Nojaukšanai paredzētā ēka Elizabetes ielā 2 – vērtība un retums Baltijas kontekstā 18. May (2021)

Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2, kuras vietā Kultūras ministrija plāno Nacionālo koncertzāli, ļauj spriest, ka šī ēka ir vērtība un retums visas Baltijas kontekstā.

Tā lasāms pusgadu ministrijas "atvilktnē" nogulējušajā atzinumā, ziņo LSM.

Šī ziņa sasaucas ar Kultūras ministrijā (KM) pērn iesniegto ManaBalss autora iniciatīvu "Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli". Platformā šī iniciatīva tika publicēta 17. jūnijā un īsā laikā sasniedza autora uzstādīto reprezentatīvo atbalsta slieksni – virs 2500 parakstiem. Jau 3. jūlijā iniciatīva kā kolektīvais iesniegums nonāca ministrijā ar vairāk nekā 2600 parakstiem.

Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu statuss pagaidām ir tiesiski atrunāts tikai Saeimā, kur saskaņā ar kārtības rulli prioritārs izskatīšanas statuss ir 10'000 Latvijas pilsoņu vecumā virs 16 gadiem parakstītiem iesniegumiem. Paredzams, ka no 2022. gada kolektīvie iesniegumi būs atrunāti un to oficiāla izskatīšana – saistoša arī pašvaldībās.

Valdībā un ministriju pakļautības iestādēs kolektīvie iesniegumi nav tiesiski atrunāti. ManaBalss komandas vērtējumā tas tomēr ir nepieciešams – likumdošanā atrunāt kolektīvo iesniegumu statusu arī valdībā, jo sabiedrības prasība pēc šīs līdzdalības formas arī valdības līmenī ir acīmredzama un noturīga.

Tāpat jānorāda, ka pērn jūlija vidū ManaBalss ir publicēta arī iniciatīva ar pretēju prasību – tā praktiski aicināja pilsoņus atbalstīt KM plānu nojaut bijušās Centrālkomitejas ēku. Atbalsts šim ierosinājumam nāca ievērojami lēnāk, un 2021. gada 2. februārī iniciatīvas "Koncertzālei cienīga vieta pilsētā" autors šo kolektīvo iesniegumu KM iesniedza ar 108 parakstiem.

LSM raksta, ka arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinums par kādreizējās Centrālkomitejas ēku nepubliskots kādā KM "atvilktnē" ir nogulējis veselu pusgadu. Šīs ēkas vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) virza Nacionālās koncertzāles celtniecības plānu.

Inventarizācijas atzinumā tomēr teikts, ka ēka ir vērtīga un saglabājama. Koncertzāles jautājumā ir sašķobījusies arī kultūras ministra Naura Puntuļa politiskā aizmugure, raksta LSM.


Atvilktnē aizmirstais atzinums

Pirms pusgada Kultūras ministrija saņēma arhitektes Līvas Garkājes vadībā veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas atzinumu par biroju ēku Elizabetes ielā 2, kuras vietā kultūras ministrs Nauris Puntulis grib redzēt Nacionālo koncertzāli.

Atzinuma secinājumi ļoti skaidri – ēka ir vērtīga un saglabājama, taču sabiedrība par inventarizācijas rezultātu netika informēta. Tikai pēc raidījuma "Kultūršoks" prasības šis 23 lapaspušu garais dokuments tagad ir kļuvis publiski pieejams.

Arhitekte Līva Garkāje atzīst, ka viņai neviens nav teicis, kāpēc ministrija ar atzinuma rezultātiem sabiedrību neiepazīstināja uzreiz pēc tā saņemšanas. "Vairākas reizes uzdevu ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''  jautājumu, kad tad mēs varēsim publiski par to runāt, un atbildes nebija. Viņi teica, ka viņiem nav neviens devis atļauju tālāk ar šo informāciju operēt."

Arhitekts Artūrs Catūrovs, kurš arī piedalījās inventarizācijā, ir atklāts: "Nu, acīmredzot, mūsu secinājumi ir pretrunā ar pieminekļu inspekcijas slēdzienu par būves tehnisko stāvokli, jo tur bija atzīts, ka ēka ir sliktā stāvoklī. Mēs neko tādu tur nekonstatējām."

Cilvēciskā kļūda


Kultūras ministrijā skaidro, ka ''Valsts nekustamie īpašumi'' atzinuma darba versiju iesūtījuši janvāra sākumā, bet publiskošanai paredzēto gala versiju ministrija esot aizmirsusi izprasīt. Tā esot cilvēciska kļūda. Savukārt ministra vietnieks koncertzāles projekta darba grupā Jānis Dripe apgalvo, ka ēkas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija zaudējusi aktualitāti: "Elizabetes iela vienu brīdi bija fokusā, jo bija valdības lēmums pagājušā gada 16. jūnijā. Pēc decembra vidus, kad kultūras ministrs uzrakstīja Arhitektu savienībai vēstuli par to, ka viņš nodod šīs tiesības viņiem profesionāli lemt par labāko vietu, kuru viņš arī akceptēs, tad Elizabetes ielas nozīme, protams, stipri mazinājās kopējā kontekstā, jo mums ir vesela virkne vietu."


Inventarizācijas atklājumi

Kaut gan pērn Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde lēma bijušo Centrālkomitejas ēku neiekļaut kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā, arhitekti, kas piedalījās inventarizācijā atzīst, ka 1974. gadā pabeigtā būve ir vērtība ne tikai Latvijas mērogā.

"Spriežot par šo ēku, tā ir viennozīmīgi reta Baltijas valstu kontekstā. Līdzīgu ēku nav, arī salīdzinot ar citām kompartijas ēkām. Šī ēka ir būvēta savādāk," norāda arhitekte Viktorija Priļenska.

Inventarizācijā secināts, ka ir saglabājušies augstvērtīgi apdares materiāli gan fasādēs, gan interjeros. Vairākas telpu grupas saglabājušās pilnīgi oriģinālā stāvoklī. Līva Garkāje neslēpj, ka tā esot milzīga vērtība. "Otra lieta ir tā, ka šis objekts tika būvēts pēc paaugstinātiem standartiem, līdz ar to tā apdares materiālu kvalitāte ir daudz augstāka nekā lielākajai daļai citu objektu Latvijā no šī laika."

Dokumenti liecina, ka būvniecībā izmantoti labākie materiāli, ko tolaik varēja dabūt. Tie importēti no dažādām valstīm, tai skaitā no Somijas un Čehijas. "Tur ir tādas interesantas lietas kā konferenču zāles Kino projektoru centrs, kas ir saglabājies. Tas pats par sevi ir industriālā mantojuma objekts, kur saglabāta visa kino aparatūra, pastiprinātāji," stāsta Artūrs Catūrovs.


Pretrunīgie atzinumi

Arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā secināts, ka Elizabetes ielas 2 būve ir saglabājusies ļoti labā stāvoklī, kamēr rudenī veiktajā ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumā pausts, ka ārsienas apdares flīzes nav kvalitatīvi piestiprinātas, tāpēc celtne kļuvusi bīstama.

Arhitekts Uldis Lukševics, kurš nekad nav slēpis savu noraidošo attieksmi pret kultūras ministra iecerēm koncertzāli būvēt bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, apšauba tehniskā novērtējuma veicēju godaprātu. Tehniskajā novērtējumā norādīts, ka ārsienu apdares plāksnes viegli atdalās un nav drošas.

U. Lukševics norāda, ka plāksnes stiprinātas pavisam citā veidā – tās nav līmētas pie ārsienām. To apliecinot projekta dokumentācija, kuru arhīvā pirms viņa neviens neesot šķirstījis 15 gadus.

"Katra dolomīta loksne ir stiprināta ar diviem nerūsējošā tērauda enkuriem, kas to tur augšā un apakšā. Un daļēji ir aizpildīta sprauga ar cementa javu, kas ir tikai aizpildījums. Vai tas ir klajš neprofesionālisms, vai tā ir apzināta ministrijas un valdības maldināšana?" jautā arhitekts.

Jāvērtē bezkaislīgi, nodalot ideoloģiju

Rīgas Tehniskās universitātes profesore Sandra Treija uzsver, ka arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā gūtajiem secinājumiem ir milzīga nozīme: "Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes loma ir ļoti liela turpmāko lēmumu pieņemšanā. Jo, ja kāds uzņemas atbildību, ne tikai politisko atbildību, bet atbildību sabiedrības priekšā, atbildību nākamo paaudžu priekšā nojaukt nozīmīgu kultūras vērtību, tam cilvēkam jābūt ļoti, ļoti motivētam tieši faktiski šādu kaitējumu nodarīt visai sabiedrībai."

Profesore uzskata, ka, vērtējot neseno kultūras mantojumu, ir jābūt bezkaislīgam, nodalot ideoloģiju un māksliniecisko vērtību. "Tas nav specifiski tikai attiecināms uz modernismu, bet faktiski uz daudziem, arī citiem kultūras, vēstures un arhitektūras stiliem."

"Piemēram, klasisks piemērs ir, ka Rīgā jūgendstils, kas šobrīd ir absolūti novērtēts gan lokāli, gan globāli kā ļoti nozīmīga vērtība, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados skaitījās slikts stils," viņa turpina. "Tāpēc jautājums par neseno mantojumu ir – pagaidīt, nenojaukt, nesabojāt, jo nāk jauna paaudze, kas jau paskatās ar tādu objektīvāku skatu."


Cīņas arēnā par koncertzāles vietu atgriežas arī politiķi

Kamēr kultūras ministrs ir pārliecināts par politisko aizmuguri savai izvēlei būvēt koncertzāli bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā, jo ir valdības lēmums, politiskajās aizkulisēs atklāta otrā fronte. Cīņu par Elizabetes ielas ēkas saglabāšanu uzsākusi Eiropas Parlamenta deputāte, kādreizējā Naura Puntuļa partijas biedre Inese Vaidere (JV).

Deputāte uzsākusi skaidrojošo darbu politiķu vidū, noorganizējot vebināru "Jaunās Vienotības" biedriem. "Tas saskan ar tiem principiem, uz kuriem virzās Eiropas Savienības ekonomikas attīstība. Tas ir tā sauktais zaļais ceļš, kas paredz nevis nojaukšanu, nevis milzīgus atkritumu kalnus, nevis sastrēgumus daudzu gadu garumā, bet tieši otrādi – tīrāku vidi, ēkām piešķirot jaunu dzīvību, jaunu identitāti. Es tiešām nesaprotu, kas motivē ministru. Es esmu pārliecināta, ka šis lēmums ir jāpārskata."


Arhitektu savienība savu lēmumu sola jūnija vidū

No martā atlasītajām 11 potenciālajām koncertzāles novietnēm Arhitektu savienība tālākai izpētei izraudzījusies sešas. Finālistu vārdus profesionāļu organizācija sola paziņot jūnija vidū.

Pastāv liela iespējamība, ka dēļ cieņas pret kultūras ministra viedokli starp finālistiem būs arī Elizabetes ielas ēka. Nopietnu konkurenci tai sagādājis piedāvājums pārbūvēt Kongresu namu, kas gan ir jau pirms vairākiem gadiem atmests risinājums. Bet trešā vieta varētu būt iepriekšējo kultūras ministru Helēnas Demakovas un Daces Melbārdes laikā izraudzītā vieta uz AB dambja, kurai Kultūras ministrijā izveidojies spēcīgs lobijs.

Avots: LSM; ManaBalss


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.