Pārstāvis: Uģis PolisPublicēta: 29. Sep (2017)

UZVARAS PIEMINEKĻA DEMONTĀŽA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
5'079
Jau parakstījuši 5'079
4'921

Kā zināms pēc vēstures faktiem, tā dēvētais Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā tika atklāts 1985. gadā. Tas ir laika posmā no 1944. gada līdz 1991. gadam, kad Latvijas republika , tika nelikumīgi okupēta. Padomju savienībai pārkāpjot starptautiskās tiesības, Latvija tika okupēta un iekļauta Padomju sociālistisko republiku savienības (PSRS) sastāvā pret Latvijas iedzīvotāju gribu. Minētais piemineklis pēc Krievijas federācijas valdības oficiālā viedokļa tika celts kā simbols Latvijas atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas karavīru padzīšanai no Latvijas teritorijas. Līdz ar to padomju karavīri tiek saukti par „atbrīvotājiem”. Lai gan ir zināms, ka PSRS režīms ir atbildīgs par masveida deportācijām uz Sibīriju, neskaitāmām civiliedzīvotāju slepkavībām, izvarošanām, laupīšanām, ieslodzīšanām koncentrācijas nometnēs. Šīs zvērības izpildīja tā saucamie sarkanie "atbrīvotāji". Realitātē tā nebija Latvijas atbrīvošana no nacistiem, bet gan nacistiskais režīms tika nomainīts pret citu okupācijas režīmu- vēl asiņaināku, nežēlīgāku, zvērīgāku- Padomju savienības režīmu. Diemžēl viens no šiem simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā- liels un grūti nepamanāms. Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9. maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu. Līdz ar to mēs katru gadu varam novērot pie Uzvaras pieminekļa sadzērušos un agresīvu cilvēku pūļus, kuri pēc 9. maija svinībām atstāj milzīgus atkritumu kalnus Uzvaras laukuma teritorijā un citviet pilsētā, kā arī dodoties uz mājām turpina lietot alkoholiskos dzērienus publiskās vietās ignorējot Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un uzvedās agresīvi un provokatīvi gan viens pret otru alkohola iespaidā, gan arī it īpaši pret latviski runājošiem iedzīvotājiem. Bet šajā dienā policija dēļ darbinieku trūkuma ir bezspēcīga novērst neskaitāmos administratīvos un kriminālos likumpārkāpumus, lai sargātu parastos Latvijas iedzīvotājus no Kremļa propagandas barotām ne pārāk inteliģentu un agresīvu ļaužu ordām. Uzskatu, ka Uzvaras piemineklis ir kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams. Manā skatījumā tas, ka Uzvaras piemineklis vēl aizvien stāv Latvijas galvaspilsētā ir spļāviens sejā visiem latviešiem un bijušajiem latviešu karavīriem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva no okupantiem un , lai no komunisma un sociālisma Latvijā nebūtu nekādu pazīmju!

Nepieciešams lai valsts noslēdz līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kura piedāvā liela apjoma demontāžas darbus. Protams izmaksas var tikt veiktas no valsts līdzekļiem, var mēģināt piesaistīt kādu Eiropas fondu vai vākt tautas ziedotus līdzekļus, pieļauju, ka arī citas bijušās PSRS valstis būtu gatavas ziedot finanšu līdzekļus šim projektam. Otrs variants ir tāds, ka Nacionālie Bruņotie Spēki detonē Uzvaras pieminekli ar sprāgstvielām no Aizsardzības ministrijas budžeta. Vēlos pieminēt faktu, ka kādu laiku atpakaļ, līdzīgu iniciatīvu, kura bija sasniegusi 10.000 parakstus, noraidīja Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, saistībā ar Ārlietu ministrijas norādījumu, ka starp Latviju un Krieviju ir noslēgts starpvalstu līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kurā ir pants, kas paredz pušu savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu. Šajā sakarā vēlos norādīt, ka šī iniciatīva arī paredz šo pantu grozīt, pamatojoties ar to, ka Krievija pēdējos gadus vienpusīgi jau sen aktīvi lauž, ignorē un neievēro daudzas starptautiskās vienošanās un līgumus. Uzskatu, ka nekas slikts nenotiks, ja arī Latvijas republika attiecībā uz Krieviju, šo pantu par pieminekļa nenojaukšanu, lauzīs.

Tiks atjonota Latvijas republikas un latviešu tautas gods un cieņa. Ilgtermiņā tiks saliedēta sabiedrība, jo 9. maija pasākumi šķeļ sabiedrību. 9. maijā krietni samazināsies noziedzības un huligānisma līmenis Rīgā. Pēc 9. maija svinībām nebūs milzīgas atkritumu kaudzes Uzvaras parka teritorijā, tā apkārtnē un uz pārējām Rīgas ielām. Policijai tiks atslogots darbs 9. maijā. un parastie iedzīvotāji varēs justies drošāk uz ielām, kuras būs pārpildītas ar sadzērušos un agresīvu ļaužu ordām. Pēc pieminekļa demontāžas būs iespēja tajā vietā izveidot skaistu parku.

Iniciatīvas parakstītāji 5'079

Iniciatīvas jaunumi

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: "tā dēvētais Uzvaras piemineklis nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis"05. Jun

Tā dēvētais Uzvaras piemineklis nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis, kā arī pēc šī brīža kritērijiem kultūras pieminekļa statusam neatbilst. Jautājums par šāda objekta nojaukšanu varēja būt risināms neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas – laikā, kad tika demontēti politiska rakstura pieminekļi, kuru simbolizēja padomju režīmu un tā varu.

Lai arī Uzvaras piemineklim nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, objektam piemīt zināma kultūrvēsturiska nozīme kā sava laikmeta liecībai, kur, mūsuprāt, galvenais ir interpretācijas jautājums. Ja šī laika zīme tiktu objektīvi pasniegta un izskaidrota sabiedrībai, tā var iegūt pat pašreizējai situācijai pilnīgi pretēju efektu. Kā totalitārisma laika liecība, kura demonstrē propagandas veidošanu, raksturu un tās ietekmi uz cilvēkiem, tā kļūst par zināmu muzejisku vērtību.

Lai to panāktu, objekts būtu jāpapildina ar skaidrojošu informāciju un, iespējams, pat ekspozīciju, kas atspoguļo padomju laika režīmu, tā slavināšanas paņēmieniem, kā arī totalitārisma laikmeta monumentu ietekmi uz cilvēku domāšanu.

Šī iemesla dēļ jābūt ļoti atbildīgiem, lai nenojauktu un neiznīcinātu kaut ko tādu, kas nākotnes sabiedrībai var spilgti liecināt par totalitārisma režīma graujošo ietekmi. Šādi piemēri ir Stūra māja, Liepājas Karostas cietums vai Okupācijas muzejs, kuru saturs un interpretācija šobrīd sabiedrībai sniedz pilnīgi jaunu vēstījumu.

- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedoklis

Dalies ar viedokli un palīdzi savākt atlikušos parakstus!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Ārlietu ministrija: "Uzvaras piemineklis" nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks piemineklis, bet tas ir jāsaglabā saskaņā ar Vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā09. May

Ārlietu ministrija informē, ka Latvija un Krievija 1994. gada 30. aprīlī noslēdza vairākus starpvalstu līgumus un vienošanās, tostarp Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību (turpmāk – Vienošanās). Mērķis bija pēc iespējas ātrāk un ar iespējami mazākām negatīvām sekām izvest no Latvijas Republikas teritorijas Krievijas armiju. Tie bija sarežģītu un politiski smagu sarunu rezultātā panākti Latvijas un Krievijas starpvalstu dokumenti, kuru tapšanā, ka arī armijas izvešanas procesā aktīvi iesaistījās EDSO, kas saskaņā ar Vienošanos bija Latvijas un Krievijas starpnieks Latvijā palikušo militāro pensionāru problēmu risināšanā.

Minētās Vienošanās VI sadaļā 13. pantā “Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana” ir teikts: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai.

Tādā pašā veidā Krievijas puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu”.

Lai arī ne Vienošanās tekstā, ne pielikumā nav saraksta, kuras tieši memoriālās būves par tādām tiek uzskatītas, saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu līgumslēdzējas puses, lai izprastu Vienošanās teksta jēgu, tiesīgas izmantot jebkuras savstarpējas vienošanās un dokumentus, kurām abas puses piekrīt.

Latvija un Krievija jau no Vienošanās sagatavošanas laika savstarpēji ir atzinušas, ka būve Pārdaugavā, kura tiek dēvēta par „Uzvaras pieminekli”, ir uzskatāma par tādu, kas uzturama saskaņā ar Vienošanās 13. pantu.

1992. gadā pieņemtā Latvijas likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 31. pants nosaka, ka Latvijas Republika var slēgt atsevišķus līgumus ar ārvalstīm pieminekļu aizsardzības jautājumos, kā arī atrunā starptautisko līgumu augstāku spēku pār nacionālo likumu: „Ja starptautiskajā vai starpvalstu līgumā paredzētie noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu vai restaurāciju ir pretrunā ar Latvijas Republikas kultūras pieminekļu likumdošanas aktiem, piemēro starptautiskā vai starpvalstu līguma noteikumus”.

Tādu pašu pienākumu, Latvijai ievērot Vienošanos, paredz 1994. gada 13. janvārī pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pants: „Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi”, un 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. pants: „Dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi”.

Līdz ar to, pat gadījumā, ja Latvijas Republikā saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem „Uzvaras piemineklis” nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks objekts vai piemineklis, tas jāsaglabā saskaņā ar Vienošanās 13. pantu, un jebkuri mēģinājumi pieminekli nojaukt ir uzskatāmi par Vienošanās pārkāpumu.

Dalies ar Ārlietu ministrijas viedokli sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS.LV

Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Uzvaras pieminekļa demontāža" uzņemšanā RīgaTV24 3. maijā pl. 18:30!02. May

Diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu.

Diskusijas dalībnieki:
-Moderators Māris Zanders
-Josifs Korens,Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs
-Tatjana Ždanoka, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja
-Māris Ruks, rakstnieks un publicists, Uzvaras parka pārbūves iniciators
-Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs (VL-TB/LNNK)

2016.gada vasarā Ētikas un mandātu komisija pieņēma lēmumu oficiāli aicināt Saeimu noraidīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu". Gadu vēlāk platformā ManaBalss.lv parakstus sāka vākt iniciatīva "Uzvaras pieminekļa demontāža", kurai šobrīd ir 3475 parakstu. Mūsdienās Uzvaras piemineklis tiek vērtēts dažādi, citi katru gadu 9.maijā tur svin Padomju Savienības uzvaru pār Vāciju, bet otra puse iestājas par pieminekļa likvidēšanu, tieši tādēļ aktuāls ir jautājums - vai to vajadzētu demontēt?

Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz sabiedrību Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem!

Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 3.maijā 18:30!

Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/472537966499030/

AUTORS: MANA BALSS.LV

Uzvaras pieminekļa turpmākajam liktenim vairāki scenāriji16. Oct (2017)

Ar zināmu regularitāti sabiedrībā uzvirmo diskusijas, ko iesākt ar Uzvaras pieminekli, taču risinājuma nav gadiem. Šoruden platformā ManaBalss.lv sākta parakstu vākšana par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Iniciatīvu rosinājis Uģis Polis, kurš darbojas celtniecībā. Divu nedēļu laikā savākti jau nepilni divi tūkstoši parakstu.

„Man tas svarīgi kā latviešu patriotam. Es nejūtos ērti 9.maijā, atrodoties Rīgā. Tur notiek propagandas pasākumi, nevis karavīru piemiņas diena,” uzsver Uzvaras pieminekļa demontāžas idejas iniciators Uģis Polis.

Lai arī daļa krievvalodīgo Krievijas propagandas ietekmē 9.maiju glorificē, tomēr lielai daļai tas ir piemiņas brīdis, norāda Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns:

„Viņiem tā ir nepastarpināta sajūta, ka viņi atnāk pieminēt kritušos. Uzskatīt, ka šis piemineklis otrai pusei arī nav asociējams ar traumatisku pieredzi, manā skatījumā ir vienkāršots un vienaldzīgs skatījums.”

Līdzīga parakstu vākšana jau notika tieši pirms četriem gadiem. Toreiz par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu un Ulmaņlaikos paredzētā tā dēvētā īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu savāca 10 tūkstošus parakstu, taču Saeimas komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo pieminekli sargā starpvalstu līgums ar Krieviju.

Gan sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns, gan parakstu vākšanas iniciators Uģis Polis atgādina Igaunijas piemēru, kur pirms desmit gadiem Tallinā no centra uz kapiem pārvietoja pieminekli padomju karavīriem, tā saukto bronzas Aļošu. Šis solis izraisīja plašus nemierus un grautiņus.

„Es domāju, ka Latvijas varas iestādes, skatoties no igauņu kļūdām, jau laicīgi būtu sagatavojušās novērst jebkādas konfrontācijas,” norāda Polis. „Mēs esam NATO dalībvalsts, NATO aizsardzībā, un Krievija viena pieminekļa dēļ netaisīsies veikt izaicinošus soļus Latvijas virzienā. Ja simbols, kas simbolizē sabiedrības sašķeltību, tiks nojaukts, tad ilgtermiņā sabiedrībai vajadzētu saliedēties.”

„Es gribētu redzēt kaut vienu piemēru, kur šādu pretrunīgu pieminekļu nojaukšana būtu veicinājusi sabiedrības integrāciju,” iebilst Kaprāns. „Jā, Tallinas centrā vairs nav bronzas Aļošas, bet vai tas ir sekmējis integrāciju un vairojis krievvalodīgo uzticību? Es līdz šim neesmu atradis nevienu pierādījumu šādam apgalvojumam. Esmu atradis, tostarp, pats savā pētnieciskajā darbā, ka tas ir bijis pretēji. Tas ir veicinājis pašsegregāciju, neiecietību pret pretēju vēstures skatījumu.”

Uzvaras pieminekļa nojaukšanas idejas atbalstītāji, tajā skaitā sabiedrībā zināmi cilvēki, nevēlas runāt vai baidās runāt publiski. Piemēram, kinorežisore Laila Pakalniņa pirms dažām dienām savā „Facebook” kontā ierakstīja: “Sen jau to vajadzēja”, taču komentāros saņēma naida izvirdumus. Uzrunāta intervijai ''Kultūršokam'', viņa sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās.

Mākslas vēsturnieks un restaurators Uldis Mākulis gan savā „Facebook” kontā, gan e-pasta vēstulē raksta:
„Uzskatu, ka Latvijas sabiedriskajā telpā nevajadzētu būt ne Ļeņinam, ne Staļinam, ne Hitleram vai citiem okupācijas varu simbolizējošiem, to ideju glorificējošiem un slavinošiem tēlniecības darbiem. To vieta ir muzeju krātuvēs, īpaši veidotās teritorijās, parkos, kuros šiem mākslas darbiem tiek piešķirts jauns konteksts, skaidrota to tapšanas vēsture un nozīme. Domājot par Uzvaras pieminekli Rīgā, man gribas pieminēt līdzību ar rokā ierautu skabargu. To laikus neatklājot, var rasties nopietns iekaisums, kura novēršanai nepieciešama ķirurgiska iejaukšanās. Traumas vieta iekaist, tā kļūst slima. Ķermenis jāatbrīvo no svešķermeņa, tas jāizārstē, lai spētu darboties. Analoģiska situācija ir ar Uzvaras pieminekli. Rīgas pilsētvide ir „traumēta un slima“. Uzvaras piemineklis ir okupācijas varas atstāts svešķermenis, ķīlis, kurš turpina šķelt Latvijas sabiedrību. Šī tēlnieciskā „skabarga“ jāizrauj no Rīgas pilsētvides un jāpārvieto muzeju krātuvēs kā padomju laika relikts.”

Otrā iespēja

Citāda parakstu vākšanas iniciatīva vietnē „Mana balss” sākta pagājušā gada jūnijā – tā aicina papildināt Uzvaras pieminekli ar informatīviem stendiem, kuri paustu gan Latvijas oficiālo vēstures politiku, gan paskaidrotu Uzvaras pieminekļa kontekstu Rīgas ainavā.

Trešais variants

Izsludināt starptautisku ideju un metu konkursu, lai atrastu labāko priekšlikumu, ko iesākt ar Uzvaras pieminekli.
Divi no priekšlikumiem paredz izmantot zem Uzvaras pieminekļa esošās apakšzemes platības vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru lielā platībā. Viens priekšlikums ir ierīkot tur Vēstures muzeja filiāli, otrs – sadarbībā ar Fotogrāfijas muzeju ierīkot tur fotogrāfijai veltītu izstāžu zāli un galeriju.

Dalies ar iniciatīvu sociālajos portālos un palīdzi savākt parakstus!

Pilns raksts: lsm.lv

AUTORS: MANA BALSS.LV