Mēģinājums atgriezties pie Valsts prezidenta izraudzīšanas zoodārzā neizdodas 24. Mar (2023)

Saeimas vairākums ceturtdien, 23. martā, neatbalstīja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) izstrādāto grozījumu Satversmē ar rosinājumu Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās.

Līdz ar to spēkā paliek "Sabiedrības par atklātību – Delna" 2018. gadā ar ManaBalss.lv platformas palīdzību panāktais, ka balsojums Saeimā par Valsts prezidentu ir atklāts. Pilsoņu atbalstu šai iniciatīvai vairoja nepieciešamība pēc caurskatāmas motivācijas, kāpēc un kā ir izraudzīts viens vai otrs kandidāts un kā ir noticis Saeimas balsojums, lai izslēgtu iepriekšējo gadu praksi, ka Valsts prezidenta kandidāti tiek apspriesti šaurā lokā, piemēram, zoodārzā, nevis atklātā diskusijā un parlamentā.

Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā bija aizklātas līdz 2019. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā 2018. gada 4. oktobra grozījumi Satversmē, kas paredzēja turpmāk Prezidentu ievēlēt atklāti. Šos grozījumus ierosināja Delnas izveidotā Mana Balss iniciatīva, kas tika iesniegta Saeimā. Kā galvenie argumenti grozījumiem tika minēta panākamā lielāka sabiedrības uzticēšanās Saeimai, kā arī apstāklis, ka Prezidenta amats bija vienīgais Saeimas vēlētais amats, kurā izmantoja aizklātu balsojumu. Kā norādīts konkrēto grozījumu anotācijā: “Saeimas deputātiem ir jāspēj argumentēt savu balsojumu par noteiktas kandidatūras atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, kura pretendē un valsts augstākās amatpersonas amatu,” publikācijā pēc ziņas medijos par LPV rosināto atgriešanos pie vecās prakses raksta Delna.

LPV iesniegtā likumprojekta anotācijā partijas deputāti skaidro, ka iepriekšējo Satversmes grozījumu mērķis – veicināt sabiedrības uzticēšanos Saeimai – neesot sasniegts, uzticība neesot augusi, bet gan gluži pretēji – tā ir mazinājusies. Delnas ieskatā šāds izteikums ne vien nevar kalpot par pamatu konkrēto grozījumu ierosināšanai, bet ir arīdzan nepatiess.

Pirmkārt, palielināta atklātība, protams, automātiski nenozīmē uzticēšanās pieaugumu. Piemēram, lielāka atklātība par amatpersonu negodprātīgu rīcību, neapšaubāmi nenovedīs pie lielākas uzticēšanās gadījumos, kad negodprātīga uzvedība notiek un tai neseko atbilstoša atbildes reakcija, negodprātīgās personas saucot pie atbildības. Palielināta atklātība galvenokārt, un tāpēc tā ir kritiski nozīmīga, ļauj identificēt gadījumus, kad amatpersonas rīkojas negodprātīgi vai neievēro normatīvos aktus, tādējādi ļaujot tās saukt pie atbildības. Situācijā, kad atklātība ir nodrošināta, taču atbildīguma nodrošināšanas mehānismi nefunkcionē, varētu ciest arī uzticēšanās konkrētai institūcijai.

Otrkārt, atbilstoši Eirobarometra datiem, 2018. gadā, pirms minētajiem Satversmes grozījumiem, uzticību Saeimai pauda 19 % iedzīvotāju, un neuzticību – 75 %. Savukārt jaunākie Eirobarometra dati par 2022/2023. gadu liecina, ka uzticību Saeimai ir pauduši 31 % aptaujāto iedzīvotāju, savukārt neuzticību – 61%. Jāatzīst, ka gadu gaitā statistikas dati par sabiedrības uzticību mainās, tomēr tie nekādā mērā neliecina, ka kopš Satversmes grozījumiem par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu būtu ievērojami mazinājusies sabiedrības uzticība Saeimai. Tieši pretēji – pēdējo 10 gadu griezumā šobrīd sabiedrības uzticēšanās Saeimai ir augstākajā līmenī. Attiecīgi ir pietiekoši acīmredzami, ka deputāti, gatavojot likumprojektu vai nu nav iepazinušies ar faktiem, vai ir izvēlējušies melot.

Tāpat LPV iesniegtā likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita ievēlēšanas kārtība ir bijusi kaitnieciska demokrātijai, kā arī to, ka deputātu izvēles caurskatāmība ir mazinājusi deputātu izvēles brīvību. Delnas ieskatā arī šādi apgalvojumi ir nepatiesi, jo atklāts balsojums var ietekmēt tikai gļēvu vai negodprātīgu deputātu izvēles brīvību. Atklāts balsojums nodrošina deputātu atbildību par savu rīcību un iespēju sabiedrībai uzraudzīt šo rīcību.

Arguments par nepieciešamību "pakļauties frakcijas disciplīnai" neiztur kritiku, jo deputātiem nav nedz juridiska, nedz morāla pienākuma šādai disciplīnai pakļauties un balsot pretēji savai sirdsapziņai. Gluži pretēji – Saeimas deputātu ētikas kodekss nosaka, ka "deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.). Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu."

Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka, sagatavojot likumprojektu, ne ar vienu nav notikušas konsultācijas, kas Delnas ieskatā ne vien ir negodprātīga rīcība, ņemot vērā to, ka likumprojekts skar tik svarīgu jautājumu kā Satversmes grozījumi, bet varētu izskaidrot likumprojekta anotācijā ietverto apgalvojumu neatbilstību faktiem, kā arī to tendenciozo raksturu.

Delnas ieskatā LPV iesniegto likumprojektu sagatavojušie deputāti ir nodemonstrējuši vai nu kliedzoši apkaunojošu nekompetenci, vai arī veic likumdošanas darbu negodprātīgi. Lai novērstu Saeimas prestiža iedragāšanu, Delnas ieskatā, šo gadījumu būtu vēlams skatīt Saeimas Ētikas komisijā.

Delna iestājas par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo ikvienam sabiedrības loceklim un vēlētājam ir tiesības būt informētiem par deputātu izdarītajām izvēlēm.

Delna ir arī nosūtījusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vēstuli, vēršot uzmanību uz deputātu izmantoto argumentu neatbilstību Saeimas kārtības rullim.

Avots: Delfi; Delna


Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!




Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!