Pesticīdu regulējuma jautājums virzās iniciatīvas uzstādītajā virzienā, tikai ieslīpi pirms 16 dienām

Ar retoriskām batālijām un neizbēgamiem kompromisiem Saeimā virzās regulējuma maiņa par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.

Pašu šā jautājuma atjaunošanu parlamenta un valdības dienaskārtībā var uzskatīt par nelielu politisko brīnumiņu.

"Darba grupa" ir plaši pazīstams eifēmisms un viens no politikas instrumentiem, kā jautājumu "norakt". Un jautājumā par pesticīdiem, ko Saeimai 2020. gada oktobrī uzdeva 10'430 pilsoņu parakstītais kolektīvais iesniegums "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", pēdējo gadu laikā darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā uz sēdēm sanāca pat desmit reizes. Iznākumā ir tapis ziņojums, un tā izskatīšana Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā arī ir prasījusi savu – veselas piecas sēdes.

Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu atbildīgās komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska (P) komentārā ManaBalss.lv summē, ka jautājums ir par to, kā sabalansēt ekonomiskās, cilvēku veselības un dabas aizsardzības intereses. Diskutējot par VARAM sagatavoto darba grupas ziņojumu par priekšlikumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem apdzīvoto māju tuvumā, komisijas deputāti iznākumā ir atbalstījuši vairāku priekšlikumu nodošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Viens no tiem ir neapstrādātu laukmaļu ierīkošanu apdzīvoto māju tuvumā 20‒30 metru joslā, paredzot tam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Cits priekšlikums ‒ izstrādāt digitālos risinājumus ieinteresēto māju īpašnieku apziņošanai par augu aizsardzības līdzekļu, proti, pesticīdu, izmantošanu, kā arī vides un pārtikas monitoringa pilnveidi pesticīdu atliekvielu mērīšanai.

Bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji tikmēr politikas veidošanas frontē turpina savu, un tur jau retorika ir stipri asāka. "Politiķu centieni noslāpēt pesticīdu ierobežojumus apdraud iedzīvotāju veselību un vidi," savu viedokli par notiekošo piesaka Latvijas Biškopības biedrības, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības kopīgā relīze. Tās autori iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.

Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.

Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu, atgādina relīzes autori.

Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.

Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.

"Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu," teikts relīzē.

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais "uzplaukums" saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.

Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:

Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.

Lai vai kā – pilsoņu iniciatīvas iekustinātais politiskais process turpinās. Paldies ikvienam iniciatīvas parakstītājam un atbalstītājam! Par turpmāko ‒ ziņosim.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!