Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Pārstāvis: Dāniels RubinsPublicēta: 08. Feb (2021)VAIRĀK ATKRITUMU KONTEINERU RĪGĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas domē
Konteineru nodrošināšana ir viens no pirmajiem soļiem, ko var darīt, lai atbalstītu iedzīvotājus regulāri šķirot atkritumus. Rīga ir apdzīvotākā pilsēta Latvijā ar iedzīvotāju skaitu virs 600 000, taču tā aizvien atpaliek šķirošanas konteinera skaitā no citām Baltijas pilsētām. Piemēram, Viļņā atkritumu konteineru skaits ir ap 1200, kamēr Rīgā to ir tikai 320. Ja citās Latvijas pilsētās un ciematos šķirošanas konteineri ir iedzīvotājiem sasniedzamā attālumā, tad Rīgā reti kuram ir iespēja aktīvi šķirot savus atkritumus. To daudzums, pirmkārt, nenodrošina visu tagadējo Rīgas iedzīvotāju paredzami sašķiroto atkritumu daudzumu, un, otrkārt, pieejamie konteineri centrā atrodas tālu no daudzdzīvokļu namiem. Tāpēc vairākumam Rīgas iedzīvotāju uz konteineriem būtu jābrauc ar mašīnu, lai vispār varētu šķirot atkritumus. Arī daudzi tūristi, kas apmeklē pilsētu, savas plastmasas pudeles izmet kādā no kopējo atkritumu konteineriem, nevis plastmasas atbilstīga konteinerā.
Ar atkritumu šķirošanu mēs taupām dabas resursus, nevajadzīgi nepatērējot naftas produktus, koksni un citus resursus un gādājot par nākamajām paaudzēm. Tā mēs arī ietaupām vietu atkritumu poligonos, lai noglabāt varētu tikai tos atkritumus, kurus tiešām vairs nav iespējams pārstrādāt atkārtoti. Un tā mēs saudzējam vidi, ekoloģiju un padarām dabu ap mums skaistāku – bez ceļmalā nomestām pudelēm vai krūmu zaros iestrēgušiem polietilēna maisiņiem. Tādēļ tas ir ļoti nozīmīgi, ka Latvijas galvaspilsētas vadība nodrošina vairāk šķirošanas konteineru, nekā parastās miskastes.
Tas nodrošinās iespēju Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem šķirot savus atkritumus un padarīt mūsu galvaspilsētu tik pat dabai draudzīgu, kā citas vietas Latvijā.
Iniciatīvas jaunumi
Viens no biežāk dabā izgāztajiem atkritumu veidiem joprojām ir sadzīves un būvniecības atkritumi. Turklāt akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) secinājusi, ka pērn tieši mājsēdes laikā īpaši pieaudzis šo atkritumu apjoms. Apsver savu atbalstu tematiski saistītājām iniciatīvām "Palielināsim sodus par nelegālajām izgāztuvēm" un "Vairāk atkritumu konteineru Rīgā"! Tieši par dabā izgāztiem atkritumiem arī šogad visvairāk ziņojumu saņemts Rīgas pašvaldības, Rīgas mežu un valsts mežu teritorijās, raksta LSM. Ziņotājiem viens no dabā biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem joprojām ir būvniecības atkritumi. LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde lēš, ka gadā no valsts mežu teritorijām izvāc vairāk nekā 1000 kubikmetrus atkritumu, un apjoms šogad nebūs samazinājies. Pērn LVM tas izmaksājis ap 130’000 eiro, turklāt tieši mājsēdes laikā īpaši pieaudzis atkritumu apjoms mežos. Lielāko daļu ziņojumu valsts meži saņem tieši no "Vides SOS" lietotnes, un bieži piesārņotas teritorijas ir netālu no lielajām pilsētām tieši dārziņu kooperatīvo sabiedrību tuvumā, atzīmēja E. Linde. Visa LSM publikācija ir lasāma šeit. Avots: LSM _____________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!Sabiedrība ir ļoti aktīva, ziņojot par vides piesārņojumu02. Nov (2021)
English
Latviski
