Dānijā pārtikai paredzētajiem graudiem glifosātu lietot ir aizliegts vispār 30. Sep (2020)

Iedzīvotāju sūdzības par pesticīdu izmantošanu kopš 2016. gada ir pieaugušas trīskārt, sasniedzot 180. Arī 10’000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva platformā ManaBalss, kas pieprasa Saeimai aizliegt pesticīdu lietošanu apdzīvoto lauku māju tuvumā, neliecina, ka industriālo zemnieku tuvumā ļaudis justos droši.

Tā raksta "Latvijas Avīze" ar Vides Aizsardzības Fonda finansējumu tapušā izvērstā publikācijā "Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu".

Jānorāda, ka iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" drīzumā tiks iesniegta Saeimā, un par to vēl var parakstīties.

Tāpat aicinām apsvērt savu atbalstu tematiski līdzīgai ES līmeņa iniciatīvai "Glābiet bites un lauksaimniekus". Skaidrāku ainu, kā tuvējie labības un rapšu lauki ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību, parādīs starptautisks pētījums par pesticīdu, tostarp glifosāta, klātbūtni bērnu un pieaugušo organismā.

Proti, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieku savāktos 400 urīna paraugus no 100 cilvēkiem, kas dzīvo Zemgalē un Kurzemē, šomēnes sūtīs uz laboratoriju Francijā, raksta LA. Paraugi ir ņemti gan ziemā, kad nenotiek lauku apstrāde, gan laikā, kad tos miglo. Puse iesaistīto dzīvo ne tālāk par 250 metriem no lauksaimniecības zemes, otra puse – tālāk par 500 m. Analīžu rezultāti gaidāmi nākamā gada aprīlī.

"Tik liela mēroga pētījums, kas vērsts uz sabiedrības veselību, Latvijā notiek pirmo reizi,” norāda RSU vadošā pētniece Inese Mārtiņsone. Par ķīmisko vielu pētniecības turpinājumu zinātnieki cenšoties pārliecināt savu vadību un iesaistītās ministrijas.

Patlaban atļautais glifosāta lietojums visā Eiropas Savienībā ir noteikts līdz 2022. gada 22. decembrim. Zemkopības ministrija informē, ka šovasar komersanti ES ir iesnieguši pieteikumu un dokumentus ar lūgumu saglabāt glifosāta lietojumu arī turpmāk.

"Dokumentācijā iekļauti ap 1000 pētījumu un 12 000 publicētu zinātnisko rakstu, kas ES atbildīgajām iestādēm būs jāizvērtē, lai secinātu, vai pati viela un pašreiz atļautie lietojumi būtu saglabājami arī pēc 2022. gada," skaidro ZM.

Vēlme pagarināt pesticīdu lietošanu nesaskan ar Eiropas Komisijas (EK) izsludināto Eiropas Zaļo kursu un stratēģijām, kas pieprasa līdz 2030. gadam ķīmisko pesticīdu izmantošanu samazināšanu par 50%. Par ambiciozu šo mērķi nosaukusi ZM. Vispirms esot jāizstrādā un jāievieš drošas un efektīvas alternatīvas, taču Latvijā visvairāk audzētajiem kultūraugiem kviešiem un rapšiem tādas nav pieejamas.

"Man grūti saprast, kas notiek to lauksaimnieku prātā, kas vieglu roku izmanto pesticīdus, pirms kulšanas apstrādā laukus ar glifosātu," saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kurš septembra sākumā tiešsaistes tikšanās laikā pasūdzējās ES lauksaimniecības komisāram Janušam Voicehovskim, ka pie mums vairāk tiek atbalstīti industriālie lauksaimnieki.

Vai tas ko mainīs? Ja EK piespiedīs kļūt zaļākiem obligātā kārtā un par neizdarībām dabūsim pērienu, tad cerība ir, spriež G. Norkārklis. Turklāt Latvijā arvien vairāk rodas saimniecību, kas jau tagad ražo pārtiku cilvēkiem, nevis industriālu produktu.

Savukārt vides inženierzinātnes doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska komentē, ka "sintētiskie ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi ir jālieto kā pēdējie, kad ir izmēģināti visi citi pasākumi un nekas nav līdzējis. Eiropas Parlamenta pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīva nosaka, ka visiem vajadzētu strādāt pēc šāda principa, bet realitātē tā nenotiek."

Glifosātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošana pirms labības pļaujas neatbilst integrētās lauksaimniecības metodēm un nav pieļaujama. Piemēram, Dānijā graudiem, kas paredzēti pārtikai, vispār aizliegts lietot glifosātu. J. Simanovskas spriež, ka to vajadzētu aizliegt arī Latvijā.

Tāpat viņa norāda, ka Latvijas Lauksaimniecības politikas stratēģijā 2021.–2027. gadam ar platību maksājumiem zemniekiem būtu jāuzliek pienākums vairāk rūpēties par vidi – mazāk izmantot pesticīdus un meklēt citas augu aizsardzības metodes.

"Līdz šim ļoti daudz naudas ieguldīts tieši pesticīdu izpētē, testēšanā un radīšanā, taču ne mazāks finansējums pienāktos pētniecībai no pesticīdiem brīvām metodēm un par tām izglītot lauksaimniekus. Sarunās ar zemniekiem dzirdētās atrunas, kāpēc viņiem būtu jāiztiek bez pesticīdiem, bieži vien ir saistītas ar citu metožu nezināšanu, izglītības trūkumu."

Eksperte vērtē, ka "pesticīdu samazinājumam vai aizliegumam ir jānotiek visā Eiropā. Ja vienā valstī pieņems stingrus mērus, zemnieki būs spiesti pārtraukt savu darbību un iedzīvotāji pirks lētāko importa pārtiku."

Avots: "Latvijas Avīze"


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!