Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Inga VanagaPublicēta: 10. Aug (2020)

VALSTS APMAKSĀTA ZOBĀRSTNIECĪBA BĒRNIEM AKŪTĀS SITUĀCIJĀS
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'663
Jau parakstījuši 10'663

Ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. Saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos. Zobārstniecības pakalpojumam ir jābūt pieejamam visu diennakti, lai nepieļautu situāciju, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta kādā noteiktā jomā, īpaši bērniem. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka 79,2% respondentu kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norāda, ka nevar to atļauties. Daudzas ģimenes saskārušās ar garajām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Jāgaida ir vairāki mēneši, nereti pat līdz gadam. Līdz ar to daudzi nevar laicīgi saņemt nepieciešamo pakalpojumu, un zobu veselības stāvoklis pasliktinās, kas savukārt var izraisīt jau akūtas problēmas. Pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nav pieejami zobārsta pakalpojumi visu diennakti akūtu situāciju risināšanai. Tas ir traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis. Ir jāpanāk, lai bērns zina - ja ļoti sāp, tad viņam palīdzēs! Bērnam nav jādzird: "Meitiņ, dēliņ, pacieties. Mēs meklējam un nevaram atrast zobārstu." Vecākiem ar raudošiem bērniem nebūtu jāsēž garajās "dzīvajās" rindās pie zobārsta vai profesionālajā, bet noslogotajā, Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtā ar cerību, ka speciālists paspēs pieņemt un palīdzēt līdz darba dienas beigām. Visu cieņu zobārstniecības speciālistiem, bet arī viņu resursi ir ierobežoti, un nebūtu korekti prasīt veikt darbu par ļoti zemu darba samaksu visas diennakts laikā. Masu medijos pieejama informācija, ka pat Aizsardzības ministrija tērē līdzekļus jauniešu zobu labošanai, jo nav laicīgi iepriekš saņemta nepieciešamā aprūpe. Sliktais zobu veselības stāvoklis ietekmē jauniešu karjeras iespējas aizsardzības jomā. Tāpēc spersim pirmo soli, lai panāktu valsts apmaksātus diennakts zobārstniecības pakalpojumus katrā Latvijas reģionā. Nākamais solis- pietiekama finansējuma piešķiršana savlaicīgai zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai, lai mazinātu šīs ārkārtas situācijas. Mums ir jāpalīdz mūsu bērniem, lai viņu smaids bērnībā, pusaudžu gados un jau pieaugušiem būtu priecīgs un veselīgs!

Tāpēc prasām Saeimai, lai jau 2021. gadā vai tuvākajā budžeta gadā pēc iniciatīvas iesniegšanas tam tiktu rasts finansējums. Piedāvājam divus iespējamos risinājumus: 1. piešķirt finansējumu 2021. gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā, lai nodrošinātu darba algas zobārstniecības speciālistiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstīgus resursus pakalpojuma sniegšanai - telpas, iekārtas, medikamentus u.c.; 2. izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.

Sabiedrības ieguvums būs bērnu drošība un apziņa, ka akūtā situācijā var saņemt valsts apmaksātu zobārsta palīdzību katrā Latvijas reģionā. Šādi netiks pieļauta arī kopējās veselības pasliktināšanās ilgtermiņā. Un tiks palīdzēts ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni, kuras nevar atļauties apmaksāt bērnam šādu maksas pakalpojumu.

Iniciatīvas jaunumi

Atbildīgajā komisijā turpina izskatīt iniciatīvu15. Feb

Zobārstu pieejamība bērniem Latvijā vidēji uzlabojas, tomēr dažviet reģionos tā pat pasliktinās.

Tā otrdien, 15. februārī, notikušajā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur turpinājās kolektīvā iesnieguma "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās" izskatīšana, informēja Nacionālais veselības dienests.

Sēdē piedalījās arī iniciatīvas autore un piesaistītie veselības aprūpes un atbildīgo valsts institūciju eksperti.

Pašlaik valsts apmaksāta akūtā zobārstniecība bērniem ir pieejama tikai Rīgā Stomatoloģijas institūtā un Daugavpilī zobārstniecības poliklīnikā. Iniciatīvas autore norādīja, ka tas turklāt neattiecas uz vēlu vakaru un nakti, kā arī uz brīvdienām un svētku dienām. Šajos laikos akūtā zobārstniecība bērniem Latvijā ir pieejama tikai par maksu.

Par dažkārt absurdo situāciju, ka arī uz plānveida valsts apmaksātajiem stomatoloģijas pakalpojumiem bērniem ir pat četrus gadus (!) gara rinda, raksta arī tematiskais portāls "Mammām un tētiem".

Uz sistēmiskajām problēmām pieejamas stomatoloģijas sakarā sevišķi bērniem norādīja arī Sociālo lietu komisijas sēdē klātesošais Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis, un viņam piekrīt arī Nacionālais veselības dienests (NVD). Proti, vien 274 no Latvijas 1524 zobārstiem ir līgumattiecības ar NVD.

Ja pēc analoģijas šo samēru attiecinātu uz ģimenes ārstu praksi, tad Latvijā pašlaik būtu veselības aprūpes krīze – tā situāciju salīdzināja sēdes vadītājs Andris Skride (A/P), un šim salīdzinājumam pievienojās arī NVD.

NVD sēdē ziņoja, ka pastāvīgi informē sevišķi jaunos zobārstus par līgumu ar valsti nosacījumiem, iedrošina tos noslēgt un cenšas kliedēt aizdomas par šo līgumattiecību sarežģītību. A. Paeglītis savukārt norādīja, ka savulaik daži līgumus noslēgušie zobārsti ir "apdedzinājušies", piemēram, ar uzrēķinātām sodanaudām tīri formālu prakses un līguma atšķirību dēļ.

"Jā, kontrole ir, jo tie ir budžeta līdzekļi, tomēr norēķini notiek raiti," komentēja NVD. Tāpat NVD informēja, ka spēkā ir darba grupa līgumu tarifu pārskatīšanai.

Diskusijai virzoties esošās un vēlamās prakses un administrācijas gultnē, iniciatīvas autore sēdes laikā tērzētavā norādīja, ka paralēli citiem meklējamajiem un ieviešamajiem risinājumiem vajadzētu vismaz kompensēt izdevumus šādās akūtās situācijās, proti, 100% apmērā segt izdevumus, piemēram, iedzīvotājiem iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Čeku apmaksāšanu par ideālo risinājumu uzskatīja arī A. Paeglītis.

Spriežot pēc sēdes vadītāja teiktā, nākamā reize, kad vērtēs datus un uzlabojumus esošajā situācijā ar zobārstniecības pieejamību un arī attiecīgo iesniegumu, būs jūnijā.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva ir nodota atbildīgajai komisijai14. Jan

(Papildināta ziņas pēdējā rindkopa.)

Šonedēļ Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisija sākotnējā izvērtēšanā skatīja kolektīvo iesniegumu "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās" un nodeva to padziļinātai izpētei Sociālo un darba lietu komisijai, ziņo LSM.

Iniciatīvas autore Inga Vanaga argumentācijā par šāda risinājuma nepieciešamību ar Latvijas Radio dalījās pieredzē, ka viņas bērnam kādā brīvdienas vakarā pēkšņi sākušās stipras zobu sāpes. "Sapratām to, ka tādā akūtā situācijā brīvdienās nav iespējams saņemt ātri šo palīdzību bērnam. Jāpriecājas, ka mūsu ģimenē šī maksātspēja ir, un mēs atradām privāto praksi, kur palīdzību sniedza ļoti operatīvi, ļoti profesionāli un kvalitatīvi, taču šis pakalpojums bija salīdzinoši dārgs, ja mēs paanalizējam vidējos ienākumus vidusmēra ģimenē. Un es aizdomājos, kā ir šādās situācijās ģimenē, kur rocība varbūt nav tik liela?"

Iniciatīvas mērķis arī ir panākt, ka visos Latvijas reģionos ir pieejama diennakts valsts apmaksāta vai vismaz kompensēta zobārsta palīdzība bērniem.

Tikmēr Latvijas Zobārstu asociācijas vadītājs, valsts galvenais speciālists zobārstniecībā, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra galvenais speciālists zobārstnieciskās aprūpes jautājumos Andis Paeglītis uz iniciatīvu raugās skeptiski.

Viņš uzsvēra, ka nedrīkst jaukt neatliekamo palīdzību ar akūto palīdzību. Neatliekamos, dzīvībai bīstamos gadījumos palīdzība slimnīcās sniedz jebkurā gadījumā. Savukārt akūtos gadījumos ir iespējams gaidīt. Turklāt, regulāri apmeklējot savu zobārstu, šādiem akūtiem gadījumiem teju nemaz nav iespējas rasties.

"Principā šī akūtā palīdzība nerodas, ja ģimenei ir savs ģimenes zobārsts. Šī nakts palīdzība – to var saprast no vecāku viedokļa, bet tajā pašā laikā es nevaru saprast, kāpēc tētis un mamma grib palīdzēt nakts laikā un kāpēc viņi pa dienu nemeklē savu zobārstu, jo lielākoties šādas situācijas rodas, ja sava zobārsta nav. Bet nez kāpēc viņi nemeklē savu ģimenes zobārstu, kas varētu ar šīm lietām darboties ikdienā. Un, ja divas reizes gadā pie šī zobārsta iet un konsultējas ar viņu, – jo šis ģimenes zobārsts zina gan ēšanas paradumus, gan iedzimtas lietas dažādas – un tad viņš var labāk palīdzēt."

A. Paeglītis arī uzsvēra, ka zobu ārstēšana naktī bērnos rada bailes no zobārstiem un no tā, ja vien situācija nav patiesi neatliekama, būtu jāizvairās.

"Manā izpratnē bērniem naktī ir jāguļ, un zobu ārstēšana nakts laikā – tā ir formulējama kā vardarbība pret bērnu. Ne vienmēr tā ir kvalitatīva – jums jāsaprot, ka naktī bērns grib gulēt, viņam nāk miegs, viņš ir vests pie ārsta un tā tālāk. Un šī lieta nav tā labākā. Un es nevaru piekrist, ka mums nakts laikā būtu jāorganizē palīdzība bērnu zobu ārstēšanā. Ir nepieciešams meklēt savu ģimenes zobārstu, ar viņu var konsultēties, ar viņu var sazvanīties," norādīja A. Paeglītis.

Tikmēr I. Vanaga ir pārliecināta, ka par savu nostāju atbildīgajā Saeimas komisijā būs nepieciešams pacīnīties, jo iniciatīvas īstenošana prasa papildus finansējumu. Turklāt līdzīgus priekšlikumus iepriekš iesnieguši arī Saeimas deputāti, bet atbalstu neguva.

Pret iniciatīvas uzstādījumu ir arī Veselības ministrijas veselības aprūpes nodaļas vadītāja Ineta Būmane. "Mēs ejam uz to, ka tā ir novēršama problēma. Tā ir plānveida. Tāpēc mēs sadalām to problemātiku akūtā un plānveidā. Un pamatā mēs skatāmies, lai būtu profilakses un plānveida pakalpojumi," viņa sacīja.

Tikmēr iniciatīvas autore sarunā ar ManaBalss.lv pauda apmierinātību ar sākotnējās izskatīšanas rezultātu un to, ka šis priekšlikums turpmāk tiks analizēts Sociālo lietu komisijā. Pirms tam iesnieguma nodošana atbildīgajai komisijai vēl ir jāapstiprina plenārsēdē.

P.S. Saeimas 20. janvāra sēdē deputāti nobalsoja par šā iesnieguma nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Avots: LSM; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu22. Nov (2021)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.
Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem Facebook un Twitter!

Cieņā,
ManaBalss komanda

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Bērniem pieejama zobārstniecība – aizvien risināma problēma05. Aug (2021)

Tiesībsargs ir saņēmis Veselības ministrijas atbildes vēstuli pēc pieprasījumu informēt par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, lai risinātu situāciju konkrēti Liepājā saistībā ar valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem, kura pēdējo gadu laikā bijusi teju kritiska. Tā lasāms Tiesībsarga biroja ziņu lapā.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās", kas gūst atbalstu iesniegšanai Saeimā.

Tiesībsarga ieskatā, salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem, šajā jomā ir vērojams pakāpenisks progress. Tāpat tiesībsargs pozitīvi vērtē plānotos ilgtermiņa pasākumus šo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visās Latvijas pašvaldībās.

Jau kopš 2018. gada tiesībsargs ir saņēmis daudzus iesniegumus par kritisko situāciju tieši Liepājā attiecībā uz valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem. Bieži bērniem bija jāgaida rindā no pusgada līdz gandrīz diviem gadiem. Šis ir iemesls arī pirms gada izveidotajai iniciatīvai ManaBalss.lv platformā.

Veselības ministrija vēstulē tiesībsargam skaidro – kopš 2018. gada Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Liepājas dome un Liepājas zobārstniecības poliklīnikas vadība ir aktīvi iesaistījušies, lai risinātu jautājumu par valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem Liepājā. Apkopojot aktuālo informāciju par pašreizējo situāciju Liepājā, ministrija secina, ka kopīgā darba rezultāts ir nesis pozitīvas iezīmes ar ilglaicīgu ietekmi šī pakalpojuma nodrošināšanā.

Ministrija arī norāda, ka šā gada 25. februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Veselības ministrijas kopīgi ar nozari un citām ministrijām sagatavotais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.", un attiecībā uz bērnu zobārstniecību tiek plānots sekojošais:

- veicināt valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem;

- īstenot jaunu pieeju zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, piemēram, ieviešot jaunu apmaksas sistēmu un nosakot, ka katrā reģionā ir jābūt noteiktam skaitam zobārstu, kuri sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem;

- attīstīt ģimenes zobārstniecības pakalpojumus.

Tiesībsargs jau iepriekš vērsa uzmanību, ka uzteicama ir atbildīgo institūciju ilgtermiņa risinājumu apzināšana – tarifu palielināšana, kas varētu motivēt zobārstniecības iestādes slēgt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, dežūrārsta kabinetu izveidošana, jauno ārstu motivēšana darbam konkrētās pašvaldībās, taču šie pasākumi nav uzskatāmi par risinājumu, lai atrisinātu kritisko situāciju. Tāpat tiesībsargs iepriekš norādīja, ka viens no risinājumiem varētu būt valsts kompensācija pilnā apmērā par zobārstniecības pakalpojumiem, kas saņemti par maksu.

Avots: Tiesībsarga birojs

Lai veicinātu pēc iespējas ātrāku bērniem pieejamas zobārstniecības ieviešanu visur Latvijā, apsver savu atbalstu iniciatīvai "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās" un dalies ar to sociālajos tīklos Facebook un Twitter!

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Palīdzi Tevis atbalstītajām idejām nokļūt Saeimā vēl PIRMS vasaras brīvdienām!12. May (2021)

Tavs paraksts un dalīšanās ar iniciatīvām sociālajos tīklos palīdzēs sabiedrībā populārām idejām nonākt parlamenta dienaskārtībā PIRMS vasaras brīvdienām.

Ņemot vērā Saeimas darba un iniciatīvu izskatīšanas kārtību, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ziņo, ka jaunus ManaBalss autoru kolektīvos iesniegumus, lai tie politiskajā dienaskārtībā nonāktu vēl šajā vasarā, ir nepieciešams iesniegt jau maijā.

Pašlaik ievērojams sabiedrības atbalsts ir šādām iniciatīvām, kuras paredzami varētu pretendēt uz nokļūšanu Saeimā vēl šovasar:

Samaksā sodu par ceļu satiksmes pārkāpumu pirmajās 15 dienās, un maksā šo sodu divreiz mazāku;

Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā;

Nepilsoņiem – tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās;

Par datu nesēju nodevas datu nesēju nodevas atcelšanu;

Par iespēju autovadītājiem salīdzināt OCTA cenas bez starpnieku līdzdalības un nepārmaksāt par OCTA;

Valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm;

Par minimālo mēnešalgu 630 eiro apmērā;

Apmaksāt bērniem zobārstniecību akūtos gadījumos;

Pandēmijas ierobežojumi – ieteikuma formā jeb iesim Zviedrijas ceļu Covicd-19 krīzes risinājumos;

Par bezmaksas sabiedrisko transportu 3. grupas invalīdiem;

Par garantētu minimālo ienākumu virs nabadzības sliekšņa 330 EUR;

Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu.

ManaBalss autoru iniciatīvas, kas Saeimā nonāk kā kolektīvie iesniegumi, tiek izskatīti mēneša laikā. To nosaka Saeimas kārtības rullis.

Zināms laiks paiet, kamēr iesniegtie paraksti pēc Saeimas Prezidija prasības tiek analizēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes iedzīvotāju reģistrā. Kad ir iegūts apstiprinājums par leģitīmo parakstu skaitu – cik Latvijas pilsoņu vecumā no 16 gadiem ir parakstījuši attiecīgo iniciatīvu –, iesnieguma sākotnējā izskatīšana notiek Mandātu komisijā.

Šai sākotnējā izskatīšanā iniciatīvas autoram/-ei ir iespēja izklāstīt visu frakciju pārstāvjiem savu ideju, un vajadzības gadījumā vārds tiek dots arī autora un komisijas pieaicinātajiem ekspertiem. Iepazīstoties ar likumdošanas priekšlikuma ideju un tās kontekstu, pirmajā izskatīšanā Mandātu komisija dod savu vērtējumu par iesnieguma vēlamo turpmāko ceļu parlamentā, piemēram, kurai atbildīgajai komisijai tas tālāk būtu jāizskata.

Palīdzi Tevis atbalstītajām idejām nokļūt Saeimā vēl PIRMS vasaras brīvdienām! Dalies ar šo ierakstu sociālajos tīklos!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Uzsāk parakstu vākšanu par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās25. Aug (2020)

Parakstu vākšanu uzsākusi jauna iniciatīva, kas rosina noteikt valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās. Iniciatīvu aizsākusi Inga Vanaga, kuras ģimene, meklējot palīdzību valsts medicīnas iestādēs, pati piedzīvojusi nepatīkamu situāciju.

Kad sestdienas vakarā Ingas Vītolas ģimenē sešus gadus vecajam bērnam sāka sāpēt zobs, vecāki pēc palīdzības vērsās gan Bērnu klīniskākajā universitātes slimnīcā, gan Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā, tomēr šeit palīdzību nesaņēma. Vienīgā iespēja bija diennakts privātā klīnika, kur par zoba salabošanu nācās samaksāt krietni dārgi, medijam “Vidzemes TV” norādījusi autore.

“Mēs varējām aizvest bērnu un tas ir te pat Rīgā, varējām samaksāt, bet es aizdomājos, ko darīt tiem, kam rocība nav tik liela un nevar samaksāt par pakalpojumu,” pauda bērna mamma.

Šī pieredze Vītolu mudināja rosināt parakstu vākšanu, lai bērniem akūtās situācijās visu diennakti būtu pieejams valsts apmaksāts zobārsts vai arī lai valsts simtprocentīgi segtu izdevumus par bērnu zobārstniecības pakalpojumiem ārkārtas situācijā.

Zobārste Sintija Miļuna atzina - Latvijā bērniem kariess ir ļoti izplatīts, arī viņai praksē ir bijuši gadījumi, kad bērns ierodas raudošs un ar strutojošu zobu.

“Diemžēl reti ir bērns, kuram nav neviens zobs jālabo, pārsvarā jau trīs četros gados jau zobiņi ir jālabo,” stāstīja Miļuna.

Zobārste gan uzsvēra, ja vecāki par bērnu mutes veselību rūpētos savlaicīgi, un bērnus pie zobārsta un higēnista vestu regulāri, akūtas situācijas neveidotos.

“Bērns pats trīs līdz četru gadu vecumā nevar izlemt, ka viņam ir jāiet pie zobārsta, un piezvanīt, lai pieteiktu vizīti. Tā ir vecāku atbildība,” uzsvēra zobārste.

Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Līga Gaigala skaidroja, ka pagaidām nav paredzēts atvēlēt papildus finansējumu diennakts zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai bērniem.
“Tās situācijas veidojas gadījumos, kad ir bijušas nepietiekamas rūpes par bērnu mutes veselību, bērns nav regulāri vests pie zobārsta,” viņa norādīja.

Avots: LSM, Vidzemes televīzija

Savukārt, Daugavpilī, lai nodrošinātu bērnu zobārstu pakalpojumu pieejamību, domes deputāti lēmuši gandrīz par trešdaļu miljona eiro palielināt Daugavpils zobārstniecības poliklīnikas pamatkapitālu. Summa paredzēta uz pieciem gadiem. Par šiem līdzekļiem poliklīnikai, kuras kapitāldaļu turētājs ir pilsētas dome, šajā gadā konkursa kārtībā jāveic četru topošo speciālistu atlase. Paredzēts, ka pašvaldība viņiem nodrošinās stipendiju, savukārt, pretī studentiem būs 10 gadi jānostrādā Daugavpilī tieši bērnu zobārstniecībā.

Avots: LSM

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

AUTORS: MANA BALSS

Prasība pēc sakārtotas pārvaldības – lasāma starp rindiņām11. Aug (2020)

Nebūt ne visi Latvijas iedzīvotāji ir sevi apzīmogojuši ar mūžīgā darba ņēmēja zīmogu – tā līdz ar iniciatīvu "Ļausim mazajam biznesam izaugt" nesenā komentārā spriež laikraksta "Diena" ekonomikas ziņu nodaļas redaktore Magda Riekstiņa.

Pirms pāris nedēļām publicētā iniciatīva palēnām gūst iedzīvotāju atbalstu un arī mediju ievērību.

Latvijā ir gana daudz cilvēku, kurus interesē sava biznesa uzsākšana, bet no tā attur uzņēmējdarbības sākšanas grūtības, jo nodokļu slogs jaunajam un mazajam biznesam ir tāds pats, kā jau nostiprinātam un pieredzējušajam. Tā argumentē iniciatīvas autors, un uz to norāda arī "Dienas" komentētāja.

Tāpat tiek izcelts, ka pilsoņi iedziļinās nodokļu politikā un piedāvā savu redzējumu par to, kādi uzlabojumi jāveic, nevis tikai lamā politiķus, un tas ir pozitīvs rādītājs. Un pozitīva ir arī sapratne par mazo biznesu kā tautas uzņēmīguma un ekonomiskā rosīguma atraisītāju.

Pēdējā laikā ManaBalss ir publicējusi vairāku autoru iniciatīvas, kas līdz ar nodokļu atvieglojumiem, prasītajām garantijām un nodokļu ieņēmumu pārdali praktiski skar valsts budžeta izdevumu daļu. Saskaņā ar publicētajiem iniciatīvu kvalitātes kritērijiem ManaBalss uzmanīgi vērtē ierosinājumus, ar nosacītu vienojošo moto "Dodiet mums vairāk naudas". Jo ir skaidrs, ka nodokļi ir jāmaksā un ka valsts un pašvaldību izdevumu ailei pretī ir jābūt arī adekvātai ieņēmumu pozīcijai.

Tāpēc pastāvīgs ManaBalss jautājums šāda veida topošo iniciatīvu autoriem ir – bet no kurienes šo jūsu prasīto naudu valsts ņems? Ja cilvēks par to nav aizdomājies – par sava ierosinājuma fiskālo, sociālo un darba tirgus ietekmi, tad iniciatīvas publicēšana parasti ievelkas, kamēr kopā ar autoru un piesaistītajiem ekspertiem mēs nonākam pie līdzsvarota iniciatīvas formulējuma, lai tā atbalsta savākšanas gadījumā būtu arī ticami ieviešama.

Iznākumā ne tuvu katra "Dodiet mums vairāk naudas, un dodiet to tūlīt" prasība tiek publicēta un nodota balsošanai. Tomēr šādi likumdošanas maiņas priekšlikumi arī pēdējā laikā ir publicēti vairāki. Bez "Dienas" jau komentētās prasības par atvieglojumiem mazajam biznesam citas nesen – kopš jūlija sākuma – publicētas iniciatīvas ar paredzamu fiskālo ietekmi ir par "Minimālo mēnešalgu 630 eiro apmērā", "Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās", "Samazinām PVN pārtikas produktiem", "Par veselības nozares budžeta palielināšanu" un "Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju".

Katra no šīm prasībām savā veidā attiecas uz valsts budžetu, un ekonomistu un ekonomikas komentētāju tūlītējā reakcija ir par budžeta ieņēmumu aili – bet ko jūs liekat pretī? Tomēr jāņem vērā, ka šādi – konkrētajās prasībās tomēr sabalansēti un izsvērti – priekšlikumi nav par ekonomiku un sabiedrību kā nulles summas spēli. Ekonomika nav noteikta un nemainīga lieluma pīrāgs, no kura, dodot vienam lielāku gabalu, otram tiks mazāks. Pat ja procentuāli attiecībā pret IKP tā ir, tad reālajā vērtībā ekonomikas "pīrāgam" un katra tā gabala lielumam laika gaitā ir jāaug.

Jautājums ir par līdzsvarošanu – lai pieaugošie budžeta izdevumi vai plānota atteikšanās no kādas budžeta ieņēmumu daļas kopējo "pīrāgu" un tā atsevišķās daļas paredzami audzētu. Cik daudz un kurus tieši nodokļus mazajam biznesam ir jāatlaiž, lai celtu sabiedrības ekonomisko rosīgumu un ekonomikas radīto pievienoto vērtību? Kā tas ietekmēs Latvijas tirdzniecības bilanci? Kā līdzekļu piešķiršana pieejamai bērnu krīzes zobārstniecībai ietekmēs sabiedrības veselības stāvokli un līdz ar to – darba tirgu? Kā šī pati tūlītējo budžeta izdevumu pozīcija vidējā un ilgtermiņā ietekmēs vecāku sociālās drošības sajūtu un līdz ar to – demogrāfiju un migrāciju?

Neviens no šiem jautājumiem un leģitīmajiem, publiskas apspriešanas vērtajiem valsts rīcībpolitiku priekšlikumiem nav vienkārši no sērijas "Dodiet mums vairāk naudu tūlīt pat". Tie ir vienas vai otras sabiedrības daļas lūgumi palīdzēt viņiem un mums kā sabiedrībai tūlīt, lai drīz vien un paredzami mēs paši kā sabiedrība jau iegūtu šo ieguldījumu atpakaļ ar virsvērtību – veselību, uzņēmīgumu, uzticības kultūru, veselīgu patriotismu, radošumu utt. Un ekonomikas "pīrāgu" tas iznākumā lielāku audzē jau nevis ar izdevumiem, bet ar ieņēmumiem no jaunās vērtības un minimizētajiem riskiem, kuru rada tas pats atraisītais sabiedrības uzņēmīguma potenciāls, tiesiskuma un uzticēšanās sajūta un labāka veselība.

Ne mazāk leģitīms gan ir arī skeptiķu un kritiķu arguments, ka nauda gan šo prasību un priekšlikumu finansēšanai, gan to īstenošanas dēļ negūtu nodokļu ieņēmumu kompensēšanai ir vajadzīga tūlīt. Kur šo naudu dabūt tūlīt – sākot ieviest iniciatīvu eventuāli panāktās prasības? Uz augoša valsts parāda rēķina jeb uzliekot šodienas slogu rītdienas nodokļu maksātājiem? Diez vai tas ir attiecīgo iniciatīvu autoru un to parakstītāju domātais risinājums.

Attiecīgi starp rindiņām visām šīm dažādajām pilsoņu prasībām pēc lielākām labklājības garantijām un mazākiem nodokļiem lieliem burtiem ir rakstīta PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS – gan valsts, gan pašvaldību.

Attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem tas nozīmē nopietni pievērsties publiskās pārvaldības strukturālajai dilemmai – kā biznesu un tā naudas plūsmas dabūt laukā no ēnu ekonomikas. Tā ir nopietna dilemma, apburtais loks. Jo nodokļus cilvēki labprātīgi maksā uzticības sabiedrībās jeb tur, kur ir kvalitatīvas un paredzamas sociālās, tiesiskās u.c. garantijas, savukārt to nodrošināšanai ir nepieciešami paredzami un pietiekami nodokļu ieņēmumi. Kādam šīs dilemmas risināšanai ir jāsper pirmais solis, un ne bez pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora spiediena, tomēr paredzami tām tomēr ir jābūt politiskajām elitēm, kuru teikšanā konkrētajā brīdī tā publiskā pārvaldība ir.

Attiecībā uz budžeta izdevumiem savukārt tā ir prasība pēc racionālas, pragmatiskas saimniekošanas ar tiem nodokļu ieņēmumiem, kas valstij un pašvaldībām jau ir. Tiesa – tie nav pietiekami Ziemeļvalstu līmeņa sociālajām u.c. garantijām tūlīt un tagad, tomēr tie ir absolūti pietiekami, lai tos pārvaldītu kaut vai tūlīt pēc to pašu Ziemeļvalstu labās prakses standartiem.

Nav noslēpums, ka efektivitātes rezerves, proti, izmaksu mazināšana un efektivitātes un saražoto pakalpojumu pievienotās vērtības celšana, publiskajā sektorā ir ievērojamas. Un runa nav par ierēdņu skaita vai atalgojuma samazināšanu. Varbūt pat pretēji.

Šai budžeta izdevumu racionālas pārvaldības aspektā runa toties noteikti ir par valsts kapitālsabiedrību profesionālu pārvaldību un par politiskā "feodālisma" likvidēšanu tautsaimniecības jomās – kad zemkopība, tieslietas, kultūra utt. tradicionāli ir partijas X vai Y pārmantojamā valdījumā. Pēdējos dažos gados šai ziņā ir vērojamas pārmaiņas, un tās kļūst arī mērķtiecīgākas. Tomēr publiskās pārvaldības sakārtošana pēc racionālas un profesionālas saimniekošanas principiem ir Latvijas lielais un politekonomiski pat galvenais jautājums.

Šī Latvijas akūtā nepieciešamība nav formulējama vienā likumprojektā, tāpēc šādas iniciatīvas ManaBalss platformā nav un paredzami arī nebūs. Tomēr, analizējot šovasar mums ienākošās un sevišķi publicētās iniciatīvas, šī tendence – PRASĪBA PĒC SAKĀRTOTAS PUBLISKĀS PĀRVALDĪBAS ir izteikta un skaidra, pat ja tā ir lasāma starp rindiņām.

Šī tendence un tai pamatā esošā attiecīgo iniciatīvu autoru un atbalstītāju izpratne par mazo, atsevišķo ierosinājumu un pārmaiņu lielo, strukturālo dabu un jēgu ir iepriecinoša un vieš cerību. Tas pats ir sakāms par politiķiem un ierēdņiem, kas nereti ir pat proaktīvi atvērti iniciatīvu uzklausīšanai un pārņemšanai savā dienaskārtībā.

Tas ir ievērojami un runā par labu Latvijas politiskajai kultūrai, ka no 36 pēc sabiedrības iniciatīvām ietekmētajiem likumiem, lielākā daļa – 19 – ir grozīti pirms šo iniciatīvu iesniegšanas attiecīgajās instancēs. Tas pats ir sakāms par itin pārliecinošo sabiedrības attieksmes un Saeimas politiķu balsojumu līdzību platformas ParvaiPret datos. Proti, šie dati liecina, ka pieņēmums "valdība/Saeima nestrādā manās interesēs" nav patiess.

Sabiedrības un Saeimas viedokļi par vairākumu politiskās dienaskārtības jautājumu ir par apbrīnojami līdzīgi. Tāpēc nav iemesla, kāpēc Latvijā nevarētu būt spēcīga uzticības sabiedrība. "Vienkārši" ir pa kripatiņai, pa solītim, pa nelielai pārmaiņai un uzlabojumam mērķtiecīgi un fokusēti uz to jāvirzās – uz iesaistītu un kritiski spriest spējīgu sabiedrību un atbildīgu, savu praksi arī pastāvīgi un mērķtiecīgi uzlabojošu publisko pārvaldi. Protams, ka tas nav vienkārši. Tomēr nedarīt nevar. Tāpēc savā jomā ManaBalss uztur dzīvu un darbīgu mūsu kopējo moto – "Tavai balsij ir nozīme"!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

AUTORS: MANA BALSS