Pārstāvis: Kristīne OsipovaPublicēta: pirms 25 dienām

ZEME ZEM DAUDZDZĪVOKĻU MĀJĀM JĀIZPĒRK VALSTIJ UN PAŠVALDĪBĀM UN JĀNODOD DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU ĪPAŠUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
2'136
Jau parakstījuši 2'136
7'864

Pēc likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktās kārtības, valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemes gabalu, uz kura pilnīgi vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības. Tiem, kam paveicās mazāk un kuriem pieder dzīvokļi ēkās, kas atrodas uz privātpersonām piedorošās zemes, ir jāmaksā, lai zemi iegūtu savā īpašumā. Saskaņā ar Latvijas Satversmi, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā; cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, tādējādi ikkatram ir jābūt iespējai saņemt zemi zem sava īpašuma bez atlīdzības. Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar t.s. zemes reformu pilsētās sagrozīja līdz absurdam visu likumdošanas sistēmu šajā jomā, un jānodod dzīvokļu īpašnieku īpašumā saskaņā ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikto kārtību. Vēršu uzmanību, ka citās neatkarību atguvušajās bijušajās sociālisma zemēs (Vācijas austrumdaļā, Polijā, Čehijā, Igaunijā) nav radusies tāda sutiācija, kad vienam piederošā ēka atrodas uz citam piederošās zemes. Latvijā savukārt piespiedu dalītajā īpašumā ir vairāk nekā 3,5 tūkstoši dzīvojamo māju, kuros 110 970 dzīvokļu atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Portālā ManaBalss jau tika iesniegta iniciatīva "Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā" (https://manabalss.lv/i/940), kas savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, bet Saeima tautas gribā ieklausījusies nav.

Tāpēc zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām, kas savulaik ar t.s. zemes reformu pilsētās sagrozīja līdz absurdam visu likumdošanas sistēmu šajā jomā, un jānodod dzīvokļu īpašnieku īpašumā saskaņā ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikto kārtību.

Līdz ar to visiem sabiedrības locekļiem tiks nodrošinātas vienādas tiesības saskaņā ar Satversmi.

Iniciatīvas jaunumi

Par nodokļu maksātāju naudu tiek glābtas bankas un aviokompānijas. Kāpēc paši nodokļu maksātāji netiek glābti no zemes baronu apspiešanas!?pirms 13 dienām

Ar šādu retorisku jautājumu iniciatīvas "Zeme zem daudzdzīvokļu mājām jāizpērk valstij un pašvaldībām un jānodod dzīvokļu īpašnieku īpašumā" autore vietnē "Pietiek" argumentē par savu aicinājumu Saeimai.

Ja Tu atbalsti šo iniciatīvu, tad ne vien paraksti to, bet arī dalies ar iniciatīvas saiti savos sociālajos tīklos! Tā ziņa par iniciatīvu vissekmīgāk izplatīsies, un tā paredzami gūs lielāko iespējamo atbalstu.

"Mana galvenā motivācija, iesniedzot ManaBalss iniciatīvu, ir bijusi panākt vienādu tiesību nodrošināšanu visiem privatizēto (t.s. "denacionalizēto") dzīvokļu īpašniekiem," publikācijā raksta autore. Viņa citē arī cita domubiedra, Jāņa Kučinska, iepriekš rakstīto, ka "privatizēto dzīvokļu īpašnieki tika sadalīti divās daļās, no kurām pirmajai daļai nav jāmaksā zemes noma un nebūs jāizpērk zeme, bet otrā daļa jau aptuveni 20 gadus maksā zemes nomu zemes īpašniekiem. No 2010. līdz 2015. gadam maksāja zemes īpašniekiem arī NĪN kompensāciju, un ap 2020. gada viņiem bez tā vēl paredzēta namiem piesaistītās zemes piespiedu izpirkšana."

Un jau iniciatīvas autore pati tālāk turpina sekojoši.

Tie, kam paveicās mazāk, jo viņu dzīvokļi atrodas ēkās, kas stāv uz zemes, kurai ir atradušies "īpašnieki" (bieži vien tās ir personas, kas zemi no bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem ir pārpirkušas, bieži vien savtīgos nolūkos), neko bez atlīdzības dabūt nevar: lai zemi iegūtu savā īpašumā, tiem ir jāmaksā nauda zemes īpašniekiem.

Otra lieta, ko gribēju uzsvērt: tādai "piespiedu nomai" vispār nav jāpastāv, tā nav tiesiska, nav Satversmei atbilstoša un tā pēc iespējas drīzāk ir jāpārtrauc. Kā raksta J. Kučinskis, "zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības iznomātājs (zemes īpašnieks) un nomnieks (privatizētā objekta īpašnieks) nodibina nevis, labprātīgi vienojoties, kā to paredz Civillikuma saistību tiesību daļa, bet gan, izpildot likumā noteiktu pienākumu". Šiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem nav izvēles brīvības, un valsts ar likumu piespiež tiem nomu.

Jau toreiz, strādājot pie t.s. "zemes reformas", valdībai bija pareizās atbildes: piemēram, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" bija iestrādātas iespējas atdot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot gadījumus, ja... Un likumā tika uzskaitīti šie gadījumi, no kuriem raksturīgākie bija: ja uz zemes atrodas valstij vai pašvaldībai nozīmīgi objekti vai citām personām piederošas ēkas un būves. Kāpēc tad pilsētās nevarēja zemi privatizēt pēc tā paša principa? Droši vien, kādam tas nav bijis izdevīgi.

Kā novēroja J. Kučinskis, Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus pārskatā par 2015. gadu ir atrodams šāds atzinums: "Starp lielākajiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas cita īpašumā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, vienīgais īpašnieks, kas zemi ir saņēmis, atjaunojot īpašuma tiesības, ir Grebenščikova vecticībnieku draudze. Pārējās personas zemi ieguvušas citos dažādos veidos – dāvinājuma ceļā, pērkot, apvienojoties, ieguldot pamatkapitālā utt." J. Kučinskis norāda, ka ir vairākas akciju sabiedrības, kas acīmredzami ir mērķtiecīgi ieguvušas zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, un, viņaprāt, tas raksturo to, ka nomas maksas saņemšana no mājas iedzīvotājiem Latvijā ir mērķtiecīgs bizness.

2015. gada beigās ManaBalss vietnē tika iesniegta iniciatīva, kas guva vairāk nekā 10'000 cilvēku atbalstu, un, pateicoties tai, tapa "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", sava argumenta izvērsumu turpina iniciatīvas autore. Likums gan neietver iniciatīvā izvirzīto prasību: "Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas".

Manuprāt, zeme jāizpērk valstij, jo tieši valsts, neprasmīgi (vai arī mērķtiecīgi?) pieņemot likumus, šīs ziepes savārīja, tai arī ir jārisina radusies situācija. Par nodokļu maksātāju naudu tiek glābtas bankas un aviokompānijas. Kāpēc tad paši nodokļu maksātāji netiek glābti no zemes baronu apspiešanas!?

Vai autores uzdotais jautājums paliks retorisks, vai arī tas tiks uzdots pēc būtības jau politiskajā diskusijā, ir atkarīgs arī no Tava balsojuma par šo iniciatīvu!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS