Daudzdzīvokļu mājās zemes izpirkšanas procesu vienota īpašuma izveidei piespiedu dalītā īpašuma gadījumā varēs uzsākt no 2023. gada. To paredz ceturtdien, 25. novembrī, Saeimas plenārsēdē pēdējā lasījumā apstiprinātais "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums". Likums nosaka kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, dodot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkt tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Lai dzīvokļu īpašnieki varētu atpirkt attiecīgo zemi, par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par attiecīgajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Ņemot vērā pašvaldības lēmumu, Valsts zemes dienests noteiks izpērkamo zemi un izpirkuma cenu. Zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību. Pēc izpirkšanas procesa uzsākšanas un Valsts zemes dienesta paziņojuma saņemšanas lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieviesīs zvērināts tiesu izpildītājs. Likumā noteikta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs īsteno turpmāko vienota īpašuma izveidošanas procesu. Lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja amata atlīdzību segs no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Dzīvokļu īpašnieki zemi varēs izpirkt par cenu, ko veidos šajā zemē ietilpstošo zemes vienību un to daļu kadastrālo vērtību summa. Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Vienotu īpašumu zemesgrāmatā ierakstīs pēc izpirkuma cenas samaksāšanas, to ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksās zemes īpašniekam. Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka, ņemot kredītu, nebūs jāieķīlā īpašums, proti, dzīvoklis. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3’677 dzīvojamās mājas ar 110’970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7’354 citām personām piederošām zemes vienībām, teikts likuma projekta anotācijā. Līdz ar šo likumu daļēji ir izpildīta arī Saeimā kopš 2018. gada marta skatītā kolektīvā iesnieguma "Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā" prasība. Proti, piespiedu dalītā īpašuma kārtība pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas no 2023. gada varēs tikt pārtraukta. Tomēr zemi zem daudzdzīvokļu mājām būs jāizpērk pašiem dzīvokļu īpašniekiem – tas nenotiks ar valsts iesaisti atbalsta finanšu instrumenta veidā, kā to prasa attiecīgā ManaBalss.lv autora iniciatīva. Saziņā ar ManaBalss.lv iniciatīvas autors vērtē, ka viņa prasība līdz ar šo ir noraidīta. Avots: Saeimas Preses dienests; ManaBalss.lv _____________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā! Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.
Piespiedu dalīto īpašumu varēs izbeigt no 2023. gada25. Nov (2021)
Prasība ir daļēji izpildīta; iniciatīva autora vērtējumā nav atbalstīta
Pārstāvis: Marika TarasovaPublicēta: 24. Dec (2015)ZEMEI ZEM DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀM MĀJĀM JĀBŪT TIKAI ŠO MĀJU IEDZĪVOTĀJU ĪPAŠUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā
Iniciatīva jāiesniedz Saeimā, jo valsts šo situāciju ir mākslīgi izveidojusi. Šādu tiesisku bezjēdzību („pa kluso” pārdot zemi zem dzīvojamām mājām gadījuma personām) nepieļāva ne Baltijas valstis, ne Vācija, ne citas Eiropas Savienības valstis apvienošanās periodā. Jābūt: zemes gabals, kas pierakstīts daudzdzīvokļu dzīvojamai mājā, jānodod šīs mājas iedzīvotāju vai iedzīvotāju biedrības īpašumā. Valsts mākslīgi radītā situācija veicināja tieši pretējo: 1. Lielā vairumā gadījumu šie zemes gabali netika piedāvāti izpirkšanai šo māju iedzīvotājiem: Izpalika informācija par pārdošanas laiku, par zemes īpašniekiem, par tikšanās vietu ar zemes īpašniekiem. Viss notika aizklāti, to veicināja privatizācijas noteikumi, (t.i. korupcijas pašvaldībās), likumi, kurus noteica valsts. 2. Likumu par zemes nomu rakstīja advokāts, kurš nebija speciālists zemes tiesībās, taču tas viņam neliedza iekļūt miljonāru sarakstā pēc likuma pieņemšanas. Šobrīd visi šo namu iedzīvotāji kļuvuši par šīs sistēmas finansiāliem ķīlniekiem (vergiem) un spiesti maksāt 30 - 40 EUR mēnesī. Tas sastāda 10 līdz 20% no pensionāra ienākumiem, kurš maksā nodokli arī par īpašumā esošo dzīvokli. Zemes īpašnieks atsakās kontaktēties ar mājas iedzīvotājiem, neveic nekādus teritorijas labiekārtošanas darbus, bet tikai pieprasa naudu un aprēķina soda naudu. Visu šo situāciju ir radījusi valsts, dodot iespēju simtiem zemes īpašnieku iedzīvoties uz 400000 Latvijas iedzīvotāju.
Lēmumam jābūt vienkāršam: zeme tiek nodota to namu iedzīvotāju īpašumā, kuri atrodas uz šīs zemes. Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas. 10 gadu laikā zemes īpašnieki saņēmuši ienākumos par zemi tādu summu, kāda uz šo brīdi ir zemes gabalu kadastra summa, t.i. 20 -50 reizes vairāk kā pērkot šo zemi. Mūsu valsts atrod naudu banku glābšanai, pārdod bankas 14 reizes lētāk, vairakkārt glābusi aviokompāniju, neprasmīgi izmanto simtiem nekustamo īpašumu objektu, bet ne reizes nav konsultējusies ar saviem pilsoņiem, kur tiek tērēta šo pilsoņu nauda. Tāpēc visas atrunas uzskatām par nebūtiskām!!!
Latvijas iedzīvotāji mazāk maksās nodokļus (zemes nodoklis = 1,5% vai 5,5 EUR mēnesī), attiecīgi uzlabosies to labklājība. Cilvēki vairāk tērēs pilnvērtīgam uzturam, veselīgam dzīvesveidam, ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu pirkšanai. Tas labvēlīgi ietekmēs valsts sabiedrisko un paterētāju klimatu, rūpnieciskās ražošanas pieaugumu, nodokļu iekasēšanu un ar to saistītās valsts programmas un valsts budžeta izpildi. Valstij jānodrošina visu iedzīvotāju tiesību bezierunu vienlīdzības princips un ekspluatācija nav pieļaujama.
Pievienots dokuments
20345062_15125_(2)_4_кв_земля.pdf (atvērt)
Iniciatīvas jaunumi
Līdz 26. aprīlim ir pagarināts termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” otrajam lasījumam. Šāds Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (komisijas) lūgums Saeimas sēdē ceturtdien, 4. aprīlī, tika pieņemts vienbalsīgi, redzams parlamenta mājaslapā. Iepriekš komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ir paudis, ka dalītā īpašuma izveidošanās savulaik lielā mērā bija likumdošanas kļūda, kuru ir pēdējais laiks labot. Viņš arī ir izteicis viedokli, ka šā jautājuma sarežģītības dēļ bez sabiedrības iesaistīšanās un spiediena ne likumdevējs, ne arī izpildvara šo problēmu atrisināt nespēs. Avots: Saeima.lvPaildzina priekšlikumu iesniegšanas termiņu Saeimā izskatāmajai iniciatīvai04. Apr (2019)
Dalītā īpašuma problemātika īpaši sāpīga ir privatizēto daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, un šāda situācija, kad tiek apgrūtinātas īpašuma lietošanas tiesības, rada neatrisināmus konfliktus starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem. Tāpēc, meklējot optimālāko risinājumu, kā izbeigt šādas attiecības, būtiski ir tam pievērst sabiedrības uzmanību. Tā tika spriests pirmdien, 11.martā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (Komisijas) rīkotajā diskusijā „Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika”. Jānorāda, ka sabiedrības uzmanība šai problēmai jau ir pievērsta ļoti izteikti un ilgi. Diskusija Saeimā lielā mērā balstījās uz ManaBalss platformā virzīto un 13. Saeimai „pūrā” palikušo kolektīvo iesniegumu „Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā”. Diskusijā kopīgi ar jomas ekspertiem un iesaistītajām pusēm tika apspriests Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts „Piespiedu dalīta īpašuma daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”. Tas paredz iespēju dzīvojamās mājas īpašniekiem atpirkt tiem nepieciešamo zemi no zemes īpašniekiem, kā arī runāt par piedāvāto zemes domājamo daļu izpirkšanas procesu, tostarp iniciatīvu, ka zemi zem mājas no zemes īpašnieka atpērk valsts vai pašvaldība. Bez sabiedrības iesaistīšanās un spiediena ne likumdevējs, ne arī izpildvara šo problēmu atrisināt nespēs. Tā diskusijā teica Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. „Diskusija par to, kā tiesiski izbeigt dalītā īpašuma pastāvēšanu, ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Tā aizsākās laikā, kad būtiski pieauga zemes kadastrālā vērtība un iedzīvotājiem radās grūtības samaksāt nomas maksu par zemi zem mājas. Piedāvājumi situācijas risināšanai bijuši visdažādākie, taču pēc būtības pie rezultāta tā arī līdz šim neesam nonākuši,” uzsvēra S. Dolgopolovs un atzīmēja, ka dalītā īpašuma izveidošanās savulaik lielā mērā bija likumdošanas kļūda, kad tika radīta mākslīga iespēja iegūt īpašumā mājokli, kas atrodas uz citai personai piederoša zemes gabala. Problēma skar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu – turpat 111 tūkstošu dzīvokļu īpašniekus. Viens no apgrūtinājumiem ir smagnējais un ne īpaši efektīvais mājokļu pārvaldīšanas modelis. Pieņemot lēmumu, piemēram, par zemes izpirkšanu, sarežģītās procedūras dēļ būs ļoti grūti procesu virzīt tālāk, pauda komisijas priekšsēdētājs. S. Dolgopolovs atzīmēja, ka piedāvātais zemes izpirkuma process būs dārgs, un tas kopumā varētu maksāt ap 130 līdz 240 miljoniem eiro. „Dzīvokļu īpašniekiem tās būtu pietiekami lielas naudas summas, un tas nozīmē, ka šādu risinājumu būs grūti realizēt. Tāpēc ir jāmeklē veids, kā šo visu finansēt. Un mūsu šodienas diskusijas uzdevums ir izrunāt visus konceptuālos jautājumus, lai, turpinot darbu Valsts pārvaldes komisijā, kopīgi varētu virzīties uz iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu”. Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka Latvijā patlaban ir 206 600 ēku un būvju, neskaitot inženierbūves, kuras atrodas uz citai personai piederošas zemes. Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir gandrīz 3,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Avots: Saeima.lvSpiediens 111 tūkstošu dzīvokļu īpašnieku interesēs ir jāturpina12. Mar (2019)
«Zemei zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā» ‒ pauž platformā ManaBalss.lv virzītā iniciatīva, kas septembrī tika nodota izskatīšanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Aizejošās valdības premjers Māris Kučinskis komentējis, ka likumprojekta tālākā virzība paliek jaunās Saeimas ziņā. Premjers atbildē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir teicis, ka dalītā īpašuma izbeigšana, ja zemi zem daudzdzīvokļu namiem no privātīpašniekiem atpirktu valsts, tai maksātu aptuveni 300 miljonus eiro, raksta Latvijas Avīze. Turklāt tiem būtu jāpieskaita vēl aptuveni 38 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma ieviešanai.
Zemes īpašumtiesību jautājums paliek nākamajai Saeimai01. Nov (2018)
Laikraksts pašreizējo stāvokli raksturo kā «gadiem ilgušo piespiedu zemes nomas absurdu». Tiek norādīts, ka 2018. gada 19. aprīlī Saeimā 1. lasījumā jau ir pieņemts «Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas» likumprojekts, un ar šo jautājumu arī turpmāk ir jātiek galā Saeimai, argumentē M. Kučinskis.
Cita starpā valdības vadītājs norādījis, ka atšķiras tas, ko aicina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, no tā, ko prasa iedzīvotāji. Vēstulē tā aicinājusi valdību iesaistīties dalītā īpašuma likvidēšanā tikai kā starpniekam darījumos starp dzīvokļu un zemes īpašniekiem. Savukārt 11 161 iedzīvotājs prasa, lai valsts atpērk šo zemi, lai pēc tam iedzīvotāji iegūtu to savā īpašumā ar atvieglotiem noteikumiem.
Diemžēl otrajam lasījumam gatavotais likumprojekts kopš septembra ir iestrēdzis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā Juridiskā biroja padomnieces Lilita Vilsone un Daina Ose strīdas ar Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktori Dagniju Palčevsku par zemes atpirkšanas kārtību un sīkumiem, kuriem nav tik būtiskas nozīmes, lai likumprojektu nevarētu virzīt uz priekšu, komentē laikraksts.
Pēc deputāta un likumprojekta galvenā referenta Viktora Valaiņa domām, pašlaik komisijā notiek ar priekšlikumu izskatīšanu nesaistīta diskusija. Iznākumā 10. oktobrī komisija pārtrauca likumprojekta gatavošanu otrajam lasījumam. Vai likumprojektu turpinās gatavot otrajam lasījumam vai tas tiks nolikts malā pavisam, par to tagad būs jālemj jaunajai Saeimai.
Saeimā atkārtoti ievēlētais Viktors Valainis saka, ka likumprojekta tālākai virzīšanai gribētu organizēt plašāku diskusiju, pieaicinot Satversmes tiesas tiesnešus, zemes un dzīvokļu īpašniekus un namu pārvaldītājus.
Latvijā pavisam ir 3677 privatizēti daudzdzīvokļu nami, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošiem zemes gabaliem. Šo zemes īpašumu aptuvenā kadastrālā vērtība 2015. gadā tiek lēsta starp 130 miljonu un 180 miljonu eiro vērtībā.
Avots: la.lv
Saeima, 20. septembrī, lēma par iniciatīvas “Zemei zem daudzdzīvokļu mājām jābūt tikai šo māju iedzīvotāju īpašumā” turpmāko virzību, nododot to tālākais izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Iniciatīva tika iesniegta Saeimā 2018. gada maijā un uz to mirkli par to bija parakstījušies 10 516 Latvijas pilsoņi. Seko līdzi iniciatīvas jaunumiem!
Iniciatīva droši turpina ceļu Saeimā - lemj par tās nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai.20. Sep (2018)
Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Regulējums paredz nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi, informē Saeimas Preses dienests. Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai, kas pēc tam pilnvaro kādu fizisko vai juridisko personu veikt visas turpmākās darbības, tostarp lūgt attiecīgo pašvaldību pieņemt lēmumu par dalītā īpašuma ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Jaunā likuma projekts atbildīgajā Valsts pārvaldes komisijā un Saeimas sēdē jāskata vēl divos lasījumos. Svarīga ziņa? Dalies ar to savos sociālajos tīklos! Ziņas avots: delfi.lvSaeimā virza likumprojektu situācijām, kad zeme zem daudzdzīvokļu mājas pieder citai personai24. Apr (2018)
Ar prieku paziņojam, ka 12. oktobrī iniciatīva tika iesniegta Saeimā un tiek gaidīta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā tā tiks izskatīta! Autori lūdz palīdzību iniciatīvas atbalstītājiem:
Ja vēlies palīdzēt, raksti uz [email protected]!Iniciatīva iesniegta Saeimā!13. Oct (2017)
1. Tiek meklēts iniciatīvas pārstāvis, kurš varētu apmeklēt komisijas sēdes un atbalstīt iniciatīvā pausto ideju;
2. Drīzumā tiks sākta iniciatīvas izskatīšana ar ekspertiem, tamdēļ lūdzam palīdzību iesaistīties kādam, kurš pārzin detalizēti situāciju un savā darba sfērā saskaras ar šiem jautājumiem, piemēram, jurists.
Ir izveidojušās piespiedu nomas attiecības starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem. Jurists, biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Gundars Ūdris jau ilgstoši tiesas procesos mēģinājis pierādīt – dzīvokļu un zemes īpašnieku strīdus par nomas maksas parādiem jāskata Komerclikuma izpratnē, tomēr galvaspilsētā, kur tiesas risina simtiem šādu lietu, tiesnesi pārliecināt izdevies pirmo reizi. Ziņas avots: lsm.lv Turpinām vākt rezerves parakstus, lai iesniegtu iniciatīvu Saeimā! Palīdzi, dalies ar iniciatīvu savos sociālajos tīklos! Zemes īpašnieki piedzen parādu par 10 gadiem no dzīvokļu īpašniekiem20. Jul (2017)
Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā. Pēc statistikas datiem Latvija ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām, nabadzīgākajām valstīm ES. Pakāpeniska NĪN palielināšana vienīgajam mājoklim Latvijā neatbilst tautas iespējām to samaksāt un tās interesēm dzīvot pašu zemē. Nesamērīgais NĪN veicina cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Skolotājai Liānai Hiršsonei, kura ar ģimeni dzīvo Rīgā nelielā privātmājā, NĪN vienpadsmit gadu laikā kļuvis 45 reizes lielāks. “Ar skolotājas algu to ir neiespējami nomaksāt,” apliecina Liāna Hiršsone. “Mana un manas ģimenes sociālā drošība ir nopietni apdraudēta, jo nākamgad man būšot jāmaksā 75 reizes vairāk nekā pirms divpadsmit gadiem, proti, 3020 eiro. Ja 2006. gadā NĪN gadā bija aprēķināts 40 eiro apmērā, tad šogad tas jau ir 45 reizes lielāks – 1800 eiro.” Lai gan portālā manabalss.lv 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu "Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam", politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav atrisinājuši īpašumu konfiscējošo nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu. Saeima, Ministru kabinets, Valsts zemes dienests un pašvaldības runā tikai par budžeta, nevis Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, līdz ar to turpinās iedzīvotāju māju konfiscēšana. Iniciatīvas autoriem NĪN piemērošanas politika izraisījusi nepieciešamību rīkot Tautas sapulci, vēršoties pie Saeimas, Ministru Kabineta un Pašvaldību Savienības ar prasību atcelt konfiscējošo NĪN vienīgajam īpašumam un pārtraukt pašreizējo NĪN aprēķina un piemērošanas kārtību visās pašvaldībās. Salīdzinot Baltijas valstu praksi nekustamo īpašumu nodokļu jautājumā, šodien Latvija saviem iedzīvotājiem piemēro visaugstāko nekustamā īpašuma nodokli. Arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst finansiāli nepanesams visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuru mājoklis atrodas Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā. Politiķi un ierēdņi valsts un pašvaldību institūcijās nav izrādījuši politisko gribu, lai atrisinātu nekustamā īpašuma nodokļa problēmu. Nesamērīgi turpina pieaugt finansiālais slogs, radot risku Latvijas iedzīvotājiem zaudēt savu nekustamo īpašumu, pašvaldībām to konfiscējot. Ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa konfiscējošo raksturu un tā reālās, neizbēgamās sekas, iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam" autori un viņu atbalstītāji aicina Latvijas iedzīvotājus uz Tautas sapulci, lai solidarizētos un pieprasītu NĪN nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim! Papildu informācija: Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone, tālr. 26739186Aicina uz Tautas sapulci par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim!20. Mar (2017)
English
Latviski
