Pandēmijas laiks ir nācis par labu apkaimju biedrībām pirms 4 gadiem

Attēls: Anniņmuiža; no vietnes "Zudusī Latvija"

Pandēmijas laiks ir nācis par labu apkaimju biedrībām – tā sarunā ar "Latvijas Avīzes" žurnālisti Andu Buševicu vērtē "Riga Annenhof" jeb Anniņmuižas biedrības vadītāja Rigonda Bērziņa.

Viņa ir arī iniciatīvas "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu" autore.

Biedrību "Riga Annenhof" R. Bērziņa divatā ar Gaļinu Griškovu dibināja apmēram pirms gada, un tieši pandēmijas ierobežojumu laikā aktīvo Imantas iedzīvotāju skaits ir desmitkāršojies.

Anniņmuižas vārds biedrības nosaukumā ir tāpēc, ka tieši šī vecākā Pārdaugavas mūra ēka un nodoms iestāties par tās saglabāšanu sākotnēji saveda kopā biedrības aktīvistus. Kad ar lupatām un hloru no pamestās ēkas tika padzīta pelējuma sēnīte, šī ēka pārtapa par biedrības pirmo mājvietu, kur tika izstādītas vēsturiskas fotogrāfijas un notika arī privātas ballītes un kopīgi dārza svētki, stāsta R. Bērziņa.

Diemžēl tas pats pandēmijas laiks, kas daudziem palīdzēja atrast ceļu uz Anniņmuižu, ierobežojumiem pieņemoties spēkā, pārvilka strīpu Anniņmuižas kā biedrības pulcēšanās vietas īrei.

Topot LU jaunajai Rakstu mājai Torņakalnā, fakultātes ēka, kā arī Anniņmuižas vēsturiskā ēka, kurā kādu laiku atradās LU Pedagoģijas muzejs, universitātei ir kļuvusi nevajadzīga, un jau kopš pavasara tiek pārdota izsolē. Anniņmuižas biedrība nepiekrīt nodomam LU īpašumu pārdot privātpersonai un lūdz valsti vai pašvaldību iejaukties.

Tieši Anniņmuižas biedrība bija tā, kas uzrunāja arhitektūras vēsturnieku Jāni Krastiņu, un Anniņmuižas biedrības biedrs Rūdolfs Golubevs paralēli kartēja apkaimes dižkokus. Ar iegūtajiem argumentiem biedrība vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas šobrīd jau ir atbalstījusi priekšlikumu atzīt Anniņmuižu par reģionālas nozīmes pieminekli, ierosinot Anniņmuižas aizsardzības teritorijā iekļaut arī daļu parka – vēsturiskās alejas.

Taču runa ir ne tikai par vērtību saglabāšanu, iespējams, vēl būtiskāks par muižas vēsturisko un arhitektonisko vērtību ir fakts, ka Anniņmuiža ir pēdējā neprivatizētā muižas ēka Rīgā. Tāpēc iniciatīvas autore aicina uz turpinošu atbalstu iniciatīvai "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu", lai to varētu izmantot kā papildus argumentu, turpinot sarunas ar atbildīgajām institūcijām par Anniņmuižas kā sabiedrībai brīvi pieejamas kultūras vietas saglabāšanu.

Avots: Latvijas Avīze; ManaBalss


Apsver atbalstu iniciatīvām "Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu" un "Par pārdomātiem "Rail Baltica" trases šķērsojumiem, kas nepasliktinātu dzīves vidi Pārdaugavā"!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!