Vienīgā mājokļa neaplikšana ar nodokli ‒ aizvien politikas dienaskārtībā 27. Jun (2024)

Šobrīd ir visai plašs nekustamā īpašuma lauks, kam netiek piemērots nodoklis. Starp šiem īpašumiem ir gan infrastruktūras objekti, gan mazākas palīgēkas. Nākotnē būtu izvērtējamas iespējas paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzi, "izķidājot" šos ar nodokli neapliekamos objektus, atsaucoties uz Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Valsts nodokļu politikas izvērtējumu, raksta Delfi.

Tostarp tiek vērtēta arī iespēja ar nodokli neaplikt vienīgo mājokli. Tas nozīmē, ka pilsoņu iniciatīva "Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam" aizvien ir aktīva politikas veidošanas darbā.

Jau iepriekš valdība ir norādījusi, ka valsts maciņš ir paplāns un, lai papildinātu valsts budžetu, tiks vētīta arī nodokļu politika. Eiropas Komisija paudusi, ka Latvijā būtu jāpaplašina īpašuma un kapitāla aplikšana ar nodokļiem.

NĪN ir viens no nodokļiem, kuru ir salīdzinoši vienkārši piemērot un iekasēt. Taču tieši NĪN jomā jau pirms laba laika iezīmējās patiešām liels klupšanas akmens, kas joprojām nav pārkāpts, – potenciāli straujais maksājuma pieaugums, "brīvlaižot" kadastrālās vērtības, kurām ir piesaistīts NĪN. Tiesa, 2025. gadā tas vēl nenotiks – nesen Saeima apstiprinājusi līdz šim nebijušu risinājumu – nākamgad spēkā būs divas kadastrālās vērtības.

Tātad pagaidām, vismaz 2025. gadā, NĪN slogs nepieaugs. Plašāk par šo lasi Delfi publikācijā. Šeit norādām, ka cita starpā eksperti ir izvērtējuši iespēju atbrīvot no NĪN vienīgo mājokli. Pagaidām secinājums ir, ka, ja kritērijs ir noteikta kadastrālās vērtības robeža, līdz kurai netiek apliktas gan dzīvošanai paredzētās ēkas, gan zeme, tad pašvaldību ieņēmumos rodas pamatīgi "caurumi", kas attiecīgi būtu jākompensē ar citiem šī nodokļa ieņēmumiem, piemēram, no ražošanas objektiem un komercobjektiem. Turklāt Latvijā pa pilsētām un novadiem kadastrālās vērtības ārkārtīgi atšķiras, jo māju tirgus vērtība, piemēram, populārajā Mārupē un Krievijas pierobežā ir pilnīgi cita.

"Ieviešot neapliekamo minimumu mājoklim (līdz noteiktai kadastrālās vērtības robežai), tiks īstenota netaisnīga un nevienlīdzīga NĪN politika attiecībā uz iedzīvotāju mājokļiem, samazinot pašvaldību (ārpus Rīgas un Pierīgas robežām) iespējas nodrošināt tām normatīvajos aktos noteiktās autonomās funkcijas," izvērtējumā pauž FM.

Tajā pašā laikā viens no priekšlikumiem NĪN jomā paredz pašvaldību lomu stiprināšanu, proti, tām ļaujot pašām veidot precīzāk mērķētu NĪN politiku savā teritorijā, tādējādi veicinot to ekonomisko attīstību. Tiek rosināts paplašināt pašvaldību tiesības piemērot papildlikmes lielākā apmērā un plašāk piemērot atvieglojumus, pārejot uz jaunajām kadastrālajām vērtībām vienlaicīgi ar likmju izmaiņām.

Jānorāda, ka iniciatīvas aicinājums ir atbrīvot no NĪN vai piemērot to 0,1% likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Proti, atskaites kritērijs iniciatīvas aicinājumā nav kadastrālā vērtība. Tāpēc ManaBbalss.lv kopā ar iniciatīvas autoru paredzami vērsīsies par šā kolektīvā iesnieguma izskatīšanu atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai aktualizētu iniciatīvas aicinājumu un arī tās autora turpinošu līdzdalību turpmākajā diskusijā.

Iniciatīvas aicinājumam līdzīgu pozīciju TV24 "Preses klubā" pauž mācītājs Krists Kalniņš. "Ja tev tas ir vienīgais mājoklis, ko tu esi iegādājies, kāpēc ir jāmaksā gan par īpašumu, gan par zemi?" Jāņem arī vērā, ka NĪN maksājumus Latvijā ir augstākais starp Baltijas valstīm. Latvijā 2022. gadā tas veidoja 0,6% no IKP, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 0,3% un 0,2% no IKP.

"Ir dažādas kadastra vērtības. Protams, Rīgā ir viens, un tur, kur es dzīvoju, Ķekavas novadā, ir pavisam kas cits. Arī Rīga noteikti sadalās kaut kādos noteiktos rajonos, kur pat vidusmēra ģimene nespēj normāli nomaksāt savas zemes, sava īpašuma nodokli. Un tas, man liekas, ka nav normāli. Man kā vienkāršam iedzīvotājam gribētos teikt: ja man ir vienīgais mājoklis, tad es varu par to nemaksāt. Tad varbūt par zemi vai par māju maksāt, bet kāpēc tad ir jāmaksā par zemi un par māju?" jautā K. Kalniņš.

NĪN maksājumam ir milzīga nozīme, kad jaunie cilvēki domā par mājokļa iegādi un ģimenes veidošanu. "Kā mēs zinām, tad pašvaldības vienu gadu tev piemēro atlaidi, otru gadu – nē. Tas viss ir ļoti, ļoti mainīgs. Tas iedzīvotājiem nedod nekādu stabilitāti," argumentē K. Kalniņš, apspriežot NĪN maksājumu apmērus un piemērošanas kārtību Latvijā TV24 raidījumā "Preses klubs".

Latvijā būtu nepieciešams NĪN ieņēmumus saglabāt 0,6% no IKP līmenī, lai nodrošinātu pašvaldībām pieejamā finansējuma stabilitāti, teikts FM izvērtējumā. Šāds NĪN ieņēmumu līmenis atbilst arī Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Lai nodrošinātu vienmērīgu un stabilu ieņēmumu attiecību pret IKP 0,6% apmērā, NĪN ieņēmumiem 2026. gadā būtu jāpieaug par 40 miljoniem eiro salīdzinājumā ar plānoto. Arī ilgtermiņā pie augoša IKP rādītāja NĪN ieņēmumu noturēšana 0,6% apmērā nozīmētu regulāru nodokļa piemērošanas pārskatīšanu, teikts izvērtējumā.

Vienlaikus Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (NA) publikācijā "Latvijas Avīzes" portālā argumentē, ka NĪN mājokļiem Igaunijā ir praktiski neesošs, bet Latvijā ‒ nesamērīgs. Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP. Attiecīgi ‒ vieta politiskajai diskusijai tiešām ir.

"Situācija, kad mājsaimniecībām, sēžot kā uz adatām, ir jāzīlē, kāds katrā nākamajā gadā būs NĪN, vai pašvaldība piešķirs vai nepiešķirs atvieglojumu, vai neatradīs iemeslu mājoklim piemērot paaugstināto NĪN likmi, nav taisnīga un nevar būt normāla. Tā ir nopietna problēma, kas steidzami jārisina, lai nodokļu politika Latvijā kļūtu taisnīga un efektīva," raksta Saeimas deputāts un kādreizējais Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs U. Mitrevics.

"Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, mājokļiem un tiem piekritīgajai zemei likumā nav noteikta aizsardzība pret nesamērīgu NĪN, piemēram, ar NĪN neapliekamā platība, ar NĪN neapliekamā vērtības daļa, NĪN maksājuma maksimālā apmēra ierobežojums, normatīvi noteikts maksājums u.c.," turpina U. Mitrevics.

"Palūkosimies mūsu tuvāko kaimiņu virzienā. Lietuvā NĪN nepiemēro, ja mājokļa kadastrālā vērtība nepārsniedz 150 000 eiro; ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem – 200 000 eiro. Savukārt Igaunijā dzīvojamam fondam – mājokļiem un piesaistītajai zemei pilsētās līdz 1500 kvadrātmetriem, bet laukos līdz pat diviem hektāriem NĪN nav vispār, turklāt, neatkarīgi no tā, vai tas ir mājsaimniecības pirmais, otrais vai piektais īpašums, vai tajā kāds dzīvo, vai nedzīvo.

Tikmēr Latvijā spēkā esošais NĪN modelis rada nesamērīgu nodokļa slogu, ierobežotu izaugsmi, netaisnīgumu pret privāto sektoru un mazina īpašnieku iespēju uzlabot īpašuma stāvokli. Galu galā tas nesamērīgi sadārdzina dzīvi."

Problēmas sakne slēpjas apstāklī, ka Latvijā spēkā esošais nekustamā īpašuma nodokļa modelis ir izstrādāts 1996./1997. gadā Latvijā pastāvošajai kadastrālās vērtības sistēmai, un tas ir absolūti nesaderīgs ar 2008. gadā ieviesto kadastrālo vērtību sistēmu, argumentē politiķis. Kadastrālās vērtības Latvijā, atkarībā no ģeogrāfiskā izvietojuma pat viena lietošanas mērķa ietvaros ir tik ļoti atšķirīgas, ka izslēdz iespēju par vienotas NĪN likmes piemērošanu. Vienas pilsētas ietvaros kadastrālā vērtība individuālās apbūves zemei var atšķirties vairāk nekā 100 reizes, savukārt valsts ietvaros atšķirība var pārsniegt pat tūkstoti reižu!

Tajā pašā laikā vidējo ienākumu atšķirības dažādos reģionos ne tuvu nav tik krasas (līdz 1,6 reizēm), turklāt vairākās valsts sniegto pakalpojumu nozarēs atalgojums vispār nav atkarīgs no darba vietas ģeogrāfiskā izvietojuma. Pastāvot tik plašam kadastrālo vērtību diapazonam, ir neiespējami ar vienotu likmi noteikt ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN, kā rezultātā daudzām mājsaimniecībām NĪN rada nopietnas problēmas.

Pat Zviedrijā, kur mājsaimniecību pašfinansēšanās spēja ir ievērojami augstāka, valsts nosaka pieļaujamā NĪN apmēru par mājokli, norāda U. Mitrevics. Lai mazinātu NĪN postošo ietekmi uz iedzīvotājiem un it īpaši uz sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, nodrošinot mājsaimniecībām tiesības turpināt dzīvot savos mājokļos, NĪN modelis ir jāmaina saknē.

"Meklējot risinājumu samilzušajai NĪN problēmai, Igaunijas modelis, kas paredz nepiemērot NĪN par mājokļiem, ir piemērs, kam Latvijai jāseko. Īpašu uzmanību ir pelnījis parlamenta 2011. gadā pieņemtais lēmums noteikt mājokļiem piekritīgajai zemei neapliekamo minimumu pilsētās pirmajiem 1500 kvadrātmetriem un laukos – pirmajiem 2 hektāriem," raksta U. Mitrevics.

"Tā ir tālredzīga stratēģija, kas sniedz būtiskas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan valsts ekonomikai kopumā. Atbrīvojot iedzīvotājus no NĪN maksājumiem, būtiski tiek mazināts finansiālais slogs, kas ir īpaši svarīgi zemāku ienākumu mājsaimniecībām, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Otrkārt, šāda politika stimulē īpašuma iegādi un uzturēšanu. Cilvēki ir vairāk motivēti ieguldīt savos īpašumos un rūpēties par tiem. Tas veicina ilgtermiņa investīcijas nekustamajā īpašumā un uzlabo dzīves apstākļus kopumā."

"Turklāt NĪN nepiemērošana absolūtajam vairākumam mājsaimniecību atbrīvo administratīvos resursus. Vēl viens būtisks aspekts ir ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Mazāks nodokļu slogs mājokļiem veicina iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un līdzekļu ieguldīšanu mājokļu uzlabošanā, kas savukārt stimulē vietējo ekonomiku un paaugstina mājokļu siltumnoturību. Igaunijas pieredze rāda, ka vienkāršāka nodokļu sistēma ir efektīvāka un pārredzamāka, kas ir izdevīgi visiem."

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!