN pārtikas produktiem" virzītāja "Maxima Latvija" ir sākusi pilsoņu parakstu vākšanas kampaņas arī savos lielveikalos.

Otrdien, 15. septembrī, paraksti tika vākti Rīgā pie "Maxima XXX" veikala t/c "Akropole". Pāris stundu laikā savu atbalstu PVN samazināšanai snieguši vairāk nekā 400 Latvijas iedzīvotāji, ziņo kompānija. ManaBalss vērtējumā šis ir augsts atsaucības rādītājs, kas atbilst straujākajiem parakstu vākšanas piemēriem ManaBalss platformā.

Pirms nepilna gada "Maxima" veiktā aptaujā teju 83% Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka izdevumi par pārtiku viņiem ir auguši. Tāpat iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere ir norādījusi, ka PVN samazinātā likme pārtikas produktiem jau ilgus gadus darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu. "Tāda netiek pielietota tikai četrās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Dānijā. Jau šobrīd PVN likmes samazināšana Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir veicinājusi, ka Latvijā ir zemākās cenas šajās produktu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem – rēķinot no IKP, tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%. PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā, un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmuma attīstībai."

Pirmā notikusī parakstu vākšana liecina par lielu sabiedrības interesi un vēlmi mainīt līdzšinējo nodokļu praksi, spriež "Maxima Latvija" korporatīvais vadītājs Jānis Vanags. "Pēc parakstu vākšanas veikalu vidē ir redzams, ka  PVN samazināšana rūp visiem sabiedrības locekļiem – kā gados jaunākiem cilvēkiem, tā arī senioriem – visi ir gatavi iesaistīties, lai samazinātu pārtikas produktiem atvēlēto izdevumu apjomu un veicinātu savu labklājību, tāpēc aicinām sasparoties sabiedrību, lai savāktu vēl atlikušo pusi parakstu."

Avots: Maxima Latvija

Apsver arī savu atbalstu šai iniciatīvai! Ja atbalsti šo ierosinājumu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Ar PVN kritumu pret krīzi24. Aug

Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu Latvijā runājuši gan restorānu īpašnieki, pat izmantojot kastroļu skaļu dauzīšanu, gan tirgotāji, gan pārtikas ražotāji, ar matemātiskāku precizitāti norādot, ka PVN būtu jāsamazina iztikai svarīgākajām pārtikas precēm.

Lai gan diskusijas par PVN samazināšanu svarīgākajām preču grupām, piemēram, pārtikai, ir dažādu valstu politiskajā dienaskārtībā jau vairākus gadus, tieši Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze un cilvēku maksātspējas pasliktināšanās rezultātā lēmumi par PVN samazināšanu vairākās valstīs ir pieņemti paātrinātā kārtībā.

Vācijas lēmums

Vācijā ir noteikts, ka no jūlija sākuma līdz gada beigām PVN standarta likme tiek pazemināta no 19% uz 16%, bet samazinātā likme, kas jau pašlaik attiecināma uz daudziem pārtikas produktiem un ikdienā nepieciešamām precēm, 7% vietā būs 5%. Tas nozīmē, ka pienam, maizei un ikdienas roku krēmam mēneša griezumā šāds samazinājums radīs dažu desmitu eiro cenu samazinājumu un ietaupīto naudu iedzīvotāji varētu novirzīt citam ilgi kārotam, bet atliktam pirkumam. Ieguvēji it īpaši būs tie pircēji, kas šogad plānojuši prāvāku pirkumu, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu vai automašīnu- tad ietaupījums mērāms vairāku desmitu vai pat simtu eiro vērtībā.

PVN samazinājums maijā operatīvi tika iekļauts Vācijas valdības plānā palīdzību Covid-19 krīzes situācijā nodokļu jomā. Vācijas Finanšu ministrija norādījusi, ka PVN samazinājumam reāls efekts būs tad, ja to tiešā veidā izjutīs pircēji, proti, ja veikalos cenas tiešām kritīsies. Cenu samazināšana, samazinot PVN, ir veikalnieku morāls pienākums, uzsver Vācijas politiķi. Arī Latvijā sociālo tīklu diskusijās lasāms, ka pircēji vēlas, lai lielveikali PVN samazināšanas gadījumā parakstītu sava veida apņemšanās memorandu cenas attiecīgajiem produktiem tiešām samazināt, piemēram, īstenojot ko līdzīgu savulaik populārajai kampaņai Godīgs eiro ieviesējs.
Sabiedriskās ēdināšanas nozarē Vācijā PVN samazinājums no 19% uz 7% būs spēkā vismaz vēl gadu, tomēr tas neattieksies uz dzērieniem, un tas savukārt ir raisījis diskusijas par to, kā noteikt cenu ēdienu komplektiem, piemēram, burgeram, frī kartupeļiem un dzērienam.

Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks 8.jūlijā izziņoja PVN samazinājumu no 20% uz 5% ēdināšanas nozarē, kas būs spēkā no 15.jūlija līdz nākamā gada 12.janvārim. Nosacījumi gan neattieksies uz alkoholu.

Ēdinātājiem PVN samazināts arī citās valstīs, piemēram, Austrijā 5% PVN ieviests kafejnīcās un restorānos un noteikts PVN samazinājums no 19% uz 10% bezalkoholiskajiem dzērieniem krodziņos. Tāpat 5% likme ir spēkā ar ieejas biļetēm kino, kā arī kultūras un sporta pasākumos. Šajā nozarē PVN uz laiku samazināts arī Beļģijā - no 12% uz 6% -, bet ne alkoholiskajiem dzērieniem kā Moldovā (no 20% uz 15%), Grieķijā (no 9% uz 5%) un Kolumbijā (kur noteikts pat 0% PVN).

Trīs dienas

Latīņamerikas valstī Kolumbijā arī tika izsludinātas trīs dienas, kad PVN likme netika piemērota precēm, kas nemaksā dārgāk par 2,8 miljoniem Kolumbijas peso (684 eiro), un šīs dienas bija 19.jūnijs, 3.jūlijs un 19.jūlijs.

Mudinot iegādāties lauksaimniecības preces, velosipēdus, tekstila izstrādājumus un informācijas tehnoloģijas (IT) ierīces, šādi tika plānots sekmēt iekšējo patēriņu. Paredzot, ka cenu samazinājums radīs pircēju pūļus veikalos, Kolumbijas prezidents Ivans Duks Markess uzrunā televīzijā bija mudinājis iedzīvotājus būt piesardzīgiem un lietot maskas, tomēr bija arī uzsvēris nepieciešamību atjaunot ekonomikas apgriezienus.

Bogotas mēre Klaudija Lopesa gan nosauca šo soli par bezatbildīgu, nodēvējot 19.jūniju par Covid piektdienu. Lai gan atsevišķos tirdzniecības centros tiešām veidojās burzma, daudz pircēji nolēma izdevīgo iepirkšanos veikt attālināti - interneta veikalos pārdošanas apjomi pieauga pat 18 reizes.

Lētāks transports un palīdzība mediķiem

Covid-19 krīzes iespaidā Grieķijas pilsētās Atēnās un Salonikos samazināts PVN sabiedriskā transporta biļetēm - no 24% uz 13%. Attiecīgi metro, tramvaja un autobusa biļetes 1,40 eiro vietā Grieķijas galvaspilsētā maksā 1,20 eiro, bet Salonikos – eiro vietā 90 centus. Plānots, ka šāds samazinājums būs spēkā līdz 31. oktobrim. Lai sekmētu tūrismu, Grieķijā arī samazinātas aviobiļešu cenas, kā arī līdz gada beigām piecās Egejas jūras salās, kas cietušas arī migrācijas krīzes dēļ, par trešdaļu samazināts PVN sadzīvei svarīgākajām precēm. Jāpiebilst, ka uz laiku PVN koplietošanas sabiedriskajam transportam samazināts arī Nigērijā, Ķīnā un Kiprā.

Covid-19 pandēmijas laikā vairākas valstis arī strauji ieviesa dažādus pasākumus, kuri bija vērsti uz to, lai padarītu pieejamākus medikamentus, maskas un higiēnas preces. Pavasarī Eiropas Komisija (EK), pagaidām uz sešiem mēnešiem, atcēla PVN un muitas nodevas medicīnas iekārtu, analīžu un aizsarglīdzekļu importam no trešajām valstīm. Šādus mērus pieprasīja visas Eiropas Savienības dalībvalstis un Lielbritānija, un šos pasākumus EK paātrinātā tempā arī apstiprināja. Attiecīgi, piemēram, Čehijā jau aprīlī no PVN atbrīvoja visu preču ziedojumus slimnīcām, ugunsdzēsējiem, policijai un armijai. Līdzīgi pasākumi attiecībā uz mediķiem nepieciešamajiem līdzekļiem īstenoti arī Īrijā, Austrijā, Itālijā, kā arī citur pasaulē, piemēram, Salvadorā, Gruzijā un Fidži.

Samazinot PVN noteiktām preču grupām, ir svarīgi izvairīties no pretrunīgām situācijām, piemēram, Zviedrijā bijuši vairāki strīdi, vai attiecīgajai precei piemērojams pazemināts PVN, bet Īrijā PVN atšķirības veselīgajām un neveselīgajām produktu grupām nesa līdzi to, ka, piemēram, grauzdētām un negrauzdētām mandelēm tika piemērots atšķirīgs PVN. Savukārt Lielbritānijā ar tiesas palīdzību risināja strīdu par to, vai uzsildīts tā saucamais čabatas sendvičs ir produkts līdzņemšanai, kam tolaik nepienācās samazināts PVN, vai tomēr pārtikas produkts, kam pieļaujams zemāks PVN.

Lai izvairītos no domstarpībām, tiek ieteikts precīzi definēt tās preču kategorijas, uz kurām samazinātais PVN ir attiecināms, lai nerastos diskusijas par to, vai, piemēram šķinķa mafins ir vai nav iekļaujams zemāka PVN kategorijā. Vienlaikus vairākkārt ir pausts viedoklis, ka PVN samazināšana īstermiņā ir tikai sava veida kārdināšana, tāpēc svarīgāk par īstermiņa risinājumiem būtu izvēlēties tās preču grupas, kam pazemināt PVN pastāvīgi,- tas būtu vienkāršāks risinājums gan nodokļu iekasēšanas iestādēm, gan tirgotājiem.

Naftas krīze un PVN

Jāpiebilst, ka gluži citu ceļu iet naftas lielvalsts Saūda Arābija, kas PVN ieviesa vien pirms diviem gadiem. Pandēmijas laikā nolemts trīskāršot PVN likmi - no 5% uz 15%. Ekonomikas ministrs Mohameds el Džadāns, atsaucoties uz naftas pārdošanas kritumu, vēstīja, ka ieviestie pasākumi ir sāpīgi, bet vajadzīgi, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti vidējā un ilgākā termiņā, kā arī lai pārvarētu Covid-19 krīzi ar iespējami mazākiem zaudējumiem.

Saūda Arābija ir arī atcēlusi 1000 riālu (235 eiro) vērto ikmēneša pabalstu valsts iestāžu darbiniekiem, kas 2018.gadā tika piešķirts, lai pārvarētu finanšu nastu, ko bija radījusi PVN ieviešana.

Avots: Diena, Kaspars Lejiņš

AUTORS: MANA BALSS

Prasība pēc sakārtotas pārvaldības – lasāma starp rindiņām11. Aug

Nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sevi apzīmogojuši ar mūžīgā darba ņēmēja zīmogu – tā līdz ar iniciatīvu "Ļausim mazajam biznesam izaugt" nesenā komentārā spriež laikraksta "Diena" ekonomikas ziņu nodaļas redaktore Magda Riekstiņa.

Pirms pāris nedēļām publicētā iniciatīva palēnām gūst iedzīvotāju atbalstu un arī mediju ievērību.

Latvijā ir gana daudz cilvēku, kurus interesē sava biznesa uzsākšana, bet no tā attur uzņēmējdarbības sākšanas grūtības, jo nodokļu slogs jaunajam un mazajam biznesam ir tāds pats, kā jau nostiprinātam un pieredzējušajam. Tā argumentē iniciatīvas autors, un uz to norāda arī "Dienas" komentētāja.

Tāpat tiek izcelts, ka pilsoņi iedziļinās nodokļu politikā un piedāvā savu redzējumu par to, kādi uzlabojumi jāveic, nevis tikai lamā politiķus, un tas ir pozitīvs rādītājs. Un pozitīva ir arī sapratne par mazo biznesu kā tautas uzņēmīguma un ekonomiskā rosīguma atraisītāju.

Pēdējā laikā ManaBalss ir publicējusi vairāku autoru iniciatīvas, kas līdz ar nodokļu atvieglojumiem, prasītajām garantijām un nodokļu ieņēmumu pārdali praktiski skar valsts budžeta izdevumu daļu. Saskaņā ar publicētajiem iniciatīvu kvalitātes kritērijiem ManaBalss uzmanīgi vērtē ierosinājumus, ar nosacītu vienojošo moto "Dodiet mums vairāk naudas". Jo ir skaidrs, ka nodokļi ir jāmaksā un ka valsts un pašvaldību izdevumu ailei pretī ir jābūt arī adekvātai ieņēmumu pozīcijai.

Tāpēc pastāvīgs ManaBalss jautājums šāda veida topošo iniciatīvu autoriem ir – bet no kurienes šo jūsu prasīto naudu valsts ņems? Ja cilvēks par to nav aizdomājies – par sava ierosinājuma fiskālo, sociālo un darba tirgus ietekmi, tad iniciatīvas publicēšana parasti ievelkas, kamēr kopā ar autoru un piesaistītajiem ekspertiem mēs nonākam pie līdzsvarota iniciatīvas formulējuma, lai tā atbalsta savākšanas gadījumā būtu arī ticami ieviešama.

Iznākumā ne tuvu katra "Dodiet mums vairāk naudas, un dodiet to tūlīt" prasība tiek publicēta un nodota balsošanai. Tomēr šādi likumdošanas maiņas priekšlikumi arī pēdējā laikā ir publicēti vairāki. Bez "Dienas" jau komentētās prasības par atvieglojumiem mazajam biznesam citas nesen – kopš jūlija sākuma – publicētas iniciatīvas ar paredzamu fiskālo ietekmi ir par "Minimālo mēnešalgu 630 eiro apmērā", "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās", "Samazinām PVN pārtikas produktiem", "Par veselības nozares budžeta palielināšanu" un "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju".

Katra no šīm prasībām savā veidā attiecas uz valsts budžetu, un ekonomistu un ekonomikas komentētāju tūlītējā reakcija ir par budžeta ieņēmumu aili – bet ko jūs liekat pretī? Tomēr jāņem vērā, ka šādi – konkrētajās prasībās tomēr sabalansēti un izsvērti – priekšlikumi nav par ekonomiku un sabiedrību kā nulles summas spēli. Ekonomika nav noteikta un nemainīga lieluma pīrāgs, no kura, dodot vienam lielāku gabalu, otram tiks mazāks. Pat ja procentuāli attiecībā pret IKP tā ir, tad reālajā vērtībā ekonomikas "pīrāgam" un katra tā gabala lielumam laika gaitā ir jāaug.

Jautājums ir par līdzsvarošanu – lai pieaugošie budžeta izdevumi vai plānota atteikšanās no kādas budžeta ieņēmumu daļas kopējo "pīrāgu" un tā atsevišķās daļas paredzami audzētu. Cik daudz un kurus tieši nodokļus mazajam biznesam ir jāatlaiž, lai celtu sabiedrības ekonomisko rosīgumu un ekonomikas radīto pievienoto vērtību? Kā tas ietekmēs Latvijas tirdzniecības bilanci? Kā līdzekļu piešķiršana pieejamai bērnu krīzes zobārstniecībai ietekmēs sabiedrības veselības stāvokli un līdz ar to – darba tirgu? Kā šī pati tūlītējo budžeta izdevumu pozīcija vidējā un ilgtermiņā ietekmēs vecāku sociālās drošības sajūtu un līdz ar to – demogrāfiju un migrāciju?

Neviens no šiem jautājumiem un leģitīmajiem, publiskas apspriešanas vērtajiem valsts rīcībpolitiku priekšlikumiem nav vienkārši no sērijas "Dodiet mums vairāk naudu tūlīt pat". Tie ir vienas vai otras sabiedrības daļas lūgumi palīdzēt viņiem un mums kā sabiedrībai tūlīt, lai drīz vien un paredzami mēs paši kā sabiedrība jau iegūtu šo ieguldījumu atpakaļ ar virsvērtību – veselību, uzņēmīgumu, uzticības kultūru, veselīgu patriotismu, radošumu utt. Un ekonomikas "pīrāgu" tas iznākumā lielāku audzē jau nevis ar izdevumiem, bet ar ieņēmumiem no jaunās vērtības un minimizētajiem riskiem, kuru rada tas pats atraisītais sabiedrības uzņēmīguma potenciāls, tiesiskuma un uzticēšanās sajūta un labāka veselība.

Ne mazāk leģitīms gan ir arī skeptiķu un kritiķu arguments, ka nauda gan šo prasību un priekšlikumu finansēšanai, gan to īstenošanas dēļ negūtu nodokļu ieņēmumu kompensēšanai ir vajadzīga tūlīt. Kur šo naudu dabūt tūlīt – sākot ieviest iniciatīvu eventuāli panāktās prasības? Uz augoša valsts parāda rēķina jeb uzliekot šodienas slogu rītdienas nodokļu maksātājiem? Diez vai tas ir attiecīgo iniciatīvu autoru un to parakstītāju domātais risinājums.

Attiecīgi starp rindiņām visām šīm dažādajām pilsoņu prasībām pēc lielākām labklājības garantijām un mazākiem nodokļiem lieliem burtiem ir rakstīta PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS – gan valsts, gan pašvaldību.

Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem tas nozīmē nopietni pievērsties publiskās pārvaldības strukturālajai dilemmai – kā biznesu un tā naudas plūsmas dabūt laukā no ēnu ekonomikas. Tā ir nopietna dilemma, apburtais loks. Jo nodokļus cilvēki labprātīgi maksā uzticības sabiedrībās jeb tur, kur ir kvalitatīvas un paredzamas sociālās, tiesiskās u.c. garantijas, savukārt to nodrošināšanai ir nepieciešami paredzami un pietiekami nodokļu ieņēmumi. Kādam šīs dilemmas risināšanai ir jāsper pirmais solis, un ne bez pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora spiediena, tomēr paredzami tām tomēr ir jābūt politiskajām elitēm, kuru teikšanā konkrētajā brīdī tā publiskā pārvaldība ir.

Attiecībā uz budžeta izdevumiem savukārt tā ir prasība pēc racionālas, pragmatiskas saimniekošanas ar tiem nodokļu ieņēmumiem, kas valstij un pašvaldībām jau ir. Tiesa – tie nav pietiekami Ziemeļvalstu līmeņa sociālajām u.c. garantijām tūlīt un tagad, tomēr tie ir absolūti pietiekami, lai tos pārvaldītu kaut vai tūlīt pēc to pašu Ziemeļvalstu labās prakses standartiem.

Nav noslēpums, ka efektivitātes rezerves, proti, izmaksu mazināšana un efektivitātes un saražoto pakalpojumu pievienotās vērtības celšana, publiskajā sektorā ir ievērojamas. Un runa nav par ierēdņu skaita vai atalgojuma samazināšanu. Varbūt pat pretēji.

Šai budžeta izdevumu racionālas pārvaldības aspektā runa toties noteikti ir par valsts kapitālsabiedrību profesionālu pārvaldību un par politiskā "feodālisma" likvidēšanu tautsaimniecības jomās – kad zemkopība, tieslietas, kultūra utt. tradicionāli ir partijas X vai Y pārmantojamā valdījumā. Pēdējos dažos gados šai ziņā ir vērojamas pārmaiņas, un tās kļūst arī mērķtiecīgākas. Tomēr publiskās pārvaldības sakārtošana pēc racionālas un profesionālas saimniekošanas principiem ir Latvijas lielais un politekonomiski pat galvenais jautājums.

Šī Latvijas akūtā nepieciešamība nav formulējama vienā likumprojektā, tāpēc šādas iniciatīvas ManaBalss platformā nav un paredzami arī nebūs. Tomēr, analizējot šovasar mums ienākošās un sevišķi publicētās iniciatīvas, šī tendence – PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS ir izteikta un skaidra, pat ja tā ir lasāma starp rindiņām.

Šī tendence un tai pamatā esošā attiecīgo iniciatīvu autoru un atbalstītāju izpratne par mazo, atsevišķo ierosinājumu un pārmaiņu lielo, strukturālo dabu un jēgu ir iepriecinoša un vieš cerību. Tas pats ir sakāms par politiķiem un ierēdņiem, kas nereti ir pat proaktīvi atvērti iniciatīvu uzklausīšanai un pārņemšanai savā dienaskārtībā.

Tas ir ievērojami un runā par labu Latvijas politiskajai kultūrai, ka no 36 pēc sabiedrības iniciatīvām ietekmētajiem likumiem, lielākā daļa – 19 – ir grozīti pirms šo iniciatīvu iesniegšanas attiecīgajās instancēs. Tas pats ir sakāms par itin pārliecinošo sabiedrības attieksmes un Saeimas politiķu balsojumu līdzību platformas ParvaiPret datos. Proti, šie dati liecina, ka pieņēmums "valdība/Saeima nestrādā manās interesēs" nav patiess.

Sabiedrības un Saeimas viedokļi par vairākumu politiskās dienaskārtības jautājumu ir par apbrīnojami līdzīgi. Tāpēc nav iemesla, kāpēc Latvijā nevarētu būt spēcīga uzticības sabiedrība. "Vienkārši" ir pa kripatiņai, pa solītim, pa nelielai pārmaiņai un uzlabojumam mērķtiecīgi un fokusēti uz to jāvirzās – uz iesaistītu un kritiski spriest spējīgu sabiedrību un atbildīgu, savu praksi arī pastāvīgi un mērķtiecīgi uzlabojošu publisko pārvaldi. Protams, ka tas nav vienkārši. Tomēr nedarīt nevar. Tāpēc savā jomā ManaBalss uztur dzīvu un darbīgu mūsu kopējo moto – "Tavai balsij ir nozīme"!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

AUTORS: MANA BALSS

Sabiedriski atklāts un saprotams lobijs: arī Maxima Latvija izvēlas uzrunāt sabiedrību un likumdevējus caur ManaBalss20. Jul

Tā ir sakritis, ka pēc saņemto iniciatīvu iesniegumu precizēšanas un izvērtēšanas neatkarīgi viena no otras pēdējās dienās ir publicētas veselas divas Latvijas biznesa pārstāvju virzītas iniciatīvas.

Šodien, 20. jūlijā, tā ir SIA Maxima Latvija pārstāvētā "Samazinām PVN pārtikas produktiem".

Piektdien, 17. jūlijā, tā bija Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā izveidotā iniciatīva "Par veselības nozares budžeta palielināšanu".

Pilsonisko iniciatīvu platforma ManaBalss ir pieejama jebkuru autoru ierosinātiem un virzītiem priekšlikumiem, kas vien atbilst Saeimas kārtības rullī (skat. 5.3 punktu "Kolektīvā iesnieguma izskatīšana") un pašas platformas kvalitātes kritērijos noteiktajam.

Abos jaunākajos gadījumos iniciatīvu publicēšana ir maksas pakalpojums, kas ir atrunāts ManaBalss iniciatīvu iesniegšanas kritērijos. Viens no iemesliem diferencētajiem maksas pakalpojumam ir uzņēmumu, biznesa asociāciju un arī politisko partiju daudz lielākais administratīvais un finanšu resurss attiecībā pret vienkāršajiem pilsoņiem, kuriem visi ManaBalss pakalpojumi ir bez maksas.

Protams, ka gluži "bez maksas" ManaBalss darbība nav iespējama – platformas operacionālos izdevumus sedz tās lietotāju pastāvīgie mikroziedojumi. Populārākais ziedojumu diapazons ir no 50 centiem līdz pieciem eiro. ManaBalss ir ļoti pateicīga tiem 24’000 ziedotāju, kas atbalstīja platformas darbu 2019. gadā un turpina to darīt arī šogad.

Šis politisko, apolitisko, sabiedrisko un tematisko interešu ziņā visplašākā spektra sabiedrības atbalsts ir viens no pīlāriem, uz kura balstās ManaBalss neitralitāte. Ar šādu visplašāko tautas atbalstu ManaBalss komanda var atļauties arī ilgtermiņā saglabāt sava darba pilnīgu neitralitāti, dodot ideju lobija platformu ikvienai leģitīmai iniciatīvai.

Ikvienai ManaBalss publicētai idejai ir jābūt sabiedriski nozīmīgai. Tomēr neatkarīgi no tā cits iemesls maksas pakalpojumam, ko piemērojam kompānijām, biznesa asociācijām un politiskajām partijām, ir iespēja šādu savu sociāli nozīmīgu iniciatīvu izmantot kompānijas, industrijas vai partijas mārketingā un tēla veidošanā.

Šāda iespēja demokrātiskā sabiedrībā noteikti ir atbalstāma – ja uzņēmumi un to asociācijas, kā arī partijas gūst sev labumu, darot labu visiem. Bet tam ir jānotiek caurskatāmi, virzītās idejas lobijam ir jābūt caurspīdīgam un ikvienam saprotamam – kurš to virza, kāda ir virzītāja komerciālā vai cita interese un kāds no tā ir dažādo iesaistīto pušu – arī visplašākās sabiedrības – labums.

ManaBalss iedrošina izmantot ap mūsu platformu gadu gaitā izveidojušos savstarpējās uzticības un digitālās līdzdalības ekosistēmu, lai demokrātiski, godīgi un atklāti aktualizētu un virzītu savas intereses, kas sakrīt ar plašākām sabiedrības interesēm. Intereses ir labas; intereses ne obligāti ir tikai materiālas. Bez interesēm nebūtu arī panākumu. Tās liek mums no rīta celties, rosīties un sasniegt – sev, savai kompānijai vai organizācijai, sabiedrībai un Latvijai. Un jānotiek tam ir maksimāli atklāti, saprotami un izdiskutēti. ManaBalss komandas vērtējumā mūsu sniegtie pakalpojumi ir viens no formātiem, kā to ir iespējams darīt, un mēs ikvienu uz to visnotaļ iedrošinām.

AUTORS: MANA BALSS