Pētījums par suņu emocionālo saikni ar saimnieku – kārtējais pamudinājums pārskatīt mājdzīvnieku labturības standartus26. Aug (2022)

Japāņu zinātnieku grupa ir noskaidrojusi, ka suņu acis izdala vairāk asaru, kad tie pēc pauzes atkal satiekas ar saimniekiem, raksta LSM.

Šī īpašība, iespējams, attīstījusies dzīvnieku pieradināšanas procesā, kad suņi mēģināja stiprināt savu saikni ar cilvēkiem.

Šī ziņa sasaucas ar Saeimā iesniegto iniciatīvu "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus". Pēc iniciatīvas sākotnējās izskatīšanas tā maija sākumā ar Saeimas absolūta vairākuma atbalstu ir nodota Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai (skat. 102. punktu šeit).

Japānas Azabu universitātes pētnieki žurnālā "Current Biology" publicētā pētījumā informē, ka salīdzinājuši izdalīto asaru daudzumu pirms un pēc piecu stundu nošķirtības. Izrādījās, ka pēc satikšanās ar saimnieku suņu asaru daudzums palielinājās vidēji par apmēram 16 procentiem, bet, satiekoties ar kādu nepazīstamu personu, tas vispār nemainījās.

Liela nozīme šajā procesā ir hormona veidam oksitocīnam, kas zīdītājiem saistīts ar sociālo attiecību veidošanu.

Zinātnieki arī lūdza cilvēkus apskatīt suņu attēlus ar asarām acīs un bez tām, un pozitīvākas atsauksmes tika saņemtas par raudošajiem dzīvniekiem.

Tas liecina, ka asaras var būt viena no stratēģijām, ko dzīvnieki izmanto, lai liktu cilvēkiem par tiem rūpēties.

Pētījums arī apliecina seno patiesību, ka asaras arī cilvēku komunikācijā rodas tikai tad, kad pastāv savstarpēja emocionāla saikne.

Avots: LSM

Apsver savu atbalstu tematiski radniecīgai iniciatīvai "Par mājdzīvnieku turēšanas likumu grozījumiem"! Ja atbalsti to, tad dalies ar šo ziņu un iniciatīvu sociālajos tīklos!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Latvijā ir vairāk par 180 tūkstošiem suņu. Vai to turēšanas noteikumiem nevajadzētu pievērsties nopietnāk?07. Jun (2022)

Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par dzīvnieku labturību. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Latvijā, īpaši privātmājās un lauku apvidos, ļoti daudz suņu pie ķēdes pavada visu mūžu. Ļoti iespējams, ka šī situācija var mainīties līdz ar Saeimā izskatāmo ManaBalss.lv iniciatīvu, šim jautājumam veltītā publikācijā analizē ziņu portāls "Jauns".

Šā gada februārī Saeimā nonākušais kolektīvais iesniegums "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" maijā ir guvis tālāku virzību un ir nodots tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (šeit 102. punkts).

ManaBalss.lv parakstu vākšana par iniciatīvu bija uzsākta jau 2012. gadā, taču sākotnēji ar to īsti neveicās, un līdz nepieciešamajiem 10’000 parakstu aizvien pietrūka. Situācija mainījās līdz ar iniciatīvas atjaunoto publicitāti, ko šā gada sākumā nodrošināja tās pārņēmēji – biedrība "Animal Rights Association".

Tiesības uz pastaigu pusstundu dienā

Kā paraugs šai iniciatīvai aprakstā minēts Austrijas Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā aizliegta jebkāda suņu piesiešana pat uz laiku. Šādi likumi ir arī vairākās citās valstīs.

Kaut gan pašreizējie Ministru kabineta noteikumi paredz suņu obligātu atsiešanu vismaz uz 30 minūtēm katru dienu un ķēdei jābūt vismaz trīs metrus garai, ir skaidrs, ka to ievērošanu neviens nekontrolē.

Kontroles iestāžu redzeslokā šādi pārkāpumi nonāk tikai pēc līdzcietīgu aculiecinieku ziņojumiem, tāpēc nereti ir gadījumi, kad suņi ir jau novārdzināti, un viņu veselība ir cietusi.

Situācija par labu grozījumiem ir mainījusies, kad iniciatīvas aicinājumu februāra sākumā pārņēma, nepieciešamos papildus parakstus tai ieguva un pašu iniciatīvu Saeimā iesniedza "Animal Rights Association" jeb Dzīvnieku tiesību asociācija. Visai īsā laikā, jau 17. februārī, parakstītāju skaits sasniedza 11,5 tūkstošus. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārbaudes 276 paraksti atsijāti kā nederīgi, taču iesniegšanai Saeimā ar to pilnīgi pietika.

Deputāti ir sākotnēji atbalsta

Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sākotnējo sēdi bija uzaicināts liels ar dzīvnieku turēšanu saistīto organizāciju amatpersonu skaits gan no Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta, gan vairākām sabiedriskajām organizācijām.

Saeimas deputāts, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis, atbalstot šo iniciatīvu, klāsta, ka suņi, kuri ilgu laiku turēti pie ķēdes, pilnībā nespēj socializēties un to var redzēt veterinārās palīdzības sniegšanas laikā, jo šādi dzīvnieki ir visai agresīvi. Neretas ir arī situācijas, kad suņi pie ķēdes sevi satraumē vai pat aiziet bojā.

Tāpat deputāti nonāca pie secinājuma, ka pilsētā un laukos suņu turēšanas principi ir visai atšķirīgi, jo pilsētās dzīvnieki tiek uztverti kā cilvēka draugi, bet laukos pārsvarā no viņiem gaida īpašuma sargāšanu.

Iniciatīvas pārstāve Jeļena Rumjanceva norāda, ka dzīvnieks tomēr ir ģimenes draugs, nevis manta, un turēt suni pie ķēdes signalizācijas vietā nav pareizi.

Kaut arī komisija nolēma šo iniciatīvu nodot izvērtēšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, tomēr skaidrs, ka vēl gaidāmas spraigas diskusijas. Iniciatīvas autori ir paredzējuši, ka pilsētas suņu brīvlaišana varētu notikt straujāk, bet laukos būtu paredzams pārejas laiks, tomēr šāds likuma grozījums saistīts ar gana lieliem izdevumiem.

Ļoti daudzi suņi sevišķi meklēšanās laikā mēdz doties visai garos un ilgos klejojumos, un jebkurā gadījumā viņu pārvietošanās brīvība būs jāierobežo. To var izdarīt, tikai ierīkojot speciālas turēšanas vietas – voljērus – vai iežogojot visu piemājas teritoriju, bet tas prasīs līdzekļus.

Kāda ir situācija

Pēc Mājas dzīvnieku reģistrā atrodamajiem datiem, šobrīd Latvijā oficiāli reģistrēti aptuveni 181 000 suņu, taču patiesais skaits ir daudz lielāks, jo laukos ne visi bezšķirnes suņu īpašnieki apzinīgi ievēro likuma prasības.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere informē ka pārkāpumu skaits dzīvnieku labturības pārkāpumu jomā ir visi augsts.

"Dienesta pārstāvji paši nestaigā un nepārbauda dzīvnieku turēšanas apstākļus, bet gan reaģē uz saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. 2020. gadā veiktas 1953 pārbaudes, un 348 gadījumos pārkāpumi ir arī konstatēti. Gadu iepriekš notika 735 pārbaudes, un 400 reižu sūdzības izrādījās pamatotas. Atsevišķas statistikas par pārkāpumu būtību nav, bet pārsvarā tie ir saistīti ar vakcinācijas neveikšanu un nereģistrēšanu. Protams, ir arī labturības noteikumu pārkāpšana."

Izrādās, vajadzības gadījumā ir visai viegli noteikt, vai suņa īpašnieks veic noteikumos paredzētās ikdienas pastaigas – to uzreiz var redzēt pēc dzīvnieka uzvedības, atbrīvojot viņu no ķēdes un uzliekot pastaigas pavadu.

Sarežģīta kontrole

Veterinārārste Lita Konopore uzskata, ka speciāli likuma grozījumi Saeimā nemaz nebūtu nepieciešami, jo to dažu nedēļu laikā varētu atrisināt Zemkopības ministrija, labojot attiecīgos valdības noteikumus.

"Kā veterinārārste es esmu ar abām rokām par, taču jāskatās, vai sabiedrība tam ir gatava – gribu apgalvot, ka lauku apvidos tā noteikti nav. Un tad ir jautājums, vai atbildīgās organizācijas ir gatavas iet un kontrolēt, kas notiek pēc tam. Kā būs, ja pēc soda saņemšanas potenciāli agresīvo suņu īpašnieki izšķirsies par problēmas likvidēšanu, un labi, ja tādā gadījumā viņi tiks nogādāti dzīvnieku patversmē, nevis līdz pazīstamam medniekam vai tuvākajai ūdenstilpei. Šie visi apstākļi ir noteikti jāizvērtē. Arī patversmēm šādus pie ķēdes turētus suņus adopcijai nodot būs diezgan neiespējama misija," brīdina Konopore.

Ar aizliegumu vien nepietiks

Līdzīgs viedoklis ir arī Valsts meža dienestam, jo klaiņojoši suņi nodara postu arī savvaļas dzīvniekiem. Dienesta pārstāve Vineta Vilcāne saka: "Ņemot vērā, ka klaiņojoši mājdzīvnieki medību platībās apdraud savvaļas dzīvniekus, VMD atbalsta risinājumus, kas ierobežo šādu dzīvnieku brīvu pārvietošanos mežā bez cilvēka klātbūtnes. Savukārt tiesību normas bez atbilstošas uzraudzības ir deklaratīva rakstura un nesasniegtu vēlamo mērķi. Labāks efekts sasniedzams, izglītojot sabiedrību, nevis vienkārši aizliedzot kādas darbības."

Tiesa gan, savvaļas dzīvnieku bojāejas gadījumos informācija par vainīgajiem netiek apkopota, jo to noteikšanai būtu jāveic DNS testi, kas nav lietderīgi. Tikmēr VMD rīcībā esošie pēdējo gadu dati par savvaļas dzīvnieku uzbrukšanas gadījumiem mājlopiem liecina – no 67 gadījumiem, kad DNS paraugi ievākti, piecos gadījumos vainojami suņi.

Pie ķēdes turēti suņi var būt bīstami

Tikai dažos pēdējos gados vien pieredzēti vairāki gadījumi, kad pie ķēdes turēti vai no tās uz laiku palaisti suņi kļuvuši par plēsoņām.

Piemēram, 2019. gadā Kurzemē no sava suņa uzbrukuma cieta kāda pensijas vecuma kundze, kurai bija pamatīgi saplosītas abas rokas. Ja tuvumā nebūtu citu cilvēku, šis gadījums varēja beigties arī traģiski.

2020. gada augustā Ventspils novada Vārves pagasta zemnieku saimniecībā "Daces" trīs suņi uzbruka aitu ganāmpulkam. Desmit aitas bija nokostas, vēl apmēram tikpat ievainotas. Saimniecības īpašnieks stāstīja, ka visiem trim suņiem ap kaklu bijušas kaklasiksnas, kas liecina, ka pa dienu dzīvnieki, visticamāk, kādā mājā tiek turēti pie ķēdes, bet vakarā palaisti brīvsolī.

No šiem pašiem suņiem cieta arī vairākas citas apkārtējās saimniecības. Aizdomas par to, kam suņi pieder, vietējiem bija, taču pieķert "nozieguma vietā" dzīvniekus tā arī neizdevās.

2012. gadā gandrīz vienlaikus ar iniciatīvas iesniegšanas laiku pieci suņi Šampēterī līdz nāvei saplosīja sētnieci. Arī toreiz bija aizdomas, ka tie nav klejojoši dzīvnieki, bet izmantoti apsardzē un izbēguši no iežogotas teritorijas.

Avots: portāls "Jauns"

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Suns nav signalizācija, bet cilvēka draugs05. Apr (2022)

Turpmāko virzību kolektīvā iesnieguma prasībai par humānākiem suņu turēšanas noteikumiem šonedēļ savā kārtējā sēdē skatīs Saeima.

Sākotnējā iniciatīvas "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" izskatīšanā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pagājušajā nedēļā šī prasība guva gan politiķu, gan pieaicināto ekspertu, ieskaitot Zemkopības ministriju, atsaucību.

Komisijas loceklis Ilmārs Dūrītis (A/P) kā profesionāls veterinārārsts norādīja uz virkni negatīvu seku, pie kā nover suņa turēšana pie ķēdes – no fiziskiem kaitējumiem un traumām līdz suņa socializācijas iemaņu kritumam, tam kļūstot apkārtējiem bīstamam, tai skaitā veterinārārstam, kurš dzīvniekam mēģina sniegt palīdzību.

Gan viņš, gan iniciatīvas pārstāve un dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības "Animal Rights Association B.@T." valdes priekšsēdētāja Jeļena Rumjanceva arī atspēkoja maldīgo priekšstatu, ka ķēdes suns pilda sarga funkciju. Proti, īsts sargsuns nav ķēdes suns – ne mājās, nedz arī, piemēram, laukos ganāmpulkam. Pie ķēdes suns pārvēršas tikai par "signalizāciju", un arī šim darbam – mājinieku brīdināšanai – turēšana pie ķēdes galīgi nemaz nav nepieciešama.

Mandātu komisijas sēdē piedalījās arī nodibinājuma "Dzīvnieku policija" pārstāve juriste Inese Bāra. Viņa prezentēja pirms iniciatīvas iesniegšanas Saeimā "Dzīvnieku policijas" sabiedrības aptaujas rezultātus.

No 203 aptaujātajiem lielākā daļa – 63% – uzskata, ka suņa turēšana mūsdienās vairs nav praktiska nepieciešamība, bet gan drīzāk izklaide un prieks. No 173 aptaujātajiem, kas piekrita, ka suņa turēšanai ir vairāk emocionāla nozīme, 85% uzskata, ka suns ir ģimenes loceklis, kam jādzīvo kopā ar cilvēku mājoklī.

Arī tie, kuri piekrīt suņa funkcionālajai nozīmei, piemēram, sargājot māju un piedaloties medībās, norāda uz nepieciešamību sunim brīvi pārvietoties pa visu piemāju. Arī liela izmēra suņu turēšanu mazā dzīvoklī aptaujātie pielīdzināja turēšanai pie ķēdes, bet suņa nenodrošināšanu ar kārtīgām pastaigām un fiziskajām aktivitātēm – par kaitniecību pret dzīvnieku.

No aptaujātajiem suņa pastāvīgu turēšanu pie ķēdes atbalstīja tikai divi aptaujas dalībnieki, bet vēl 12 šai jautājumā nebija viedokļa.

Pašreizējo regulējumu par suņu labturību uzskatīja par nepilnīgu un uzlabojamu. Vairums aptaujāto arī uzskata, ka suņu turēšanas prasībām ir jābūt vienādām gan pilsētās, gan laukos un neatkarīgi no suņa turēšanas mērķa.

Jānorāda, ka aptaujāto ieskatā tieši tā suņu turēšanas prasību uzraudzība, ko veic dzīvnieku aizsardzības organizācijas tika uzskatīta par labāku, salīdzinot ar Pārtikas un veterināro dienestu un pašvaldības policiju. Attiecīgi viens no "Dzīvnieku policijas" ieteikumiem, virzot grozījumus tālāk Saeimā, ir ļoti nopietni ņemt vērā tematiskās NVO un sadarboties ar tām gan normatīvu veidošanā, gan ieviešanā un uzraudzībā.

Lai kāds būtu šīs iniciatīvas rosināto likumdošanas grozījumu rezultāts, tās virzītāji un politiķi Mandātu komisijas sēdē bija vienisprātis, ka to ieviešanai ir nepieciešams pārejas periods. Tai skaitā tāpēc, ka daudzus no pašreizējiem ķēdes suņiem diemžēl laist vaļā vairs nevar, jo tie ir kļuvuši tiešām bīstami un vairs nav pienācīgi socializējami. Tāpat savs laiks paies, ieviešot suņu un to saimnieku obligāto apmācību, kas ir viena no iniciatīvas virzītāju prasībām.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Veltī piecas minūtes un izsaki savu attieksmi par suņu turēšanas noteikumiem!15. Mar (2022)

23. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notiks vairāk nekā 11'000 pilsoņu parakstītā kolektīvā iesnieguma "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" sākotnējā izskatīšana.

Šai komisijas sēdē piedalīsies arī iniciatīvas virzītājs – biedrība "Animal Rights Association B.&T.", kas šai iespējai prezentēt sabiedrības viedokli nopietni gatavojas.

Lai komisijai izvērstāk argumentētu, kāds tad ir sabiedrības viedoklis suņu turēšanas jautājumos, biedrība lūdz aizpildīt anketu.

Tās aizpildīšana prasa piecas minūtes vai mazāk.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos un aicini arī citus ar anketas palīdzību formulēt sabiedrības viedokli vēl kvalitatīvāk! Tas palīdzēs gan iniciatīvas virzītājiem, gan politiķiem Saeimā, gan galu galā visai sabiedrībai.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu par suņu labturības noteikumiem07. Feb (2022)

Ja esi parakstījis vairākas līdzīgas ManaBalss.lv autoru iniciatīvas par mājdzīvnieku labturības regulējumu tēmu, Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt.

Iniciatīva "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus" tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss.lv vienmēr lūdz papildus parakstus.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Nesens precedents ar Saeimā iesniegto iniciatīvu par energoresursu nodokļu samazināšanu liecina, ka līdzšinējais ManaBalss.lv lēstais drošais parakstu līmenis – 10’300 kopējā skaitā – ne vienmēr ir pietiekams. Tāpēc par iniciatīvu "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus", kas turklāt ir izveidota ļoti sen – pirms desmit gadiem, un starplaikā var būt mainījies kādu tās parakstītāju juridiskais statuss, lūdzam tās atbalstītājus savākt kopumā vismaz 10’600 parakstus. Un tad gan – uz Saeimu!

Jānorāda, ka pēc Saeimas Prezidija prasītās parakstu analīzes iedzīvotāju reģistrā atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā starp parakstīšanu un pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Šoreiz tomēr pilnīgai pārliecībai lūdzam savākt vismaz papildus 600 parakstus.

Šādi precedenti mūsu darbā ir ikdiena. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nokļuva politiskajā dienaskārtībā, tika diskutēts augstākajā politiskajā līmenī, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Tiesa, 2020. gada rudenī Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu kolektīvo iesniegumu tālāk nevirzīt, jo komisija neatbalsta izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Tomēr arī šāds – negatīvs – lēmums ir demokrātijas procesa daļa, un katrā ziņā daudzo tūkstošu iniciatīvas parakstītāju balsis tika uzklausītas, un tās noteica politiskās diskusijas dienaskārtību.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss.lv komanda

_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Atbalsta lielākus naudassodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem05. Jun (2018)

Valdība otrdien, 5.jūnijā, atbalstīja izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot ievērojami palielināt sodus par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, informēja Zemkopības ministrija.

Valdības atbalstītie grozījumi nosaka administratīvo atbildību dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā un iestāžu kompetenci sodu piemērošanā.

Šobrīd par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 7 līdz 350 eiro, savukārt izmaiņas likumā paredz par šo pārkāpumu piemērot naudas sodu no 100 līdz 2000 eiro.

Turklāt līdz šim administratīvā atbildība un sodu piemērošana dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā bija noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai ievērotu vienotu juridisko praksi, Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija paredz, ka administratīvo atbildību par prasību un nosacījumu pārkāpšanu paredz tajā speciālajā likumā, kurā ir ietvertas attiecīgās prasības.

Dalies ar jaunumiem un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

Ziņas avots: lsm.lv

AUTORS: ZIŅAS MB

Dzīvnieku patversme "Labās mājas": "pieķēdēts suns var tikai noskatīties, kā dzīve paiet garām..."25. May (2018)

Ja mēs gribētu atrast nežēlīgāko sodu sunim, tad nekas sliktāks nevar būt par ilgstošu suņa piesiešanu pie ķēdes. Pieķēdēts suns var tikai noskatīties, kā dzīve paiet garām...

Suņa turēšana piesietam ķēdē nav ieteicama, jo:
- Suņi ir bara dzīvnieki, tāpēc viņiem ir svarīgi būt kopā ar citiem;
- Ar laiku suns var kļūt neaprēķināms un agresīvs, jo sunim psiholoģiski ir ļoti grūti pārvarēt šādu norobežošanas veidu;
- Var pasliktināties suņa veselības stāvoklis un suņa mūžs ir īsāks (ierobežotas iespējas kustēties, veidojas nobrāzumi u.t.t.);
- Vasarā, kad pieķēdētiem suņiem nav citas izvēles kā čurāt un izkārnīties vietā, kur viņi dzīvo (to nekad suņi nedarītu savvaļā), izdalījumi piesaista mušas, kas suņus dara nervozus;
- Piesiets suns nav nekāds sargs, jo vienīgais, ko viņš var izdarīt, ir riet, toties suns, kas būs sētā, spēs izdarīt vairāk.

Manuprāt, Vācijā likumdošanā ir pieļaujama tā saucamā gaisa ķēde (trose), kurā stipri palielinās suņa kustību un izskriešanās areāls. Es domāju, ka Latvijā sākotnēji varētu būt šāds kompromisa variants. Un to salīdzinoši ir viegli praktiski nodrošināt. Jo laukos ir vairākas būves viena otrai netālu uz viena zemes gabala un novilkt trosi starp tām ir iespējams.

Un dot arī pārejas laiku praktiskai šīs normas ieviešanai.

- dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītājas Astrīdas Kārkliņas viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt parakstus!

AUTORS: ZIŅAS MB

Latvijas Kinoloģiskā Federācija: "turēšana ne tikai pie ķēdes, bet arī piesietā veidā ir barbarisks un aizliedzams suņa turēšanas veids, tāpēc ir nepieciešams veikt labojumus MK noteikumos"22. May (2018)

Latvijas Kinoloģiskās Federācijas (LKF) pārstāvis ir piedalījies visās Zemkopības Ministrijas organizētajās darba grupās, kurās tiek risināti jautājumi par mājas (istabas) dzīvniekiem. Veidojot MK Noteikumus Nr. 266, kas nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku, tai skaitā arī suņu turēšanai, jautājums par suņu turēšanu pie ķēdes tika iekļauts kā kompromisa variants, apzinoties, ka eksistē vēl gadiem ilgas tradīcijas par šādu dzīvnieka turēšanu.

Lielākajā daļā veco Eiropas valstu nav šādu tradīciju – turēt suņus pie ķēdes, jo turīgākajiem iedzīvotājiem suņi bija kā izpriecas objekts vai palīgs medībās, bet trūcīgākajiem – kā palīgs lopu ganīšanai vai teritorijas sargāšanai, kur ķēde kalpotu par tracēkli.

Šodien uzskatām, ka turēšana ne tikai pie ķēdes, bet arī piesietā veidā ir barbarisks un aizliedzams suņa turēšanas veids, tāpēc ir nepieciešams veikt labojumu MK noteikumos, jo turēšana pie ķēdes uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ja vēlas suni ierobežot, tad to var darīt ar voljera palīdzību vai kā bieži rīkojas lauku cilvēki – ieslēdzot suni kūtī vai klētiņā, kur viņš ir pasargāts no kaitināšanas, viņam ir pietiekama teritorija un viņš nav pakļauts ārējo apstākļu iedarbībai. Mūsu praksē ir novērots, ka suņu īpašnieki, kuri izmanto šādu suņu turēšanas veidu, nereti pārkāpj dzīvnieku turēšanas noteikumus.

Uzskatām, ka izteiktā iniciatīva ir atbalstāma, tomēr, zinot kontrolējošās struktūras Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti, domājam, ka bez sabiedrības izglītošanas un atbalsta, aizlieguma kontrole būs apgrūtināta.

- LKF vadītājas Vijas Klučnieces viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt parakstus!

AUTORS: ZIŅAS MB