Iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Liāna BokšaPublicēta: 17. Jan (2023)

VALSTS VALODAS STATUSA NODROŠINĀŠANA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'652
Jau parakstījuši 10'652

Neskarot fizisko personu tiesības izvēlēties savstarpējo saziņas valodu, iniciatīvas mērķis ir nodrošināt 2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanā pieņemtā lēmuma, ka krievu valoda nav otra valsts valoda, īstenošanu, mazinot ilggadējas rusifikācijas sekas, izskaužot nostiprinājušos praksi ikdienas saziņā darba vidē un pakalpojumu sniegšanā līdztekus izmantot latviešu un krievu valodu, kā arī nodrošināt iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu vai apgūt to.

Tas ir izdarāms, pieņemot un īstenojot šīs iniciatīvas pielikumā lasāmo "Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumu".

Līdz ar to iegūsim valsts valodas – latviešu valodas – nostiprināšanu Latvijas publiskajā telpā un saziņā saskaņā ar Satversmē un likumos postulēto, kā arī prezidenta Egila Levita Paziņojumā Nr. 8 teikto (skat. šeit – https://likumi.lv/ta/id/322742-par-latviesu-valodas-ka-vienigas-valsts-valodas-nostiprinasanu).

Pievienots dokuments

Valsts_valodas_nostiprināšanas_likumprojekts.pdf (atvērt)

Iniciatīvas jaunumi

Top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai19. Apr

"Latviešu valoda ir nācijas identitātes, mūsu nacionālās kultūras pamats, un ir nepieciešams sistēmisks darbs, lai stiprinātu latviešu valodas lomu publiskajā telpā," LA portāls citē premjeres Evikas Siliņas (JV) sacīto topošās likumu pakotnes sakarā.

Šī ziņa un politiskā aktivitāte sasaucas arī ar Saeimā iesniegto iniciatīvu "Valsts valodas statusa nodrošināšana". Pirms gada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un nolēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt situācijas problemātiku kopumā un izstrādāt visaptverošu pasākumu kopumu valsts valodas stiprināšanai.

Latvijā, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir saasinājusies diskusija par to, ka krievu valodas pašpietiekamība ir apdraudējums valsts drošībai. Uz to ir norādījis Valsts drošības dienests savā ikgadējā ziņojumā, savukārt pieņemtajā Nacionālās drošības koncepcijā ir rakstīts, ka sabiedrībai Latvijā nepieciešams saliedēties vienā informatīvajā telpā – latviešu valodā, ieskaitot sabiedriskos medijus, kuru veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā vai valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

Jau pirms kāda laika Ministru prezidente Siliņa ir rosinājusi Tieslietu ministriju izvērtēt ar valsts valodas stiprināšanas saistīto problemātiku un radīt nepieciešamos risinājumus, raksta LA portāls. Pavisam drīz Tieslietu ministrija sadarbībā ar Saeimas deputātiem plāno piedāvāt visaptverošu likumprojektu pakotni, kurā būs piedāvātas izmaiņas gan Darba likumā, gan Pacientu tiesību likumā, gan Ārstniecības likumā, gan Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, gan Filmu likumā.

Visu piedāvāto izmaiņu galvenais mērķis ir vēl vairāk nostiprināt latviešu valodas lomu publiskajā telpā, kultūrvidē, kā arī mazināt nepamatotas prasības pēc krievu valodas prasmēm darba tirgū.

Likumdošanas pakotnes pamatā – pilsoņu iniciatīva

Portāls norāda, ka šā likumdošanas procesa pamatā ir dzejnieces un aktīvistes Liānas Langas pilsoniskā iniciatīva. Saņēmusi 10’326 Latvijas pilsoņu atbalstu, tā tika iesniegta Saeimā kā kolektīvais iesniegums.

Edmunds Jurēvics (JV) skaidro, ka tieši šī pilsoniskā iniciatīva iedvesmoja valdību skatīties uz valsts valodas nostiprināšanu publiskajā telpā plašāk nekā tikai Darba likuma ietvaros. Iedzīvotāju paustā vēlme atbalstīt valsts valodu un iniciatīvā ierakstītie punkti būs pamatā topošajai valsts valodas stiprināšanas likumdošanas pakotnei.

"Gadiem ilgi dzirdam politisku retoriku par nepieciešamību stiprināt latviešu valodu publiskajā telpā. Patiesībā valsts valoda jau ir nostiprināta augstākajā līmenī – Satversmē un 2012. gada Valodas referendumā. Tagad mums nav jākautrējas teikt, ka Latvijā nepieciešama derusifikācija un krievu valodas pašpietiekamības samazināšana publiskajā telpā. Piemēram, līdzīgi kā Ukrainā krievu valodas apjomam sabiedriskajos medijos būtu jābūt ne vairāk kā 10%," aicina Liāna Langa.

Lai gan Tieslietu ministrija pašlaik vēl nav gatava sniegt detalizētu informāciju par likumu punktiem, kas tiks skarti šajos likumprojektos, ministrija sola, ka jaunā likumprojektu pakotne valsts valodas nostiprināšanai sabiedriskajā telpā būs gatava un tiks piedāvāta sabiedrībai jau maijā.

Diskriminācijas apturēšanai – drīz Darba likuma grozījumu otrais lasījums

Pie "Nacionālās Apvienības" sen ierosinātajiem Darba likuma grozījumiem, kuriem beidzot un pa īstam būtu jānovērš latviešu lingvistiskā diskriminācija darba tirgū krievu valodas dēļ, Saeima strādā jau kopš novembra. Lai gan darbs uz priekšu virzās lēni, beidzot 14. maijā Saeimas komisijā paredzēts tos skatīt otrajā lasījumā, raksta LA portāls. Ministru prezidente Evika Siliņa pauž, ka ir jārisina jautājums par valsts valodas statusa nostiprināšanu arī kontekstā ar Darba likumu.

Darba likuma grozījumu iniciatīvas autors, deputāts Artūrs Butāns (NA) uzsver, ka ar topošajiem Darba likuma grozījumiem būtu ļoti svarīgi novērst diskrimināciju visos četros darba ņēmēja un darba devēja attiecību posmos. "Darba likumam būtu skaidri jānosaka, ka nedrīkst prasīt krievu valodas prasmes darbiniekiem – ne darba sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumos, ne darba veikšanas laikā darbavietā."

"Krievu valodas un jebkuras valodas, kas nav Eiropas ekonomiskās zonas valstu valoda, prasmes darba devēji nedrīkstētu prasīt arī slēptā veidā – ar formulējumiem, ka krievu valodas prasmes ir "vēlamas", "priekšroka kandidātiem ar vairāku svešvalodu zināšanām", jo rezultātā tādi neskaidri un viltīgi formulējumi turpinās diskrimināciju pret tiem, kuri krievu valodu nepārvalda," norāda Artūrs Butāns.

"Nevienam darbiniekam klientu apkalpošanas sfērā nedrīkst atņemt iespējas strādāt savā valstī savā valodā. Tās ir katra Latvijas pilsoņa konstitucionālās tiesības, kas ierakstītas Satversmē," pauž Artūrs Butāns.

Deputāts Edmunds Jurēvics uzskata, ka nepietiek tikai ar Darba likuma grozījumiem – ir jāstiprina valsts valoda plašākā mērogā. Latvijā būtiski ir aizsargāt pret lingvistisko diskrimināciju ne tikai darba ņēmējus, bet arī patērētājus un pacientus: "Tieši par viesmīlības nozari mums ir bijis vislielākais sūdzību skaits. Es neredzu nekādu attaisnojumu, kāpēc tiek prasītas krievu valodas prasmes darbiniekiem, lai apkalpotu Latvijā dzīvojošos cilvēkus!"

" Latvijā – izņemot ļoti šauru, specifisku, kaut kādu īpašu, es uzsveru – ļoti šauru jomu – nedrīkst būt prasība, ka darbiniekam jāprot krievu valoda! Punkts!"

E. Jurēvics norāda, ka arī tūrisms neattaisno krievu valodas prasmju prasības darbiniekiem, jo pašlaik vīzas Krievijas pilsoņiem netiek izsniegtas, izņemot ārkārtas gadījumus, piemēram, bēres. Latvijā arī neeksistē tūrisms ar Krieviju vai Baltkrieviju.

"Pat ukraiņu bēgļi nav iemesls prasīt uzņēmuma darbiniekiem pārvaldīt krievu valodu. Ir pagājuši vairāk kā divi gadi kopš Krievijas iebrukuma. Es personīgi zinu ukraiņus Latvijā, kas tagad runā gan latviešu, gan angļu valodās. Daudzi no viņiem strādā, arī pašvaldības iestādēs. Ja gribam atbalstīt ukraiņus, tad nevajag klientus apkalpot krieviski, bet gan ukraiņu valodā," piebilst Edmunds Jurēvics.

Deputāti un sociālie partneri vienoti – diskriminācija ir jāaptur!

Tam, ka turpināt kā līdz šim nedrīkst, un ka ir nepieciešami grozījumi un precizējumi Darba likumā, lai novērstu latviešu jauniešu un ne tikai jauniešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ, piekrīt visas mūsu aptaujātās politiskās partijas Saeimā – gan pozīcijā, gan opozīcijā.

"Apvienotā saraksta" pārstāvis Lauris Lizbovskis pauž viedokli, ka tas ir absurds, savā ziņā – Latvijas paradokss, ka vēl 33 gadus pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, apkalpojošā sfērā un daudz citās profesijās, darba devēji saviem darbiniekiem, kā obligātu vai ļoti vēlamu noteikumu var pieprasīt sazināšanos un apkalpošanu krievu valodā.

"Pēdējos gados esam daudz darījuši, lai atbrīvotos no padomju mantojuma, gan simboliski, gan praktiski. Šis arī ir solis mūsu pašcieņas un valstiskas pašapziņas stiprināšanai. Esam pārliecināti, ka Darba likuma grozījumi krietni nostiprinās valsts valodas pozīcijas darba tirgū."

Arī frakcijas "Progresīvie" deputāti LA portālam komentē, ka ir svarīgi sakārtot šo jautājumu tieši juridiski un definēt, kā tiks nodrošināta aizstāvība darba tirgū tiem cilvēkiem, t.sk. jauniešiem, kuri nemāk vai nevēlas izmantot krievu valodu.

Uzrunātie Saeimas deputāti ir vienisprātis, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda, ka apkalpošana svešvalodās ir izņēmums, nevis norma, un ka Darba likumā nepieciešamas konkrētas, skaidras izmaiņas, kurām nebūtu plašas interpretācijas iespējas, lai latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ izbeigtu uz visiem laikiem. Līdzīgu viedokli pauž intervētie sociālie partneri – LDDK un LTRK, kā arī Darba inspekcijas pārstāvis.

Par to, kā precīzi izskatīsies grozījumi Darba likumā, gaidāmas diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē maijā. Tomēr kopīgais mērķis iezīmējas viens – šoreiz lingvistiskā diskriminācija darbavietās krievu valodas dēļ ir tiešām jāaptur.

Avots: LA portāls

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas tālāko izskatīšanu atbildīgā komisija nodod valdībai; skaidrībai par turpmāko ir jābūt maijā27. Mar

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot kolektīvo iesniegumu "Valsts valodas statusa nodrošināšana", kas ietver arī jauna likumprojekta “Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likums" iniciatīvu, kā arī uzklausot jautājumā iesaistītās puses, secināja, ka kolektīvajā iesniegumā ietvertās iniciatīvas tvērums nav tikai izglītības vai kultūras jomā, tāpēc risinājumu izstrādē jānovērš iespējamās dublēšanās ar jau spēkā esošo normatīvo regulējumu un atbilstošu normatīvo aktu grozījumu vai jaunu normatīvo aktu izstrādes nepieciešamība ir izvērtējama vairākās nozarēs.

Nenoliedzot nepieciešamību stiprināt valsts valodas lietošanu, kā arī ievērojot to, ka jautājuma turpmākā izvērtēšana un risināšana nozīmē vairāku resoru un to sadarbības partneru iesaisti, komisija 2024. gada 12. marta sēdē pieņēma lēmumu – nodot kolektīvo iesniegumu "Valsts valodas statusa nodrošināšana" izvērtēšanai un turpmākam darbam Ministru kabinetam.

Lai nodrošinātu vienotu un koordinētu turpmāko darbu valsts valodas statusa stiprināšanas jautājuma turpmākā izskatīšanā, komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu tā pārraudzībā nodrošināt, ka sadarbībā ar nozaru ministrijām un citam iesaistītajām pusēm:

- izvērtē ne tikai iniciatīvu, bet arī situācijas problemātiku kopumā, tai skaitā kontekstā ar jau spēkā esošo normatīvo regulējumu;

- izstrādā visaptverošu pasākumu kopumu valsts valodas lietojuma stiprināšanai, identificējot normatīvajā regulējumā mērķa sasniegšanai nepieciešamās izmaiņas un attiecīgi sagatavojot un virzot normatīvo aktu projektus.

Komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu līdz 2024. gada 20. maijam informēt par progresu valsts valodas statusa stiprināšanas jautājuma izskatīšanā, iesniedzot komisijā sākotnējo izvērtējumu par identificētajiem problēmjautājumiem, sasniedzamo mērķi, kā arī iesaistīto pušu sadarbībā izstrādāto rīcības plānu, iekļaujot plānotās darbības un to īstenošanas grafiku attiecīgo problēmu risināšanai.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Turpina nostiprināt latviešu valodu darba tirgū18. Dec (2023)

Saeima ceturtdien, 14. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.

Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, atzīmē likumprojekta autori.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 69 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva Saeimā tiks iesniegta 2. maijā27. Apr (2023)

Saprotot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas noslodzi un darba specifiku, šī iniciatīva, kas pašlaik ir guvusi nepieciešamo parakstu skaitu, tiks iesniegta nedaudz vēlāk – 2. maijā.

Saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanām Mandātu komisijai maijā ir paredzama lielāka noslodze, tāpēc jaunu komisijai nodoto kolektīvo iesniegumu izskatīšana varētu kavēties un pārsniegt Saeimas kārtības rullī noteikto sākotnējās izskatīšanas termiņu. Lai novērstu situāciju, kurā komisijai būtu problemātiski izpildīt likumā noteikto sākotnējās izskatīšanas termiņu, iniciatīvas iesniegšana tiek atlikta par dažām dienām.

Iniciatīvas prasītās pārmaiņas ir gana aptverošas un ilgtermiņa, un tās iesniegšanas un izskatīšanas atlikšana par dažām dienām praktiski neko nemaina. Lūdzam iniciatīvas atbalstītājus būt saprotošiem. Jūsu atbalstītās prasības tālākā virzība nekādā gadījumā netiek novilcināta. Gluži pretēji – šis ir risinājums tās konstruktīvai tālākajai virzībai un risinājuma rašanai.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu24. Apr (2023)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka pārliecībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz Saeimas komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS