Paplašinās iespējas cilvēkiem ar invaliditāti saņemt atbalstu savas dzīves vietas pielāgošanai, ziņo LSM. Turpmāk finansējumam no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, lai veiktu uzlabojumus savā mājvietā, varēs saņemt vairāk I vai II invaliditātes grupu cilvēku, un to varēs darīt arī strādājošie pensionāri un cilvēki, kuri izmanto valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā. To paredz valdībā apstiprinātās noteikumu izmaiņas. Būs plašākas atbalsta iespējas Vēršoties ar iesniegumu savas pašvaldības sociālajā dienestā, atbalstam var pieteikties cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri pārvietošanās nolūkos ikdienā ir spiesti izmantot kādu tehnisko palīglīdzekli: - jaunieši ar invaliditāti vecumā no 15 līdz 18 gadiem,
Atbalstam var pieteikties arī cilvēki, kuri izmanto valsts apmaksātu asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Pielāgojumus var pieteikt ne vien cilvēku ar invaliditāti vai viņu radinieku īpašumā, bet arī īrētā īpašumā, ja ir noslēgts īres līgums uz turpmākajiem pieciem gadiem vai ilgāk, vai arī mājoklis tiek īrēts no pašvaldības. Pašvaldība uzņemsies mērķa grupas un mājokļa izvērtēšanu, kā arī organizēs visus darbus, tai skaitā visas nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi un saskaņošanu. Pielāgojumi var būt gan mājokļa iekšējās videi, piemēram, labierīcību, virtuves zonas, durvju aiļu, gan ārējās vides, piemēram, pacēlāju, uzbrauktuvju un pandusu ierīkošanai, pārbūvei vai atjaunošanai, tādējādi uzlabojot un atvieglojot cilvēkam pārvietošanos mājoklī, kā arī iekļūšanu un izkļūšanu no tā. Rīgā plāno atbalstu 78 projektiem, jau 62 pieteikumi Par projekta īstenošanu Rīgā atbildīgā institūcija ir Labklājības departaments, un finansējums viena mājokļa vides pielāgošanai ir 18 299 eiro. Rīgas domes Projektu koordinācijas nodaļas vadītājs, biroja vadītāja vietnieks Andris Izinkēvičs skaidroja, ka šobrīd no pieļaujamā skaita, kas ir 78, pieteikušies ir 62 cilvēki. "Personas, kuras šobrīd jau ir pieteikušās projektam, lūdz pielāgojumus lielākoties mājokļu vides iekārtošanai jeb iekšēji, tas ir saistībā ar vannasistabas, tualetes pielāgošanu, darba vietas iekārtošanu mājās, ir iesniegumi, kas lūdz izveidot "gudro mājokli"," stāstīja Izinkēvičs. "Tāpat ir arī cilvēki, kas lūdz ārējos pielāgojumus – ierīkot pacēlēju vai pandusu, lai varētu vieglāk tikt līdz savam dzīvoklim, izkļūt no mājas, un lai cilvēks varētu kļūt aktīvāks," sacīja domes pārstāvis. "Apeirons": Ne visi varēs saņemt atbalstu Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis norādīja, ka tā ir laba iniciatīva, lai individuāli cilvēki varētu pielāgot savu dzīvojamo platību, taču diemžēl ir vairāki nosacījumi, kuri neesot pietiekami plaši un atbilstoši visiem cilvēkiem, kam šie vides uzlabojumi būtu nepieciešami, līdz ar to viņi vienkārši nespēj iegūt atbalstu. "Piemēram, daudzi cilvēki dzīvo ne tādās mājās, kā tas ir noteikts noteikumos, kur to naudiņu var saņemt, vai arī, piemēram, cilvēkiem ir bijuši pielāgojumi, kas nav bijuši saskaņoti būvvaldē, kas beigu beigās skaitās kā nelegālā būvniecība, un tev atkal ir jāiziet vesela epopeja cauri, lai tu saskaņotu pašrocīgi uztaisīto uzbrauktuvi vai kādu citu ierīci, ko esi uztaisījis pie mājām, varbūt līdz galam nesaskaņojot, un tad tas viss rada tādu situāciju, ka beigu beigās liela daļa cilvēku to atbalstu nevar nemaz izmantot, un tā ir problēma," sacīja Balodis. "Apeirona" valdes loceklis arī norādīja, ka piešķirtā summa ne vienmēr esot pietiekama, lai nodrošinātu tādu tehnisko risinājumu, kas ir nepieciešams, jo sadārdzinājuma dēļ var gadīties situācija, ka tiek izveidota tikai daļa no tā, kas cilvēkam ir nepieciešams. Projekta mērķis ir nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti kļūtu aktīvāki, nevis vienkārši pielāgot mājokli, līdz ar to mērķa grupa projektam ir tādi cilvēki, kas mācās, strādā vai ir brīvprātīgais, ir darba meklējumos, nodarbojas ar paralimpisko sportu, aktīvi darbojas kādā nevalstiskajā organizācijā un tamlīdzīgi. Arī Eiropas Komisija ir noteikusi mērķi, ka cilvēkiem ar invaliditāti, kas vēlas būt aktīvi, ir jānodrošina visi apstākļi, lai viņi varētu to darīt. Avots: LSM Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook! Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām! _______________________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 71 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītu likumu ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!
Cilvēkiem ar invaliditāti būs iespēja saņemt atbalstu savas dzīves vietas pielāgošanai29. Jan
- pieaugušie ar I vai II invaliditātes grupu līdz vecuma pensijas vecuma sasniegšanai,
- strādājoši vai pašnodarbināti pensionāri ar I vai II invaliditātes grupu.
Iniciatīvas prasība ir daļēji izpildīta Saeimā
Pārstāvis: Vera SemjonovaPublicēta: 13. Aug (2020)PAR PIEEJAMU RĪGU PERSONĀM AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas domē
Rīgā dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kuriem iekļūšanai un izkļūšanai no dzīvesvietas ir nepieciešams panduss vai pacēlājs. Pašreizējā kārtība bieži vien šo iespēju liedz, pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz rīcības brīvību. Rīgas domes noteikumi Nr.125 paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem tā pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem. Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, kam viņa faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku. Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ir nepieņemami, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums.
Tāpēc ir jāmaina norādīto noteikumu 5. punkts un jānosaka, ka ikvienai personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, neatkarīgi no tā, vai dzīvesvieta ir īpašumā vai tiek īrēta, ir iespēja iegūt lietošanā pandusu un/vai pacēlāju.
Rīgas dzīvojamie nami līdz ar to kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem. Personām, kam būtu nepieciešams panduss un/vai pacēlājs, to varēs iegūt bez diskriminējošiem noteikumiem un prasībām.
Iniciatīvas jaunumi
Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties! Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī. Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti. Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem! Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing. Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni. Tas notiks sekojoši: - Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā. - Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām. - Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā. - Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti. Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā! *** Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.
Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan (2022)
Saeimas Valsts pārvaldes komisija ir atbalstījusi grozījumus efektīvākai vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to paredzami un daļēji ir atrisināts arī iniciatīvas "Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem" uzstādītais problēmjautājums – ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. "Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums," argumentē pirms gada publicētās iniciatīvas autore. Šo jautājumu gan ir atrisinājusi Saeima, nevis Rīgas dome, kurai tas tika adresēts. Šis ir viens no gadījumiem, kad parlamenta vai valdības līmenī atrisina problēmas, kuras novērst ManaBalss.lv autori ir prasījuši pašvaldībām. Komisijas atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā galīgajā lasījumā vēl ir jāapstiprina Saeimai plenārsēdē. Grozījumi paredz atvieglotākus nosacījumus vides pieejamības nodrošināšanai pie dzīvojamām mājām personām ar invaliditāti, tostarp uzbrauktuves vai pacēlāja ierīkošanai. Lai varētu ierīkot uzbrauktuvi vai pacēlāju, personai vairs nevajadzēs visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Ar grozījumiem paredzēts, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki būs tikai jāinformē par ieceri uzstādīt un ierīkot nepieciešamās iekārtas. Likumprojekts noteic, ka turpmāk dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas kāpņu telpā varēs uzstādīt pacēlāju vai pie mājas ieejas ierīkot uzbrauktuvi. Tāpat saskaņošana nebūs nepieciešama, ja uzbrauktuvi plānots ierīkot pie dzīvokļa, kam pie mājas ir atsevišķa ieeja. Iekārtas varēs uzstādīt, ievērojot visas būvniecības prasības. Bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem varēs veikt arī citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību, paredz likumprojekts. Patlaban, lai pieņemtu šādus lēmumus, nepieciešams, lai par to nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka personām ar invaliditāti nepieciešamo parakstu skaitu bieži vien ir neiespējami savākt, jo pašiem ir apgrūtinoši klātienē apmeklēt pārējos dzīvokļu īpašniekus. Tāpat autori norādījuši, ka atbalstu, piemēram, mājas ieejas pārbūvei, vairumā gadījumu nav iespējams iegūt, jo dzīvojamajos namos liela daļa iedzīvotāju nav sasniedzami vai arī dzīvo ārzemēs. Vairākas pašvaldības jau nodrošina atbalstu dzīvojamo telpu pielāgošanā, taču šajā procesā joprojām pastāv daudz birokrātisku šķēršļu, teikts grozījumu anotācijā. Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) saziņā ar ManaBalss.lv norāda, ka par konkrēto iniciatīvu nav bijusi lietas kursā. "Tomēr to, ka šī iniciatīva nāk no iedzīvotājiem, kas aktīvi sekoja arī komisijas darbam, šaubu nebija,” raksta deputāte. Jānorāda, ka neilgi pēc iniciatīvas izveides – 2020.gada 29.septembrī – Tiesībsarga birojs nosūtīja Saeimai vēstuli "Par vides pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti un normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību", kurā aicināja Saeimu līdz veikt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, un tas nu ir noticis. "Ļoti ceru, ka tas kaut nedaudz atvieglos ikdienu šiem cilvēkiem," saziņā ar ManaBalss.lv raksta I. Goldberga. Tāpat jānorāda, ka pieņemtie grozījumi risina vien pusi no iniciatīvas uzstādītajām problēmām. Proti, jautājums par pandusu un pacēlāju izbūvi Rīgā aizvien tiek saistīts vai nu ar prasības iesniedzēja īpašumtiesībām vai ar ilgtermiņa īres līgumu – vismaz uz pieciem gadiem. "Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, kam viņa faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku," argumentē iniciatīvas autore. "Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu." Jau par šo jautājumu saziņā ar autori un ManaBalss komandu Tiesībsarga birojs norāda uz Rīgas domes Sociālo lietu komitejas sniegto atbildi, ka regulējums par pandusu un/vai pacēlāju nodrošināšanu personu ar kustību traucējumiem dzīvesvietās ir balstīts apstākļos, kas saistīti nevis ar nevēlēšanos izprast problēmu, bet gan ar pašvaldības iespējām lietot publiskos – nodokļu maksātāju – līdzekļus un piešķirt tos, nesaņemot apliecinājumu to ilgtermiņa ieguldījumam. "Šāds regulējums noteikumos piešķir tiesības pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanu dzīvesvietās, kuras ir īpašumā vai dzīvesvietās, kurās īres līguma termiņš ir noteikts vismaz pieci gadi – tā nodrošinot līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumu un apstiprinot patiesu nepieciešamību šādiem ieguldījumiem," iniciatīvas autorei un ManaBalss.lv adresētā saziņā raksta Tiesībsarga birojs. Balstoties uz Labklājības departamenta skaidrojumu, kā arī uz departamenta vēstulē norādītās nevalstiskās organizācijas komentāru, tiesībsargs uzskata, ka piecu gadu īres termiņš ir uzskatāms par samērīgu nosacījumu pacēlāja piešķiršanai lietošanā, pastāvot īres tiesiskajām attiecībām. Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka par vienu no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem ir uzskatāms samērīguma princips. Tas ir ievērojams katrā konkrētā gadījumā, kad ar valsts pārvaldes rīcību tiek ierobežotas personas pamattiesības. Attiecīgi – katrs gadījums, par kuru dome saņem iesniegumu, tomēr ir jāvērtē atsevišķi, par ja regulējuma "burts" paredz, ka attiecīgo iesniegumu varētu noraidīt. Avots: Saeimas Preses dienests; ManaBalss.lv Vēršam Tavu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to atbalstu:
_____________________________ Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme! Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā! Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.
Personām ar kustību traucējumiem pacēlāja vai pandusa ierīkošana paredzami būs pieejamāka28. Jun (2021)
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"
Cilvēkiem ar invaliditāti aizvien problemātiska ir praktiska piekļūstamība publiskajām vietām, diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" ir secinājuši parlamentārieši. Diskusijas uzsvars bija uz kultūras pasākumu pieejamību, ko vēl vairāk apgrūtina Covid-19 pandēmija. Tai pašā laikā vēlamies uzsvērt virkni citu eksistenciālu nepieciešamību un tiesību, kas Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir problemātiskas un kuru nodrošināšana varētu būt arī Saeimas kompetencē. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas, tai skaitā iespēju robežās censties nodrošināt arī tiesības uz kultūru. "Mēs arvien biežāk koncertos, izrādēs, muzejos un citos pasākumos sastopam cilvēkus ratiņkrēslos. Mēs redzam subtitrus teātros, pacēlājus, uzbrauktuves. Taču viss nav tik vienkārši, un reālā situācija nebūt nav apmierinoša," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ne visās kultūras iestādēs ir iespēja iekļūt un ne katru kultūras pasākumu var ērti vērot, īpaši vēl kopā ar pavadošo personu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P) uzsvēra, ka kultūra ir cilvēka socializācijas telpa, kurā top tās saturs un norit mijiedarbības process starp iedzīvotājiem. "Lai varētu notikt šī mijiedarbība, būtiski ir nodrošināt pieejamību kultūras telpai. Uzlabojot pieejamību, mēs sekmējam ātrāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā," sacīja A. Skride. Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pieejamības jautājums tiek risināts gan Eiropas Savienības, gan valsts un katras pašvaldības līmenī, tomēr joprojām personas ar invaliditāti sastopas ar vides pieejamības jautājumiem gan savās dzīvesvietās, gan arī publiskajā telpā. "Pieejamībai ir jābūt ne vien formālai "uz papīra", bet skaidri redzamai arī reālajā dzīvē," sacīja A. Skride, uzsverot, ka tai jābūt arī ērtai, drošai un funkcionālai. Avots: Saeimas Preses dienests Vēršam Saeimas deputātu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to pārņemšanu politiskajā dienaskārtībā:
Aicinām Saeimas deputātus pārrunāt ar savu partiju kolēģiem Rīgas domē šīs iniciatīvas iespējami operatīvu izskatīšanu:
Ja atbalsti kādu no šīm iniciatīvām, paraksti to un dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos! Seko mums arī Intagram!Saeima akcentē invalīdu tiesības uz kultūru; sabiedrība prasa arī virkni citu tiesību un atvieglojumu19. Jan (2021)
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"
"Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem"
Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās! Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos. Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums. Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos! Tavai balsij ir nozīme!Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)
Rēzeknieti Anitu smaga slimība piekalusi ratiņkrēslam. Centienus dzīvot cilvēka cienīgu, no citiem neatkarīgu dzīvi ierobežo tumsonīgu līdzcilvēku cietsirdība: vairums daudzdzīvokļu nama (kopīpašuma) kaimiņu, piesaucot absurdus argumentus, nedod piekrišanu uzbrauktuves uz sievietes pirmā stāva dzīvokli izveidei. Tā situāciju Rēzeknē raksturo TV3 raidījuma "Bez Tabu" žurnālists Roberts Blass. Acīmredzot šī problēma ir izplatīta visā Latvijā, jo par to sūdzas arī rīdzinieki, un nesen platformā ManaBalss ir publicēta iniciatīva "Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem". Tās uzstādītā problēma ir identiska Anitas stāstam "Bez Tabu" – cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā, bet cilvēku cietsirdības un vienaldzības dēļ tas var būt neiespējami. Tāpat Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem tā pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem. Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, jo arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, argumentē iniciatīvas autore. Arī Rēzeknē, esot bezspēcīgai kaimiņu tumsonības un stūrgalvības priekšā, "Bez Tabu" intervētā sieviete ratiņkrēslā pauž neizpratni arī par likumdošanu, kas viņai pieprasa lūgt svešiniekiem atļauju izkļūt ārpus četrām sienām. Jāatzīmē, ka kaimiņu gūstā nonākusī rēzekniete Anita velta pateicības vārdus Rēzeknes Sociālajam dienestam, kur darbinieki izstrādājuši speciālas uzbrauktuves uz pirmā stāva dzīvokli projektu. Risinājumu, ko varētu izbūvēt pie nama fasādes, par drošu un derīgu atzina būvvalde un apsaimniekotājs. Projekts paredz dažu ķieģeļu rindu nelielā platībā izņemšanu, durvju līdz dzīvoklim ierīkošanu loga vietā. Anitai nepieciešamo uzbrauktuvi Būvvalde atzinusi par derīgu un nekaitīgu mājai, tomēr vairums dzīvokļu īpašnieku nobalsojuši pret. Šo attieksmi TV3 žurnālists raksturo kā tumsonīgu, bet lietoto argumentāciju – kā absurdu. Vieni uzskata, ka uzbrauktuve sabrucināšot namu, citus satrauc zaļās zonas pleķīša nomaļā mājas galā atņemšana. Avots: portāls "Skaties" Apsver arī savu atbalstu tematiski līdzīgai iniciatīvai "Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"! Lūgums no ManaBalss komandas: Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai. Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā. Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu. Tavai balsij ir nozīme!Cilvēku ar kustības traucējumiem tiesības ir kaimiņu gūstā11. Sep (2020)
English
Latviski
