Prasība par pirmsskolas pedagogu algām – arī Satversmes tiesā 20. Jul

(* Atbilde: noturīga un arī sekmīga pilsoniskā aktivitāte.)

38 Saeimas deputāti ir vērsušies Satversmes tiesā (ST) par diskriminējošo attieksmi pret pirmsskolas iestāžu pedagogiem, ziņo TVNET.

Tas sasaucas ar Saeimā izskatīto iniciatīvu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Lai gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā šis kolektīvais iesniegums ir marķēts kā zaļš, proti, kā politiski atbalstīts (šeit – 58. punkts), arodbiedrība (LIZDA) pašreizējo savas prasības statusu neuzskata par risinājumu.

Attiecīgi arī Saeimas deputāti nu jau Satversmes tiesā aicina vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem. Tā norāda Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji.

Tas ir darīts pēc ZZS un iniciatīvas autoru – LIZDA – rosinājuma.

ZZS atzīmē, ka vairāku gadu garumā ir atšķirības pirmsskolas un pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumā. Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem noteikts ievērojami mazāks zemākais atalgojums par vienu darba stundu nekā pārējo izglītības iestāžu pedagogiem. Uz nevienlīdzīgo attieksmi uzmanību vērsusi arī LIZDA.

Kā uzsver ZZS Saeimas frakcijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS), pastāvošo nevienlīdzību atalgojuma ziņā nerisina arī plānotās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei.

"Līdz ar to vienīgais risinājums ir vēršanās Satversmes tiesā, lai tā vērtētu tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam un tiesībām saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu," norāda J. Vucāns.

Pēc ZZS paustā, Saeimas deputāti aicina Satversmes tiesu vērtēt, vai, Ministru kabineta noteikumos nosakot pirmsskolas pedagogu zemākā atalgojuma apmēru par vienu darba stundu, ir ievērotas Satversmes 91. pantā, 106. pantā un 107. pantā ietvertās normas.

Pieteikumā norādīts, ka, paredzot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem pēc šā gada 1.septembra par 1,57 eiro mazāku zemāko pieļaujamo atalgojumu par darba stundu nekā pārējo izglītības iestāžu pedagogiem, bez jebkāda objektīva pamata Latvijā ilgstoši ir radīta atšķirīga attieksme.

ZZS akcentē, ka valdības noteiktais atalgojums – pēc 1. septembra 6,61 eiro par stundu pašreizējo 5,95 eiro vietā –, ja to salīdzina ar visām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem izvirzītajām prasībām, pienākumiem, atbildību, noslodzi, darba apstākļiem un pēdējos gados vērojamo cenu kāpumu, ir neatbilstošs Satversmē garantētajām tiesībām uz veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu.

Politiskā apvienība pauž, ka, lai arī pēdējos gados ir bijuši uzlabojumi un ir notikusi pedagogu zemākā atalgojuma līmeņu izlīdzināšanās, tomēr temps, kādā tas notiek, ir pārāk lēns. Tāpēc pie šādas Ministru kabineta īstenotās politikas, lai notiktu pedagogu zemāko atalgojuma līmeņu izlīdzināšanās, būtu vajadzīgi gadu desmiti.

ZZS ieskatā, šāda valdības attieksme ir demotivējošs faktors pirmsskolas pedagogu vakanču aizpildīšanai darba tirgū. Turklāt atšķirīga attieksme pret pirmsskolas pedagogiem un nesamērīgi zemais atalgojums var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti, jo tas pedagogiem liek justies nenovērtētiem un mazina motivāciju turpināt profesionālo izaugsmi.

Pieteikumu Satversmes tiesai par diskriminējošas attieksmes novēršanu atalgojuma ziņā pret pirmsskolas izglītības pedagogiem kopā ir parakstījuši 38 Saeimas opozīcijas frakciju un neatkarīgie deputāti. Lai vērstos Satversmes tiesā, nepieciešami 20 parlamentāriešu paraksti, bet šajā gadījumā izdevies vienoties vairāk nekā trešdaļai Saeimas deputātu.

ManaBalss.lv komanda atzinīgi vērtē LIZDA darbu savu interešu aizstāvībā un stāda to par piemēru pilsoņu iniciatīvu autoriem. Gan Saeimā atbalstīto, gan arī noraidīto un neapstiprināto iniciatīvu autoru noturīgs, mērķtiecīgs darbs ir izšķirīgi svarīgs Latvijas pilsoniskās sabiedrības pilnvērtīgai līdzdalībai politikas veidošanā.

Blakus LIZDA šai sakarā ir vairāki uzteicami piemēri, no kuriem mācīties. Ir jānorāda uz Sieviešu sadarbības tīkla turpinošo darbu, ieviešot dzīvē iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" panāktās pārmaiņas.

Savukārt organizācija "Dzīvnieku brīvība" arī pēc 2015. gadā Saeimā neapstiprinātās prasības (šeit – 7. punkts) "Par kažokzvēru aizsardzību" ar neatlaidīgu pilsonisko lobiju ir Saeimā tikusi līdz pēdējiem politiskajiem soļiem kažokzvēru audzēšanas aizliegumam Latvijā no 2028. gada.

Avots: TVNET; ManaBalss.lv


_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!