Saeima kā bezdarbnieka cerība 24. Aug (2022)

Jautājums par Saeimas deputātu kandidātu "kvalitāti" aktualizējas gandrīz pirms katrām vēlēšanām, bet šajā reizē īpašu uzmanību acīmredzot guvis tādēļ, ka 14. Saeimas kandidātu sarakstos tik tiešām lielā skaitā atrodamas ekstravagantas sociālo tīklu zvaigznes un ietekmeļi, daži no kandidātiem paši sevi sauc par profesionāliem provokatoriem utt.

Tā saistībā ar atbalstu strauji gūstošo iniciatīvu "Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem" žurnāla "Jurista Vārds" vietnē raksta Dina Gailīte.

Iniciatīvas pieteicēji norāda: "Uz 14. Saeimu kandidē 1832 kandidāti, no kuriem 34 ir ar pamata izglītību, bet 432 – ar vidējo izglītību. 58 ir bezdarbnieki, bet vairāki desmiti norādījuši, ka pēc profesijas ir sētnieki, šoferi, pavāri un skaistumkopšanas speciālisti. [..] Sabiedrībai, kura vienu reizi četros gados ievēl savus priekšstāvjus, ir jābūt nešaubīgai, ka ievēlētie deputāti ir profesionāļi ar pienācīgu izglītību."

Satversmes 9. pants nosaka, ka "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu". Bet Saeimas vēlēšanu likuma 5. pants paredz tikai septiņas nepārvaramas "barjeras" iekļūšanai parlamentā (pār personu ir nodibināta aizgādnība, persona izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās u.c.).

Demokrātiskā valstī pilsoņu izvēli nedrīkst ierobežot, tādēļ, visticamāk, minētā iniciatīva paliks vien pilsoniskas aktivitātes izpausme. Tomēr sabiedrības bažas par likumdevēja kvalitāti ir saprotamas, jo tieši Saeima Latvijā ir būtiskākā valsts politiskās un ekonomiskās attīstības noteicēja. Var piekrist, ka godīgums, lojalitāte Latvijas valstij, emocionālā inteliģence, dabiskas līdera dotības un daudzas citas kvalitātes nav saistītas ar formālo izglītību. No otras puses, ir prasmes, ko attīsta tieši sistemātiska mācīšanās, piemēram, spēja analizēt plašu informācijas apjomu un saskatīt kopsakarības, prasme argumentēti izteikt viedokli utt. Augstskolas diploms pierāda arī to, ka cilvēks spēj pašdisciplinēties un būt mērķtiecīgs.

Latvijas neatkarības pirmajā periodā augstskolas izglītība esot bijusi aptuveni pusei Saeimas deputātu (tolaik sabiedrībai arī kopumā bija zemāks izglītības līmenis). Pēc neatkarības atjaunošanas Saeimas deputātu ar augstskolu diplomiem īpatsvars krasi pieauga: 5. Saeimā – 91 %, 6. Saeimā – 90 %, 7. Saeimā – 94 %, 8. Saeimā – 81,5 %, 9. Saeimā – 95 %, 10. Saeimā – 93 %, 11. Saeimā – 91 %, 12. Saeimā – 97 %, bet pašlaik strādājošajā 13. Saeimā – 96 %.

Arī citās demokrātiskās valstīs vēlētāji darbam parlamentā deleģē galvenokārt augstskolu absolventus: Vācijas Bundestāgos pēdējās desmitgadēs šādu deputātu īpatsvars pieaudzis līdz 86 %, Lielbritānijā tas ir ap 90 % (turklāt gandrīz visi ir tikai divu elitāro augstskolu – Oksfordas vai Kembridžas – beidzēji), ASV Pārstāvju palātā – 95 %, bet ASV Senātā pat 100 %.

Vienlaikus ir sabiedrības pētnieki, kas kritiski izturas pret šādu tendenci, uzskatot, ka tas noved pie politiķu elitārisma un atstumj no valsts to sabiedrības daļu, kas sociāli un ekonomiski netiek līdzi "veiksmīgajiem un turīgajiem" (kuri tai skaitā var atļauties augstāko izglītību). Tieši šī sabiedrības daļa visbiežāk neuzticas valstij un viegli kļūst par radikālu politisko kustību un populistu sekotājiem, kas savukārt apdraud pašu demokrātijas eksistenci.

Otra problēma, ko izceļ pētnieki, ir parlamentāriešu "vienveidība": gandrīz visās demokrātiskajās valstīs lielākā daļa deputātu ir juristi, tiem seko tautsaimnieki, politologi utt. Savukārt, piemēram, ārsti vai inženieri politikā ir reti sastopami. No tā izriet jautājums – kā panākt, lai parlamentārieši vienlīdz labi orientētos visās jomās, ar ko tiem nākas sastapties, un kā nodrošināt, lai dažādas sabiedrības grupas justos politikā sadzirdētas.

Tiem, kas atceras padomju totalitāro režīmu, kad dažādās augstākajās padomēs jeb viltus parlamentos tik tiešām tika iedalītas "kvotas" strādniekiem, lopkopjiem un kokvilnas vācējiem, rosinājumi ierobežot tautas gribu ar formāliem deputātu kandidātu "kvalitātes" vai "kvantitātes" kritērijiem raisa sevišķi lielu piesardzību. Tomēr vēlme, lai Saeima strādā pēc iespējas labāk, paliek.

Avots: Jurista Vārds

Arī par šo tēmu klausies podkāsta ManaBalss Bazārs jaunāko epizodi! Ja ir OK, padalies tajā arī ar citiem!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!