Bites nejūtas labi pirms 5 gadiem

Pārfrazējot kādu grafiti Parīzē 1968. gada studentu nemieru laikā, “Dievs ir miris, Nīče ir miris, un bites arī nejūtas visai labi”.

Šonedēļ ar diskusijām ir aizvadīta Starptautiskā bišu diena, taču iepriecinošas ziņas tā nav nesusi – bišu pastāvēšana ir apdraudēta.

Medus vākšana nav vienīgais bišu veikums – tās, veicot apputeksnēšanu, nodrošina bioloģisko daudzveidību un, apputeksnējot 170 tūkstošus augu sugu, nodrošina izdzīvošanu divsimt tūkstošiem dzīvnieku sugu. Kā norāda Apvienoto Nāciju Organizācija, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru – ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

Apputeksnētāji veic svarīgu darbu, taču ir apdraudēti – pasaulē pieredz krasu bišu skaita samazināšanos, pat ja barības pieejamība un citi svarīgi faktori bišu pastāvēšanai ir labvēlīgi. Tas sākotnēji konstatēts ASV, kur novērota pat 50% bišu saimju bojāeja. Izskaidrojums šādam procesam ir nepilnīgs, taču lielā mērā bišu saimju sabrukšanu stimulē pesticīdu izmantošana.

Arī Latvijā novēro šo fenomenu – biškopis Jānis Sietiņsons, kurš saimnieko aizsargājamā teritorijā – Gaujas nacionālā parka apkārtnē, šoziem zaudējis pusi bišu saimju. Latvijas pētnieki uzskata, ka bites varētu glābt, ja Eiropas Savienībā ierobežotu pesticīdu lietošanu. Ekodizaina kompetences centra pārstāve, pētniece Jana Simanovska uzsver, ka modelis ar mazām saliņām, kur tiek nodrošināta dabas aizsardzība, nedarbojas – piesārņojumam un cilvēka darbības nelabvēlīgajai ietekmei nav robežu.

ES plāno ierobežot pesticīdu izmantošanu, taču dabas aizsardzības organizācijas pasaulē un Latvijā norāda, ka šie regulējumi ir nepietiekami, tāpēc izveidota Eiropas Pilsoņu iniciatīva "Glābiet bites un lauksaimniekus!", kuras mērķis ir apturēt pesticīdu izmantošanu, kā arī izstrādāt alternatīvu lauksaimniecības metožu kopumu, lai saimniekotu videi, dzīvniekiem un cilvēkiem draudzīgāk.

Apsver savu atbalstu bišu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai!

Avots: LSM

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!