Patēriņa kultūra, sabiedrības līdzdalība un zaļā domāšana Latvijā Covid-19 laikā 24. Apr (2020)

Šonedēļ notikušā vebinārā guvām dažas atziņas par pilsoniskās līdzdalības izaicinājumiem Covid-19 krīzes laikā. Vēlamies dalīties ar jums savās pārdomās.

Vebināra “Kā no bedres izrāpties stiprākiem” tēma bija stratēģiskā mārketinga izstrāde krīzes laikā. Mērķis bija pastāstīt, kā šai krīzes situācijā adaptējas vai katrā ziņā mēģina adaptēties reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras un mediji.

Programmā bija četras tēmas: 1) “COVID-paaudze. Komunikācija un patērētāju gaidas”; 2) “The new normal: Kā izskatās mūsu jaunā ikdiena”; 3) “Digitālais glābšanas riņķis un kā sagatavoties nākamajai vētrai”; 4) “Publicitāte un mediju attiecības COVID ērā”.

Vebinārā bija arī ManaBalss, un gribam šeit iezīmēt trīs no diskusijām izrietošas tēzes – mūsu secinājumus par problēmām un risinājumiem, par ko šis visnotaļ aktuālais pasākums lika domāt. Tas sasaucas arī ar ManaBalss darbu – lai arī esam bezpeļņas un nevalstiska organizācija.


1) Bezrūpīgā laika pavadīšana un vidējā statistiskā ģimene Latvijā

No pasaules vadošo biznesa konsultāciju kompāniju ziņojumiem izriet, ka patērētāju reakcija uz krīzi ir nevienmērīga: šoks, noliegums, dusmas, samierināšanās un visbeidzot – pielāgošanās “jaunajam normālumam”.

Pašizolācijas laikā patēriņā ir vērojamas tādas tendences kā tieksme visu darīt pašiem – no mājas kulinārijas līdz apģērbu darināšanai. Cita tendence – pārnest ierasto uzvedību “reālajā vidē” uz virtuālo. Piemēram, mājmācības, tiešsaistes darba sapulces un randiņi caur iepazīšanās aplikācijām.

Ir vērojams pieprasījuma pieaugums tiešsaistes kursiem un izglītībai līdz pat pārkvalifikācijai un jaunu prasmju apgūšanai. Un visbeidzot – vērienīga aizraušanās ar kultūras satura patēriņu: lasām daudz grāmatu, skatāmies franču Art House filmas, orientējamies visos Netflix seriālos, esam bijuši virtuālajās tūrēs visos pasaules slavenākajos muzejos utt., u.t.jpr.

Tomēr vietā ir jautājums – vai tiešām vidējai Latvijas ģimenei, kura nedzīvo Rīgas centrā, bet gan “guļamrajonā” vai Valmierā, šādas iespējas ir? Un kā tieši pievērst viņu uzmanību sabiedrības procesiem? Kā līdz viņiem “aizklauvēties” šai mums visiem tik sarežģītajā laikā?

Šis ir viens no vebināra izrietošajiem lielajiem jautājumiem, uz kuru atbildes meklējam arī mēs.


2) Vietējo mediju radarā krievvalodīgo nav

Šī problēma ir jau veca kā pasaule. Vietējo mediju krīzes laika tendenču prezentācijā viens no secinājumiem bija, ka Latvijas krievvalodīgā auditorija netiek sasniegta. Un tas – par spīti faktam, ka plašsaziņā ļoti populārs “piedziedājums” ir – “šo neparedzamo krīzes posmu valsts iedzīvotāji spēs pārdzīvot tikai vienoti un kopā”.

Nav noslēpums, ka vietējie mediji, kas lieto krievu valodu, nespēj sacensties ar milzīgo satura lavīnu, kas gāžas no un ir veidota Krievijā. Skaidrs, ka cilvēkiem ir izveidojušies paradumi izvēlēties saturu un tiem saprotamus un ērtus informācijas kanālus. Tomēr, tas nebūt nenozīmē, ka viņiem neinteresētu arī vietējās ziņas.

Galvenais būtu neaizmirst, ka krievvalodīgais segments nemaz nav tik vienveidīgs, kā no malas var šķist. Labi – “visi pazīst un mīl” Raimondu Paulu, Intaru Busuli un Rīgas “Dinamo”. Tomēr, atļausimies retorisku jautājumu: vai tik šis nav kārtējais stereotipiskas domāšanas piemērs?

Par krievvalodīgajiem aizmirst nedrīkst nekādā gadījumā, bet gan gluži pretēji – viņus vajag vēl vairāk integrēt šeit un tagad. ManaBalss iekšējā stratēģijā vienmēr sevišķa uzmanība ir bijusi Latvijas krievvalodīgajiem, lai celtu sabiedrības līdzdalības līmeni un veicinātu Latvijas demokrātiskās vērtības.

Vai tas ir prokrieviskums? Nē, tas ir nacionālās un – jā, pat latviešu etniskajās interesēs – ka Latvija jebkuram šeit dzīvojošajam ir jēdzīga vieta konstruktīvam un aktīvam pilsoniskumam. Ja Latvija cilvēkam būs interesanta un saistoša, tad viņam galu galā interesēs arī latviešu valoda, kurā tādas interesantas, jēdzīgas lietas tiek spriestas un darītas. Jo krievvalodīgo iesaiste jau nav divvalodība vai kas cits, kas tiešām būtu drauds Latvijas pamatnācijai. Nē, tā ir “vienkārši” cilvēcība. Diemžēl tik vienkārši tas acīmredzot vis nav.


3) Zaļais dzīvesveids atkāpjas otrajā plānā

Zīmolu un reklāmas stratēģiju izstrādes speciālistu prezentācijā izskanēja vēl viens uzmanības cienīgs fakts. Proti, “atriebes iepirkšanās” jeb revenge shopping. Izrādās, ka Ķīnā pēc situācijas uzlabošanās strauji ir audzis pieprasījums pēc luksus klases precēm – tādiem zīmoliem kā Hermes un Louis Vuitton, kas ir fiksējuši rekordaugstus savu e-veikalu rādītājus. Un tas – zaļā dzīvesveida globālās popularitātes laikā, kas nozīmē arī patēriņa kā tāda mazināšanas tendenci. Pašlaik, kad sterilitāte ir izvirzījusies vērtību avangardā, vai esat ievērojuši, cik ļoti ir pieaudzis plastmasas iepakojumu daudzums? Arī tajos pašos pārtikas veikalos.

Vebināra laikā no auditorijas bija arī jautājums, kā gan Latvijas iedzīvotāji reaģē uz šādu “nezaļu” pārmaiņu? Pēc OMD Latvia stratēģiju direktores Tijas Ezeriņas domām, “vietējā sabiedrība visdrīzāk un diemžēl ilgtspējas nepieciešamību atvirzīs otrajā plānā. Veselība un personiskā drošība pašlaik ir pāri visam.”

Nesenā Latvijas Dabas fonda pētījumā ir redzams, ka Latvijas krievvalodīgā jaunatne patiesībā ir ļoti labi informēta, kā tieši sargāt dabu un apkārtējo vidi. Šie krievvalodīgie jaunieši ir arī pilni apņēmības situāciju uzlabot. Diemžēl ne vienmēr viņi tam saņem pietiekamu atbalstu savās ģimenēs, secināts pētījumā.

Vai šī nav arī iespēja? ManaBalss domā, ka – ir! Latvijas pilsoniskās līdzdalības lieliskā un starptautiski ne tik biežā iezīme ir, ka jaunieši ManaBalss platformā un līdz ar to valsts dzīvē var jēgpilni piedalīties vēl pirms vēlēšanu vecuma – jau no 16 gadiem. Tu domā zaļi? – Uz priekšu!

ES līmeņa iniciatīva “GLĀBIET BITES UN LAUKSAIMNIEKUS!”

PAR AIZLIEGUMU LIETOT PESTICĪDUS APDZĪVOTO LAUKU MĀJU TUVUMĀ

PAR MEŽIZSTRĀDES MIERA PERIODU PUTNU LIGZDOŠANAS LAIKĀ

PAR VALSTS ATBALSTU ELEKTROTRANSPORTA IEGĀDES VEICINĀŠANAI

PAR LATVIJU BEZ ATKRITUMU DEDZINĀŠANAS RŪPNĪCĀM

PRET 3. PAKĀPES BĪSTAMO ATKRITUMU PĀRSTRĀDI LIEPĀJĀ

PAR TĪRU GAISU RĪGĀ

PAR GAISU BEZ AKMEŅOGĻU DŪMU SMĀRDA

PALĪDZĒT SAVVAĻAS PUTNIEM

PAR DZĪVNIEKU TIESĪBĀM DZĪVOT

PAR MĀJDZĪVNIEKU TURĒŠANAS LIKUMU GROZĪJUMIEM

PAR ŠAURSLIEŽU TRAMVAJU BALOŽI-ZIEPNIEKKALNS

Vebināru rīkoja NORD DDB RIGA, Nords Porter Novelli, Element Digital un OMD Latvia. Liels viņiem par to paldies!