Krusto ežus ar pitoniem? Daugavpilī lemj par skolu apvienošanu 27. Jan

Citējot Daugavpils 17. vidusskolas direktoru, ar šādu retorisku līdzību par ežu un čūsku krustošanu ziņu portāls Delfi ziņo par 27. janvārī pilsētas domē notiekošo lemšanu par skolu optimizāciju pilsētā.

Ļoti īsā laikā atbalstu ir guvusi un domē ir iesniegta arī iniciatīva "Par Daugavpils izglītības iestāžu tīkla saglabāšanu". Tās autore argumentē, ka paredzamais lēmums ir sasteigts – tas nav pienācīgi diskutēts ar vecākiem un pašām skolām, un nav arī iemesla šādai steigai. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, pašlaik neviena Daugavpils skola nav stingri tajā kategorijā, lai atbilstu nepieciešamībai to apvienot ar kādu citu vai pārveidot par pamatskolu.

Reorganizācija Daugavpilī tiek apspriesta 25 izglītības iestāžu sakarā, izraisot vecāku, skolēnu, skolu darbinieku un arī absolventu sašutumu, raksta LSM.

Likvidācijas vai apvienošanās procesos pašvaldība plāno iekļaut lielāko daļu pilsētas izglītības iestāžu. Ir savākti paraksti, sākot ar iniciatīvu ManaBalss.lv, ir plānoti arī protesti, bet dome iecerēto gatavojas skatīt jau šonedēļ.

Daugavpilī ir 17 skolas un 27 pirmskolas bērnudārzi. To, ka tas ir krietni par daudz, pašvaldības Izglītības pārvalde apzināja jau 2019. gadā, sagatavojot ziņojumu ar piedāvājumu apvienot vairākas vidusskolas. Politiskā atbalsta pamatīgai iestāžu apvienošanai tolaik nebija.

Bet pagājušā gada beigās Izglītības pārvalde nāca klajā ar piedāvājumu vairākās vidusskolās neatvērt 10. klases. "Šo mēs darījām zināmu domes vadībai un arī sabiedrībai. Domes vadība nepiekrita tam variantam un lika strādāt tālāk. Izvilka mūsu iepriekšējos ziņojumus un iepriekšējos piedāvājumus," pastāstīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

"Ja mēs nestrādāsim tagad ar šiem jautājumiem, tad pēc pāris gadiem būs katastrofa Daugavpilī ar izglītību. Tāpēc, ka vispirms skolas neatbilst skolēnu skaitam vidusskolās. Un tāpēc, ka ievieš jauno kvalitātes rādītāju," skaidroja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība).

Pašvaldības vadība šo uztvērusi kā īpaši steidzami risināmu lietu, jo gan komitejās, gan domes sēdē to plāno izskatīt vienas nedēļas laikā. Gan absolventi, gan vecāki, gan arī skolu kolektīvos strādājošie par plāniem uzzinājuši tikai aizvadītajās brīvdienās.

"Laikam visvairāk sāp tas, ka nebija dota iespēja, nebija laika reāli informēt nedz vecākus, nedz kolektīvu," sacīja Daugavpils 12. vidusskolas direktore Elita Boliņa.

Lielākais pārsteigums ir Daugavpils 12. vidusskolas apvienošana ar vēl vienu vidusskolu un diviem bērnudārziem. Tai trūkst mazāk nekā 10 skolēnu, lai atbilstu minimālajam skolēnu skaita kritērijam.

Turklāt Daugavpils 12. vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde pilsētā, kur visi skolēni mācās tikai latviešu valodā.

Vecāki un absolventi vērtē, ka tieši tāpēc ne tikai stundās, bet arī starpbrīžos skolēni savā starpā dod priekšroku saziņai latviešu, nevis krievu valodā.

"Stundās runā, bet arī lauzīti. Bet visā, kas notiek ārpus, tā valoda ir kā svešķermenis. Sanāk, ka manā ģimenē mani bērni tikai ģimenē runā latviski. Daugavpilī tā ir liela problēma. Mani bērni savā dzimtā valodā jau runā ar akcentu," atzina skolēnu mamma Brigita Madelāne.

"Man ir draugs, kas ir teicis, ka gribētu Nacionālajos bruņotajos spēkos dienēt. Bet viņš, pabeidzot vienu no krievu skolām Daugavpilī, nevar to darīt, jo viņš nezina latviešu valodu; viņš nerunā tekoši," pastāstīja Daugavpils 12. vidusskolas absolvents Dainis Bitiņš.

"Ja salīdzina ar laiku ap 2000. gadu, kad pārsvarā visi pilsētā runāja krievu valodā. Pateicoties mūsu skolai un citām latviešu skolām, sabiedrība šeit sāk runāt valsts valodā," pastāstīja sporta skolotājs Aleksandrs Setarovs.

Citās skolās Daugavpilī, izņemot Valsts ģimnāziju un pamatskolu, pamatā tiek īstenotas mazākumtautību programmas. Proti, mācības līdz 10. klasei daļēji noris arī krievu valodā. Taču neapmierinātība ir arī par citu vidusskolu apvienošanu, piemēram, par Daugavpils 13. vidusskolu.

"Pilsēta ir maza, visi visu saprot. Un ir jau izskanējis, ka jauno lielo skolu vadīs "Saskaņas" deputāts," zināja teikt skolēnu mamma Olga Petkēviča.

Viņa ir arī domē iesniegtās iniciatīvas autore, ko pašlaik atbalsta vairāk nekā 3’000 parakstītāju.

Jānorāda, ka kolektīvie iesniegumi pašvaldībās aizvien nav likumdošanas regulēti. Proti, juridiski tie domniekiem nav īpaši saistoši un prioritāri, kā tas ir ar kolektīvajiem iesniegumiem Saeimā.

Tas gan paredzami mainīsies līdz ar jauno Pašvaldību likumu, kas kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās noteiks prioritāru izskatīšanu. Proti, šādu – noteikta iedzīvotāju skaita parakstītu – iesniegumu izskatīs daudz nopietnāk nekā patlaban, un pašvaldībām būs arī adekvātas atgriezeniskās saites pienākums pret iesniedzējiem. Tāpat būs noteikts arī konkrētās pašvaldību kategorijās vācamo parakstu skaits, lai iesniegumu uzskatītu par prioritāri izskatāmu jeb par kolektīvo iesniegumu.

Bija paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā jau šā gada sākumā, tomēr tā izskatīšana Saeimā ir ievilkusies galvenokārt daudzo iesniegto grozījumu dēļ. Konkrēti kolektīvo iesniegumu aspektā tas nav obligāti slikti, jo, piemēram, grozījumu priekšlikumu vidū ir arī prasība par pilnvērtīgām, aptverošām tiesībām uz kolektīvajiem iesniegumiem pašvaldībās. Proti, SPC Providus iesniegtais grozījums prasa labot likumprojekta tekstu, lai tiesības uz kolektīvo iesniegumu būtu ikvienam konkrētās pašvaldības iedzīvotājam, ne tikai Latvijas pilsoņiem, kā to paredz pašreizējā redakcija.

To pašu prasa arī organizācijas ManaBalss kopā ar NVO kolēģiem publicētā iniciatīva "Atveram pašvaldības!". Starp Saeimā apspriežamajiem grozījumiem pirms likumprojekta otrā lasījuma ir arī šai iniciatīvā paustā prasība, lai tiesības uz kolektīvo iesniegumu būtu arī pašvaldībās reģistrēto nekustamo īpašumu turētājiem.

Pēc publicitātes medijos šo punktu jau pirms gada solīja likumā atbalstīt likumprojekta izstrādātāja – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Grozījumos to savukārt ir iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība. Tas vieš papildus cerību, ka tiesības uz kolektīvo iesniegumu pašvaldībās arī nekustamo īpašumu turētājiem likumā tiešām būs.

Likumprojekta "Pašvaldību likums" grozījumu izskatīšana tieši par kolektīvajiem iesniegumiem notiks nākamajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Rosinātos grozījumus par kolektīvajiem iesniegumiem varat skatīt šeit 58. pantā (199.-202. grozījums). Sēdes laiks un darba kārtība pagaidām nav izsludināta, bet paredzami tā notiks nākamnedēļ.

Avots: ziņu portāls Delfi; LSM; ManaBalss.lv


_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.