"Delna" aizvien bažīga, ka prasība par publisko revīziju Saeimai var "pazust gaiteņos" 07. Apr

Publiskas revīzijas Saeimas budžetam neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas apdraud demokrātiju un Saeimu nostāda augstāk (priviliģētāk) par citiem publiskiem veidojumiem.

Šis ir viens no secinājumiem pēc biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" 25. martā rīkotā ekspertu foruma un apaļā galda diskusijas, lai noskaidrotu, kas notiek ar 2018. gadā Saeimā iesniegto ManaBalss.lv iniciatīvu "Publisku revīziju Saeimas budžetam". Jau gandrīz piecus gadus Saeima skata šo iniciatīvu, un tālāk par pirmo lasījumu nav tikusi.

Cits secinājums pēc pasākuma – publiskās revīzijas neesamības dēļ sabiedrībai ir liegta iespēja sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem, kas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad valsts vara bauda zemu sabiedrības uzticību. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai.

Delna vērsa uzmanību uz šīs iniciatīvas lēno virzību 13. Saeimā. Kopā ar starptautiskajiem un vietējiem ekspertiem pārrunāja ieguvumus, ko varētu sniegt neatkarīga Saeimas budžeta revīzija, Latvijai piemērotāko revīzijas veidu un pilnvarām, kādas būtu jāpiešķir Valsts kontrolei un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

Pasākumu atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa un Valsts kontrolieris Rolands Irklis. Delnas direktore skaidroja iniciatīvas nozīmi un norādīja, ka tā ir viens no risinājumiem ceļā uz lielāku sabiedrības uzticēšanos valsts varai un likumdevējam. I. Tauriņa uzsvēra ManaBalss.lv platformas demokrātisko nozīmi, proti, tā ir vietne, kur iedzīvotājiem paust savu viedokli, formēt viedokli iniciatīvās un iesniegt izskatīšanai Saeimā. Delnas iniciatīvu pirms iesniegšanas Saeimā parakstīja 10'975 Latvijas pilsoņi. Atklājot pasākumu, Valsts kontrolieris Rolands Irklis pievienojās Delnas direktores teiktajam un uzsvēra, ka publiska revīzija ir arī līdzeklis, kuru izmantot, lai panāktu reālu risinājumu un uzlabojumu ieviešanu publisko līdzekļu pārvaldībā, ja tādi ir konstatēti.

Ekspertu forumā runājām par labo praksi citās valstīs neatkarīgu auditu veikšanā parlamentos un ieguvumiem, ko sniedz neatkarīga parlamenta budžeta revīzija. Kā runātāji piedalījās Transparency International sekretariāta Pilsoniskās sabiedrības atbildības tīklu stiprināšanas speciālists Jorums Duri, Latvijas Universitātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova un Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Jorums Duri norādīja, ka publiskā revīzijas prakse parlamenta budžetam nav nekas jauns, tā pastāv lielākajā daļā Eiropas valstu. Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā un Nīderlandē pastāv parlamenta finanšu atbilstības uzraudzība, savukārt Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Vācija, Polija, Spānija ir gājušas vēl tālāk, šajās valstīs pastāv finanšu, atbilstības un lietderības parlamenta uzraudzība. Jāsaka, ka Latvijā mēs līdz šim esam runājuši tikai par budžeta revīziju.

Latvijas Universitātes profesore Dr. iur. Sanita Osipova atgādināja salīdzinājumu – valsts ir kā ģimene un šajā sociālajā modelī svarīgi ir sekot līdzi finanšu līdzekļu izlietojumam, turklāt valsts kontekstā šis jautājums kļūst vēl svarīgāks, jo skar sabiedrības kopējo labklājību. Skaidrojot un pamatojot atklātības un caurskatāmības principu vajadzību Saeimas budžetā caur Satversmes prizmu, profesore atsaucās uz 2019. gadā Satversmes tiesas pieņemtu lēmumu par valsts budžetu. Tiesas lēmumā konstatēts, lai arī budžeta pieņemšana ir politisks lēmums, demokrātiskā un tiesiskā valstī budžeta likuma sagatavošanā, pieņemšanā, izpildē un izpildes kontrolē ir jāievēro tiesības.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis aplūkoja iespējamos variantus Valsts kontroles mandātam Saeimas budžeta revīzijā. Pašreizējais Valsts kontroles likuma 46. pants nosaka aizliegumu Valsts kontrolei iesaistīties Saeimas revīzijā. Vienlaikus, Saeimas kārtības ruļļa grozījumos, 2. lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas nosaka, ka Saeimas grāmatvedības izdevumu likumību un lietderīgumu, kā arī gada pārskatus apskata ne tikai Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisija, bet arī Valsts kontrole. Apskatot tuvāko valstu pieredzi, R. Irklis norādīja, ka Igaunijā mandāts veikt lietderības revīzijas attiecībā uz parlamenta jautājumiem netiek izmantots pārāk bieži. Praktiski revīzijas tiek veiktas, atbilstoši riska novērtējumam, kā rezultātā parlamenti reti iekrīt revidējamo vienību skaitā. Domājot par veidiem, kā parlaments var darbību uzlabot, Valsts kontrolieris norādīja uz parlamentu iekšējiem auditiem, kuros tiek vērtēti lietderības un atbilstības aspekti parlamentos.

Atsaucoties uz ekspertu forumā runāto, pasākuma otrajā daļā rīkojām publisko diskusiju. Publisko diskusiju moderēja Delnas pētnieks Olafs Grigus, piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (Jauno konservatīvo frakcija), Juridiskās komisijas pārstāve Inese Voika (frakcija “Attīstībai/Par!”), Valsts kontrolieris Rolands Irklis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Anna Aļošina, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, 11. Saeimas deputāte Elīna Treija (Siliņa) un organizācijas ManaBalss.lv komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis.

Diskusijas sākumā Olafs Grigus informēja, ka Saeimas Juridiskajā komisijā marta mēnesī ir notikušas izmaiņas vadībā. Tagad to vada 13. Saeimas deputāts, Jaunās konservatīvās partijas biedrs Jānis Butāns. O. Grigus izteica bažas, ka šī vadības maiņa varētu negatīvi ietekmēt iniciatīvas "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" tālāku virzību.

Inese Voika savukārt uzsvēra, ka sarunās starp 13. Saeimas deputātiem un koalīcijas partneriem panākta vienošanās, ka Saeimas Juridiskā komisija pārskata 1. lasījumā pieņemtos grozījumus – likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr.178/Lp13). Komentējot procesa lēno gaitu, I. Voika norādīja, ka to lielā mērā ir ietekmējis karš Ukrainā (ietekme uz 13. Saeimas dienaskārtību; iepriekšējais Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir devies karot uz Ukrainu).

11. Saeimas deputāte un kādreizējā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Elīna Treija (Siliņa) pauda pārliecību, ka Saeimas budžeta publiskās revīzijas izmaksas sabiedrībai būs augstākas, nekā tas ir pašlaik, turklāt apšauba, ka, nododot šīs funkcijas Valsts kontrolei, sabiedrība iegūs no tā. Tajā pašā laikā E. Treija norādīja, ka sabiedrības acīs Saeimai ir slikta reputācija un valda priekšstats, ka Saeima nelietderīgi tērē savu budžetu un pastāv atklātības trūkums par tēriņiem. Kā risinājumu E. Siliņa iesaka likt lielāku uzsvaru uz Saeimas iekšējiem auditiem un veidot iekšējā audita struktūru, nosakot, nosakot atskaitīšanās un pārvaldības kārtību.

Reflektējot par diskusijā izskanējušo un domājot par Saeimas budžeta revīziju nākotnē, Saeimas deputāts un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš norādīja, ka svarīgākais ir pieņemt Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, lai veicinātu Saeimas revīzijas kārtības maiņu. Viņaprāt, nepieņemot attiecīgos grozījumus, nākamajā Saeimas sasaukumā šī iniciatīva var pazust.

Raugoties no KNAB skatupunkta, Anna Aļošina vērsa uzmanību uz KNAB funkcijām gadījumos, kad Valsts kontrole ir secinājusi iespējamu mantas vai finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. A. Aļošina kā atbalstāmu izcēla dalīto kompetenci, kas paredz izdevumu lietderību uzticēt Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijai, savukārt likumības revīziju uzticēt Valsts kontrolei.

Komentējot diskusijā runāto un potenciālos ieguvumus, ko sniegtu neatkarīga Saeimas budžeta revīzija, Valsts kontrolei iesaistoties, Rolands Irklis galvenokārt izcēla rīcības publiskumu. Respektīvi, Valsts kontrole kā valsts iestāde publiski komunicē par revīzijas rezultātiem, tādējādi veidojot lielāku atklātību, veicinot sabiedrības lielāku informētību.

SECINĀJUMI:

- Arvien vairāk valstis redz parlamenta publiska audita nozīmi un vērtību demokrātiskā sabiedrībā un līdz ar to atļauj veikt parlamenta publisku auditu.

- Saeimas darbam, tajā skaitā arī budžeta izlietojumam ir jābūt caurskatāmam un sabiedrībai ir jābūt iespējai iepazīties ar revīzijas rezultātiem. Valsts kontroles audits nozīmētu lielāku atklātību par tēriņiem un veicinātu sabiedrības ticību tēriņu lietderīgam izlietojumam.

- Saeima ir šobrīd ārpus tiesiskā ietvara, jo netiek regulēti visi tās darbības aspekti (budžeta izlietojums) un šāda situācija ir nevēlama tiesiskā, demokrātiskā valstī.

- Ir nepieciešams veikt ne vien neatkarīgu Saeimas budžeta, bet arī funkciju auditu, jo funkcijas laikam ejot noveco. Šāds izvērtējums sniegtu neitrālu skatu no malas un sekmētu iestādes budžeta lietderīgumu kontekstā ar funkciju auditu, turklāt radušos ietaupījumu varētu izmanot likumdevēja kvalitātes veicināšanā.

- Viens no argumentiem, kas izskanēja diskusijā, skar Valsts kontroles neatkarības jautājumu un ir saistīts ar to, ka Saeima lemj iestādes finansēšanu no valsts budžeta līdzkļiem. Proti, tiek norādīts, ka šis apstāklis varētu ietekmēt Valsts kontroles neatkarību Saeimas budžeta audita veikšanā.

Ekspertu foruma un publiskās diskusijas laikā neguvām skaidru redzējumu par iniciatīvas tālāku virzību. Šīs iniciatīvas virzību apdraud arī tas, ka tā ir iekļauta likumprojektā "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr.178/Lp13) un tiks skatīta kopā ar daudziem citiem grozījumiem, kas skar Saeimas Kārtības rulli un pret kuriem Saeima vienmēr ir izturējusies ar konservatīvu pieeju. Neguvām arī skaidrību par termiņiem, kādos Saeimas Kārtības rullis varētu tikt skatīts, pastāv bažas, ka 13. Saeimas sasaukuma laikā to nepaspēs izdarīt.

Saeimas deputāti atzina, ka karš Ukrainā ir ietekmējis Saeimas darba kalendāru un vairākas iniciatīvas prioritāri ir novirzījušās uz leju, iepriekšējais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs deputāts Juris Jurašs ir atstājis amatu, lai dotos karot uz kara plosīto Ukrainu un viņa pēctecim ir nepieciešams zināms laiks, lai pārņemtu komisijas darbu.

Delna turpinās sekot līdzi iniciatīvas "Par publisku revīziju Saeimas budžetam" tālākai virzībai 13. Saeimā un veicinās lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratni par iniciatīvas mērķiem un ieguvumiem. Šīs iniciatīvas pozitīva virzība un pieņemšana veicinātu lielāku atklātību un pārliecību par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā, kā arī celtu sabiedrības uzticību valsts varai.

Vairāk par iniciatīvas vēsturisko virzību lasiet šeit.

Avots: Delna


_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!