Iniciatīvas prasība ir daļēji izpildīta Saeimā

Pārstāvis: Vera SemjonovaPublicēta: 13. Aug (2020)

PAR PIEEJAMU RĪGU PERSONĀM AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM
Iniciatīva tiks iesniegta Rīgas domē

1'000
1'405
Jau parakstījuši 1'405

Rīgā dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kuriem iekļūšanai un izkļūšanai no dzīvesvietas ir nepieciešams panduss vai pacēlājs. Pašreizējā kārtība bieži vien šo iespēju liedz, pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz rīcības brīvību. Rīgas domes noteikumi Nr.125 paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem tā pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem. Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, kam viņa faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku. Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ir nepieņemami, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums.

Tāpēc ir jāmaina norādīto noteikumu 5. punkts un jānosaka, ka ikvienai personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, neatkarīgi no tā, vai dzīvesvieta ir īpašumā vai tiek īrēta, ir iespēja iegūt lietošanā pandusu un/vai pacēlāju.

Rīgas dzīvojamie nami līdz ar to kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem. Personām, kam būtu nepieciešams panduss un/vai pacēlājs, to varēs iegūt bez diskriminējošiem noteikumiem un prasībām.

Iniciatīvas jaunumi

Personām ar kustību traucējumiem pacēlāja vai pandusa ierīkošana paredzami būs pieejamāka28. Jun

Saeimas Valsts pārvaldes komisija ir atbalstījusi grozījumus efektīvākai vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti.

Līdz ar to paredzami un daļēji ir atrisināts arī iniciatīvas "Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem" uzstādītais problēmjautājums – ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. "Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums," argumentē pirms gada publicētās iniciatīvas autore.

Šo jautājumu gan ir atrisinājusi Saeima, nevis Rīgas dome, kurai tas tika adresēts. Šis ir viens no gadījumiem, kad parlamenta vai valdības līmenī atrisina problēmas, kuras novērst ManaBalss.lv autori ir prasījuši pašvaldībām.

Komisijas atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā galīgajā lasījumā vēl ir jāapstiprina Saeimai plenārsēdē.

Grozījumi paredz atvieglotākus nosacījumus vides pieejamības nodrošināšanai pie dzīvojamām mājām personām ar invaliditāti, tostarp uzbrauktuves vai pacēlāja ierīkošanai.

Lai varētu ierīkot uzbrauktuvi vai pacēlāju, personai vairs nevajadzēs visu mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu. Ar grozījumiem paredzēts, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki būs tikai jāinformē par ieceri uzstādīt un ierīkot nepieciešamās iekārtas.

Likumprojekts noteic, ka turpmāk dzīvokļa īpašnieks bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamās mājas kāpņu telpā varēs uzstādīt pacēlāju vai pie mājas ieejas ierīkot uzbrauktuvi. Tāpat saskaņošana nebūs nepieciešama, ja uzbrauktuvi plānots ierīkot pie dzīvokļa, kam pie mājas ir atsevišķa ieeja.

Iekārtas varēs uzstādīt, ievērojot visas būvniecības prasības. Bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem varēs veikt arī citāda veida dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pielāgošanu, lai nodrošinātu sava mājokļa un vides pieejamību, paredz likumprojekts.

Patlaban, lai pieņemtu šādus lēmumus, nepieciešams, lai par to nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Likumprojekta autori anotācijā norādījuši, ka personām ar invaliditāti nepieciešamo parakstu skaitu bieži vien ir neiespējami savākt, jo pašiem ir apgrūtinoši klātienē apmeklēt pārējos dzīvokļu īpašniekus.

Tāpat autori norādījuši, ka atbalstu, piemēram, mājas ieejas pārbūvei, vairumā gadījumu nav iespējams iegūt, jo dzīvojamajos namos liela daļa iedzīvotāju nav sasniedzami vai arī dzīvo ārzemēs. Vairākas pašvaldības jau nodrošina atbalstu dzīvojamo telpu pielāgošanā, taču šajā procesā joprojām pastāv daudz birokrātisku šķēršļu, teikts grozījumu anotācijā.

Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) saziņā ar ManaBalss.lv norāda, ka par konkrēto iniciatīvu nav bijusi lietas kursā. "Tomēr to, ka šī iniciatīva nāk no iedzīvotājiem, kas aktīvi sekoja arī komisijas darbam, šaubu nebija,” raksta deputāte.

Jānorāda, ka neilgi pēc iniciatīvas izveides – 2020.gada 29.septembrī – Tiesībsarga birojs nosūtīja Saeimai vēstuli "Par vides pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti un normatīvo aktu grozījumu nepieciešamību", kurā aicināja Saeimu līdz veikt grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, un tas nu ir noticis.

"Ļoti ceru, ka tas kaut nedaudz atvieglos ikdienu šiem cilvēkiem," saziņā ar ManaBalss.lv raksta I. Goldberga.

Tāpat jānorāda, ka pieņemtie grozījumi risina vien pusi no iniciatīvas uzstādītajām problēmām. Proti, jautājums par pandusu un pacēlāju izbūvi Rīgā aizvien tiek saistīts vai nu ar prasības iesniedzēja īpašumtiesībām vai ar ilgtermiņa īres līgumu – vismaz uz pieciem gadiem.

"Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, kam viņa faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku," argumentē iniciatīvas autore. "Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu."

Jau par šo jautājumu saziņā ar autori un ManaBalss komandu Tiesībsarga birojs norāda uz Rīgas domes Sociālo lietu komitejas sniegto atbildi, ka regulējums par pandusu un/vai pacēlāju nodrošināšanu personu ar kustību traucējumiem dzīvesvietās ir balstīts apstākļos, kas saistīti nevis ar nevēlēšanos izprast problēmu, bet gan ar pašvaldības iespējām lietot publiskos – nodokļu maksātāju – līdzekļus un piešķirt tos, nesaņemot apliecinājumu to ilgtermiņa ieguldījumam.

"Šāds regulējums noteikumos piešķir tiesības pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanu dzīvesvietās, kuras ir īpašumā vai dzīvesvietās, kurās īres līguma termiņš ir noteikts vismaz pieci gadi – tā nodrošinot līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumu un apstiprinot patiesu nepieciešamību šādiem ieguldījumiem," iniciatīvas autorei un ManaBalss.lv adresētā saziņā raksta Tiesībsarga birojs.

Balstoties uz Labklājības departamenta skaidrojumu, kā arī uz departamenta vēstulē norādītās nevalstiskās organizācijas komentāru, tiesībsargs uzskata, ka piecu gadu īres termiņš ir uzskatāms par samērīgu nosacījumu pacēlāja piešķiršanai lietošanā, pastāvot īres tiesiskajām attiecībām.

Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka par vienu no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem ir uzskatāms samērīguma princips. Tas ir ievērojams katrā konkrētā gadījumā, kad ar valsts pārvaldes rīcību tiek ierobežotas personas pamattiesības. Attiecīgi – katrs gadījums, par kuru dome saņem iesniegumu, tomēr ir jāvērtē atsevišķi, par ja regulējuma "burts" paredz, ka attiecīgo iesniegumu varētu noraidīt.

Avots: Saeimas Preses dienests; ManaBalss.lv

Vēršam Tavu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to atbalstu:
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Saeima akcentē invalīdu tiesības uz kultūru; sabiedrība prasa arī virkni citu tiesību un atvieglojumu19. Jan

Cilvēkiem ar invaliditāti aizvien problemātiska ir praktiska piekļūstamība publiskajām vietām, diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" ir secinājuši parlamentārieši.

Diskusijas uzsvars bija uz kultūras pasākumu pieejamību, ko vēl vairāk apgrūtina Covid-19 pandēmija. Tai pašā laikā vēlamies uzsvērt virkni citu eksistenciālu nepieciešamību un tiesību, kas Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir problemātiskas un kuru nodrošināšana varētu būt arī Saeimas kompetencē.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka Latvija ir ratificējusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas, tai skaitā iespēju robežās censties nodrošināt arī tiesības uz kultūru.

"Mēs arvien biežāk koncertos, izrādēs, muzejos un citos pasākumos sastopam cilvēkus ratiņkrēslos. Mēs redzam subtitrus teātros, pacēlājus, uzbrauktuves. Taču viss nav tik vienkārši, un reālā situācija nebūt nav apmierinoša," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ne visās kultūras iestādēs ir iespēja iekļūt un ne katru kultūras pasākumu var ērti vērot, īpaši vēl kopā ar pavadošo personu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P) uzsvēra, ka kultūra ir cilvēka socializācijas telpa, kurā top tās saturs un norit mijiedarbības process starp iedzīvotājiem. "Lai varētu notikt šī mijiedarbība, būtiski ir nodrošināt pieejamību kultūras telpai. Uzlabojot pieejamību, mēs sekmējam ātrāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā," sacīja A. Skride.

Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pieejamības jautājums tiek risināts gan Eiropas Savienības, gan valsts un katras pašvaldības līmenī, tomēr joprojām personas ar invaliditāti sastopas ar vides pieejamības jautājumiem gan savās dzīvesvietās, gan arī publiskajā telpā. "Pieejamībai ir jābūt ne vien formālai "uz papīra", bet skaidri redzamai arī reālajā dzīvē," sacīja A. Skride, uzsverot, ka tai jābūt arī ērtai, drošai un funkcionālai.

Avots: Saeimas Preses dienests

Vēršam Saeimas deputātu uzmanību uz tematiski saistītām iniciatīvām un aicinām apsvērt to pārņemšanu politiskajā dienaskārtībā:
"Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"
"Par piecu procentu darbavietu rezervēšanu publiskajā sektorā personām ar invaliditāti"
"3. grupas invalīdiem – bezmaksas sabiedrisko transportu"
"Atcelt nekustamā īpašuma nodokli 1., 2., 3. grupas invalīdiem"

Aicinām Saeimas deputātus pārrunāt ar savu partiju kolēģiem Rīgas domē šīs iniciatīvas iespējami operatīvu izskatīšanu:
"Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem"

Ja atbalsti kādu no šīm iniciatīvām, paraksti to un dalies ar šo ziņu sociālajos tīklos!

Seko mums arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Aicinājums iestāties par iedzīvotāju līdzdalību pašvaldībās un parakstīt iniciatīvu "Atveram pašvaldības!"30. Oct (2020)

Tā kā esi parakstījis šo pašvaldībai adresēto iniciatīvu, uzrunājam Tevi ar aicinājumu atbalstīt patiesi spēcīgas un efektīvas kolektīvo iesniegumu sistēmas izveidi Latvijas pašvaldībās!

Organizācija ManaBalss kopā ar četrām citām NVO ir publicējusi iniciatīvu "Atveram pašvaldības!" un aicina arī Tevi to parakstīt un dalīties ar to savos sociālo mediju kontos.

Lūdzam iepazīties arī ar iniciatīvas pielikumā izklāstītajiem apsvērumiem, kāpēc šis ir ļoti svarīgs jautājums un nepieciešams risinājums.

Ja atbalsti iniciatīvu "Atveram pašvaldības!", tad dalies ar to Facebook u.c. sociālajos tīklos!

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Cilvēku ar kustības traucējumiem tiesības ir kaimiņu gūstā11. Sep (2020)

Rēzeknieti Anitu smaga slimība piekalusi ratiņkrēslam. Centienus dzīvot cilvēka cienīgu, no citiem neatkarīgu dzīvi ierobežo tumsonīgu līdzcilvēku cietsirdība: vairums daudzdzīvokļu nama (kopīpašuma) kaimiņu, piesaucot absurdus argumentus, nedod piekrišanu uzbrauktuves uz sievietes pirmā stāva dzīvokli izveidei. Tā situāciju Rēzeknē raksturo TV3 raidījuma "Bez Tabu" žurnālists Roberts Blass.

Acīmredzot šī problēma ir izplatīta visā Latvijā, jo par to sūdzas arī rīdzinieki, un nesen platformā ManaBalss ir publicēta iniciatīva "Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem". Tās uzstādītā problēma ir identiska Anitas stāstam "Bez Tabu" – cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā, bet cilvēku cietsirdības un vienaldzības dēļ tas var būt neiespējami.

Tāpat Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem tā pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem. Tas ir diskriminējoši pret personām ar invaliditāti ar kustību traucējumiem, jo arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu, argumentē iniciatīvas autore.

Arī Rēzeknē, esot bezspēcīgai kaimiņu tumsonības un stūrgalvības priekšā, "Bez Tabu" intervētā sieviete ratiņkrēslā pauž neizpratni arī par likumdošanu, kas viņai pieprasa lūgt svešiniekiem atļauju izkļūt ārpus četrām sienām.

Jāatzīmē, ka kaimiņu gūstā nonākusī rēzekniete Anita velta pateicības vārdus Rēzeknes Sociālajam dienestam, kur darbinieki izstrādājuši speciālas uzbrauktuves uz pirmā stāva dzīvokli projektu. Risinājumu, ko varētu izbūvēt pie nama fasādes, par drošu un derīgu atzina būvvalde un apsaimniekotājs. Projekts paredz dažu ķieģeļu rindu nelielā platībā izņemšanu, durvju līdz dzīvoklim ierīkošanu loga vietā.

Anitai nepieciešamo uzbrauktuvi Būvvalde atzinusi par derīgu un nekaitīgu mājai, tomēr vairums dzīvokļu īpašnieku nobalsojuši pret. Šo attieksmi TV3 žurnālists raksturo kā tumsonīgu, bet lietoto argumentāciju – kā absurdu. Vieni uzskata, ka uzbrauktuve sabrucināšot namu, citus satrauc zaļās zonas pleķīša nomaļā mājas galā atņemšana.

Avots: portāls "Skaties"

Apsver arī savu atbalstu tematiski līdzīgai iniciatīvai "Par pieejamu tiesu personām ar invaliditāti"!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS