Bites, rapsis un pesticīdi 02. Jun

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi.

“Nesatraucies, bites ir drošībā,” tā savā informatīvajā materiālā par rapša lauku miglošanu attiecībā uz fungicīdiem norāda Zemnieku Saeima. To pašu saka Vents Ezers no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) – ja pesticīdus lieto pareizi, tie bites neapdraud.

Savukārt Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos jau trešo gadu izplata aicinājumu rapsī nebildēties un raksta: “Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem.”

Tas nozīmē, ka runa nav par bišu tūlītēju nogalināšanu lauka miglošanas brīdī, bet gan par to, kā pesticīdu atliekas augos ietekmē bites un to spēju ilgtermiņā pretoties citiem stresa faktoriem – kaitēkļiem un barības vielu trūkumam. “Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi bišu ziemas mirstība, un šobrīd nevaram pateikt, kas ir galvenais iemesls. Bet nevaram arī pateikt, ka pesticīdi ir pilnīgi nevainīgi,” saka Latvijas Dabas fonda padomes vadītājs Andrejs Briedis.

Tajā pašā laikā, ir ievērojama lidojošo kukaiņu masas samazināšanās Eiropā pēdējās desmitgadēs. Arī tam kā viens no iemesliem tiek minēta intensīvā lauksaimniecība, tostarp pesticīdu lietošana.

Vai rapsis ir visvairāk miglotā kultūra? Rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

Pēdējos gados, lai arī nevienmērīgi, Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies – gan pēc kopējā apjoma, gan pēc apjoma uz vienu hektāru, apliecina VAAD. 2012. gadā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pārdoti 0,7 kilogrami, savukārt 2017. gadā – 0,77 kilogrami. Pakāpenisku pieaugumu rāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati, kas rēķina vidēji izmantoto apjomu uz vienu hektāru aramzemes.

Klimata dēļ Latvijā pesticīdus lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē. Taču vismaz 2018. gadā Latvijā pārdots vairāk pesticīdu nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030.gadam pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Dalībvalstu valdībām par šo priekšlikumu vēl jāvienojas un jāiestrādā normatīvos.

Pirms diviem gadiem dalībvalstis nolēma uz lauka pilnībā aizliegt izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, atzīstot, ka šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus.

Avots: TVNET; Re:Baltica

Apsver iespēju atbalstīt ES pilsoņu iniciatīvu "Glābiet bites lauksaimniekus" un ManaBalss autora iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".