Streika vienošanās izpildes kontrole ir problemātiska; jautājumu virza atbildīgajai komisijai15. Jun (2023) Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) virzītā prasība par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā ir aktualizējusi būtisku problēmu – nav skaidra mehānisma un noteiktas institūcijas, kas streika vienošanās izpildi vai neizpildi nosaka. Tā secināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kolektīvā iesnieguma "Valdības atkāpšanās streika vienošanās neizpildes gadījumā" sākotnējā izskatīšanā 14. jūnijā. Lai šo problēmu novērstu un izstrādātu attiecīgus likumu grozījumus, kolektīvais iesniegums tiek virzīts padziļinātais izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā, un par to būs jābalso tuvākajā Saeimas plenārsēdē. Tomēr prasību par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā gan pieaicinātie eksperti, gan komisijas deputāti noraidīja. Attiecīgi kolektīvais iesniegums tiek virzīts tālāk ar šādu nosacījumu – ka runa nav par valdības automātiskas demisijas ierosinājuma izskatīšanu, bet gan par streika vienošanās izpildes kontroles mehānismu un Saeimas iespējamo lomu tajā. Attiecībā uz valdības atkāpšanos klātesošie politiķi un eksperti bija vienisprātis, ka jau pašlaik Saeimai ir pietiekamas tiesības rosināt neuzticības izteikšanu valdībai. Tai skaitā tas varētu notikt arī uz konstatētas streika vienošanās neizpildes pamata, tomēr automātisku valdības demisijas iedarbināšanu šādā gadījumā vairākums klātesošo uzskatīja par nesamērīgu. Tātad, īsumā – Saeimas loma streika vienošanās izpildes kontrolē un attiecīgais mehānisms tiks diskutēts atbildīgajā komisijā jau pārskatāmā nākotnē. Šai diskusijā turpinās piedalīties iniciatīvas un kolektīvā iesnieguma pārstāve – LIZDA. Tomēr tas būs jau bez iniciatīvā prasītā noteikuma par valdības demisijas automātiskumu attiecīgajā problēmsituācijā. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Iesniegta Saeimā
VALDĪBAS ATKĀPŠANĀS STREIKA VIENOŠANĀS NEIZPILDES GADĪJUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Iniciatīvas mērķis ir panākt valdības pārstāvju atbildību, ja netiek izpildīta panāktā streika vienošanās. Streika pieteikuma gadījumā tiek izvirzītas noteiktas prasības, par ko tiek informētas attiecīgās kolektīvā strīda risināšanā iesaistītās institūcijas. Normatīvais akts – Streiku likums – nosaka, ka pusēm ir jācenšas panākt kompromisi un izlīgums, kas juridiski ir jāapstiprina. Pamatojoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) praktisko pieredzi, ir izveidojusies situācija, kurā tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi, un Ministru kabinets sēdē vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos (skat. https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6b8a43ae-3040-403f-af2d-5b6b38c67968.). Diemžēl radās precedents, ka netika izpildīta visa streika vienošanās, un šādos gadījumos Ministru kabineta pārstāvjiem nav paredzēta atbildība. Lai veicinātu amatpersonu atbildību un nedevalvētu kolektīvā interešu strīdu būtību un streika vienošanās izpildi, mēs aicinām veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu valdības atkāpšanos, ja valdība neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Svarīga ir objektivitāte par streika vienošanās izpildi, tāpēc LR Saeima varētu būt tā institūcija, kuras kompetencē ir noteikt, vai ir izpildīta visa streika vienošanās. Divdesmit deviņu gadu laikā LIZDA ir rīkojusi 32 protesta akcijas, tai skaitā streikus, lai panāktu spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu no amatpersonu puses. Protesti tiek izmantoti kā galējais līdzeklis, lai panāktu nozares darbinieku interešu un tiesību ievērošanu. LIZDA ir konstatējusi, ka izglītības un zinātnes nozarē netiek ievēroti desmit (!) tiesību akti, tajā skaitā Ministru kabineta lēmums par streika vienošanos. Analizējot tiesību aktus, mēs konstatējam, ka nav precīza regulējuma tieši par amatpersonas atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos. INICIATĪVA IR VĒRSTA UZ TO, LAI PANĀKTU AMATPERSONU SKAIDRU ATBILDĪBU, KAD NETIEK PILDĪTA STREIKA VIENOŠANĀS. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nosaka, ka valsts pārvalde, tajā skaitā valdība, ir pakļauta likumam un tiesībām, kā arī nosaka pienākumu ievērot tiesību principus, tajā skaitā labas pārvaldības principu, kas sevī ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Vēršam uzmanību, ka Latvijā ir augsta neuzticēšanās politiķiem un augstākajām valsts amatpersonām, ko apliecina SKDS 2023.gadā publicētās aptaujas rezultāti: "Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami. (..) 28% iedzīvotāju netic nevienam amatpersonu vārdam, bet 40% drīzāk netic (kopā 68% neticīgo). 2% pilnībā tic amatpersonu teiktajam, bet 24% drīzāk tic (kopā 26% ticīgo)."
Tāpēc aicinām veikt grozījumus "Ministru kabineta iekārtas likuma" 19. pantā, kas nosaka Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās gadījumus. Papildināt likumu ar jaunu valdības atkāpšanās nosacījumu – Ministru kabinets atkāpjas, ja neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Papildus būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Amatu zaudēšana būtu noteikta Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligāta, nevis iespējama, kad LR Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Palielinot amatpersonu atbildību par spēkā esoša tiesību akta – MK apstiprinātas streika vienošanās – izpildi, tiks mazināts tiesiskais nihilisms, veicināta uzticēšanos politiķiem, mazināta plaisu starp vēlētājiem un politisko varu, veicināti labas pārvaldības principi, stiprināts tiesiskums un demokrātiskas valsts pamatvērtības, kā arī veicināta pilsoniskā līdzdalība.
Iniciatīvas jaunumi
Pašvaldībām nav pārliecības par pilnīgu pedagogu streika prasību izpildi16. May (2023) Pašvaldību izglītības pārvalžu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai gūtu pilnīgu pārliecību, vai ar piešķirto finansējumu ir gana pedagogu streika prasību izpildei, pēc tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. LIZDA iniciatīva par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā ir iesniegta Saeimā, un tās sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notiks 24. maijā. LIZDA jau iepriekš vairākkārt publiski paudusi bažas, ka ar piešķirto finansējumu varētu nepietikt pedagogu streika prasību izpildei, jo sākotnēji trūcis aprēķinu, bet pēc to saņemšanas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) arodbiedrībai radušies jautājumi par to, kā aprēķini iegūti. Plānots, ka otrdien, 16. maijā, LIZDA tiksies ar IZM, lai viestu skaidrību aprēķinos pašvaldības griezumā. Savukārt trešdien, 17. maijā, plkst. 12:30 IZM tiksies ar arodbiedrības padomi un pašvaldību pārstāvjiem. Plānots, ka trešdien notiks arī padomes ārkārtas sēde, kuras laikā tiks pieņemts lēmums par arodbiedrības turpmāko rīcību. Izglītības ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pedagogu streika prasības par minimālo zemāko atalgojuma likmi un slodžu balansēšanu ir izpildītas. To apliecinot arī veiktie aprēķini, jo secināts, ka nepieciešamais finansējums ir pat mazāks nekā valdības piešķirtais. IZM aprēķinājusi, ka zemākās darba algas likmes pieaugums un pedagogu darba slodzes balansēšanai kopumā no septembra līdz decembrim papildus būs nepieciešami 31'067'568 eiro, no kuriem 9'866'924 eiro būs paredzēti atalgojuma palielinājumam un 21'200'644 eiro – slodzes balansēšanai. Vispārējās izglītības pedagogu darba slodzes balansēšanai četros mēnešos papildus būs nepieciešami 18'687'152 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem – 1'166'692 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem – 922'620 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 15'104 eiro, interešu izglītības pedagogiem – 1224 eiro, savukārt speciālās izglītības pedagogiem – 407'832 eiro, ziņo LETA. Zemākās darba algas likmes pieaugumam vispārējās izglītības pedagogiem četros mēnešos būs nepieciešami 2'705'948 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem – 2'890'796 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem 866'888 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 1'274'128 eiro, interešu izglītības pedagogiem – 446'544 eiro, bet speciālās izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai – 1'682'620 eiro. LIZDA vadītāja pauda, ka arodbiedrība pati nevarot pārliecināties par aprēķinu patiesumu, jo tai esot liegta pieeja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem datiem. LIZDA vērsusies arī pie pašvaldībām, lai tās noskaidrotu, vai pietiks ar piešķirto finansējumu. Pēc A. Čakšas sacītā, par papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu algu praktiska palielināšana lielā mērā ir pašvaldību kā skolu dibinātāju atbildība. Vienlaikus ministre norādīja, ka aprēķini veikti, izmantojot VIIS pieejamos datus, kurā informāciju par pedagogu amatiem ievada izglītības iestādes, un nevarot noliegt, ka atsevišķas no tām informāciju norādījušas neprecīzi. Tas gan neietekmējot aprēķinus par kopējo finansējuma apmēru. Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra plānota 1'240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1. septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā. Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9'039'833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24. aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu. Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības. IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas. LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas. Valdība 26. aprīlī lēma papildus piešķirt 4'168'067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības. Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6. klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9. klases skolēnu vidējās izmaksas – no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12. klases skolēniem – no 145,51 eiro uz 150,43 eiro. Lai vai kā, konceptuāli jautājums par Saeimas starpniecību gadījumos, kad streikojošā puse uzskata, ka tās streika vienošanās ar valdību nav izpildīta, ir ierosināts. Diskusija par attiecīgiem grozījumiem likumdošanā ir sākta ar mērķi likumā noteikt valdības politisko atbildību un atkāpšanos, ja streika vienošanās netiek izpildīta. Avots: LETA; ManaBalss.lv Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Iniciatīva Saeimā tiks iesniegta 2. maijā27. Apr (2023) Saprotot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas noslodzi un darba specifiku, šī iniciatīva, kas pašlaik ir guvusi nepieciešamo parakstu skaitu, tiks iesniegta nedaudz vēlāk – 2. maijā. Saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām Mandātu komisijai maijā ir paredzama lielāka noslodze, tāpēc jaunu komisijai nodoto kolektīvo iesniegumu izskatīšana varētu kavēties un pārsniegt Saeimas kārtības rullī noteikto sākotnējās izskatīšanas termiņu. Lai novērstu situāciju, kurā komisijai būtu problemātiski izpildīt likumā noteikto sākotnējās izskatīšanas termiņu, iniciatīvas iesniegšana tiek atlikta par dažām dienām. Iniciatīvas prasītās pārmaiņas ir gana aptverošas un ilgtermiņa, un tās iesniegšanas un izskatīšanas atlikšana par dažām dienām praktiski neko nemaina. Lūdzam iniciatīvas atbalstītājus būt saprotošiem. Jūsu atbalstītās prasības tālākā virzība nekādā gadījumā netiek novilcināta. Gluži pretēji – šis ir risinājums tās konstruktīvai tālākajai virzībai un risinājuma rašanai. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Aktivizējam papildus parakstu vākšanu26. Apr (2023) Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus. Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos! Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!