Nošķirt emocijas un tiesiskumu 30. Mar

Uzvaras pieminekļa Rīgā demontāža nav iespējama no starptautisko tiesību viedokļa, tomēr atstāt to pašreizējā veidā arī nav pieņemami. Tuvākajā laikā īstenojams risinājums būtu pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšana pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu.

Šādi ir secinājumi pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes 30. martā, kas tika sasaukta pēc iniciatīvas "Uzvaras pieminekļa demontāža" autora vēstules komisijai un pēdējā laikā sabiedrībā pieaugušās intereses par šo jautājumu.

"Es kā pilsonis saprotu šā jautājuma emocionālo vērtējumu, tomēr Latvija iestājas par tiesisku starptautisko kārtību un pati to ievēro," teica uz sēdi uzaicinātais Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Lots. Viņš norādīja, ka ir svarīgi nošķirt savas un sabiedrības emocijas no tiesiskuma, kas ir Latvijas valsts un sabiedrības pamatos un mūsu kopējās interesēs.

Gan A. Lots, gan komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) uzsvēra, ka Latvijas pienākums uzturēt un aizsargāt šo pieminekli, kas sēdē tika dēvēts plašā spektrā no dzelzsbetona konstrukcijas līdz okupācijas stabam, ir daļa no 1994. starptautiskā līguma par Krievijas armijas izvešanu. Šai no Krievijas puses tālredzīgi un juridiski gudri veidotajā līgumā ir četras nesaraujamas daļas un, piemēram, daļu par Krievijas bijušo militārpersonu sociālo aizsardzību Latvijā aizvien un ik gadu uzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācija – viens no šā līguma starptautiskajiem garantiem.

Ja Latvija vienpusēji mainītu savu attieksmi pret šo līgumu, tas varētu apšaubīt Latvijas apņēmību ievērot starptautiskos līgumus vispār, un tas būtu pilnīgi pretēji Latvijas drošības stratēģijai un ārpolitikas loģikai. Tāpēc sēdes dalībnieki secināja, ka arguments par Krieviju, kas sevišķi līdz ar karu Ukrainā acīmredzami neievēro starptautiskos līgumus, nav derīgs, lai Latvija šajā starptautiskajā līgumā vienpusēji rīkotos no savas puses, un tas būtu pret valsts interesēm.

Tāpat klātesošie saņēma skaidrojumu, ka Uzvaras pieminekļa aizsardzība ir specifiski atrunāta Latvijas un Krievijas vairākkārtējā komunikācijā, apmainoties ar diplomātiskajām notām, sevišķi pēc 1997. gadā notikušā mēģinājuma pieminekli spridzināt. Un Vīnes konvencija šādas skaidrojošas notas traktē kā starptautisko līgumu neatņemamu sastāvdaļu.

Tā kā vienpusēja šā līguma daļu denonsēšana nav iespējama, savukārt Krievijas piekrišana to grozīt pat ilgtermiņā tiek vērtēta kā nereāla, sēdē tika izskatīti vairāki varianti, ko Latvija tomēr var darīt. Attiecīgs ir arī komisijas lēmums, kas tika pieņemts vienprātīgi.

Proti, komisija vienojās, ka Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus, kā arī mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu.

Jānorāda, ka pieminekļa nosaukums nav viennozīmīgi skaidrs un netiek konsekventi lietots pat apspriestajā līgumā starp Latviju un Krieviju un ar to saistītajā diplomātiskajā komunikācijā. Tā nosaukums arī nav šā līguma priekšmets, tāpēc Latvijas pusei šai sakarā ir rīcības brīvība.

Tāpat komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums par demontāžas iespēju ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš ir nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi. Domājams, ka tas notiks jau pēc TM atbildes saņemšanas.

Par turpmāko ziņosim!

Tāpat jānorāda, ka pēc iniciatīvas "Izveidot fotoizstādi uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā" iesniegšanas Rīgas domē šāda izstāde par Ukrainas kara ikdienu tiks izveidota jau aprīļa beigās.

Avots: ManaBalss.lv; LETA; portāls "Jauns"


_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!