Ja Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Paldies Jums, ja jau aizpildījāt Latvijas Universitātes doktorantūras ietvarā notiekošā pētījuma anketu! Ja to vēl nepaguvāt, būsim pateicīgi, ja to izdarīsit šeit! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Anketa palīdzēs īstenot pētījumu "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Tātad ‒ aizpildāmā anketa ir pieejama šeit. Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].
Laipns lūgums aizpildīt anketu – ja gadījumā vēl nepaguvāt02. Feb
Iniciatīva ir īstenota
Pārstāvis: Uģis PolisPublicēta: 29. Sep (2017)UZVARAS PIEMINEKĻA DEMONTĀŽA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Kā zināms pēc vēstures faktiem, tā dēvētais Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā tika atklāts 1985. gadā. Tas ir laika posmā no 1944. gada līdz 1991. gadam, kad Latvijas republika , tika nelikumīgi okupēta. Padomju savienībai pārkāpjot starptautiskās tiesības, Latvija tika okupēta un iekļauta Padomju sociālistisko republiku savienības (PSRS) sastāvā pret Latvijas iedzīvotāju gribu. Minētais piemineklis pēc Krievijas federācijas valdības oficiālā viedokļa tika celts kā simbols Latvijas atbrīvošanai no nacistiskās Vācijas karavīru padzīšanai no Latvijas teritorijas. Līdz ar to padomju karavīri tiek saukti par „atbrīvotājiem”. Lai gan ir zināms, ka PSRS režīms ir atbildīgs par masveida deportācijām uz Sibīriju, neskaitāmām civiliedzīvotāju slepkavībām, izvarošanām, laupīšanām, ieslodzīšanām koncentrācijas nometnēs. Šīs zvērības izpildīja tā saucamie sarkanie "atbrīvotāji". Realitātē tā nebija Latvijas atbrīvošana no nacistiem, bet gan nacistiskais režīms tika nomainīts pret citu okupācijas režīmu- vēl asiņaināku, nežēlīgāku, zvērīgāku- Padomju savienības režīmu. Diemžēl viens no šiem simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā- liels un grūti nepamanāms. Mūsdienās Uzvaras piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9. maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu. Līdz ar to mēs katru gadu varam novērot pie Uzvaras pieminekļa sadzērušos un agresīvu cilvēku pūļus, kuri pēc 9. maija svinībām atstāj milzīgus atkritumu kalnus Uzvaras laukuma teritorijā un citviet pilsētā, kā arī dodoties uz mājām turpina lietot alkoholiskos dzērienus publiskās vietās ignorējot Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un uzvedās agresīvi un provokatīvi gan viens pret otru alkohola iespaidā, gan arī it īpaši pret latviski runājošiem iedzīvotājiem. Bet šajā dienā policija dēļ darbinieku trūkuma ir bezspēcīga novērst neskaitāmos administratīvos un kriminālos likumpārkāpumus, lai sargātu parastos Latvijas iedzīvotājus no Kremļa propagandas barotām ne pārāk inteliģentu un agresīvu ļaužu ordām. Uzskatu, ka Uzvaras piemineklis ir kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams. Manā skatījumā tas, ka Uzvaras piemineklis vēl aizvien stāv Latvijas galvaspilsētā ir spļāviens sejā visiem latviešiem un bijušajiem latviešu karavīriem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva no okupantiem un , lai no komunisma un sociālisma Latvijā nebūtu nekādu pazīmju!
Nepieciešams lai valsts noslēdz līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kura piedāvā liela apjoma demontāžas darbus. Protams izmaksas var tikt veiktas no valsts līdzekļiem, var mēģināt piesaistīt kādu Eiropas fondu vai vākt tautas ziedotus līdzekļus, pieļauju, ka arī citas bijušās PSRS valstis būtu gatavas ziedot finanšu līdzekļus šim projektam. Otrs variants ir tāds, ka Nacionālie Bruņotie Spēki detonē Uzvaras pieminekli ar sprāgstvielām no Aizsardzības ministrijas budžeta. Vēlos pieminēt faktu, ka kādu laiku atpakaļ, līdzīgu iniciatīvu, kura bija sasniegusi 10.000 parakstus, noraidīja Parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, saistībā ar Ārlietu ministrijas norādījumu, ka starp Latviju un Krieviju ir noslēgts starpvalstu līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kurā ir pants, kas paredz pušu savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu. Šajā sakarā vēlos norādīt, ka šī iniciatīva arī paredz šo pantu grozīt, pamatojoties ar to, ka Krievija pēdējos gadus vienpusīgi jau sen aktīvi lauž, ignorē un neievēro daudzas starptautiskās vienošanās un līgumus. Uzskatu, ka nekas slikts nenotiks, ja arī Latvijas republika attiecībā uz Krieviju, šo pantu par pieminekļa nenojaukšanu, lauzīs.
Tiks atjonota Latvijas republikas un latviešu tautas gods un cieņa. Ilgtermiņā tiks saliedēta sabiedrība, jo 9. maija pasākumi šķeļ sabiedrību. 9. maijā krietni samazināsies noziedzības un huligānisma līmenis Rīgā. Pēc 9. maija svinībām nebūs milzīgas atkritumu kaudzes Uzvaras parka teritorijā, tā apkārtnē un uz pārējām Rīgas ielām. Policijai tiks atslogots darbs 9. maijā. un parastie iedzīvotāji varēs justies drošāk uz ielām, kuras būs pārpildītas ar sadzērušos un agresīvu ļaužu ordām. Pēc pieminekļa demontāžas būs iespēja tajā vietā izveidot skaistu parku.
Iniciatīvas jaunumi
Ja gadījumā Jūs šo ziņu saņemat vairākkārt, tad tāpēc, ka esat parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas, kuras apskata Latvijas Universitātes doktorantūrā veiktais pētījums. Pētījuma veicēji būs pateicīgi, ja it kā to pašu aptauju aizpildīsit par katru konkrēto iniciatīvu. Jo motīvi, Jūsu vērtējums un nianses par katru gadījumu var atšķirties. Paldies par atsaucību! Aicinām aizpildīt anketu par Jūsu parakstīto iniciatīvu, lai palīdzētu Latvijas Universitātes doktorantūras studiju ietvarā notiekošam pētījumam! Tas Jums prasīs apmēram desmit minūtes. Pētījumu nosaukums ir "Digitālā pilsoniskā līdzdalība polarizējošos jautājumos: Latvijas gadījuma izpēte". Tā mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu digitālās pilsoniskās līdzdalības izvērtējumu sabiedrību polarizējošos jautājumos Latvijai iezīmīgajā kolektīvo iesniegumu sistēmā. Šīs anonīmās anketas respondentu atbildes tiks apkopotas, lai noteiktu un analizētu iesaistīto balsotāju pašnovērtējumu par digitālās līdzdalības veidiem, to iezīmēm un to specifiskajām lomām diskusijās un lēmumu pieņemšanā par sabiedrību polarizējošiem jautājumiem. Mēs ceram, ka šī anketa cita starpā Jums dos iespēju tikt papildus uzklausītam/-ai Jums acīmredzami aktuālos un paredzami arī emocionāli sarežģītos, polarizējošos jautājumos. Paredzamais ieguvums sabiedrībai kopumā no šā pētījuma būs datos balstīta analīze par digitālās pilsoniskās līdzdalības lomu un pienesumu polarizējošu jautājumu izdiskutēšanā līdz konkrētiem politiskajiem lēmumiem. Tā būs vērā ņemama akadēmiskā novitāte šai globāli aizvien nozīmīgākajā jomā – pētniecībā par sabiedrības polarizēšanos un šādas polarizēšanās mazināšanu. Ikviena atgriešanās pie polarizējošiem un emocionāli uzlādētiem jautājumiem ir ar psiholoģiska diskomfortu risku. Arī šīs anketas aizpildīšana Jums tāda var būt. Mēs tomēr paļaujamies, ka Jums dotā iespēja izteikties un tikt uzklausītam/-ai šai anketā ir labāka par pretējo ‒ ja šādas iespējas nebūtu. Piedalīšanās pētījumā ir brīvprātīga. Jums ir tiesības atteikties aizpildīt anketu, un Jūsu atteikšanās neradīs nekādas nevēlamas sekas. Anketa ir anonīma. Jūs nebūs iespējams identificēt pēc anketā sniegtās informācijas, un dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā vienīgi pētījuma mērķa sasniegšanai. Aizpildāmā anketa ir pieejama šeit . Pētījums ir apstiprināts Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu ētikas komitejā. Ja Jums rodas jautājumi par šo pētījumu, varat vērsties pie pētījuma veicēja: [email protected].
Piedalieties aptaujā par Jūsu parakstīto iniciatīvu!25. Jan
Pirms diviem gadiem 23. augustā tika sākta Uzvaras pieminekļa demontāža Rīgā. Šis varētu būt simboliski spēcīgākais piemērs, kā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā apstākļos mainījās likumdevēju juridiskais tvērums par Latvijas likumiem, tai skaitā starptautiskajiem līgumiem. Šai pārmaiņā liela loma bija un aizvien ir Latvijas pilsoņu iniciatīvām. Šī ir pirmā no trijām publikācijām, kas iedziļinās šai demokrātiskajā procesā – kāda loma pilsoņu iniciatīvām ir sarežģītos politisko lēmumu pieņemšanas apstākļos. Analizējot pašreizējā kara laika pilsoņu iniciatīvu lomu Latvijā un Ukrainā, nesen ir publicēts pētījums Harkivas Jaroslava Gudrā Nacionālās juridiskās universitātes žurnālā "Tieslietu teorija un prakse". Interesenti šo pētījumu var lejuplādēt un lasīt šeit. Pētījums ir angļu valodā, bet latviešu klausītājiem gan par to, gan par pilsoņu iniciatīvām vispār nesen tika piedāvāts raidījums Latvijas Radio ciklā "Zināmais nezināmajā". Raidījuma pirmajā daļā Latvijas Universitātes tenūrprofesors sociālajā filozofijā Raivis Bičevskis stāsta par domāšanas un emociju pārmaiņām digitālajā laikmetā. Savukārt raidījuma otrajā daļā ir padziļināts ieskats Latvijas sabiedrības noturīgi efektīvajā demokrātijas sasniegumā – pilsoņu iniciatīvās. Izvērsts pētījums par to, kā pilsoņu iniciatīvas Latvijā un Ukrainā pašreizējā kara apstākļos izraisa, veicina un atbalsta paplašināta juridiskā tvēruma formulēšanu un īstenošanu likumdošanā, ir lasāms norādītajā publikācijā angļu valodā. Latviešu valodā jau populārāks skatījums uz šo pašu fenomenu ir klausāms norādītajā Latvijas Radio raidījumā. Savukārt šajā un turpmākajās pāris publikācijās ManaBalss.lv kopienai piedāvājam ieskatu "aizkulisēs" – dažas no intervijām, kas tika veiktas pētījumam Civic Entrepreneurs and "Ratio Legis" During Russia’s War in Ukraine: a Case Study of Digital Petitions in Latvia and Ukraine. Šoreiz jūsu uzmanībai ‒ saruna ar Uģi Poli, iniciatīvas "Uzvaras pieminekļa demontāža" autoru. Intervija notika šā gada februārī. ____________________ Kopš Jūsu iniciatīvas iesniegšanas 2019. gadā bija juridisks pamatojums, kāpēc to ieviest nevar. 2022. gada augustā tā tomēr tika izpildīta. Kas notika – kas mainījās? Jāsāk ar to, kā iniciatīva aizgāja līdz parlamentam un kādi bija pasaules notikumi. Paraksti tika savākti un iniciatīva – iesniegta pirms kara, pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Kad iniciatīva bija Saeimā, sākās arī Covid pandēmija. Uz pandēmijas fona apstājās arī iniciatīva. Sākumā bija komisijas sēdes, bet pēc tam politiķiem tā nelikās aktuāla problēma. Jo bija Covid. Covid beidzās aptuveni tad, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Tieši ap to laiku tā problēma ar Uzvaras pieminekli aktualizējās. Iniciatīva politiķiem atgādināja, ka tā aizvien ir aktuāla problēma. Atsākās iebrukums, un atsākās arī sēdes. Strīdi bija par starpvalstu vienošanos, kas aizsargā arī pašu pieminekli. Par to strīdējās – vai tas attiecas uz pašu pieminekli, bet politiķi beigās palika pie tā, ka – jā, attiecas. Par to vēl bija diskusijas. Bet tad nāca klajā Krievijas armijas zvērības Bučā un Irpiņā. Pēc tā notikuma politiķi beidzot pieņēma lēmumu, ka mēs šo vienošanos ar Krieviju tomēr varam izbeigt. Uz tā fona, manuprāt, tieši šis aspekts nospēlēja vislielāko lomu politiķu lēmumā – izbeigt šo starpvalstu vienošanos. Principā jau tas ir politiskās gribas jautājums, un to ietekmē tieši tādi sabiedrību saviļņojoši notikumi. Jo Bučas un Irpiņas notikums izskanēja pa visu pasauli. Tad, kad politiķi jau bija pieņēmuši lēmumu par nojaukšanu, pieminekļa pakājē tika izvietoti arī plakāti par to, kas bija noticis Bučā un Irpiņā. Tādā ziņā es teiktu, ka šādi emocionāli notikumi pasaulē un Latvijā vairāk ietekmē politiķu vēlmi un gribu mainīt likumus. Bija piemineklis. Latvieši to sauca par kauna stabu un okupantu pieminekli, tomēr sabiedrība kopumā bija nogaidoša. Labi, mums tas nepatīk, bet tas nav tik aktuāli, un tas nu tur stāv. Un tad – Buča un Irpiņa ar tur notikušajiem kara noziegumiem. Kā tas mainīja uztveri par to, kas tur reāli stāv? Tas betons jau fiziski palika tas pats. Politiķi nejūtas īpaši motivēti, ja nenotiek kaut kas tieši vai netieši saistīts ar aktuālo problēmu. Runas par nepieciešamību to pieminekli demontēt bija jau kopš neatkarības atjaunošanas. Bet sākumā bijām laimīgi, ka esam atguvuši neatkarību, un doma bija – neprovocēsim Krieviju. Tas turpinājās ilgus gadus. Pirms manas iniciatīvas bija vēl viena, bet tā netika tālāk par Mandātu komisiju. Bet tad bija arī cits Saeimas sastāvs. Konkrētie notikumi – tas izraisa politiķu aktīvu rīcību. Stabs bija tas pats; loģiski. Vai mainījās uztvere, ko tas nozīmē? Varbūt. Varbūt daļa politiķu un sabiedrības nebija gana informēta, kādas latviešiem ir emocijas pret okupācijas stabu. Varbūt viņi tik ļoti neredzēja mūsu pusi un kā mēs uz to raugāmies. Mums jau bija līdzīgi gadījumi, kā tai pašā Bučā un Irpiņā. Tas vairāk paķēra uz emocijām šai gadījumā – ka tas aktualizējās. Krievijas iebrukums Ukrainā ļāva politiķiem un sabiedrībai vairāk paskatīties no mūsu redzes punkta – kā mēs uz to pieminekli skatāmies. Vai Krievijas kara noziegumi mainīja Jūsu skatījumu uz to pieminekli? Manu konkrēti – nē. Tā kā esmu padziļinātāk interesējies par vēsturi, mans skatījums bija diezgan konkrēts. Kāda sabiedrības daļa, kas ir vairāk liberālāka ‒ varbūt viņiem tas vairāk atvēra acis. Ka tas, kas notiek Ukrainā, ir tas, ar ko mums asociējas tas okupācijas stabs. Lielai daļai neinteresē ne politika, ne vēsture, bet tagad tas jautājums aktualizējās, un varbūt arī viņi deva spiedienu uz politiķiem. Bet man personīgi uzskats nav mainījies. Tas tikai apstiprināja man zināmos faktus par Krievijas politisko mentalitāti. Tieši politisko – ne tautas. Manus uzskatus karš nemainīja. Tie palika tādi paši, un mani iepriekšējie uzskati vēl apstiprinājās. Kā Jūs redzat iniciatīvas kā instrumenta lomu? Kā Jūs to izmantojāt? Iniciatīvas aktualizē sabiedrībā esošas problēmas. Man – par Uzvaras pieminekli, vai jebkas cits. Jebkura iniciatīva, kas sasniedz nepieciešamo balsu daudzumu, lai tiktu iesniegta Saeimā, parāda politiķiem, ka ir problēma, kas ir jārisina un kas lielai daļai sabiedrības šķiet aktuāla. Tas neļauj politiķiem aizmirst konkrētas problēmas, ja tas ir nonācis tik tālu – līdz Saeimai. Tas pievērš viņu uzmanību šai problēmai. Un tālākais jau ir atkarīgs no tā, cik pašiem politiķiem tas tajā momentā liekas aktuāli. Ja nebūtu sācies karš, iespējams, ka mana iniciatīva aizvien būtu Saeimā vai varbūt pat noraidīta. Jo politiķi nebūtu jutušies motivēti grozīt šai sakarā likumus. Ja Krievija būtu ievērojusi kursu, kas bija 1990. gadu beigās, kad viņi tā kā mēģināja tuvoties Rietumu sabiedrībai un nebija izvirzītas kaut kādas ārprātīgas prasības pret citām teritorijām, varbūt mūsu pašu attieksme pret Krieviju būtu krietni citāda. Un iespējams, ka piemineklis aizvien stāvētu. Neskatieties uz neko, būtu liela sabiedrības daļa, kurai aizvien tas nešķistu pieņemams. 2022. gada marta sākumā mēs lūdzām Ārlietu komisiju, lai velk to iniciatīvu laukā no atvilktnes un aktualizē. Tur bija arī Ārlietu ministrijas pārstāvji. Viņi izgāja vēlreiz to argumentu ciklu un secināja, ka ir tai pašā situācijā, kur 2019. gadā un vēlāk – ka nevar. Pēc tam situācija mainījās burtiski pa nedēļām, un jau maija beigās bija likums. Aiz kulisēm notika ļoti aptveroša divpusējo līgumu ar Krieviju pārvērtēšana, un paša pieminekļa jautājums kļuva sekundārs. Attieksme mainījās nevis tikai pret pieminekli, bet sistēmiski, un piemineklis bija vien daļa. Tā bija vēršanās pret genocīdu un kara noziegumiem ar aptverošu agrāko līgumu pārskatīšanu. Man šķiet, ka Jūsu iniciatīvas spiediens tomēr tajā bija nozīmīgs. Pārmaiņas martā, aprīlī un maijā – vai Jūs jutāt tur savu un iniciatīvas klātbūtni? Viennozīmīgi. Tas nospēlēja lielu lomu. Īstais moments, kad tika atgādināts, ka tāda iniciatīva ir. Ka tā nav izdzēsta vai izmesta. Kad sākās atkārtotais iebrukums, es sapratu, ka šis moments noteikti ir jāizmanto. Ka ir jāatjauno iniciatīva – e-pasti par to tika nosūtīti vairākiem politiķiem. Es domāju, ka tas tika ņemts vērā, jo neilgi pēc tam tika sarunāta arī nākamā sēde Ārlietu komisijā. Dzirdot sarunas, es sapratu, ka ne jau es vienīgais esmu sācis par šo domāt. Iespējams, arī kādi no Nacionālās apvienības deputātiem sacīja, ka šis ir jāturpina un jāiet līdz galam. NA deputāti bija visaktīvākie šīs idejas atbalstītāji un komisijas sēdēs teica, ka, iespējams, tas starpvalstu līgums un pieminekli neattiecas. Bet citi teica pretējo. Par šo bija strīdi starp politiķiem un ministrijām. Skaidrs, ka tā bija NA interese, par ko viņi iestājās jau gadiem. Tāpat Jaunā konservatīvā partija. Bet vai Jūs redzējāt kādu skaidru politisko karognesēju tai nojaukšanas lietai, vai arī šī iniciatīva izveidoja zināmu vienprātību starp partijām, un tas vairs nebija tik partejisks? Es domāju, ka gan viens, gan otrs. Konkrēti NA vēl pirms apvienošanās ar TB–LNNK par šo jau runāja. Varbūt, nonākot Saeimā, tas palika otrajā plānā, tomēr idejas aura tika uzturēta. Šai gadījumā viņi to atdzīvināja atkal. Pat ne viņi – tauta, kas parakstījās. Varbūt viņi ieleca tai vilcienā, kas bija jau kustībā, un turpināja par šo ideju cīnīties. Vismaz vārdiski atbalstīt. Bet galvenokārt tas bija sabiedrības spiediens, manuprāt. Vai iniciatīva nogludināja starppartiju greizsirdību? Jā. Panāca vienprātību, ka tā ir nevis tikai mūsu lieta, bet mūsu kopējā lieta. Tā kļūst par kopējo lietu. Principā jā. Jo gala likumu Saeimā jau pieņēma gandrīz visas partijas, izņemot Saskaņas deputātus. Bet principā – jā, iniciatīva apvienoja partijas, kuras nobalsoja par, un tas bija Saeimas vairākums. Šajā ziņā šīs partijas vienojās un var pat teikt, ka nedaudz saliedēja. Lai gan atšķirības starp partijām jau ir daudz un dažādos jautājumos. Šis jautājums tobrīd – jā, nogludināja varbūt citas nesaskaņas... Ne nesaskaņas, bet citus jautājumus, par kuriem bijuši strīdi starp partijām, atstāja otrajā plānā. Principā var teikt, ka savā ziņā saliedēja. Ja Jums hipotētiski būtu iespēja izvēlēties starp savas pilsoņa iniciatīvas publicēšanu un virzīšanu valsts vai parlamenta veidotā un vadītā platformā un pilsoniskās sabiedrības veidotā un vadītā platformā, kuru un kāpēc Jūs izvēlētos? Tas ir atkarīgs no tā, kur ir lielāka iespējamība, ka tas tiks izskatīts Saeimā. Ja ir jāsavāc lielāks balsu daudzums vienā platformā un otrā mazāks, tad es izvēlētos to, kur vajag mazāk, lai virzītu tālāk. Vai tas tā darbojas praksē? Nezinu. Laikam jau ir konkrēti likumi, cik ir jāsavāc. Vēl viens ļoti būtisks aspekts ir, cik konkrētā platforma var tikt viegli reklamēta sociālajos tīklos un cik tā uzņemas pati reklamēt konkrētas iniciatīvas. Ja iniciatīva var sasniegt lielāku sabiedrības loku, tad ir lielāka iespēja, ka vairāk cilvēku redzēs, vairāk cilvēku nobalsos par to problēmu. Principā – jo vairāk cilvēku to iniciatīvu kaut kur redz, jo vairāk var saprast, vai viņiem tas ir aktuāls, vai nē. Attiecīgi – kura platforma ir vairāk redzama sabiedrībā, to es arī izvēlētos. Tad Jūs esat neitrāls šai jautājumā? Jā, jo galvenā ir pati doma, pati iniciatīva un cik daudz dzirdošu ausu tā sasniedz. No šā viedokļa nav būtiski, vai to organizē valsts, vai tāda platforma kā ManaBalss. Galvenais ir mērķis un cik reāli ir, ka iniciatīva sasniegs lielāko publikas daļu. Par publicitāti es citās valstīs neesmu skatījies, bet vispār valsts platformas visdrīzāk ir ar to atturīgas. Latvija.lv, kur balsojumi ir par referendumu ierosināšanu, praktiski tās nereklamē nemaz. To dara tikai paši cilvēki. Mums ir līdzīgi – mēs to mājasdarbu atstājam autoriem. Tomēr, ja ir trešo pušu publikācijas, piemēram, medijos, tad mēs tās pārpublicējam iniciatīvu. Un liekam arī sociālajos tīklos, ka – hei, šis ir sakustējies! Latvijā mēs esam nosacīti arī reklamēšanas aktivitātē. Es biju pamanījis, ka no ManaBalss puses ir pretimnākšana. Tādā ziņā jūs esat augstāk par Latvija.lv, kas pieņem iniciatīvas un tālāk neko nedara. Redzēju, ka jūs arī iniciatīvu jaunumus publicējat, un cilvēki var sekot līdzi. Tādā ziņā jūs esat soli priekšā monolītām platformām, kas īsti neiesaistās un tikai savāc parakstus. No jums es esmu redzējis pretimnākšanu arī pašiem iniciatīvu izveidotājiem. Tas ir vērā ņemami. Ja mēs nonāktu pie līdzsvara, ka to darītu arī valsts platforma – vai Jūs izvēlētos to vai NVO vadītu? Godīgi sakot, es tad neredzu atšķirību. Man nav viedokļa. Galvenais – lai ir uz mērķi vērsta. Jā, tas ir svarīgākais. Seko ManaBalss.lv ziņām! Šeit turpmāk būs arī divas citas intervijas šai publikāciju sērijā. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Iniciatīvai pa pēdām: Iniciatīvas nogludina starppartiju greizsirdību22. Aug (2024)
Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par padomju okupācijas simbolu demontāžu Latvijā. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Rīgas domes (RD) 20. jūlija ārkārtas sēdē deputāti atbalstīja ieceri demontēt vēl divus galvaspilsētā esošus padomju režīmu slavinošus objektus, no kuriem viens atrodas Mežaparkā, bet otrs – Jaunciemā, ziņo Delfi. Tas sasaucas ar 20. maijā RD nosūtīto kolektīvo iesniegumu "PSRS armiju slavinoša obeliska demontāža" par pieminekli Ķīšezera krastā. Domes priekšsēdētāja birojs ManaBalss.lv komentē, ka diskusijās pirms lēmuma atsauces uz šo kolektīvo iesniegumu nav bijis. "Tā bija Nacionālās apvienības iniciatīva; viņi jau sen tos pieminekļus gribēja novākt," mums komentēja RD mēra birojā. Tāpat tiek norādīts, ka šie pieminekļi ir demontējami arī saskaņā ar Saeimā pieņemto un šai ziņā aptverošo likumu. Pēc šīs konsultācijas ar RD un iniciatīvas autoru mēs secinām, ka iniciatīvas prasība ir izpildīta neatkarīgi no pašas iniciatīvas. Jānorāda, ka kolektīvo iesniegumu statuss pašvaldībās aizvien nav juridiski atrunāts. Tāpēc arī 3000 parakstīts iesniegums ar stingro autorizāciju un drošiem, viegli analizējamies parakstiem (proti, ka parakstītāji tiešām ir reālas, iedzīvotāju reģistrā iekļautas personas un, piemēram, ir pierakstītas attiecīgajā pašvaldībā) pašlaik pašvaldībām juridiski nav ne ar ko saistošāks par vienas personas iesniegumu uz burtnīcas lapas. Atzinīgi ir gan arī jānorāda, ka RD vēl šogad tomēr ņēma vērā un atbalstīja kolektīvo iesniegumu "Izveidot fotoizstādi Uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā". Izstāde tika atklāta 2. maijā ar atsauci uz šo iniciatīvu, kuru ir parakstījuši vairāk par 5000 iedzīvotāju. Lai vai kā, bet 20. jūlijā RD sēdē, kopumā 39 deputātiem balsojot "par" un astoņiem "pret", dome lēmusi uzdot Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu objektu "Obelisks 374. strēlnieku divīzijai, kas sāka Rīgas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" un "Piemiņas zīme – akmens Sarkanās armijas uzbrukuma vietā Ķīšezera krastā" demontāžu ne vēlāk kā līdz 15. novembrim, raksta Delfi. Kā sēdē norādīja deputāts Dainis Locis (NA/LRA), šie objekti ir iekļauti Ministru kabinetā iesniegtajā sarakstā ar 69 darba grupas noteiktiem objektiem, kuri būtu demontējami, jo tajos saskatāma totalitāro režīmu slavināšana. Locis arī sacīja, ka šiem objektiem nepiemīt nekādas mākslinieciskās vērtības. Viņaprāt, šajā jautājumā būtiska ir ne tikai juridiskā puse, proti, Saeimai radot likumu, kas dod konkrētu termiņu, kura laikā ir jādemontē konkrēti objekti, bet arī morālā. "Mēs saprotam, ka ir bijis diezgan dīvaini. Vienas okupācijas varas nomaiņa ar otru okupācijas varu, šai varai visā Latvijas teritorijā izkaisot savus simbolizējošos pieminekļus, bet pa visiem šiem Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem mēs neesam spējuši tam pieķerties," izteicās politiķis. Kaismīgi pret šo objektu demontāžu sēdē iestājās opozīcijas deputāti, kuri dažbrīd uzstājās arī ar emocionālām runām. Opozīcijas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) šo priekšlikumu nodēvēja par "ideoloģijas jautājumu, kas ir uzspiests no Saeimas". Savukārt viņa frakcijas biedrs Vladimirs Buzajevs (LKS) pauda, ka "Ādolfs Hitlers, kurš atrodas ellē", būtu gandarīts redzēt šādu lēmuma projektu tiekam atbalstītu. Savā runā deputāts arī vairākkārt atsaucās uz "Arāja komandas gēniem", kuri it kā piemītot šīs ieceres autoriem, kā arī izteicās, ka nevēlas, lai viņa bērni "dzīvotu pie kaimiņiem, kuriem palikuši tikai Arāja komandas gēni". Politiķis arī aicināja šos objektus pārvietot uz Biķernieku mežu, kur atrodas Otrā pasaules kara apbedījumi. Tas gan varētu nozīmēt, ka šos objektus pēc pārvietošanas vairs nevarētu demontēt, jo tie atrastos uz apbedījuma vai kapa vietām. Tāpat viņš izteicās, ka "Latvijas valdības melīgā propaganda ļoti vāji iedarbojas uz Latvijas krievu iedzīvotājiem". Deputāts Jakovs Pliners, kurš nesen pametis partiju Latvijas Krievu savienība, bet aizvien palicis attiecīgajā domes frakcijā, sēdē prognozēja iespējamo vēstures gaitu, ja nacistiskā Vācija nebūtu cietusi sakāvi Otrajā pasaules karā, cita starpā norādot, ka Latvijas Valsts prezidents Egils Levits tādā gadījumā "nemaz nebūtu piedzimis". Līdz ar domes lēmumu Pilsētas attīstības departamentam, Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai uzdots sniegt Rīgas pieminekļu aģentūra nepieciešamo atbalstu demontāžas izpildes nodrošināšanai. Par demontāžas sākšanu Rīgas pieminekļu aģentūrai būs jāinformē arī Latvijas Okupācijas muzejs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Domē skaidro, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības okupētajās valstīs, tostarp Latvijā, tika uzstādīti pieminekļi par godu Padomju armijas karavīriem kā atbrīvotājiem no vācu fašisma. Tika glorificēta Padomju Savienība un tās militāro spēku izšķirošā loma karā, tāpat tika pausta vēsts par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs. Kā norādīja Locis, Latvijā šobrīd ir ap 600 šādu objektu, tostarp apbedījumi un piemiņas vietas. No tiem 30 ir Rīgā, taču to vidū pārsvarā ir kapuvietas un apbedījumi, kurus, saskaņā ar Saeimas radīto likumu, nav paredzēts demontēt. Rīgā arī tika uzstādīti pieminekļi, lai iezīmētu vietas, no kurām Sarkanās armijas karavīri 1944. gada 13. oktobrī veica Rīgas centra ieņemšanu, pasludinot šo datumu par pilsētas "atbrīvošanas" dienu. Latvijai un latviešu tautai šī "atbrīvošana" izvērtās gadu desmitiem ilgā okupācijā un represijās. Izsakoties par padomju režīma noteikto "atbrīvošanas" dienu, Locis sēdē sacīja, ka, pretrunā vēstures faktiem, iepriekš nepatiesi uzskatīts, ka "šajā dienā tika veiktas lielas kaujas par Rīgu, taču šobrīd pierādās, ka tas īsti tā nav noticis", jo nacistiskās Vācijas karaspēks Rīgu bija jau teju pametis, tajā ienākot Sarkanajai armijai. "Nekāda atbrīvošana īsti nav bijusi. Es esmu iepazinies ar tā laika liecinieku vēstījumiem un vēsturnieku atziņām. Tātad, 13. oktobrī jau pulksten vienos naktī vācu karaspēks jau bija atstājis Daugavas labo krastu, tur vairs neatradās, bija uzspridzinājis tiltu un atkāpies uz Pārdaugavu. Padomju armija, kas ieradās pie Ķīšezera, šķērsoja šo ezeru (..). Nesastopot nekādu pretestību, viņi pārcēlās aptuveni Zoodārza, Mežaparka rajonā," skaidroja Locis, piebilstot, ka tobrīd nenotika nekādas lielas kaujas par Rīgas "atbrīvošanu". Domes ieskatā, šādi pieminekļi nav tikai bezpersoniskas un neitrālas vēstures liecības – to uzturēšana pauž vēstījumu, ka notikumi un personas, kas tajos iemūžināti, ir pelnījuši sabiedrības uzmanību un atzinību. Jau ziņots, ka padomju režīmu slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15. novembrim, lēmusi Saeima. Avots: Delfi; ManaBalss _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Demontēs arī iniciatīvā norādīto okupantu pieminekli21. Jul (2022)
Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par nepieciešamo politiku pret Krievijas agresiju dažādās tās izpausmēs. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Latvijas Krievu savienība (LKS) ir savākusi 10 000 parakstus pret okupantu pieminekļu nojaukšanu, un šī petīcija tiks iesniegta Eiropas Parlamentā, ziņo portāls "Jauns". Jau aptuveni kopš brīža, kad Saeima un Rīgas dome (RD) deva zaļo gaismu PSRS režīma uzstādīto pieminekļu demontāžai, pret šādu ieceri cītīgi darbojusies pretrunīgi vērtētās un skandalozās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas partija. Nu viņa devusies uz Briseli, lai attiecīgajā komisijā iesniegtu savāktos 10 000 parakstus. Parakstu vākšanu LKS uzsāka teju vienlaikus ar attiecīgo lēmumu pieņemšanu Saeimā un RD. Katrā no LKS rīkotajiem publiskajiem pasākumiem apmeklētāji tika aicināti parakstīt petīciju pret ieceri nojaukt PSRS ēras pieminekļus un ne mazāk jaudīga aģitācija tika izvērsta arī sociālajos tīklos. Tam visam par katalizatoru, protams, kalpoja šī gada 9. un 10. maija notikumi pie, iespējams, slavenākā sarkanarmiešu pieminekļa Baltijā – tā dēvētā "uzvaras pieminekļa" Rīgā, Pārdaugavā. Par to, ka iesniegšanai EP nepieciešamos 10 000 parakstus partijas aktīvistiem izdevies savākt, savos sociālajos tīklos ziņo LKS biedrs, Jelgavas novada domes deputāts Andrejs Pagors. "Šodien uz Briseli dodas vairāk nekā 10 000 parakstu, kurus esam savākuši EP, lai aicinātu Eiropas iestādes iejaukties Latvijas situācijā un apturēt vērienīgo rusofobijas kampaņu un pieminekļu graušanu. [...] Šonedēļ mūsu deputāte Tatjana Ždanoka nodos komitejai mapi ar parakstiem. Sirsnīgi pateicamies visiem, kas parakstīja petīciju un palīdzēja mums vākt! Kopā mums izdosies!" savā "Telegram" kontā raksta A. Pagors. Pagors: "Ukrainas padošanās izbeigtu karu" Ir vērts atcerēties, ka LKS Latvijā jau izsenis tiek uztverta kā valstij nelojālu aktīvistu kopa, kas noformējusies partijas veidolā. Vairāk nekā 10’000 parakstu vietnē Manabalss.lv jau pirms kāda laika tika savākti arī par pašas LKS slēgšanu. Par to tagad būs jādiskutē Saeimā. Šāda iniciatīva šā gada 11. maijā izvērsta, reaģējot uz partijas un tās biedru aktivitātēm jau pieminētajos datumos – 9. un 10. maijā, kad, faktiski dažādu aktīvistu iedrošināti, ļaudis Uzvaras parkā atkārtoti neatļauti pulcējās, lai svinētu tā dēvēto "uzvaras dienu", kā arī reaģējot uz LKS publiskajām izpausmēm pēc 24. februāra, kad Krievija uzsāka agresīvo iebrukumu Ukrainā. Šeit vēlreiz jāatgādina jau minētā A. Pagora izteicieni īsi pēc kara sākuma. Tie parādījušies diskusijā "Facebook", kur tika apspriests viņa partijas biedrenes Tatjanas Ždanokas skandalozais balsojums. Kā zināms, Ždanoka bija viena no retajiem EP deputātiem, kuri iestājās pret rezolūciju – piemērot stingrākas sankcijas Krievijai, šādā veidā – ar Krievijai tīkamu rīcību – EP pārstāvot arī Latviju. Diskusijas komentāru sadaļā A. Pagors atbildēja uz kāda komentētāja jautājumu krievu valodā: "Valstij nav tiesību aizsargāties no agresora? Varbūt jāaizliedz arī Krievijai apbruņoties? Jeb varbūt LKS uzskata, ka Ukrainai būtu jāpadodas?" A. Pagora atbilde krievu valodā bija sekojoša: "Padošanās – tā būtu kara izbeigšana, tas, ko visi vēlas – IR KARA IZBEIGŠANA." Pēc kāda laika šī atbilde gan no diskusijas bija pazudusi, taču ir saglabājušies tās ekrānuzņēmumi. Ždanoka pieķerta, bezkaunīgi melojot no EP tribīnes Konkrēti par pieminekļu jautājumu visnotaļ EP deputāta necienīgi izpildījusies arī pati T. Ždanoka. Jauns.lv jau pirms kāda laika ziņoja, ka deputāte bezkaunīgi meloja, uzstājoties ar runu no EP tribīnes. "[...] ar nožēlu paziņoju, ka manā valstī šobrīd tiek izvērsta apjomīga propagandas kampaņa, kuras mērķis ir aģitēt par Otrā pasaules kara karavīriem veltīto memoriālo vietu un kapu vietu iznīcināšanu," uzrunu angļu valodā par pieminekļu jautājumu iesāka T. Ždanoka. Latvijas varasiestādes ir atkārtoti skaidrojušas, ka minētie plāni neparedz aizskart apbedījumu vietas. Tas liek domāt, ka – vai nu krievu tiesību aizstāve T. Ždanoka apzināti melo no EP tribīnes, vai arī nepārzina pašus pamatus jautājumā, kurš, kā viņa pati uzstāj, viņai tik ļoti rūp. Šajā īsajā stāstā ir vēl kāda nianse. Proti, aplūkojot T. Ždanokas profilu EP tīmekļa vietnē, itin viegli ir uziet konkrētās 18. maija uzrunas pierakstīto versiju. Tā tur publicēta angļu valodā, taču ar visai amizantām izmaiņām, kuras grūti nepamanīt. Proti – lai arī videoieraksts liecina, ka T. Ždanoka apgalvojusi, ka Latvijā tiek aicināts "iznīcināt kapa vietas", pierakstītajā uzrunas versijā vārdi "burial places" (kapu vietas), aizstāti ar vārdiem "beautiful places" (skaistas vietas). Avots: portāls "Jauns" _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Latvijas Krievu savienība par "okupekļa" nojaukšanas plānu sūdzas Briselē12. Jul (2022)
Sveiks! Tu saņem šo ziņu, jo esi parakstījis/-usi kādu no iniciatīvām par vēršanos pret prokremlisko naratīvu visa veida izpausmēm un to izplatītājiem. Ja esi parakstījis vairākas tematiski līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Partijām savā darbībā būs aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstītais priekšlikums Politisko partiju likumā, ziņo LETA. Tas sasaucas ar ManaBalss.lv autora iniciatīvu "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības", kurai pašlaik tiek vākti papildus paraksti pirms tās iesniegšanas Saeimā. Vienlaikus saistībā ar tematiski radniecīgu iniciatīvu "Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu" ir jānorāda, ka Igaunijā kārtējais prokremliskais provokators ir izraidīts no valsts. Politisko partiju likuma grozījumu sākotnējo versiju iesniedza Nacionālās apvienības deputāti Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava un Janīna Kursīte-Pakule. Likumprojekts ir uzlabots, atbalstot Saeimas Nacionālās drošības komisijas, Tieslietu ministrijas un deputāta Māra Možvillo (PCL) priekšlikumus, raksta LETA. Partijām savā darbībā būs aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Tāpat partijām būs aizliegts sniegt atbalstu, lai palīdzētu graut vai apdraudēt demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Partijām būs aizliegts sniegt arī informatīvu (propagandas) atbalstu personām vai valstīm minēto darbību veikšanai. Ja valsts drošības iestāde konstatēs pazīmes, kas liecina par kādu no minētajiem pārkāpumu vai partijas iespējamo prettiesisko darbību, kas vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, valsts drošības iestāde vai prokuratūra brīdinās partiju par nepieļaujamību veikt šādas darbības. Atbilstīgi konstatētā pārkāpuma būtībai iestāde, kura konstatējusi pārkāpumu, noteiks termiņu pārkāpuma novēršanai, kas ir ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem, vai uzdos normatīvajiem aktiem neatbilstīgo rīcību pārtraukt nekavējoties. Ja partijas darbība būs pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tā apdraudēs valsts vai sabiedrisko drošību vai būs pretrunā ar kādu no minētajiem aizliegumiem, tad partijas darbību varēs izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Likumā tiks noteikts, ka partiju darbību uzraudzīs un kontrolēs arī prokurors un valsts drošības iestādes. Daļa no minētajiem grozījumiem jau pašlaik ir noteikta likumā. Komisijas sēdē netieši izskanēja minējums, ka varētu būt sācies "process" attiecībā uz Latvijas Krievu savienības darbību. Netika gan precizēts, vai runa ir par virzību uz LKS darbības pārtraukšanu vai ko citu, ziņo LETA. Līdztekus šai Latvijas ziņai sabiedriskā raidorganizācija ERR raksta par Iekšējās drošības dienesta (KAPO) veikto kāda Igaunijas iedzīvotāja izraidīšanu no valsts ar pamatojumu, ka šī persona ir drauds Igaunijas drošībai. Izraidītais vīrietis ir Afganistānas kara (1979–1989) veterānu Dienvidigaunijas nodaļas kādreizējais vadītājs un Tartu Krievijas pilsoņu biedrības aktīvists. KAPO savā Twitter lapā komentē, ka izraidīšanai ir ar nodomu izvēlēts 14. jūnijs – deportāciju uz Sibīriju 81. gadadiena. "1941. gads vairs nav tikai vēsture," angļu valodā raksta KAPO, "jo ir cilvēki, kas cīnās, lai tas atkārtotos. Šodien kopā ar policiju un robežsargiem mēs izraidījām Kremļa provokatoru", tālāk teikts ierakstā, un seko izraidītā vīrieša vārds. "Mēs cīnīsimies pretī," savu vēstījumu noslēdz Iekšējās drošības dienests. Cits prokremlisks provokators no Igaunijas ir jau izraidīts maijā. Jānorāda, ka nule kā izraidītajam bija Krievijas pilsonība, un Igaunijā viņš dzīvoja ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas tagad ir atcelta. Avots: LETA; ERR _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Saeima plāno aizliegt partijām vērsties pret Latviju un citām demokrātiskām valstīm17. Jun (2022)
Ja esi parakstījis līdzīgas ManaBalss.lv iniciatīvas par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa tēmām, tad Tu šo ziņu e-pastā vari saņemt vairākkārt. Atvainojamies par sagādāto neērtību un lūdzam Tavu sapratni – šī nav "nospamošana", bet gan mēģinājums turēt Tevi lietas kursā par Tevis parakstītās iniciatīvas tēmu. Lai novērstu šādu ziņu dublēšanos vienam adresātam, ir nepieciešams programmēšanas darbs, ko pašlaik nevaram atļauties. Solām pie pirmās iespējas to paveikt. Rīgas dome piektdien, 13. maijā, ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā, ziņo TVNET. Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu". Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai. Par balsoja 39 deputāti, pret – 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies. Rīgas domes vadība uzsver – lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta. Tas panākams, atzīstot pieminekli par nacionālo interešu objektu vai ar likumu nosakot, ka būvniecības ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību. Ar speciālo likumu ir iespējams samazināt būvniecības ieceres izskatīšanas termiņu, uzsver domes vadība. Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukraina. Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985.gadam. Savulaik piemineklis tika bojāts spridzināšanā. 1997.gada organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem. Avots: TVNET _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Rīgas dome nolemj demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā13. May (2022)
Pirms Saeimas balsojuma par grozījumiem likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem", Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) no parlamenta tribīnes pateicās personīgi ManaBalss.lv iniciatīvas autoram Uģim Polim. Šis ir unikāls gadījums, kad pilsoniskās iniciatīvas virzītājam personīgi izrāda tādu atzinību. 2017. gada septembrī izveidoto iniciatīvu tās autors Saeimā iesniedza 2019. gada martā. Gan publiski, gan "aizkulisēs" šajos četrarpus gados autors kopā ar ManaBalss.lv komandu Saeimā savu prasību ir aktualizējis vairākkārt un noturīgi prasījis tās izskatīšanu līdz noteiktam lēmumam. Ceturtdien, 12. maijā, galīgajā lasījumā Saeima pieņēma jau Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai, raksta ziņu portāls "Jauns". "Par" nobalsoja 68 deputāti, bet "pret" 18. Trīs deputāti nenobalsoja vispār. Balsojums tika uzņemts ar aplausiem, bet pēc tam nolasīts visu deputātu balsojums. Likumā noteikts, ka tiek apturēta "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību. 13. pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā. 13. panta darbība tiks apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) iepriekš akcentēja, ka pēc šī lēmuma pieņemšanu "okupācijas stabu varēs gāzt". Reizē TV3 Kols pauda viedokli, ka paralēli nacionālā līmenī vajadzētu pieņemt likumu, kas paredzētu padomju piemiņas objektu aizvākšanu, nosakot termiņus un nepieciešamības gadījumā paredzot arī valsts finansējuma pieejamību novākšanai. Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādījis, ka Saeimā vēl vajadzēs pieņemt īpašu likumu, lai šo pieminekli varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. Politiķis arī apliecinājis, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai. Kā ziņots, koalīcija vienojusies par atbalstu likuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts atcelt juridiskos šķēršļus Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšanai. To iepriekš pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), NA priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars, A/P Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). "Minētais risinājums ir juridiski korekts. Tas gan nodrošina Latviju, lai tā turpinātu rīkoties atbilstoši tiesiskai valstij un mūsu kā tiesiskas valsts un starptautisko tiesību subjekta saistībām, vienlaikus tas arī atbilst Latvijas šī brīža politiskajai situācijai un mūsu politiskajam pienākumam atbalstīt Ukrainu, un mūsu sabiedrības vienotai reakcijai pret Krievijas īstenoto agresiju," pauda J. Pūce. R. Dzintars norādīja, ka šī līguma spēku var atcelt tikai parlaments, ņemot vērā, ka tas iepriekš līgumu ratificējis. "Tas nozīmē ļoti būtiskas iespējas tālāk rīkoties pašvaldībām, tai skaitā Rīgas domei attiecībā uz to objektu, kuru ļoti pamatoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju šodien sauc par okupācijas simbolu, par okupācijas pieminekli un par kauna traipu attiecībā pret politiski represētiem cilvēkiem, kas no šī padomju okupācijas režīma savulaik ir cietuši," sacīja NA līderis. T. Linkaits pozitīvi novērtēja, ka cits dokuments – JKP iesniegtais lēmumprojekts par šo pašu jautājumu – ir devis paātrinājumu, lai Saeima lemtu par okupācijas pieminekļa, gan citu līdzīgu objektu novākšanu no publiskās telpas. Svarīgi, ka arī pašvaldību līmenī ir izpratne par to, kā ātri un juridiski precīzi to paveikt, uzsvēra politiķis. K. Kariņš atgādināja, ka jau iepriekš norādījis, ka nospiedošs sabiedrības vairākums ir pret šādu okupāciju slavinošo pieminekļu pastāvēšanu. "Nav jautājums "Vai?", ir tikai jautājums, "Kad un kā?"," akcentēja valdības vadītājs. Jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa demontāžas iespēju ir aktualizējies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Marta sākumā ar vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai iniciatīvas par Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā autors aicināja atjaunot tās izskatīšanas procesu un paātrināt galējā lēmuma pieņemšanu. Pēc balsojuma 12. maijā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) klātesošajiem demonstrēja Ukrainas parlamenta – Verhovnas Radas – vicespīkeres Olenas Kondratjukas Saeimai dāvāto Ukrainas pasta pastmarku ar Čūskas salas aizstāvju slaveno atbildi Krievijas kara kuģa izteiktajam ultimātam. Pieklājīgi pārfrazējot, tā ir – "Ej ellē!", un, pēc I. Mūrnieces vārdiem, Saeima ar attiecīgo balsojumu ir vienā garā ar Ukrainas patriotiem pret Krievijas agresiju jebkādās tās izpausmēs. Avots: ziņu portāls "Jauns"; LETA; ManaBalss.lv _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!Paldies autoram – no Saeimas tribīnes12. May (2022)
Bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, vēlas, lai tiktu demontēts piemineklis Uzvaras parkā jeb kā paši deputāti to dēvē – okupācijas stabs. Tā ziņo LSM. Biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka paziņojumā medijiem norāda, ka deputāti pieminekli uzskata par Krievijas simbolu, kas nes sevī naidu, sāpes, izmisumu un iznīcību. "Par to, ka jānojauc vispār, ir visi kluba biedri. Daži domā, ka jānojauc tad, kad Ukraina uzvarēs karā, daļa domā, ka tas mums jādara agrāk. Tas monstrs tiešām nes naidu, sāpes iznīcību," teikts paziņojumā. "Cilvēki ar paceltiem ieročiem... Ja cilvēks ir uzvarējis karā, tad viņš nepaceļ ieroci. Bet šeit viņi iet cīņā. Piemineklis pulcē ap sevi okupantu valodā domājošos, kuri neredz Latvijā savu piederību, izņemot to, ka izmanto mūsu valsti, izmanto mūsu darbu, bet sirdī un dvēselē ir ar to zemi, kas ir aiz robežas un tagad ļoti sāpīgi dara pāri ukraiņiem," raksta V. Čebotarenoka. "4. maija Deklarācijas kluba" biedri uzskata, ka piemineklis Latvijas iedzīvotāju mazākajai daļai, pārsvarā krievvalodīgajiem, simbolizē viņu piederību ar hegemoniju sirgstošai, svešai varai Latvijā. "Mēs uzskatām, ka šis svešķermenis pie pirmās iespējas ir jānovāc," sacīja kluba prezidente. Kluba biedri uzticas valdībai, kura ir informēta par Latvijas starptautiskajiem līgumiem, kas saistās ar pieminekli. Tomēr viņi uzskata, ka šie līgumi būtu skatāmi patlaban notiekošā kara Ukrainā kontekstā. "Mums kā valstij jāpieņem lēmums, lai nepaliekam vienīgie, kuriem šāds okupāciju, agresiju un "ruskij sovetskij mir" simbolizējošs rēgs saglabājas galvaspilsētas centrā," uzsver V. Čebotarenoka. Kluba biedri uzskata, ka referendums nav jārīko, jo "Latvijas sabiedrības lielākajai daļai šis okupācijas varas celtais monuments gadu desmitiem ir atgādinājis par sāpēm, pazemojumu un kaunu, ko ir nācies pārdzīvot un diemžēl ar to arvien sadzīvot". Deputāti paziņojumā norādīja, ka baidīties tagad vajag nevis no putinistu neapmierinātības un draudiem, bet gan par to, ka piemineklis apdraud gan mūsu brīvību, gan dzīvības. Deputāti arī atgādina, ka stabs un skulptūras nav būvēts par Maskavas naudu, bet "brīvprātīgiem ziedojumiem" – vajadzīgo summu atvilka no toreiz strādājošo algām. Jānorāda, ka iniciatīva "Uzvaras pieminekļa demontāža" ir aktualizēta Saeimā, un pēc Ārlietu komisijas sēdes marta beigās pašlaik tiek gaidīts Tieslietu ministrijas atzinums un vispusīga šā jautājuma juridiskā analīze. Tāpat norādām, ka Rīgas dome, atsaucoties citas iniciatīvas ierosinājumam, nākamās nedēļas sākumā pie attiecīgā pieminekļa plāno atklāt fotoizstādi par Ukrainas kara ikdienu. Avots: LSM; ManaBalss.lv _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Par "okupācijas staba" nojaukšanu iestājas arī bijušie Augstākās padomes deputāti27. Apr (2022)
Uzvaras pieminekļa Rīgā demontāža nav iespējama no starptautisko tiesību viedokļa, tomēr atstāt to pašreizējā veidā arī nav pieņemami. Tuvākajā laikā īstenojams risinājums būtu pastāvīgu informatīvo stendu uzstādīšana pie pieminekļa par Latvijas okupāciju un par šā pieminekļa vēsturisko kontekstu. Šādi ir secinājumi pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes 30. martā, kas tika sasaukta pēc iniciatīvas "Uzvaras pieminekļa demontāža" autora vēstules komisijai un pēdējā laikā sabiedrībā pieaugušās intereses par šo jautājumu. "Es kā pilsonis saprotu šā jautājuma emocionālo vērtējumu, tomēr Latvija iestājas par tiesisku starptautisko kārtību un pati to ievēro," teica uz sēdi uzaicinātais Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Lots. Viņš norādīja, ka ir svarīgi nošķirt savas un sabiedrības emocijas no tiesiskuma, kas ir Latvijas valsts un sabiedrības pamatos un mūsu kopējās interesēs. Gan A. Lots, gan komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) uzsvēra, ka Latvijas pienākums uzturēt un aizsargāt šo pieminekli, kas sēdē tika dēvēts plašā spektrā no dzelzsbetona konstrukcijas līdz okupācijas stabam, ir daļa no 1994. starptautiskā līguma par Krievijas armijas izvešanu. Šai no Krievijas puses tālredzīgi un juridiski gudri veidotajā līgumā ir četras nesaraujamas daļas un, piemēram, daļu par Krievijas bijušo militārpersonu sociālo aizsardzību Latvijā aizvien un ik gadu uzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācija – viens no šā līguma starptautiskajiem garantiem. Ja Latvija vienpusēji mainītu savu attieksmi pret šo līgumu, tas varētu apšaubīt Latvijas apņēmību ievērot starptautiskos līgumus vispār, un tas būtu pilnīgi pretēji Latvijas drošības stratēģijai un ārpolitikas loģikai. Tāpēc sēdes dalībnieki secināja, ka arguments par Krieviju, kas sevišķi līdz ar karu Ukrainā acīmredzami neievēro starptautiskos līgumus, nav derīgs, lai Latvija šajā starptautiskajā līgumā vienpusēji rīkotos no savas puses, un tas būtu pret valsts interesēm. Tāpat klātesošie saņēma skaidrojumu, ka Uzvaras pieminekļa aizsardzība ir specifiski atrunāta Latvijas un Krievijas vairākkārtējā komunikācijā, apmainoties ar diplomātiskajām notām, sevišķi pēc 1997. gadā notikušā mēģinājuma pieminekli spridzināt. Un Vīnes konvencija šādas skaidrojošas notas traktē kā starptautisko līgumu neatņemamu sastāvdaļu. Tā kā vienpusēja šā līguma daļu denonsēšana nav iespējama, savukārt Krievijas piekrišana to grozīt pat ilgtermiņā tiek vērtēta kā nereāla, sēdē tika izskatīti vairāki varianti, ko Latvija tomēr var darīt. Attiecīgs ir arī komisijas lēmums, kas tika pieņemts vienprātīgi. Proti, komisija vienojās, ka Rīgas dome tiks aicināta pieminekļa tuvumā uzlikt informatīvās plāksnes par tā vēsturisko kontekstu, pārliecināties par to, ka monumenta tehniskais stāvoklis neapdraud cilvēkus, kā arī mainīt pieminekļa padomju laika nosaukumu. Jānorāda, ka pieminekļa nosaukums nav viennozīmīgi skaidrs un netiek konsekventi lietots pat apspriestajā līgumā starp Latviju un Krieviju un ar to saistītajā diplomātiskajā komunikācijā. Tā nosaukums arī nav šā līguma priekšmets, tāpēc Latvijas pusei šai sakarā ir rīcības brīvība. Tāpat komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums par demontāžas iespēju ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš ir nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi. Domājams, ka tas notiks jau pēc TM atbildes saņemšanas. Par turpmāko ziņosim! Tāpat jānorāda, ka pēc iniciatīvas "Izveidot fotoizstādi uzvaras parkā par Krievijas veiktā kara postījumiem Ukrainā" iesniegšanas Rīgas domē šāda izstāde par Ukrainas kara ikdienu tiks izveidota jau aprīļa beigās. Avots: ManaBalss.lv; LETA; portāls "Jauns" _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!Nošķirt emocijas un tiesiskumu30. Mar (2022)
Ar vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai iniciatīvas par Uzvaras pieminekļa demontāžu Rīgā autors aicina atjaunot tās izskatīšanas procesu un paātrināt galējā lēmuma pieņemšanu. 2019. gadā gandrīz 11’000 pilsoņu parakstītā iniciatīva "Uzvaras pieminekļa demontāža" tika iesniegta Saeimā. Kopš Krievijas agresijas sākšanās Ukrainā iniciatīvas atbalstītāju skaits ir ievērojami pieaudzis, liecinot par sabiedrības turpinošo interesi šai jautājumā. Ilgstoši šī pašlaik jo īpaši aktuālā un emocionāli sāpīgā jautājuma izskatīšana un virzība ir bijusi neskaidra, vēstulē norāda autors. "Šķietami iniciatīva ir iesprūdusi Saeimas kabinetu atvilktnēs. Tāpēc tieši šobrīd, pamatojoties uz sabiedrības rezonansi attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un kopējo sabiedrības nostāju attiecībā pret šo pieminekli, vēlos vēlreiz aktualizēt šo iniciatīvu." Tālāk vēstulē ir teksts sekojošais: Krievijas Federācija ir rupji pārkāpusi starptautiskās tiesību normas attiecībā pret Ukrainu un ukraiņu tautas tiesībām uz savu suverēnu valsti un mieru savā zemē. Kā starptautiskā sabiedrība, tā arī Latvijas tauta asi nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un tur uzsākto karadarbību. Vērojot sabiedrības reakciju uz notikumiem Ukrainā, esmu pamanījis īpaši pastiprinātu Latvijas iedzīvotāju interesi par tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa" demontāžas iniciatīvu un šā jautājuma risināšanu, tā paužot savu attieksmi pret Krievijas agresīvo ārpolitiku pret Ukrainu un arīdzan Latviju un citām valstīm. Ir būtiski arī pieminēt, ka šis piemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem, bet gan politiska pulcēšanās vieta 9. maijā, kas tiek sponsorēts no Kremļa puses un mūsdienās izmantota Vladimira Putina politiskajām interesēm un propagandai. Par kolektīvo iesniegumu iepriekš tika diskutēts vairākās Saeimas komisiju sēdēs, kurās personīgi piedalījos arī es. Konkrēti pēc pēdējās Ārlietu komisijas sēdes saistībā ar minēto iniciatīvu es guvu iespaidu, ka vislielākās pretenzijas pret šā pieminekļa demontāžu ir Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Kā galvenais arguments tika minēts fakts, ka piemineklis nav demontējams, jo to aizsargā ļoti diskutablais, plaši un subjektīvi interpretējamais starp Latviju un Krieviju noslēgtais starpvalstu līgums. Ņemot vērā pašreizējos notikumus Ukrainā, kā arī to, ka Krievijas Federācija pati regulāri klaji ignorē un pārkāpj dažādus starpvalstu līgumus, uzskatu, ka Krievija jau sen sevi pasaules acīs ir pierādījusi kā neuzticamu, citu valstu tiesību un brīvību pārkāpjošu valsti, kam jebkādas vienošanās ir saistošas tikai gadījumos, kad tās sakrīt ar Krievijas interesēm. Šādos apstākļos lūdzu Saeimas Ārlietu komisiju pārtraukt ignorēt Latvijas iedzīvotāju parakstus un vispārējo sabiedrības viedokli par komisijā iestrēgušo iniciatīvu "Uzvaras pieminekļa demontāža". Lūdzu aktualizēt ne tikai diskusijas par šo iniciatīvu, bet arī uzsākt reālu darbību šī pieminekļa likvidēšanai. Ar cieņu,
_______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Autors aktualizē "iestrēgušo" iniciatīvu03. Mar (2022)
Uģis Polis, iniciatīvas "Uzvaras pieminekļa demontāža" autors
Pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā ir jānovieto informatīvas plāksnes ar vēsturi skaidrojošiem tekstiem. Tā sarunā ar "Latvijas Avīzes" žurnālistu saka Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos Jurģis Klotiņš. Mūziķis un Rīgas domes deputāts (NA) J. Klotiņš intervijā cita starpā komentē arī šogad sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušo jautājumu par to, ko iesākt ar Uzvaras pieminekli Rīgā. Saeimā ir iesniegta ManaBalss platformā atbalstu guvusī iniciatīva par šā pieminekļa demontāžu, un tā izskatīšanai ir norota Ārlietu komisijai. Jau šā kolektīvā iesnieguma izskatīšanas sākumā Saeimas Mandātu komisijā izskanēja viedokļi, ka mazāk kontraversāli un ar paredzamu pozitīvu efektu būtu pieminekli nevis nojaukt, bet gan pie tā izvietot informatīvus materiālus, kas skaidro ar padomju okupāciju saistīto Latvijas vēsturi. "Kā padomnieks es ieteikšu mērķtiecīgi, saturiski pārdomātiem soļiem virzīties uz to, lai pārskatāmā, piemēram, gada, laikā tiktu uzstādītas paskaidrojošas plāksnes pie šā Pārdaugavas monumenta," intervijā saka J. Klotiņš. "Uz tām jāstāv rakstītam reālam situācijas skaidrojumam, ka iekaltie gadskaitļi 1941–1945 ir nepatiesi, un to vietā bija jābūt iekaltam latviešu tautai traģiskajam 1939. gada 23. augusta datumam. Iespējams, ka skaidrojošās plāksnes varētu veidot kā Okupācijas muzeja objektu – filiāli." "Kā domes deputāti esam vairākkārt rosinājuši uzstādīt plāksnes ar skaidrojošiem tekstiem ne tikai pie šī, bet arī citiem Rīgā joprojām esošiem padomju armiju slavinošiem pieminekļiem, taču tas nav guvis vairākuma atbalstu," turpina J. Klotiņš. "Domāju, ka paskaidrojošs uzraksts šādās vietās būtu arī valsts drošības lieta kā kontrpropaganda tai propagandai, kas uzsver 9. maija "atbrīvošanas" ideju, un tādā veidā Kremlis cenšas mobilizēt vietējo krievu kopienu savās interesēs." "Es dažreiz esmu bijis Priekules pusē, kur pēc Kurzemē notiekošajām kaujām atdusas tūkstošiem kritušo sarkanarmiešu – tur gan, tālu prom no TV kameru vērības, nez vai kāds aizbrauc, apkopj kopiņas 8. maijā." Avots: LA portāls; ManaBalss
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi par Latvijas vēsturi25. Jul (2019)
Ko iesākt ar Uzvaras pieminekli Rīgā? Kāds liktenis to sagaida nākotnē? Par to diskutēsim RīgaTV24 raidījumā "Mana Balss". Ieraksts notiks 27. jūnijā plkst. 19:00 TV24 studijā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, un ierakstu studijā var apmeklēt ikviens interesents! Šīs diskusijas dalībnieki:
Raidījums TV24 ēterā būs skatāms svētdien, 30. jūnijā, plkst. 20:00. Raidījums "Mana balss" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Mana balss" saturu atbild RīgaTV 24.Diskusija par Uzvaras pieminekli arī TV studijā26. Jun (2019)
- Aigars Bikše, tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors
- Jānis Ādamsons, 13. Saeimas deputāts (Saskaņa)
- Jānis Beķeris, Ārlietu ministrijas preses sekretārs
- Jānis Iesalnieks, 13. Saeimas deputāts (NA)
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien vienojās, ka iedzīvotāju iniciatīva par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu būtu jānodod izvērtēšanai parlamenta Ārlietu komisijā, raksta portāls TVNET. Vienlaikus Mandātu komisija noraidīja Latvijas Krievu savienības (LKS) līderes Tatjanas Ždanokas iesniegto iniciatīvu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību. Viens no šādiem pieminekļiem ir arī tā dēvētais Uzvaras piemineklis Rīgā. Deputāti šodien uzklausīja Ārlietu ministrijas pārstāvjus, kuri norādīja uz starpvalstu līgumiem, kas paredz arī šī pieminekļa aizsardzību. Uzklausot ĀM pārstāvjus, deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) mudināja iniciatīvu, kas paredz pieminekļa demontāžu, nodot Ārlietu komisijai, kur arī notiktu diskusijas par šiem jautājumiem. Savukārt parlamentārietis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka ir iespēja izvērtēt saistību pamatotību par šī pieminekļa aizsardzību. Dzintars arī pauda, ka, nododot šo jautājumu vērtēšanai Ārlietu komisijai, būtu svarīgi, lai parādās Mandātu komisijas attieksme. Tomēr Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji skaidroja, ka lēmumprojektā ir iekļaujama konkrēta rīcība, nevis viedoklis. Rezultātā komisija atbalstīja priekšlikumu nodot Ārlietu komisijai iedzīvotāju iniciatīvu par pieminekļa demontāžu. Gan iepriekšējā komisijas sēdē, gan šodien vairākkārt tika pausts, ka Uzvaras parkā varētu izvietot informatīvus materiālus saistībā ar PSRS okupāciju. Tāpat pausts ierosinājums šo pieminekli pārsaukt. Vēlāk komisija uzklausīja Ždanoku, kura pamatoja iniciatīvas iesniegšanu par pieminekļa aizsardzību. Kaimiņš vaicāja Ždanokai, vai Latvija bija okupēta no PSRS puses, uz ko Ždanoka atbildēja, ka tā bija inkorporācija. Pēc šī jautājuma Kaimiņš mudināja noraidīt šo iniciatīvu, savukārt deputāts Vitālijs Orlovs (S) rosināja arī šo jautājumu nodot Ārlietu komisijai. Komisijas vairākums atbalstīja Kaimiņa piedāvājumu par iniciatīvas noraidīšanu. Kā ziņots, iepriekš Mandātu komisijas deputāti pauda dažādus viedokļus par pieminekļa nākotni - parlamentāriešu vidū bija gan atbalsts tā demontāžai, gan noraidoši viedokļi par to, gan arī idejas par pieminekļa pārsaukšanu un okupācijas muzeja ierīkošanu. Avots: TVNETPar demontāžu spriedīs Ārlietu komisijā24. Apr (2019)
Ap un par Uzvaras pieminekli Rīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un pie Apmeklētāju un informācijas centra otrdien, 2. aprīlī, bija ievērojama ažiotāža. Tās fokusā – divas pretējas iniciatīvas: par pieminekļa demontāžu un par tā iekļaušanu aizsargājamu pieminekļu sarakstā. Komisijas sēdē iniciatīvas „Uzvaras pieminekļa demontāža” autors Uģis Polis piesauca ne vien daudzu Latvijas iedzīvotāju nepatiku pret pieminekli kā okupācijas un pārestību simbolu, bet arī Polijas piemēru, ka līdzīgu pieminekļu demontāžai starptautiski līgumi nav bijuši šķērslis. Līdzīgas PSRS laiku pieminekļu demontāžas ir notikušas arī Ukrainā. Arī Latvijā ir daži gadījumi, kad PSRS laika pieminekļi, ieskaitot 2. pasaules kara pieminekļus, ir tikuši demontēti pēc 1994. gada Latvijas un Krievijas starpvalstu līguma. Tā 1995. gadā notika ar Imanta Sudmaļa pieminekli Liepājā, 1997. gadā – ar pieminekli „Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” un 2016. gadā – ar pieminekli PSRS jūrniekiem Limbažos. Sēdē pārsvarā izskanēja viedokļi pret Uzvaras pieminekļa demontāžu. Artuss Kaimiņš (KPV LV) rosināja drīzāk to pārdēvēt par padomju okupācijas memoriālu, tomēr nekādā gadījumā ne spridzināt vai demontēt. Deputāts uzsvēra, ka viņa paša ģimenē ir cietušie no padomju represijām, tomēr pret vēsturi un tās simboliem ir jāattiecas uzmanīgi, un pieminekļa uzspridzināšana, kas bija viens no iniciatīvas autora ieteiktajiem variantiem, paredzami izraisītu asu Krievijas reakciju – neatkarīgi no tā, kā tiek traktēts 1994. gada līgums. Deputāts arī pieļāva, ka pieminekļa pārdēvēšana par padomju okupācijas memoriālu morāli apgrūtinātu pie tā notiekošās ikgadējās 9. maija svinības ar neiztrūkstošo alkohola klātbūtni, kas ir papildus nepatikas iemesls pret pašu pieminekli daudziem iedzīvotājiem. Pēc diskusijām komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summēja, ka iniciatīvas izskatīšanas un tālākās virzības „ceļam ir jābūt civilizētam”. Tika nolemts uz nākamo komisijas sēdi par Uzvaras pieminekļa demontāžas kolektīvo iesniegumu – ar kādu ieteikumu un kurai Saeimas komisijai to tālāk virzīt - aicināt Ārlietu ministriju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas domes Pieminekļu padomi, Okupācijas muzeju un Latvijas Politiski represēto apvienību. No Saskaņas frakcijas deputātiem izskanēja priekšlikums aicināt arī 2. pasaules kara veterānu pārstāvi, tomēr komisija pret iespēju saaicināt pārstāvjus gluži no visām iespējamajām tranšejām bija noraidoša. Tūdaļ pēc attiecīgās iniciatīvas izskatīšanas komisijā turpat netālu Informācijas centrā otrdien, 2. aprīlī, tika iesniegta Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas iniciētais kolektīvais iesniegums „Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību”. Tajā tiek prasīts izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālo būvju aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma apkarotājiem saglabāšanu. Autore žurnālistiem pirms priekšlikuma iesniegšanas neslēpa, ka tieši savāktais atbalsts iniciatīvai ‘Uzvaras pieminekļa demontāža” ir viņu mudinājis uz būtībā pretējas iniciatīvas ierosināšanu. Jānorāda, ka T. Ždanokas ierosinājums likumā noteikto desmit tūkstošu parakstītāju atbalstu savāca trijās dienās, un iesniegšanas Saeimā brīdī tā atbalstītāju skaits pārsniedza 20 tūkstošus. Pretējā iniciatīva, kuru pagaidām izskata Mandātu komisija, kopš 2017. gada septembra ir savākusi virs 11 tūkstošiem atbalstītāju. Uz klātesošo mediju jautājumu par viņas attieksmi pret ieteikumu Uzvaras pieminekli pārdēvēt T. Ždanoka atbildēja noliedzoši. Pēc ManaBalss novērojumiem Mandātu komisijas vispārējā attieksme drīzāk bija par labu šādam risinājumam. Blakus tam tika ieteikts Pieminekli papildināt ar informatīviem materiāliem par padomju okupāciju, un Andris Skride (A/P!) ieteica pieminekļa kompleksa pazemes telpās izveidot tematisku interaktīvu ekspozīciju, kas cita starpā būtu arī jauns un par Latvijas vēsturi informējošs tūrisma objekts. Avots: ManaBalss.lvDrīzāk pārdēvēt, ne demontēt02. Apr (2019)
Memoriāls Latvijas starptautiskajā līgumā ar Krieviju nav definēts, un gan Latvijas, gan citi starptautiskie precedenti Uzvaras pieminekļa gadījumā atstāj vietu interpretācijai. Tā partiju apvienības mājaslapā situāciju ap Saeimā virzīto kolektīvo iesniegumu „Uzvaras pieminekļa demontāža” raksturo deputāts Edvīns Šnore (NA). Intervijā Marlēnai Pirvicai par Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu, kurā cita starpā ir pants, kas paredz pušu savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu, E. Šnore komentē Ārlietu ministrijas iepriekšējos argumentus, uz kuru pamata līdzīga iniciatīva Saeimā jau ir tikusi noraidīta. „Ārlietu ministrija saka, ka Uzvaras pieminekli nevar nojaukt, jo to sargā 1994. gada Latvijas-Krievijas līgums. ĀM atsaucas uz 1994. gadā noslēgto Latvijas un Krievijas Valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību,” saka deputāts. „Tur ir 13. pants, kas satur šādu tekstu: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu.” 1994. gada līguma tekstā nekur nav minēts nedz Pārdaugavas Uzvaras piemineklis, nedz arī paskaidrots, kas tiek saprasts ar vārdiem “memoriālās būves”. Šādā situācijā saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu līgumslēdzējas puses, lai izprastu Vienošanās teksta jēgu, tiesīgas izmantot jebkuras savstarpējas vienošanās un dokumentus, kurām abas puses piekrīt. Šajā gadījumā izmantojama 2007. gadā noslēgtā Latvijas un Krievijas vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, jo tas ir vienīgais Latvijas un Krievijas abpusēji parakstītais dokuments, kurā sīkāk paskaidrots jēdziens „memoriāla būve”. Saskaņā ar šo skaidrojumu ar memoriālām būvēm tiek saprasti tikai tādi memoriāli, kas ir daļa no apbedījumiem. Tā kā Uzvaras piemineklim nav nekāda sakara ar apbedījumiem, to nevar uzskatīt par 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmetu. Jāuzsver, ka 1994. gadā Krievija noslēdza vienošanos par apbedījumiem un memorāliem arī ar Poliju. Polija viennozīmīgi uzsver, ka šī vienošanās neattiecas uz PSRS pieminekļiem un memoriāliem, kas atrodas ārpus apbedījumu vietām. Neskatoties uz Krievijas protestiem, Polija jau ir demontējusi desmitiem šādu PSRS pieminekļu un memoriālu. To, ka Krievija mēģina uzspiest ačgārnu 1994. gada vienošanās interpretāciju, Latvijas puse jau pārliecinājās 2016. gadā, kad Limbažos tika demontēts piemineklis PSRS jūrniekiem. Toreiz Krievijas ĀM iesniedza Latvijai notu, apgalvojot, ka arī Limbažu pieminekli Latvija esot uzņēmusies sargāt saskaņā ar 1994. gada līgumu. Neskatoties uz Krievijas protestiem, piemineklis Limbažos tika nojaukts.” Marlēna Pirvica: Uģis Polis parakstu vākšanas portālā ManaBalss.lv iniciatīvu motivē šādi: „Uzvaras piemineklis, tika atklāts 1985. gadā. Tas ir laika posmā no 1944. gada līdz 1991. gadam, kad Latvijas Republika, tika nelikumīgi okupēta. Realitātē tā nebija Latvijas atbrīvošana no nacistiem, bet gan nacistiskais režīms tika nomainīts pret citu okupācijas režīmu – vēl asiņaināku, nežēlīgāku, zvērīgāku – Padomju Savienības režīmu. Diemžēl viens no šiem simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā. Uzvaras piemineklis ir kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas Republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams.” Uģis Polis un savāktie 11’235 paraksti liecina, ka Uzvaras piemineklis ir demontējams. Taču lai „klupšanas akmens”11’235 paraksti nepiedzīvotu iepriekšējās Saeimas likteni, tos noraidot, kādi darbi tagad ir veicami, lai Saeimā „mana balss” būtu sadzirdēta un okupācijas simbols demontēts? Edvīns Šnore: Tauta savu vārdu ir teikusi. Tagad viss ir atkarīgs no Saeimas deputātiem un viņu lēmuma. ManasBalss savāktie paraksti jau nodoti Saeimas mandātu un ētikas komisijai. Tā sagatavos lēmumu un izvirzīs balsošanai Saeimas plenārsēdē. Tad nu būs iespēja redzēt, vai deputātiem ir politiskā griba kaut ko mainīt šajā jautājumā, vai nav. M.P: Austrumeiropas valstis no šādiem okupācijas režīma simboliem taču atbrīvojas, kāpēc ārvalstīs to darīt var, bet Latvija nevar. Vai Latvijas piemērs krasi atšķiras no ārvalstīs notiekošo, vai arī pieminētais Līgums starp Krieviju un Latviju ir tikai aizsegs, no kā izriet, ka arī mums ir tādas pašas tiesības kā citām okupācijas režīma pārdzīvojošām valstīm? E.Š.: Citās Austrumeiropas valstīs patiešām atbrīvošanās no okupantu atstātajiem pieminekļiem notiek ātrāk. Latvijā tā noris salīdzinoši lēni. Domāju, tas ir tāpēc, ka Latvijā ir salīdzinoši vislielākais PSRS kolonistu skaits. Neaizmirsīsim, ka arī bēdīgi slavenā 1994.gada Latvijas-Krievijas starpvalstu vienošanās tikai garāmejot runā par memoriāliem, kopumā tā ir par Krievijas militārajiem pensionāriem. Latvijā tādu palika vairāk nekā 20 000, kopā ar ģimenēm – 60 000. Tas ir tik, cik Tukums, Cēsis, Sigulda un Kuldīga kopā ņemot. Palika arī vairāk nekā pusmiljons civilo pārceļotāju no PSRS. Kad Latvija iestājās ES, daļa no viņiem laimīgi devušies tālāk uz Rietumiem, bet liela daļa vēl arvien mīt Latvijā un kopā ar Krievijas militārajiem pensionāriem veido kodolu 9. maija svinētājiem pie Uzvaras pieminekļa. M.P: Tā vietā, lai atbrīvotos no okupācijas izraisītām sekām, notiek pretējais, Rīgas mērs cenšas tās nostiprināt, un ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta palīdzību Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro. Departamenta ziņojumā teikts, ka iecerēts veikt ceļu seguma atjaunošanu 34 000 kvadrātmetru platībā, uzbūvēt vienu tiltiņu pār Mārupīti, izbūvēt sešus pandusus, 23 velo novietnes, uzstādīt 50 soliņus un 55 atkritumu urnas.. Izskatās nevainojami, taču Rīgas pieminekļu aģentūra paziņojusi, ka Uzvaras piemineklis ir sliktā tehniskā stāvoklī, un tā uzturēšanai būtu nepieciešami 135 000 eiro.
E.Š.: Uzvaras piemineklis tika celts ar „izglītojošu” mērķi, un tam tika piešķirta „liela ideoloģiski politiska nozīme”. Tas viss atrodams atbildīgo PSRS iestāžu dokumentos. Uzvaras pieminekļa „ideoloģiski politiskā” nozīme Maskavai bija kā toreiz, tā tagad. Tagad tā pat ir lielāka. Jo kopš 1985.g. Latvija ir atšķēlusies no “vienotās un nedalāmās” un Uzvaras piemineklis palicis kā tāda maza saliņa, kas liecina par Maskavas varenību un kādreizējo kontroli pār šo teritoriju. M.P: Kāpēc Uzvaras piemineklis netika nojaukts uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas? E.Š.: Domāju, tāpēc, ka tas ir tika liels un tāpēc grūti demontējams. Domāju, tas ir vienīgais iemesls. Ja piemineklis būtu mazāks, to būtu aizvākuši jau 1991. gadā. M.P: „Saskaņas” politiskie pārstāvji ik pa laikam ir akcentējuši pieminekļa svarīgo lomu, pie kura 9. maijā aizvien vairāk pulcina Padomju Savienības Sarkanās armijas uzvaras svinētājus, un pieminekļa nojaukšana varētu izraisīt nevis vienojošu izpratni par vēsturi, bet nesaskaņas un šķelšanos, piedraudot ar masu nemieriem. No vienas puses šis arguments būtu saprotams uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, bet tagad pēc Latvijas 100gades nosvinēšanas vai šāda iebiedēšana ir adekvāta un tas būtu galvenais iemesls, lai apstādinātu pieminekļa demontāžu? E.Š.: Šantāža ar nemieriem ir daļa no prokrieviskās propagandas. Lai atceramies arī skolu reformu nācās atlikt no gada uz gadu, jo visu laiku bija draudi par potenciālajiem nemieriem un protestiem. Varu teikt tā: jo ilgāk vilks garumā, jo smagākas būs sekas. Par to liecina bijušo PSRS republiku pieredze šajā jomā. Pozitīvais piemērs ir Igaunija. Tā izšķirīgo soli spēra jau pirms 12 gadiem. Bija protesti, bija kiberuzbrukumi, bet viss notikušais padarīja Igauniju tikai stiprāku. Negatīvie piemēri: Ukraina un savā ziņā arī Gruzija. Tur PSRS pieminekļi savu graujošo „ideoloģiski politisko” funkciju pildīja līdz pat laikam, kad tur iebruka Krievija. Tikai pēc fiziskas Krievijas agresijas un cilvēku upuriem, šīs valstis pieņēma lēmumu nojaukt PSRS okupantu simbolus. Nedomāju, ka mums vajadzētu lietas aizlaist tik tālu. M.P: Runājot par kopīgo vēstures satura izpratni, kad notiks pieminekļa demontāža, tad kāds ir vienojošais piedāvājums tās vietā? E.Š.: Vienojošais piedāvājums tiem, kas grib dzīvot Latvijā, ir pieņemt šīs valsts tradīcijas, kultūru un valodu, nevis mēģināt aizstāt to ar Krievijas analogiem. Avots: NacionalaApvieniba.lv
Precedenti ļauj Uzvaras pieminekli nedefinēt kā memoriālu27. Mar (2019)
Tātad notiek diskusija par pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu. Vai Jūs nesaskatāt šajā finanšu nodrošināšanas procesā tomēr politisku spiedienu un cīņu par ideoloģiju, kas saistāms ar padomju okupāciju un nepārprotami ar Krievijas ietekmi Latvijā, ņemot vērā, ka 1961.gadā Uzvaras parks bija nodēvēts par „Padomju savienības komunistiskās partijas 22 kongresa parku.”
Nepilna pusotra gada laikā atbalstītā iniciatīva par Uzvaras pieminekļa demontāžu no jauna aktualizē Saeimā reiz jau noraidīto priekšlikumu. Līdzīga satura iniciatīva, kas cita starpā paredzēja arī Uzvaras pieminekļa demontāžu, Saeimā tika noraidīta 2016. gada vidū. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tolaik argumentēja ar Ārlietu ministrijas un Rīgas domes viedokļiem un aicināja Saeimu noraidīt kolektīvo iesniegumu "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu". Noraidījuma pamatā bija arguments, ka 1994. gada grūti panāktā vienošanās ar Krievijas Federāciju par tās karaspēka izvešanu ietver punktu par memoriālo būvju uzturēšanu, un pieminekļa demontāža būtu tā pārkāpums. Pašreiz Saeimā iesniegtās iniciatīvas autora prasa šo pantu grozīt, "pamatojoties uz to, ka Krievija pēdējos gadus vienpusīgi jau sen aktīvi lauž, ignorē un neievēro daudzas starptautiskās vienošanās un līgumus. Uzskatu, ka nekas slikts nenotiks, ja arī Latvijas Republika attiecībā uz Krieviju, šo pantu par pieminekļa nenojaukšanu, lauzīs." Atšķirībā no iepriekš noraidītā iesnieguma, šis arī neparedz nekādus vērienīgus jaunas apbūves plānus, kā tas bija gadījumā "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu". Jānorāda, ka kopš 2016. gada vidus ManaBalss platformā tiek virzīts arī sava veida vidusceļš – iniciatīva "Par Uzvaras parka pārveidošanu, pievienojot izglītojošus uz vēsturiskiem faktiem balstītus plakātus". Tā paredz neko nejaukt un nedemontēt, bet gan papildināt esošā Uzvaras pieminekļa kompleksu ar skaidrojošiem, informatīviem plakātiem latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, kas dokumentēs hronoloģiskā secībā uz faktiem balstītu vēsturisku atstāstījumu par visu kara periodu Latvijā. Līdz šim iniciatīva ir saņēmusi visai mērenu atbalstu. Avots: ManaBalss.lvUzvaras pieminekļa demontāža atkal būs politiskās izšķiršanās jautājums11. Mar (2019)
Tā dēvētais Uzvaras piemineklis nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis, kā arī pēc šī brīža kritērijiem kultūras pieminekļa statusam neatbilst. Jautājums par šāda objekta nojaukšanu varēja būt risināms neatkarības atjaunošanas procesā, kā arī tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas – laikā, kad tika demontēti politiska rakstura pieminekļi, kuru simbolizēja padomju režīmu un tā varu. Lai arī Uzvaras piemineklim nav valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, objektam piemīt zināma kultūrvēsturiska nozīme kā sava laikmeta liecībai, kur, mūsuprāt, galvenais ir interpretācijas jautājums. Ja šī laika zīme tiktu objektīvi pasniegta un izskaidrota sabiedrībai, tā var iegūt pat pašreizējai situācijai pilnīgi pretēju efektu. Kā totalitārisma laika liecība, kura demonstrē propagandas veidošanu, raksturu un tās ietekmi uz cilvēkiem, tā kļūst par zināmu muzejisku vērtību. Lai to panāktu, objekts būtu jāpapildina ar skaidrojošu informāciju un, iespējams, pat ekspozīciju, kas atspoguļo padomju laika režīmu, tā slavināšanas paņēmieniem, kā arī totalitārisma laikmeta monumentu ietekmi uz cilvēku domāšanu. Šī iemesla dēļ jābūt ļoti atbildīgiem, lai nenojauktu un neiznīcinātu kaut ko tādu, kas nākotnes sabiedrībai var spilgti liecināt par totalitārisma režīma graujošo ietekmi. Šādi piemēri ir Stūra māja, Liepājas Karostas cietums vai Okupācijas muzejs, kuru saturs un interpretācija šobrīd sabiedrībai sniedz pilnīgi jaunu vēstījumu. - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedoklis Dalies ar viedokli un palīdzi savākt atlikušos parakstus!Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: "tā dēvētais Uzvaras piemineklis nav valsts aizsargājams kultūras piemineklis"05. Jun (2018)
Ārlietu ministrija informē, ka Latvija un Krievija 1994. gada 30. aprīlī noslēdza vairākus starpvalstu līgumus un vienošanās, tostarp Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību (turpmāk – Vienošanās). Mērķis bija pēc iespējas ātrāk un ar iespējami mazākām negatīvām sekām izvest no Latvijas Republikas teritorijas Krievijas armiju. Tie bija sarežģītu un politiski smagu sarunu rezultātā panākti Latvijas un Krievijas starpvalstu dokumenti, kuru tapšanā, ka arī armijas izvešanas procesā aktīvi iesaistījās EDSO, kas saskaņā ar Vienošanos bija Latvijas un Krievijas starpnieks Latvijā palikušo militāro pensionāru problēmu risināšanā. Minētās Vienošanās VI sadaļā 13. pantā “Memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšana” ir teikts: “Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. Tādā pašā veidā Krievijas puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu”. Lai arī ne Vienošanās tekstā, ne pielikumā nav saraksta, kuras tieši memoriālās būves par tādām tiek uzskatītas, saskaņā ar 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. un 32. pantu līgumslēdzējas puses, lai izprastu Vienošanās teksta jēgu, tiesīgas izmantot jebkuras savstarpējas vienošanās un dokumentus, kurām abas puses piekrīt. Latvija un Krievija jau no Vienošanās sagatavošanas laika savstarpēji ir atzinušas, ka būve Pārdaugavā, kura tiek dēvēta par „Uzvaras pieminekli”, ir uzskatāma par tādu, kas uzturama saskaņā ar Vienošanās 13. pantu. 1992. gadā pieņemtā Latvijas likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 31. pants nosaka, ka Latvijas Republika var slēgt atsevišķus līgumus ar ārvalstīm pieminekļu aizsardzības jautājumos, kā arī atrunā starptautisko līgumu augstāku spēku pār nacionālo likumu: „Ja starptautiskajā vai starpvalstu līgumā paredzētie noteikumi par kultūras pieminekļu aizsardzību, izmantošanu vai restaurāciju ir pretrunā ar Latvijas Republikas kultūras pieminekļu likumdošanas aktiem, piemēro starptautiskā vai starpvalstu līguma noteikumus”. Tādu pašu pienākumu, Latvijai ievērot Vienošanos, paredz 1994. gada 13. janvārī pieņemtā likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pants: „Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi”, un 1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. pants: „Dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi”. Līdz ar to, pat gadījumā, ja Latvijas Republikā saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem „Uzvaras piemineklis” nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks objekts vai piemineklis, tas jāsaglabā saskaņā ar Vienošanās 13. pantu, un jebkuri mēģinājumi pieminekli nojaukt ir uzskatāmi par Vienošanās pārkāpumu. Dalies ar Ārlietu ministrijas viedokli sociālajos tīklos!Ārlietu ministrija: "Uzvaras piemineklis" nav reģistrēts kā kultūrvēsturisks piemineklis, bet tas ir jāsaglabā saskaņā ar Vienošanos, kas noslēgta ar Krieviju 1994. gadā09. May (2018)
Diskusiju raidījumā "Mana Balss" nākamajā publiskajā ierakstā aplūkosim iniciatīvu par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Diskusijas dalībnieki:
2016.gada vasarā Ētikas un mandātu komisija pieņēma lēmumu oficiāli aicināt Saeimu noraidīt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu". Gadu vēlāk platformā ManaBalss.lv parakstus sāka vākt iniciatīva "Uzvaras pieminekļa demontāža", kurai šobrīd ir 3475 parakstu. Mūsdienās Uzvaras piemineklis tiek vērtēts dažādi, citi katru gadu 9.maijā tur svin Padomju Savienības uzvaru pār Vāciju, bet otra puse iestājas par pieminekļa likvidēšanu, tieši tādēļ aktuāls ir jautājums - vai to vajadzētu demontēt? Lai nodrošinātu vispusīgu un informējošu diskusiju, aicināsim dažādo iesaistīto pušu pārstāvjus uz publiskām debatēm, kurās aplūkosim iniciatīvu, kā arī spriedīsim par tās ietekmi uz sabiedrību Latvijā. Diskusijas laikā arī publika varēs izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus diskusijas dalībniekiem! Nāc un piedalies diskusijā! Tiekamies ceturtdien, 3.maijā 18:30! Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/events/472537966499030/Piedalies jaunā "Mana Balss" raidījuma "Uzvaras pieminekļa demontāža" uzņemšanā RīgaTV24 3. maijā pl. 18:30!02. May (2018)
-Moderators Māris Zanders
-Josifs Korens,Latvijas Antifašistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs
-Tatjana Ždanoka, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja
-Māris Ruks, rakstnieks un publicists, Uzvaras parka pārbūves iniciators
-Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs (VL-TB/LNNK)
Ar zināmu regularitāti sabiedrībā uzvirmo diskusijas, ko iesākt ar Uzvaras pieminekli, taču risinājuma nav gadiem. Šoruden platformā ManaBalss.lv sākta parakstu vākšana par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Iniciatīvu rosinājis Uģis Polis, kurš darbojas celtniecībā. Divu nedēļu laikā savākti jau nepilni divi tūkstoši parakstu. „Man tas svarīgi kā latviešu patriotam. Es nejūtos ērti 9.maijā, atrodoties Rīgā. Tur notiek propagandas pasākumi, nevis karavīru piemiņas diena,” uzsver Uzvaras pieminekļa demontāžas idejas iniciators Uģis Polis. Lai arī daļa krievvalodīgo Krievijas propagandas ietekmē 9.maiju glorificē, tomēr lielai daļai tas ir piemiņas brīdis, norāda Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns: „Viņiem tā ir nepastarpināta sajūta, ka viņi atnāk pieminēt kritušos. Uzskatīt, ka šis piemineklis otrai pusei arī nav asociējams ar traumatisku pieredzi, manā skatījumā ir vienkāršots un vienaldzīgs skatījums.” Līdzīga parakstu vākšana jau notika tieši pirms četriem gadiem. Toreiz par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu un Ulmaņlaikos paredzētā tā dēvētā īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu savāca 10 tūkstošus parakstu, taču Saeimas komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo pieminekli sargā starpvalstu līgums ar Krieviju. Gan sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns, gan parakstu vākšanas iniciators Uģis Polis atgādina Igaunijas piemēru, kur pirms desmit gadiem Tallinā no centra uz kapiem pārvietoja pieminekli padomju karavīriem, tā saukto bronzas Aļošu. Šis solis izraisīja plašus nemierus un grautiņus. „Es domāju, ka Latvijas varas iestādes, skatoties no igauņu kļūdām, jau laicīgi būtu sagatavojušās novērst jebkādas konfrontācijas,” norāda Polis. „Mēs esam NATO dalībvalsts, NATO aizsardzībā, un Krievija viena pieminekļa dēļ netaisīsies veikt izaicinošus soļus Latvijas virzienā. Ja simbols, kas simbolizē sabiedrības sašķeltību, tiks nojaukts, tad ilgtermiņā sabiedrībai vajadzētu saliedēties.” „Es gribētu redzēt kaut vienu piemēru, kur šādu pretrunīgu pieminekļu nojaukšana būtu veicinājusi sabiedrības integrāciju,” iebilst Kaprāns. „Jā, Tallinas centrā vairs nav bronzas Aļošas, bet vai tas ir sekmējis integrāciju un vairojis krievvalodīgo uzticību? Es līdz šim neesmu atradis nevienu pierādījumu šādam apgalvojumam. Esmu atradis, tostarp, pats savā pētnieciskajā darbā, ka tas ir bijis pretēji. Tas ir veicinājis pašsegregāciju, neiecietību pret pretēju vēstures skatījumu.” Uzvaras pieminekļa nojaukšanas idejas atbalstītāji, tajā skaitā sabiedrībā zināmi cilvēki, nevēlas runāt vai baidās runāt publiski. Piemēram, kinorežisore Laila Pakalniņa pirms dažām dienām savā „Facebook” kontā ierakstīja: “Sen jau to vajadzēja”, taču komentāros saņēma naida izvirdumus. Uzrunāta intervijai ''Kultūršokam'', viņa sākotnēji piekrita, bet vēlāk atteicās. Mākslas vēsturnieks un restaurators Uldis Mākulis gan savā „Facebook” kontā, gan e-pasta vēstulē raksta:
Otrā iespēja Citāda parakstu vākšanas iniciatīva vietnē „Mana balss” sākta pagājušā gada jūnijā – tā aicina papildināt Uzvaras pieminekli ar informatīviem stendiem, kuri paustu gan Latvijas oficiālo vēstures politiku, gan paskaidrotu Uzvaras pieminekļa kontekstu Rīgas ainavā. Trešais variants Izsludināt starptautisku ideju un metu konkursu, lai atrastu labāko priekšlikumu, ko iesākt ar Uzvaras pieminekli.
Dalies ar iniciatīvu sociālajos portālos un palīdzi savākt parakstus! Pilns raksts: lsm.lvUzvaras pieminekļa turpmākajam liktenim vairāki scenāriji16. Oct (2017)
„Uzskatu, ka Latvijas sabiedriskajā telpā nevajadzētu būt ne Ļeņinam, ne Staļinam, ne Hitleram vai citiem okupācijas varu simbolizējošiem, to ideju glorificējošiem un slavinošiem tēlniecības darbiem. To vieta ir muzeju krātuvēs, īpaši veidotās teritorijās, parkos, kuros šiem mākslas darbiem tiek piešķirts jauns konteksts, skaidrota to tapšanas vēsture un nozīme. Domājot par Uzvaras pieminekli Rīgā, man gribas pieminēt līdzību ar rokā ierautu skabargu. To laikus neatklājot, var rasties nopietns iekaisums, kura novēršanai nepieciešama ķirurgiska iejaukšanās. Traumas vieta iekaist, tā kļūst slima. Ķermenis jāatbrīvo no svešķermeņa, tas jāizārstē, lai spētu darboties. Analoģiska situācija ir ar Uzvaras pieminekli. Rīgas pilsētvide ir „traumēta un slima“. Uzvaras piemineklis ir okupācijas varas atstāts svešķermenis, ķīlis, kurš turpina šķelt Latvijas sabiedrību. Šī tēlnieciskā „skabarga“ jāizrauj no Rīgas pilsētvides un jāpārvieto muzeju krātuvēs kā padomju laika relikts.”
Divi no priekšlikumiem paredz izmantot zem Uzvaras pieminekļa esošās apakšzemes platības vairāk nekā tūkstoš kvadrātmetru lielā platībā. Viens priekšlikums ir ierīkot tur Vēstures muzeja filiāli, otrs – sadarbībā ar Fotogrāfijas muzeju ierīkot tur fotogrāfijai veltītu izstāžu zāli un galeriju.
English
Latviski
