Šodien stājas spēkā partnerattiecību regulējums01. Jul Ja gadījumā Tu šo ziņu saņem vairākkārt, tad tas ir tāpēc, ka esi parakstījis/-usi vairākas iniciatīvas par partnerattiecību juridisku atzīšanu Latvijā. Nedomājam Tevi "nospamot", bet radniecīgu iniciatīvu vienādu ziņu saņemšanas novēršanai ir nepieciešams zināms programmēšanas darbiņš. Pie pirmās iespējas to arī izdarīsim. Ja kas – piedošanu par šo dublēšanos. Lai laba vasara! Veselas četras pilsoņu iniciatīvas un ar tām saistīts neatlaidīgs pilsoniskais lobijs deviņu gadu garumā. Protams, vēl daudz kas pirms un ap to, tomēr – tāds bija ceļš līdz partnerattiecību juridiskai atzīšanai Latvijā. Pērn 9. novembrī Saeima pieņēma grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas turpmāk dod iespēju pilngadīgām personām neatkarīgi no to dzimuma juridiski nostiprināt savas attiecības, vēršoties pie notāra un noslēdzot partnerību. Grozījumi stājās spēkā šodien, 2024. gada 1. jūlijā. Naktī uz 1. jūliju Jānis un Maksims jau savā starpā noslēdza partnerību un pēc tam apmainījās ar sudraba gredzeniem, par Latvijā pirmo pāri, kas šādi reģistrējuši partnerattiecības, raksta Delfi. Pēc partnerības noslēgšanas Jāni un Maksimu sagaidīja svinīgā ceremonija Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē, kur piedalījās gan viņu draugi, gan organizācijas "Dzīvesbiedri" pārstāvji, kā arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kas uzrunā uzsvēra prieku un laimi būt klāt šādā brīdī. Viņa pauda, ka ceļš uz regulējuma izstrādāšanu nebija gluds, taču bija laime pabeigt to, lai pēc tam cilvēki var vērtēt, kā to var papildināt. "Vēlos jūs apsveikt, ka esat paši, paši pirmie, kuri vēsturiski Latvijas tiesiskas demokrātiskas valsts cilvēktiesībām pasaka, ka katram cilvēkam ir tiesības būt laimīgam. Valsts to zina, atzīst, respektē un reģistrē," apsveikuma runā Maksimam un Jānim sacīja ministre. Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 77 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Iniciatīva Saeimā ir noraidīta
VIENDZIMUMA PARTNERU REĢISTRĒŠANA
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst ES Padomē. Pirmā valsts pasaulē, kas atļāva viendzimuma pāriem slēgt civilo savienību, bija Dānija, kura par šādu soli izšķīrās 1989. gadā. Diskusijās par viendzimuma pāru laulībām visasākās domstarpības parasti raisa priekšstati par to, kas ir laulība, bet nereti diskusijās Latvijā atklājas arī dziļi iesakņojusies homofobija un diskriminācija pret lesbietēm un gejiem no PSRS laikiem. Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā. Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās. Uzskatu, ka Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti. Latvijas valdībai jāturpina cīnīties pret diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālu orientāciju, un jāveicina cieņpilna attieksme pret lesbietēm, gejiem un biseksuālām personām. Tiesību piešķiršana viendzimuma pāriem neko neatņem atšķirīgu dzimumu pāriem, kas jau bauda šīs tiesības. Uzsveru, ka šīs tiesības nekļūs mazāk vērtīgas vai vājākas tikai tāpēc, ka tādas būs vēl vairākiem cilvēkiem. Mūsu sabiedrību veido indivīdu, attiecību un ģimeņu daudzveidība. Pienācis laiks to uzlūkot kā labu īpašību.
Aicinu parakstīties visiem, kuriem ir svarīga līdzcilvēku vienlīdzība. Un Saeimu aicinu lemt par likuma maiņu – juridiski reģistrēt viendzimuma līdzpieteicēju ģimeņu attiecības.
Sabiedrība no tā iegūs lielāku vienlīdzību, un beigsies diskriminācija starp sabiedrības daļām.
Iniciatīvas jaunumi
Saeima noraida viendzimuma partneru attiecību reģistrēšanu29. Oct (2020) Saeima pēc divas stundas ilgušām debatēm ceturtdien, 29. oktobrī, noraidīja vairāk nekā 10’000 Latvijas pilsoņu iniciatīvu par viendzimuma partneru attiecību reģistrēšanu. Saeimas sēdē par iniciatīvas noraidīšanu balsoja – 55 deputāti, pret – 30, bet viens deputāts atturējās. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iepriekš izskatīja 10’392 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Viendzimuma partneru reģistrēšana" un rosināja šo iniciatīvu noraidīt. Komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) Latvijas Radio argumentēja, ka iniciatīva noraidīta, jo tā ir pretrunā ar Satversmi. "Galvenais ir Satversmes 110. pants, ka valsts aizsargā un atbalsta savienību starp vīrieti un sievieti. Satversmi mēs nevaram mainīt ar 10 tūkstošu vai 15 tūkstošu cilvēku parakstiem. Pie tā jāstrādā, bet ne jau ar Satversmes mainīšanu, kas var novest līdz ne visai labām sekām," sacīja deputāte. Viņasprāt, dažādi praktiski jautājumi būtu risināmi citādi. Piemēram, mantisku problēmu jautājumi savienībā, kas nav laulība, būtu iztirzājami Kopdzīves likumā. Pirms pāris gadiem gan tika noraidīta arī iniciatīva par šāda likuma izstrādi, taču tagad tā tiekot plānota Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Pēc Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma kustība "Dzīvesbiedri" 1. oktobrī platformā ManaBalss sāka jaunu parakstu vākšanu iniciatīvai "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību". Jau ir savākti nepieciešamie 10’000 parakstu, lai iniciatīvu iesniegtu parlamentā, tomēr tās virzītāji vācamo parakstu slieksni ir pacēluši līdz 20’000. Iniciatīvas pārstāvis Kaspars Zālītis skaidro, ka šāds lēmums – vērsties pie sabiedrības ar aicinājumu pēc papildus atbalsta – ir pieņemts, lai uzskatāmi pierādītu: atbalstītāju pulkā nav tikai tie paši cilvēki, kuru kolektīvo iesniegumu Saeima nesen praktiski noraidīja. Kā redzams jau pašlaik, aktīvo atbalstītāju loks ir lielāks par sākotnējiem 10'000. Arī iniciatīvas noraidījums sabiedrības aktivitātei šai jautājumā nav licis noplakt, bet gan gluži pretēji. Tādējādi diskusijas par šo jautājumu jau drīzumā turpināsies. Apsver savu atbalstu iniciatīvai "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību"! Ja atbalsti to, tad dalies ar to arī sociālajos tīklos. Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!
Iniciatīvu sāk apspriest Saeimā22. Jul (2020) Šodien Latvijas Republikas Saeima Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīja jaunāko ManaBalss.lv iniciatīvu par viendzimuma pāru iespējām reģistrēt attiecības. Ar 7 balsīm par un 4 pret komisija lēma turpināt izskatīt šo iniciatīvu un pieaicināt juridiskos ekspertus tālākai diskusijai turpmākajās komisijas sēdēs.
Iniciatīva par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu ir iesniegta Saeimā26. Jun (2020) Turpinot pilsoņu digitālo līdzdalību īstenot pilnībā attālināti, Saeima ir saņēmusi arī kolektīvo iesniegumu "Viendzimuma partneru reģistrēšana". Iniciatīvas prasība ir par likuma maiņu, lai juridiski reģistrētu viendzimuma līdzpieteicēju ģimeņu attiecības. Autors argumentē, ka tiesību piešķiršana viendzimuma pāriem neko neatņem atšķirīgu dzimumu pāriem, kas jau bauda šīs tiesības. "Iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā," iniciatīvas autors raksta Saeimai adresētajā iesniegumā. "Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā. Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās. Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti." Iepriekš par nepieciešamību valstī beidzot vienoties, kas ir ģimenes institūts, ir teicis arī Tiesībsargs Juris Jansons. Paredzams, ka šā kolektīvā iesnieguma izskatīšana parlamentā būs daļa arī no šādas – plašākas – sabiedriskās diskusijas. Video ar iniciatīvas autoru skaties šeit! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā esi ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk - iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! ManaBalss.lv komanda
Valstiskā līmenī beidzot ir jāvienojas, kas ir ģimenes institūts27. May (2020) Liela daļa pāru dzīvo nereģistrētās attiecībās, un daudziem ir arī bērni. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvesbiedri, kuri nav reģistrējuši attiecības, vēl vairāk nonāk dzīves situācijas, kurās saprot – lai arī dzīvo kopā, tomēr juridiski viens otram nav nekas. Šāda dilemma trešdien, 27. maijā, tika iezīmēta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sanāksmē, kurā sprieda par dzīvesbiedru savienību kā ārpuslaulības ģimeņu modeli, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, raksta LSM. Pašreizējā situācijā, piemēram, informācijas saņemšana par dzīvesbiedru, kurš nonācis slimnīcā, civillaulībā dzīvojošajam partnerim ir neiespējama. Komisijā spriestais par Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību sasaucas ar šaurāk fokusēto ManaBalss autora iniciatīvu "Viendzimuma partneru reģistrēšana". Tā ir savākusi nepieciešamo atbalstu un drīzumā tiks iesniegta Saeimā. Diskusijā par ārpuslaulības civilstāvokļa reģistrēšanas nepieciešamību Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka šis temats ir aktuāls, jo pašlaik nav skaidri definēts pat tas, kas ir ģimenes institūts. "Svarīgi vienreiz noskaidrot ģimenes institūta tvērumu, jo mēs dzīvojam sociālā realitātē, kur ir daudz cilvēku, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, bet nav nekādās juridiskās attiecībās, proti laulāto attiecībās." Savukārt "Neatkarīgā Rīta Avīze" raksta, ka deputāte Anda Čakša (JV) pati ir pieredzējusi pašreizējās sistēmas beztiesiskumu. "Mans vīrs nevar aizvest pie daktera manu bērnu no pirmās laulības, jo likums to neļauj," saka politiķe, ieskicēdama plašāku diskusijas lauku par viendzimuma pāru attiecību problēmām vien. Komisijas sēdē deputāti ir vienojušies vēl vērsties atbildīgajās valsts iestādēs un organizācijās, lai saņemtu informāciju, kā nereģistrētas ģimenes tiek aizsargātas un kādi aizsardzības mehānismi vēl ir nepieciešami, lai tad rudenī atgrieztos pie šā jautājuma, noskaidroja ManaBalss. Jau rudenī attiecīgi tiks apkopoti viedokļi un meklēta politiskā vienošanās par tālākajiem soļiem. Avots: LSM; NRA; ManaBalss
Sabiedrība ir gatava par šo jautājumu runāt26. May (2020) Tā advokātu biroja "Cobalt" vadītājs Lauris Liepa intervijā portālam Delfi vērtē diskusija par Kopdzīves likumu jeb par līdztiesīgu civilstāvokļa reģistrāciju arī nelaulātiem pāriem. Tas sasaucas ar drīzumā Seimā iesniedzamo iniciatīvu "Viendzimuma partneru reģistrēšana", kurai vēl aizvien varat apsvērt savu atbalstu. Intervijā L. Liepa stāsta, ka pandēmijas laikā viņa vadītais advokātu birojs ir konsultējis gan uzņēmumus, kas iesaistījušies vīrusa izraisīto seku mazināšanā, gan klientus, kas cietuši aizliegumu dēļ. Mazāk zināma ir viņa saistība ar kustību "Dzīvesbiedri", kas iestājas par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, tostarp arī par viendzimuma pāru partnerattiecību reģistrēšanu. Saeimas agrāk jau noraidītās likumdošanas iniciatīvas atkārtotu nonākšanu uz deputātu galdiem advokāts vērtē kā šai gadījumā tomēr atšķirīgu. Starptautiski šāds precedents kad attieksme mainās pat īsā laika sprīdī, ir, piemēram, ASV prezidents Baraks Obama, kurš 2008. gadā iebilda pret viendzimuma laulību reģistrāciju, bet 2012. gadā tās atbalstīja. L. Liepas vērtējumā tas parāda, ka domājoši cilvēki var arī pārskatīt savas pārliecības jautājumus. Viņaprāt, šobrīd sabiedrība ir gatava par šo jautājumu runāt un to atbalsta. Par to liecina arī pusotra mēneša laikā platformā ManaBalss savāktais atbalsts iniciatīvai tieši par viendzimuma pāru attiecību reģistrēšanu. Iepriekš noraidītā Kopdzīves likuma traktējums bija plašāks un ietverošāks, un par to politikas veidošanas kuluāros ir atsākušās diskusijas. "Arī vairākiem maniem draugiem ir šāda neapskaužama situācija, kur viņu attiecības juridiski netiek pienācīgi atzītas," saka L. Liepa. "Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc lai viņu ģimenes būtu juridiski sarežģītākā stāvoklī nekā lielākā daļa ģimeņu. Es neredzu nekādu iemeslu to diskriminēšanai. Mēs taču uz neatgriešanos esam aizgājuši prom no uzskata, ka bērnam, kas dzimis ārpus laulības attiecībām, visu mūžu būtu jānēsā šāds zīmogs." Otrs iemesls viņa vērtējumā ir abstraktāks. Tas attiecas uz cilvēka un sabiedrības brīvību. "Ja viendzimuma pāri īsteno divu cilvēku brīvas gribas attiecības, tad kāpēc lai sabiedrība tās liegtu?" retoriski jautā L. Liepa. Un trešais iemesls ir pragmatisks. "Mēs redzam, ka valstīs, kur viendzimuma pāru attiecības ir tiesiski aizsargātas, ir augstāks ekonomiskās attīstības līmenis un augsts radošo industriju pienesums ekonomikai." Jāpiebilst, ka pirms dažām nedēļām "Cobalt" ieguva "Chambers Europe Awards" apbalvojumu "Gada advokātu birojs Baltijas reģionā 2020". Avots: portāls Delfi
Partnerattiecību regulējums aiztaupītu liekas raizes pacientiem un atvieglotu darbu mediķiem14. May (2020) Tā portālos "Jauns" un "Satori" raksta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Pauls Aldiņš. Viņš vērš uzmanību uz tām ģimenēm, kas sevišķi Covid-19 nenoteiktības un neskaidrības laikā Latvijā jūtas vismazāk pasargātas – tās, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, taču tos vieno kopīga manta un rūpes vienam par otru. Dzīves situācijās, kad vienam no dzīvesbiedriem veselības stāvoklis strauji pasliktinās un jāizšķiras par kādu medicīnisku rīcību, lēmumu pieņem laulātais partneris vai pirmās pakāpes radinieks – vecāki, bērni, māsa vai brālis. Taču bieži ir gadījumi, kad dzīvesbiedram, kurš faktiski pacientam ir pats tuvākais cilvēks, šādā gadījumā formāli tiek liegtas jebkādas tiesības uz informāciju par pacienta veselības stāvokli, nemaz nerunājot par dzīvesbiedra iesaisti lēmumu pieņemšanā par turpmāku ārstēšanu. Ļoti slimiem cilvēkiem ir svarīga ģimenes klātbūtne un drošības sajūta, ko tā sniedz, jo tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgam iznākumam. Šobrīd, kā mēs visi zinām, drošības nolūkos, lai samazinātu COVID-19 izplatību, radinieku klātbūtne slimnīcu gaiteņos un palātās ir aizliegta. Dažreiz fiziskā klātbūtne nav pats svarīgākais, cik svarīgi ir zināt, ka kāds par mani interesējas, ka mana ģimene ir pasargāta - drošības sajūta, ka, ja kaut kas notiks ar mani, arī mani tuvinieki tiks pasargāti. Arī reanimācijas nodaļā dzīves pēdējos mirkļos tiesības atvadīties ir tikai laulātajam partnerim un pirmās pakāpes radiniekiem. Gan pašam pacientam, gan pašiem tuvākajiem ir neizmērojami svarīgi būt klāt, lai pagūtu pateikt vēl pēdējos vārdus. Situācijas ir dažādas, tādēļ ir tas brīdis, kad likumdevējam nevajag sasiet rokas medicīnas personālam, kas radītu neiedomājami skarbas sajūtas gan cilvēka tuvākajiem, gan mediķiem. Likums šobrīd nostāda mediķus ļoti neērtā un nepatīkamā situācijā, kad jāizvēlas starp formālu noteikumu pārkāpšanu un pacienta vislabākajām interesēm. Mediķa ieskatā dzīvesbiedru likuma pieņemšana mediķiem paātrinātu, uzlabotu un atvieglotu daudzu procesu norisi. Tāpat dzīvesbiedru regulējuma pieņemšana mūsu pacientiem radītu papildu drošības sajūtu un aiztaupītu liekas raizes, ļaujot fokusēties uz atlabšanu. Nenoteiktība un nedrošība laikā, ko izraisījusi COVID-19 saslimšana, kad kā vēl nekad svarīgs kļuvis jautājums ne tikai par katra individuālo atbildību par sevi, bet arī rūpes par sev tuvajiem un citiem sabiedrības locekļiem, varētu veicināt likumisku attiecību sakārtošanu. Ikviens sabiedrības loceklis ir tiesīgs justies droši un pasargātam, raksta P. Aldiņš. Avots: portāli "Jauns" un "Satori"
Diskusijām ir jābūt par idejām, nevis par "deguniem"12. May (2020) Mobings nav pieļaujams. Tai skaitā arī ne pret cilvēkiem, kuri paši kādreiz ir šādi – nekrietni – izturējušies pret līdzcilvēkiem. Ar šādu atrunu vēlamies komentēt NRA rakstu par ManaBalss autora virzīto iniciatīvu "Viendzimuma partneru reģistrēšana". Organizācija ManaBalss aicina uz diskusijām sevišķi par leģitīmām idejām, nevis uz ad hominem komentāriem (t.i., kad nav ko teikt par saturu, tad uzbrukt runātājam personīgi). Diskreditējot izteikto ideju autorus, tad degradē arī publisko diskusiju telpu. NRA rakstā tiek norādīts, ka Saeimā drīzumā iesniedzamās iniciatīvas autors ir bijis iesaistīts skandālā Liepājā. Runa ir par izvarošanā cietušu sieviešu mobingu internetā, ko mediji aprakstīja 2011. gada sākumā. Notikušā detaļas komentēt atstājam likumsargu un pašu iesaistīto ziņā. Ir labi, ka mediji veic dažādu iniciatīvu autoru iespējamo fona motīvu analīzi, un to dara arī ManaBalss. Piemēram, mums ir līgumi ar virkni autoru, kuri ir politisko partiju ierindas biedri. Tie nodrošina, ka autori attiecīgās iniciatīvas neizmantos savu partiju retorikā. Pretējā gadījumā tās tiek uzskatītas par partiju iniciatīvām. Arī tas ir pieņemami un pat labi, tomēr šādi motivētu iniciatīvu publicēšana ir maksas pakalpojums, un šādas iniciatīvas ir attiecīgi jāmarķē. Konkrētās NRA aprakstītās iniciatīvas sakarā svarīgi ir diskusijā fokusēties uz to, par ko tad tiešām ir runa. Aizklīšana ad hominem sānceļos, riskē pazaudēt šo fokusu un beigties ar to, ka diskutētāji sāk komentēt viens otra degunus. Pazaudēt sākotnējās tēmas pavedienu riskējam arī tad, ja diskusijas izvēršas par blakus faktoriem, blakus tēmām un pieņēmumiem, kas ne obligāti attiecas uz reāli apspriežamo tēmu. Apspriestās iniciatīvas gadījumā ir svarīgi ņemt vērā, ka tā prasa tieši civilstāvokļa reģistrāciju, un tajā nav runas par Satversmē atrunāto laulības definīciju. Diemžēl gandrīz katrā šai iniciatīvai veltītajā kritikā plašsaziņā un sociālajos medijos tiek piesaukta Satversme. Attiecīgi tie ir vai nu maldi, vai demagoģija. Tāpat kā ad hominem komentāri. Lūdzam ņemt arī vērā, ka ManaBalss ar šo publikāciju un jebkurām aktivitātēm nepārstāv un neaizstāv nevienu konkrēto platformā publicēto rīcībpolitikas priekšlikumu. ManaBalss ir politiski un idejiski neitrāla, mēs esam par demokrātiju un pret radikālismu, par Latviju un par pilsoņu varu. Mēs strādājam, lai būtu jūsu ikviena rīcībā ar maksimālu paredzamo efektivitāti, kad vien jums ir laba virzāmā ideja, vai arī jūs gribat tādu atbalstīt. Ar cieņu,
ManaBalss.lv komanda