Iniciatīva par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai tiek marķēta kā izpildīta08. Aug (2023)

2022. gadā no valsts budžeta vēža ārstēšanai ir papildus piešķirti 20 miljoni euro, un Saeimā ir izveidota Onkoloģijas pacientu atbalsta grupa – ar šādu skaidrojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir marķējusi kolektīvo iesniegumu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" kā izpildītu.

Tā kā iniciatīvas burtiskā prasība bija papildus 28 miljoni eiro 2022. gada veselības aprūpes budžetā mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai, tad ManaBalss.lv komanda savā pusē nav steigusies ar šīs iniciatīvas uzskaitīšanu par sekmīgu. Pastāvīgi sekojam onkoloģijas papildus finansējuma peripetijām, un ir skaidrs, ka pacientu un mediķu noturīgs lobijs šai Latvijā tiešām akūtajā jautājumā ir ne mazāk svarīgs, kā līdz šim.

Saziņā ar iniciatīvas "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" autori tomēr esam vienojušies, ka arī mūsu platformā šī iniciatīva ir marķējama kā sekmīga un izpildīta. Jo, kā saka iniciatīvas autore, daudz kas ir pavirzījies uz priekšu, un pacientu un nozares prasītais finansējuma pieaugums tomēr ir noticis, lai arī ne pilnīgi apmierinošā apmērā.

Ar šādu vērtējumu saskan arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docenta Dr. med. Romualda Ražuka teiktais žurnālā "Ir". R. Ražuks ir viens no iniciatīvas "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" publiskajiem atbalstītājiem un virzītājiem. Viņa vērtējumā kopš pagājušā gada un Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna 2022.–2024. gadam pieņemšanas onkoloģijas jomā un sevišķi jau septiņu gadu laikā, kopš notiek pilsoniskais un profesionāļu lobijs par onkoloģijas pacientu labākas ārstēšanas nodrošināšanu, ir panākti vairāki jūtami uzlabojumi.

Piemēram, ir palielinājušās diagnostikas iespējas. Tā kļuvusi visaptverošāka, darbojas zaļais un dzeltenais koridors, vēzis tiek atklāts savlaicīgāk, pakāpeniski mainās arī uzsvari – ja kādreiz pacientus ārstēja galvenokārt operatīvi un vēlīni, tad tagad speciālistiem palielinās iespējas ārstēt ar jauniem medikamentiem, palīdzot pacientiem jau agrīnākās stadijās. Arī ārsti un medicīnas darbinieki ir strādājuši un turpina pašaizliedzīgi strādāt pacientu labā, neraugoties uz daudzām ar pārslodzi un nepietiekamo finansējumu saistītām grūtībām, raksta R. Ražuks.

Pēc OECD datiem tomēr izdevumu līmenis vēža ārstēšanai mūsu valstī ir trešais zemākais ES. Latvijas vēža slimnieku izdzīvotības rādītāji ir uzlabojušies, tomēr kopumā ir zemāki nekā vidēji ES. Latvijā vēža riska faktori ir augstāki nekā citās ES valstīs. Latvijas vēža pacienti ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, kā arī Lietuvu un Igauniju. Tāpat pastāv izteikta nevienlīdzība vēža profilaksē un vēža skrīninga un aprūpes pieejamības jomā.

Tomēr ir arī zināms pamats optimismam. Arī 14. Saeimā ir atjaunota Onkoloģijas pacientu deputātu atbalsta grupa, kuru pašlaik vada ļoti pieredzējusi veselības aprūpes jomas eksperte Ingrīda Circene. Tas liecina par šīs tēmas politisko nozīmīgumu.

Un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse Olgas Valciņas vadībā ir panākusi nozīmīgu lomu onkoloģijas tēmas virzībā, norāda R. Ražuks. Veselības ministrija ir izveidojusi onkoloģijas plāna ieviešanas uzraudzības darba grupu. Ieinteresētās personas kopīgo darbu pacientu ārstēšanas uzlabošanā regulāri apskata Eiropas plāna cīņai pret vēzi kontekstā. VM kopā ar vadošajiem onkoloģijas mediķiem un speciālistiem sistēmiski strādā, lai izveidotu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) onkoloģijas centru par kompetences centru šī vārda nozīmē, kā to lieto citās ES valstīs. Šie diezgan daudzie pozitīvie procesi un fakti dod pamatu zināmam optimismam.

Pēc R. Ražuka domām, optimismu vieš arī Eiropas veselības un pārtikas drošības komisāres Stellas Kiriakides šā gada maija beigās Eiropas pretvēža nedēļā sacītais: "Katra iniciatīva, kas īstenota saskaņā ar Eiropas plānu cīņai pret vēzi pēdējo trīs gadu laikā, un 30 darbības, pie kurām mēs strādājam šogad, ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, ir pieejami visaugstākie vēža pakalpojumu standarti." Tas ļauj perspektīvā cerēt arī uz zināmu ES spiedienu uz Latvijas valdību onkoloģisko pacientu aprūpes uzlabošanā.

Veselības aprūpe gan ir un paliek katras valsts nacionālās atbildības lokā. Un pacientu nodrošinājums ar medikamentiem R. Ražuka vērtējumā ir ļoti tāls no optimālā. It īpaši tas redzams, sarunājoties ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Jauno inovatīvo medikamentu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā mūsu kaimiņvalstīs notiek regulāri un plānveidīgi, līdz ar to mediķi, ierēdņi, zāļu ražotāji var plānot savu darbību tuvākā vai tālākā nākotnē. Latvijā ir jāpanāk kardināls lūzums veselības aprūpes finansējuma jomā. Tikai tad onkoloģija varēs secīgi un mierīgi, bez nebeidzama stresa, pacientu un mediķu palīgā saucieniem, ES un OECD graujošām atklāsmēm attīstīties. Tikai tad tiks veiksmīgi īstenoti visi Onkoloģijas plānā paredzētie pasākumi.

"Citādi sanāk ačgārni – Ministru kabinets plānu apstiprināja, taču plāna īstenošanai piešķir tikai vienu ceturto daļu no nepieciešamā finansējuma," raksta R. Ražuks. "Valdībai nevajadzētu pašai degradēt savu darbu – kāpēc plāns bija jāpieņem, ja nemaz to negrasās vai nenodrošina iespējas pildīt? Kā lai sabiedrība pēc tam uzticas valdībai, kas, var teikt, nepilda savus solījumus?" Tāpēc būtu pareizi, ja Veselības ministrija 2024. gadam pieprasītu visu Onkoloģijas plānā paredzēto papildu finansējumu – 113 miljonus eiro, tajā skaitā 75 miljonus eiro jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā un inovatīvas terapijas turpināšanai.

Savulaik, 1995.gadā, tika īstenota sociālās apdrošināšanas reforma. Veselības jomas sakārtošanai, ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, toreiz pietrūka politiskās gribas, bet 12. Saeimas laikā tam pietrūka laika. Tagad stāvoklis veselības aprūpes jomā ir tik bēdīgs, ka, šķiet, valdība sadūšosies un beidzot veiks nodokļu reformu, lai glābtu veselības aprūpi un nodrošinātu tai adekvātu, no politiķu grības neatkarīgu, finansēšanas apjomu, raksta R. Ražuks. Kā tiek solīts – tas notiks divu gadu laikā.

Taču, kur atrast naudu onkoloģijai tagad, jo pacienti vēlas dzīvot tagad, nevis nesagaidīt to brīdi, kad valsts atradīs pietiekamus līdzekļus viņu ārstēšanai? "Tādēļ aicinu valdību piešķirt papildu finansējumu onkoloģijas pacientu ārstēšanai un medikamentiem no tās naudas, kuru valdība ar aktīvu premjera K. Kariņa iesaisti apņēmusies no citiem budžeta resursiem pārdalīt par labu veselības aprūpei," summē R. Ražuks.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 62 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Finansējumu iniciatīvas prasībai prognozē 2023. gada budžetā08. Dec (2021)

Trešdien, 8. decembrī, Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Saeima turpināja izskatīt kolektīvo iesniegumu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai".

Izvērstas sarunas gaitā par esošo situāciju un nepieciešamo papildus finansējumu onkoloģijas pacientu ārstēšanā tika nolemts, ka konkrētā kolektīvā iesnieguma prasība tiks virzīta iekļaušanai 2023. gada valsts budžetā.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Onkoloģijas pacientu šķirošana ir nelāgs un novēršams fakts22. Oct (2021)

Onkoloģijas pacientu šķirošana tajos, kuriem pienākas terapija, bet kuriem – nē, ir pieejamo finanšu resursu diktēts fakts, tomēr samierināties ar to nevajadzētu. Tā Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) publikācijā par plaušu vēža problemātiku saka onkologs-ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

"Vēlos uzsvērt, ka plaušu vēža ārstēšanā viss nav tikai slikti, jo ar šo iniciatīvu mēs panācām ļoti daudzu dzīvību izglābšanu cilvēkiem," savukārt uzsver Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals. "Šo ziņu ir ļoti būtiski nodot iedzīvotājiem Latvijā, jo viens no iemesliem, kāpēc cilvēki neiet pie ārsta, ir viedoklis, ka "viss ir slikti" un "pat ja man atklās audzēju, neviens vairs nevarēs palīdzēt"."

Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoti pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji, raksta NRA.

Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.

Ņemot vērā, ka ar šo vēzi saslimst cilvēki arī darbspējas vecumā, šī slimība rada būtisku ekonomisko slogu sabiedrībai, nemaz nerunājot par psiholoģisko un emocionālo ietekmi uz pacientiem un līdzcilvēkiem. Nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka plaušu vēža ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums gan jaunām zālēm, gan kompensācijas nosacījumu paplašināšanai kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir vismaz 5,5 miljoni eiro gadā. Ir saprotams, ka valsts rīkojas savu finansiālo iespēju robežās, tomēr jāsāk ar to, ka pacientus nevajadzētu šķirot – kuram pienāktos terapija, bet kuram – nē, sarunā ar Neatkarīgo saka onkologs – ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

Jānorāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pašlaik izskatīšanas procesā ir kolektīvais iesniegums "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai". Tās mērķis ir tieši panākt lielāku finansējumu mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai.

Pirms diviem gadiem Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības iniciatīva "Valstij atbalstīt plaušu vēža slimniekus, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā" bija ļoti sekmīga. Tās mērķis bija panākt plaušu vēža ārstēšanas Latvijā līdzvērtīgumu tam, kādu aprūpi saņem Igaunijas un Lietuvas pacienti. Atbildīgās valsts iestādes rīkojās, pat nesagaidot parakstu savākšanu, un kompensējamo zāļu saraksts tika papildināts ar medikamentiem divu plaušu vēža tipu ārstēšanai.

Ņemot vērā plaušu vēža diagnostiku un norisi, tā ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju, mērķterapiju un jaunākās paaudzes imūnterapiju, kas iespējams zinātnes attīstības dēļ. Starptautiskās plaušu vēža ārstēšanas vadlīnijas dzīvildzes rādītāju uzlabošanai iesaka lietot imūnterpiju, kas līdz pat ceturtajai daļai pacientu ar metastātisku plaušu vēzi dzīvildzi var pagarināt par pieciem un vairāk gadiem, raksta NRA.

Iepriekš šo pacientu prognozētā dzīvildze bija vidēji astoņi līdz desmit mēneši. Pašlaik Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta mērķterapija pacientiem ar divu veidu plaušu vēža mutācijām, savukārt imūnterapija – tikai ierobežotam pacientu skaitam. Faktiski mūsdienīga terapija atbilstoši vadlīnijām ir pieejama ļoti ierobežotam pacientu lokam. Savukārt saņemt valsts apmaksātu otrās līnijas imūnterapiju vispār nav iespējams. Jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā arī šie medikamenti tiek kompensēti no valsts budžeta.

Terapija ir pēctecīgs solis Latvijā uzsāktajai plaušu vēža mutāciju testēšanai. Saskaņā ar 2020. gada Saeimas lēmumu no šāgada ir uzsākta plaušu vēža mutāciju testēšana ar nākamās paaudzes sekvenēšanas metodi – gan audu testēšanu, gan šķidro biopsiju nodrošināšanu. Līdz ar to plaušu vēža pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā notiek mutāciju testēšana, kas plaušu vēža pacientiem nozīmē ātrāku un precīzāku diagnozes noteikšanu, kā arī konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas izvēli.

Diemžēl plaušu vēža pacientiem pašlaik joprojām nav nodrošināta terapija visās līnijās, kas pēc ekspertu teiktā, būtu nākamais solis 2022. gadā. Proti, pēc testēšanas ieviešanas vienai no lielākajām vēža lokalizācijām paredzēt arī pilnībā no valsts budžeta apmaksātu terapiju.

Uzsverot jau sasniegto, arī H. Gals kā pacientu organizācijas pārstāvis nenoliedz, ka ir virkne problēmu, kas jārisina un "jāiet tādā pat pozitīvā tempā uz priekšu". Ja daļai plaušu vēža pacientu valsts apmaksā atbilstošu terapiju, daļai terapija atbilstoši pasaules vadlīnijām plaušu vēža ārstēšanā tomēr nav pieejama.

"Valsts ņem kredītus, lai apkarotu Covid-19. Tam pretī mēs varam likt plaušu vēža ārstēšanu, kur katru gadu mēs varam izglābt vairāk pacientu un kur šādas naudas ieguldījums būtu desmit reizes efektīvāks – tie būtu reāli izglābti cilvēki, kuri dzīvotu," saka H. Gals.

Viņš uzsver, ka pacientu biedrība turpinās cīnīties par finansējuma palielināšanu vēža ārstēšanai, proti, lai plaušu vēža pacientiem būtu pieejami otrās līnijas terapija, kas pašlaik netiek apmaksāta.

Nacionālajā Veselības dienestā NRA noskaidroja, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pacientiem ar plaušu vēzi ar simts procentu kompensācijas apmēru tiek nodrošināta standarta ķīmijterapija, bet no 2018. gada arī inovatīvie medikamenti. Pašlaik Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunie inovatīvie mērķterapijas un imūnterapijas medikamenti pacientiem ar progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi (atkarībā no vēža mutācijas vai vēža veida ir trīs vai divi medikamenti). "Ja 2018. gadā inovatīvā terapija tika nodrošināta 41 pacientam, tad 2020. gadā – jau 102 pacientiem," norāda Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa.

"Pie esošā finansējuma mēs vispār esam priecīgi, ka mums parādās iespēja ārstēt pacientus ar imūnterapiju," NRA komentē Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs-ķīmijterapeits, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas valdes loceklis Viktors Kozirovskis. Onkologs uz situāciju ar medikamentu pieejamību Latvijā vēža pacientiem skatās divejādi.

"Mums ir skaidrs, ka visi vēlas braukt ar mersedesu, bet, kritiski paskatoties uz veselības nozares finansējumu, mēs saprotam, ka varam braukt tikai ar žigulīti. Tajā pat laikā visi pacienti vēlas dzīvot un saņemt ārstēšanu, un te Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm mēs esam neapskaužamā situācijā, jo ir daļa pacientu, kuri var saņemt modernāku ārstēšanu, bet daļa to nevar, jo Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ daudz striktāk skatās uz naudas izlietojumu – kam un kādu terapiju apmaksāt."

Latvija līdz ar to kompensējamo zāļu sarakstā plaušu vēža ārstēšanai nav iekļāvusi vairākus medikamentus, kuri būtu nepieciešami pacientu ārstēšanai un tas attiecas gan uz mērķterapiju, gan imūnterapiju. Piemēram, ja runā par imūnterapiju – tā ir pieejama šauram pacientu lokam, apmēram 20 līdz 30 procentiem pacientu, kur pamatā ir ņemts vērā tas, kā norit saslimšana.

Turpretim citās valstīs šo terapiju apmaksā lielākajai daļai konkrētā plaušu vēža pacientiem, dodot šiem cilvēkiem iespēju izdzīvot. "Mēs to nedarām līdzekļa trūkuma dēļ, diemžēl," saka V. Kozirovskis.

Norādām, ka arī uz finanšu piesaisti ieguldījumiem veselības aprūpē kā sabiedrības ilgtspējas jomā ir vērsta šogad publicētā iniciatīva "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana".

Avots: NRA portāls; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Arī onkoloģijā ir pandēmija – vērtē nozares eksperte27. Sep (2021)

Trauksmi ceļ ne vien onkoloģijas pacienti, bet arī ārsti – Latvijā no līdzpilsoņu žēlastības un devīguma ir atkarīgas cilvēku dzīvības un labbūtība, par ko tepat Eiropas kaimiņu valstīs parūpētos no valsts budžeta.

Arī RīgaTV 24 raidījums "Mana Balss" jaunajā sezonā pievēršas onkoloģijas medikamentu finansējuma problemātikai.

"Labi, ka sabiedrība ir tik atbalstoša, un ka tik daudz pacientu atbalstu medikamentiem arī savāc, bet es domāju, ka arī ārsti man piekritīs – ir ārkārtīgi grūti skatīties uz pacientu un zināt, ka, ja viņš būtu saslimis Vācijā, Zviedrijā, Spānijā vai Itālijā, tad viņam būtu iespēja ārstēties – turklāt labi ārstēties, bet šeit tās iespējas nav," tā 25. septembra raidījuma "ManaBalss" pirmajā daļā saka iniciatīvas "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" autore un onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Sevišķi inovatīvo, un attiecīgi arī salīdzinoši dārgo, zāļu nozīmi smagu, tomēr ārstējamu, vēža slimnieku aprūpē raidījumā uzsver arī onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa. "70% vēža slimnieku nomirst tieši tajās valstīs, kur nevar atļauties adekvātu finansējumu zālēm. Latvija ir bēdīgākā situācijā arī par Lietuvu un Igauniju. Inovatīviem medikamentiem praktiski pusi apmaksā valsts, bet otra puse ir jāsavāc ziedojumos. Paldies biedrībām, kas šiem pacientiem naudu spēj savākt!"

"Problēmas ir pietiekami lielas, un es saprotu, ka tās tiek kompleksi risinātas," saka A. Geriņa-Bērziņa. "Mani iepriecina, ka pēdējā pusotra gada laikā šis jautājums ir ļoti sakustējies, arī pateicoties pacientu biedrību aktivitātei. Lielākais spēks ir pacientiem, jo pacientus, manuprāt, uzklausa vairāk nekā speciālistu viedokli. Mums ir gana laba sadarbība izveidojusies gan ar Veselības ministriju, gan ar Nacionālo veselības dienestu. Veselības ministrijai nav viegli, jo pašlaik ir divas pandēmijas – gan Covid-19, gan vēža pandēmija – tā varētu teikt pēc statistikas datiem. Situācija ir grūta, bet, pateicoties šim visam, jautājums ir sakustējies, un es ceru, ka kopējiem spēkiem mums izdosies panākt medikamentiem labāku finansējumu, nekā līdz šim."

Norādām, ka iniciatīva "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" ir jau iesniegta Saeimā.

Savukārt iniciatīva "Par efektīvām prostatas vēža zālēm vīriešu veselībai" un "Nodrošināt efektīvas zāles olnīcu vēža pacientēm" aizvien vāc atbalstītāju parakstus.

Tāpat norādām, ka iepriekš iniciatīva "Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā" pēc zināmām peripetijām tomēr panāca savu.

Un arī iniciatīvas "Valstij atbalstīt plaušu vēža slimniekus, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā" prasība ir izpildīta. Šo iniciatīvu politikas veidotāji turklāt pārņēma savā dienaskārtībā proaktīvi – pirms 10’000 parakstu savākšanas un iesniegšanas Saeimā.

Avots: RīgaTV 24; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva par finansējumu onkoloģijas medikamentiem ir iesniegta Saeimā17. Sep (2021)

Līdztekus kampaņai "Vēzis jāuzvar!" Saeimā ir iesniegta iniciatīva par papildus 28 miljonus eiro piešķiršanu mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai jau 2022. gada budžetā.

Ļoti strauji – pusotra mēneša laikā – iniciatīva "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai" ir savākusi nepieciešamo sabiedrības atbalstu.

Šonedēļ vēža pacientu pārstāvji, ieskaitot iniciatīvas autori, ir sākuši arī kampaņu, lai pievērstu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību Latvijas onkoloģijas pacientu ievērojami sliktākajām ārstēšanās iespējām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Pacientu biedrības "Dzīvības koks" vadītāja un iniciatīvas autore Gunita Berķe ziņu portālā Jauns.lv norāda, ka situācija nav mainījusies jau vairākus gadus. Lai gan medicīna attīstās un parādās daudz jaunu medikamentu onkoloģisko pacientu ārstēšanā, kompensējamo zāļu budžets daudzu gadu laikā paliek gandrīz nemainīgs.

Šogad vēža pacientu ārstēšanai nepieciešami vēl papildu 10 miljoni eiro, saka G. Berķe, un tos paredzami ņems jau no nākamā gada budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Nākamajam gadam turpretim nepieciešami vismaz 64 miljoni eiro, tomēr nav zināms, vai ar to varētu pietikt.

Ja 2005./2006. gadā Latvijā vēzis kā pirmreizējā diagnoze tika uzstādīta apmēram 6000 līdz 7000 iedzīvotāju, tad to skaits pašreiz ir palielinājies līdz apmēram 11 000 cilvēku gadā. Tas, pēc Berķes teiktā, esot saistīts ar to, ka medicīna attīstās un paplašinās arī diagnostikas iespējas. Vienlaikus kompensējamo medikamentu piešķiršanas mehānisms šo gadu laikā palicis iepriekšējais un pastāv liela iespēja, ka tad, ja pacientam ārstēšanai būs nepieciešams kāds inovatīvs medikaments, tā nebūs kompensējamo medikamentu sarakstā.

Viņa izcēla, ka vietnē "ziedot.lv" pašreiz tiek vākti ziedojumi vairākiem onkoloģijas pacientiem, kuri vēža ārstēšanai lūdz līdzekļus kopumā aptuveni miljons eiro apmērā.

"Kā var būt, ka ārstu konsīlijs nolemj, ka ir nepieciešams kāds medikaments, lai šis cilvēks dzīvotu, un ir ierobežojumi, kas neļauj viņam to saņemt," retoriski vaicāja biedrības vadītāja.

Avots: publikācija Jauns.lv; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

"Zaļais koridors" var spēji aprauties. Onkoloģijas pacienti prasa plānu, kas arī darbotos10. Aug (2021)

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam, kas paredz definēt onkoloģijas pacientu vajadzības, tomēr nepieciešamais finansējums, lai tas tiešām darbotos, lielā mērā ir tikai "uz papīra".

Tā ziņu portālam "Jauns" komentē Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Onkonet" valdes locekle Agnese Lielā-Kārkliņa.

Šī publikācija sasaucas ar iniciatīvu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai", kas aicina Saeimu 2022. gada veselības budžetā piešķirt papildus 28 miljonus eiro mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai. Uz to aicina arī biedrība "Onkonet".

Plānā ir paredzēts mazināt onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā, ik gadu palielināt vēža skrīninga aptveri, uzlabot onkoloģisko pacientu ārstniecību un spert citus soļus onkoloģijas pacientu stāvokļa uzlabošanai un saslimstības mazināšanai.

"Plāns varbūt ir uzrakstīts labi un pareizi, taču no praktiskā izpildījuma, kad pacients tiek "ielikts" reālajā situācijā, diemžēl krasi atšķiras," saka A. Lielā-Kārkliņa.

"Tā, piemēram, "zaļais koridors" darbojas tikai līdz pašam pirmajam posmam – kamēr pacients tiek pie onkologa. Pēc tam pie visiem pārējiem speciālistiem, kuru slēdzieni ir nepieciešami, lai turpinātu izmeklējumus un nonāktu pie problēmas risinājuma, jāgaida garās rindās. Uz šķietami vienkāršu ultrasonogrāfisko izmeklējumu klātienē jāgaida 40 cilvēku garā rindā, lai gan arī te un daudz kur citur būtu jādarbojas "zaļajam koridoram"," turpina A. Lielā-Kārkliņa.

Papildu finansējums šīs sistēmas efektivizēšanai šobrīd nav piešķirts; vien atsevišķas pacientu grupas pēdējos gados ir saņēmušas papildu finansējumu un agrīno ārstēšanu, raksta portāls "Jauns". "Protams, var priecāties, ka vispār kaut kāds finansējums tika piešķirts – trešdaļa (ap 15 miljoni) no medikamentiem nepieciešamajiem 42 miljoniem, komentē A. Lielā-Kārkliņa.

Kā zināms, vēzis ir tāda slimība, kurai izšķirīga ir agrīna diagnosticēšana un ārstēšana. Tādēļ finansējums vispirmām kārtām ir jānovirza agrīnai slimības identificēšanai un ārstēšanai. Jo vēlāk nauda tiek ieguldīta, jo mazāka efektivitāte un jēga no tās.

Avots: ziņu portāls "Jauns"

Ja atbalsti iniciatīvu "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai", dalies ar to sociālajos tīklos!

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS