Bisfenola A dilemma: patērētāju drošība pret ES regulējumu 07. Oct (2020)

Ja Latvijā tiktu aizliegts bisfenols A, tas nozīmētu, ka tiek pārkāpta Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Tā par iniciatīvas "Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" virzību valdībā un Saeimā raksta "LVportāls".

Savu regulējumu ES dalībvalstis nacionālajos tiesību aktos var noteikt tikai par tiem materiāliem, par kuriem nav pieņemts regulējums ES līmenī. Par bisfenolu A šāds regulējums ir noteikts.

Jānorāda, Francija ir jau atļāvusies savu nacionālo regulējumu, aizliedzot bisfenolu A iepakojumos. Pagaidām pret to oficiālo soda sankciju nav, tomēr briest tiesas darbi.

Izvērstā ziņojumā Saeimai "Par pārtikas iepakojuma sastāvā esošo ķīmisko vielu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi, bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi uz konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības un nacionālo tiesību regulējumu par bisfenolu A" Zemkopības ministrija izvērtē attiecīgā kolektīvā iesnieguma un bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizlieguma ietekmi.

Ziņojumā ir izklāstīts ES normatīvais regulējums, kas atļauj bisfenola A izmantošanu, ražojot saskarei ar pārtiku paredzētus noteiktus materiālus. Tomēr, kā akcentē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bisfenols A ir atzīts par endokrīnās sistēmas grāvējvielu, pieejami arī dati par tā toksisko ietekmi uz reproduktīvo sistēmu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), sākot no 2006. gada, regulāri vērtē riskus, kas saistīti ar bisfenola A izmantošanu. Pamatojoties uz šīs organizācijas atzinumiem, Eiropas Komisija jau vairākkārt ir samazinājusi bisfenola A pieļaujamo migrācijas limitu materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

Kā zināma dilemma tiek izcelts apstāklis, ka, aizliedzot bisfenolu A, pastāv ķīmiski ļoti līdzīgi savienojumi – bisfenols S un bisfenols F, ar kuriem ir iespējams aizstāt bisfenolu A. Tas nozīmē, ka viena bīstama savienojuma aizliegšana var novest pie tā aizstāšanas ar citu tikpat bīstamu savienojumu.

Ja Latvijā tiktu aizliegts bisfenols A, tas nozīmētu, ka tiek pārkāpta Regula par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Savu regulējumu ES dalībvalstis nacionālajos tiesību aktos var noteikt tikai par tiem materiāliem, par kuriem nav pieņemts regulējums ES līmenī.

Ministrija rekomendē, ka gan cilvēku veselības aizsardzību, gan uzņēmumu konkurētspēju veicinātu nevis tūlītējs bisfenola A izmantošanas aizliegums Latvijā, bet gan plašāka sabiedrības informēšana par šīs vielas ietekmi uz veselību, lai patērētājs nosvērtos par labu materiāliem bez bisfenola A, stimulētu ražotāju pakāpenisku pielāgošanos pieprasījumam normālos tirgus apstākļos bez mākslīgiem šķēršļiem ar negatīvu ietekmi. Ziņojums prognozē, ka agrāk vai vēlāk ES nonāks pie kāda nopietnāka lēmuma. Taču, ja lēmums par aizliegumu tiktu pieņemts tagad, tad tas būtu regulas pārkāpums.

Ir skaidrs, ka tiesiski Latvija nevarēs būt no bisfenola A brīva zona, kamēr citviet ES tas netiks aizliegts. Tomēr praktiski konkrēti Francijā jau kopš 2015. gada 1. janvāra ar nacionālo normatīvo aktu ir noteikts aizliegums izmantot bisfenolu A jebkuros materiālos.

Francija nacionālo aizliegumu noteica, neievērojot Eiropas Komisijas iebildumus. Savukārt EK izskatīja prasību pret Franciju saistībā ar tās lēmumu un norādīja, ka tas "ir pilnīgi nesamērīgs un rada ievērojamu tiesisko nenoteiktību gan iekšējā tirgū, gan attiecībā uz ES tirdzniecības attiecībām ar trešajām valstīm". Eiropas Komisijas soda sankcijas pret Franciju vēl nav noteiktas, taču tās ir iespējamas.

ES nozares asociācija “Plastics Europe” ir aprēķinājusi, ka Francijas aizliegums citu ES dalībvalstu materiālu ražotājiem ik gadu rada zaudējumus 1,5 miljardu eiro apmērā, un apsver iespējamu tiesvedību pret Francijas valsti.

Ziņojumā izteikts vērtējums, ka, Latvijā ieviešot pilnīgu un tūlītēju bisfenola A aizliegumu, finansiāli negatīvi tiks ietekmēti tieši Latvijas uzņēmumi, kas bisfenolu A nelielā daudzumā izmanto ne tikai polikarbonāta pudeļu un konservu kārbu pārklājumu ražošanā, bet arī daudzslāņu (kompozīta) materiālos. Tādējādi, būtiski mainot nosacījumus un paredzot pilnīgu un tūlītēju bisfenola A aizliegumu, var tikt nozīmīgi ietekmēta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja.

Vērtējot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citu dalībvalstu uzņēmumiem, kas arī ražošanā izmanto bisfenolu A, tiek secināts, ka citu dalībvalstu uzņēmumi tik lielu finansiālo ietekmi no Latvijas ieviestā bisfenola A aizlieguma varētu neizjust, jo būs zaudējuši vien iespēju realizēt savu produkciju Latvijas tirgū, kas nav no lielākajiem Eiropā.

Tikmēr Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) turpina pētījumus par bisfenola A kaitīgumu. Vēl šogad ir plānots sagatavot atzinumu, kurā būs ņemti vērā arī ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes (USFDA) Nacionālās toksikoloģijas programmas pētījuma rezultāti par ilglaicīgo bisfenola A toksiskumu.

Galvenais instruments sabiedrības veselības aizsardzībai, lai novērtētu bīstamo ķīmisko vielu reālo ekspozīcijas līmeni, ir cilvēku biomonitorings – ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšana cilvēka organismā, norādīts ziņojumā Saeimai. 2016. gada 13. decembrī ir izveidota Cilvēku biomonitoringa padome – koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt cilvēku biomonitoringa attīstību Latvijā un noteikt tā prioritātes, kā arī koordinēt Latvijas līdzdalību ES biomonitoringa projektos. Ar biomonitoringu saistīto pētījumu īstenošanai pašlaik nav valsts budžeta līdzfinansējuma.

Jānorāda, ka no 2020. gada bisfenols A ir aizliegts termopapīrā – kases čekos, bankas termināļu izdrukās, etiķetēs, biļetēs, rēķinos un medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukās, ja tā koncentrācija ir 0,02% masas vai lielāka.

Avots: portāls "LVportāls"


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!