Atbalsta "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs"

Pārstāvis: Gints LazdiņšPublicēta: 14. Apr (2021)

NESKRĀPĒ MAŠĪNU – PRASI LIELĀKU STĀVVIETU
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
10'111
Jau parakstījuši 10'111

Normatīvie akti pašlaik nosaka tikai vēlamo stāvvietas lielumu. Piemēram, vieglajam transportlīdzeklim aptuveni 25 kvadrātmetri, un platumu – vēlams ne mazāk kā 2,5 metri (MK noteikumi Nr. 240; Latvijas standarts NR. LVS 190-7). Tomēr praksē objektu attīstītāji taupa uz stāvvietu izmēriem, ņemot vērā, ka MK noteikumi nosaka aptuvenus kopējos parametrus, un Latvijas standartam ir vien rekomendējoša nozīme. Lielākajā daļā lielveikalu stāvvietu platums svārstās no 2,3 līdz 2,5 metriem. Jāņem vērā, ka automašīnu izmēri kopš gadsimta sākuma, kad pieņemts minētais standarts, ir būtiski palielinājušies. Piemēram, populārā VW Golf modelis 1974. gadā bija vien 1,61 metru plats, bet 2012. gadā – jau 2,03 metrus plats (ieskaitot spoguļus). Lai droši novietotu šādu automašīnu stāvvietā (iebrauktu un izbrauktu), kā arī, atverot durvis, neriskētu sabojāt blakus esošos transportlīdzekļus, stāvvietas platumam jābūt ne mazākam par 2,5 metriem. Turklāt VW Golf markas automašīna mūsdienās ir viena no kompaktākajām. Tas nozīmē, ka lielāku marku automašīnām nepieciešamas vēl platākas stāvvietas. Vairākas valstis (Igaunija, Francija, Spānija u.c.) strādā pie vai jau ir panākušas jaunu risinājumu, mainot novecojušus autostāvvietu standartus, lai tie būtu atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu parametriem. Arī Latvijā nepieciešamas attiecīgas normatīvo aktu izmaiņas, kas reglamentē stāvvietu izmērus un ir novecojuši un neatbilst mūsdienu situācijai.

Tāpēc ir jāpārskata "Latvijas standarts LVS 190-7" atbilstīgi mūsdienu transportlīdzekļu izmēriem, nosakot stāvvietas minimālo platumu no 2,60 m un garumu 5 m vienam vieglajam transportlīdzeklim. Un ir jāveic izmaiņas stāvvietu regulējumā MK noteikumos Nr. 240, pievienojot atsauci uz "Latvijas standartu LVS 190-7" kā obligāti ievērojamu prasību. Jo šobrīd standartam ir vien rekomendējošs statuss. Nepieciešams arī rekomendēt objektu attīstītājiem "skujiņas" jeb slīpā transportlīdzekļu izvietojuma principa ieviešanu – 45 grādu leņķī pret brauktuvi, kā arī ceļa apzīmējumu izvietošanu, lai droši organizētu satiksmes plūsmu stāvvietās.

Pēdējo piecu gadu laikā lielveikalu autostāvvietās reģistrēts 4151 ceļu satiksmes negadījums (CSNg). Un tā ir vien aisberga redzamā daļa, jo daudz lielāks veikalu stāvvietās notikušo CSNg skaits paliek nefiksēts. Daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem neziņo, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels, vai arī negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu. Šī problēma skar gan iesaistītos autovadītājus, kuriem nelielais, bet nepatīkamais, negadījums sagādā "galvassāpes", gan Valsts policiju, gan apdrošinātājus, gan arī pašu lielveikalu apsaimniekotājus. Jo visiem kopā nākas veltīt laiku un resursus, lai identificētu vainīgo, noformētu negadījumu, administrētu zaudējumus un veiktu citas darbības. Iniciatīvas mērķis ir samazināt CSNg skaitu publiskajās stāvvietās un atvieglot dzīvi gan autovadītājiem, gan Valsts policijai, kas savus resursus varēs veltīt nozīmīgākiem satiksmes drošības jautājumiem.

Iniciatīvas jaunumi

Aktivizējam papildus parakstu vākšanupirms 13 stundām

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums nonāca politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām bija jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem!

Cieņā,
ManaBalss komanda

AUTORS: MANA BALSS

Izniekots laiks un iztērēti miljoni – maksa par šaurajām stāvvietām, no kuras varētu izvairītiespirms 12 dienām

Publiskajās stāvvietās Latvijā notiek vidēji 13 negadījumi dienā. Un tie ir tikai tie negadījumi, kas tiek pieteikti apdrošinātājiem, atsaucoties uz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB), raksta TVNET.

Pēdējos piecos gados Latvijas apdrošinātāji par publiskajās stāvvietās notikušajiem negadījumiem vien atlīdzībās ir izmaksājuši 3,15 miljonus eiro. Tam fonā ir arī pašu negadījumos iesaistīto izšķērdētais laiks un pūles, kas lielā vairumā gadījumu būtu aiztaupītas, ja vien būtu lielākas autostāvvietas. Tāpēc LTAB vāc atbalstu iniciatīvai "Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu", lai panāktu attiecīgu regulējumu.

Dati rāda, ka laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šā gada 30. jūnijam stāvvietās kopumā reģistrēti 1188 negadījumi, no kuriem lielākā daļa jeb 745 bija Rīgā, bet pārējie – ārpus galvaspilsētas. Eksperti norāda, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzi šoferi par maziem negadījumiem neziņo vispār, kā arī daudzos gadījumos bojājumus sākotnēji pat nepamana.

To apliecina pērn LTAB veiktais pētījums, kurā kopā piedalījās 403 autovadītāji. Tajā secināts, ka 51,2% autoīpašnieku pēc bojājumu fakta konstatācijas nav veikuši nekādas darbības, jo lielākoties nav bijis iespējams identificēt transportlīdzekli un tā vadītāju, kurš nodarījis bojājumus.

Savukārt 16,4% respondentu norādījuši, ka tiem izdevies ar vainīgo vienoties par bojājumu novēršanu, 8,2% autovadītāju uz negadījuma vietu izsaukuši ceļu policiju, bet 5,9% vērsušies pie publiskā objekta administrācijas vai apsardzes.

Valsts policijas pārstāvji diskusijā pirms pāris gadiem norādīja, ka gadījumos, ja stāvvietās izvietotas novērošanas kameras, tiek atklāti aptuveni 70% no negadījumiem – pat situācijās, kad negadījuma izraisītājs pametis notikuma vietu.

Tajā pašā laikā policija saskaras ar problēmu, ka atsevišķi stāvvietu īpašnieki, kuri saņem daudz kameru ierakstu pieprasījumu no policijas, atslēdz kameras vai noņem tās vispār. Līdz ar to liela daļa stāvvietu kļūst par "aklajām zonām".

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumi autostāvvietās notiek senākās būvēs. Šīs ēkas tika būvētas jau pirms laika, cenšoties "iespiest" iespējami lielāku autostāvvietu skaitu, taču gadu gaitā automašīnu izmēri ir ļoti mainījušies, tādējādi tās vairs nav piemērotas pašreizējai situācijai. Turklāt – jo tuvāk pilsētas centram, jo stāvvietas šaurākas un negadījumu risks pieaug.

Apdrošinātāju apkopotā informācija, vērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, liecina, ka tieši stāvvietu izmēri, autovadītāju steiga un neuzmanība ir galvenie iemesli savas vai citas automašīnas sabojāšanai.

Izskatot atlīdzību pieteikumus, vērojama tendence, ka tipiskākie negadījumi "parkojoties" ir sadursmes, uzbraukšana objektiem, piemēram, stabam, apmalei vai nožogojumam, kā arī bieži automobilis novietots par tuvu un, atverot tā durvis, tiek sabojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis. Turklāt pašu tirdzniecības vietu pārstāvji norāda, ka lielākajā daļā gadījumu, autoīpašnieki pēc šādām nelielām sadursmēm izvēlas vienkārši pamest notikuma vietu.

Daudzi autovadītāji neapzinās, ka nereaģējot uz notikušo, patiesībā viņi riskē iedzīvoties lielās problēmās. Lai gan šķiet, ka negadījums ir sīks un steigas dēļ vainīgie bieži vien nesagaida cietušās automašīnas īpašnieku, patiesībā viņi rīkojas pretlikumīgi, jo atstāj notikuma vietu.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, par to var draudēt naudas sods, kā arī vadītāja apliecības atņemšana. Jāatzīmē, ka autoīpašnieki bieži kļūdās, arī novērtējot spēkratam nodarīto kaitējumu. Ir gadījumi, kad pašam šķiet, ka otram transportlīdzeklim nekādi lielie bojājumi nav nodarīti, jo tikai "nedaudz aizķēra", bet pēc speciālistu apskates, piemēram, atklājas, ka ir nepieciešamība veikt nopietnu mašīnas remontu.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Avots: TVNET

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Par gaisa kvalitāti Rīgā un Eiropā – iesaisties!13. Jan

Tā kā esi parakstījis šo iniciatīvu un Tev visdrīzāk rūp sakoptas, atbildīgas un veselīgas vides jautājumi, lūdzam pievērst uzmanību šai organizācijas ManaBalss ziņai un aicinājumam līdzdarboties!

Proti, Rīga ir viena no piecām Eiropas pilsētām, kur iedzīvotāji šogad kopīgi meklēs risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai savas pilsētas un Eiropas līmenī.

Kā viena no piecām pilsētām Rīga ir izvēlēta dalībai starptautiskajā projektā "CODE Europe". Šis projekts ir mēģinājums kopīgi radīt risinājumus Eiropas gaisa kvalitātes jomā, ļaujot sabiedrībai norādīt uz konkrētām problēmām un piedāvāt savas idejas to risināšanai. Projekta iznākums būs lokāla, nacionāla un Eiropas līmeņa likumdošanas iniciatīvas, lai risinātu gaisa piesārņojuma problēmas un ikvienam nodrošinātu veselīgu gaisa kvalitāti.

Projektā savu artavu var sniegt ikviens, kuram ir viedoklis par Rīgas gaisa kvalitāti un ir vēlme iesaistīties šīs problēmas reālā risināšanā. Projekta mājaslapā aicinām aizpildīt īsu anketu un raksturot problēmas, ar kurām nācies saskarties galvaspilsētas gaisa kvalitātes dēļ. Tas paredzami neprasīs vairāk par piecām minūtēm.

Katra pieredze un paustais viedoklis ir vērtība, kas palīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti visiem Rīgas, Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem!

Gaisa kvalitātes tēma kļūst arvien aktuālāka tās pārrobežu rakstura un ar to saistīto problēmu dēļ. Tiek lēsts, ka katru gadu apmēram 400’000 priekšlaicīgas nāves gadījumu Eiropā izraisa tieši gaisa piesārņojuma radītās problēmas. Lai panāktu veselīgu gaisa kvalitāti, jāmeklē visaptveroši un problēmas mērogam piemēroti risinājumi. Tāpēc šī projekta ietvaros tiks izmēģināts Eiropā vēl nebijuša mēroga ideju pūļa iesaistes metode jeb crowdsourcing.

Projekta gaitā savāktās idejas un ieteikumi tiks mērogoti. Projekta sākumā tie aptvers tikai vietējo (pilsētas) līmeni, bet projekta noslēgumā tie sasniegs Eiropas Savienības līmeni.

Tas notiks sekojoši:

- Vispirms iedzīvotāji iezīmēs tās gaisa kvalitātes radītās problēmas, ar kurām viņi savā galvaspilsētā saskaras ikdienā.

- Tad iedzīvotāji piedāvās risinājumus izceltajām gaisa kvalitātes problēmām.

- Iedzīvotāji atlasīs idejas un prioritātes, kas būtu aktuālas ne vien Rīgā, bet arī plašākā mērogā.

- Pamatojoties uz iepriekš apkopoto informāciju, iedzīvotāji kopā ar ekspertiem – Eiropas Vides Biroju – formulēs politikas priekšlikumus par gaisa kvalitāti.

Rīgā projektu vada organizācija ManaBalss un Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Projekta aktualitātēm un vērtīgai informācijai par pilsētas gaisa kvalitātes jautājumiem var sekot "Par tīru gaisu Rīgā" Facebook kontā!

***

Projekts CODE Europe 2022. gada garumā norisināsies piecās Eiropas pilsētās – Rīgā, Tallinā, Atēnās, Lisabonā un Burgasā. Tā ievaros tiek ieviests arī inovatīvs sociālās ieklausīšanās rīks, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj ievākt internetā pieejamo informāciju par iedzīvotāju nostāju gaisa kvalitātes jautājumos. Projekta gaitā norisinās arī pētnieciskā darbība par digitālo līdzdalību un tiek izstrādāta vispārēji pielietojama metodoloģija tās izvērtēšanai, kā arī ētikas vadlīnijas turpmākajām sociālās ieklausīšanās kampaņām.

AUTORS: MANA BALSS

Prasība par plašākām autostāvvietām aug spēkā16. Nov (2021)

Prasība pēc regulējuma par plašākām publiskajām autostāvvietām kopš aprīļa ir guvusi vairāk nekā pusi nepieciešamo parakstu, lai tiktu iesniegta Saeimā, raksta LSM.

Iniciatīva "Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu" ir viena no tām, kas ManaBalss.lv ir publicēta kā maksas pakalpojums, jo tās autori ir biznesa organizācija – Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Uz maksas iniciatīvām attiecas visi tie paši publicēšanas kritēriji, kas uz jebkuru autoru, un to priekšlikumi ir ar plašu sabiedrisko labumu. Maksa par publicēšanas un parakstu vākšanas pakalpojumu tomēr biznesa organizācijām un politiskajām partijām tiek prasīta, lai ManaBalss.lv platformas regulārajiem uzturētājiem – atsevišķajiem mikroziedotājiem – nebūtu praktiski jāsponsorē finansiāli un administratīvi daudz vairāk nodrošināto organizāciju aktivitātes. Iemeslu maksas pakalpojumam plašāk esam argumentējuši iepriekš.

Savukārt partijām un arī kompānijām ManaBalss.lv izvēle ir izdevīga triju iemeslu dēļ – caurspīdīgs, visiem atklāts un saprotams attiecīgās idejas lobijs; skaidrs tautas atbalsts un mandāts; izrietoša un arī pēc kampaņas izmantojama ilglaicīga publicitāte. Mēs pieņemam, ka šādi ieguldīta nauda ir ar lielāku un noturīgāku publicitātes atdevi, nekā konvencionāla reklāma. To jau ir novērtējušas un savas iniciatīvas caur ManaBalss.lv virzījušas gan partijas (JKP, Progresīvie u.c.), gan kompānijas (Indexo, Visma Enterprise).

Runājot par konkrētās iniciatīvas prasību, LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins LSM argumentē, ka "visbiežāk mums ir 90 grādu iegriešanās leņķis, un, ja tā stāvvieta ir šaura, tad tā iegriešanās tur ir ļoti sarežģīta un tās skādes tajās autostāvvietās mums gadās pietiekami bieži", tāpēc "gribētos panākt, lai autostāvvietas būtu draudzīgākas un mazliet platākas".

Autostāvvietu standarts ir saglabājies no 1990. gadu vidus, taču automašīnu izmēri pēdējos 20 gados ir palielinājušies; vidēji tās ir par 10 līdz 15 centimetriem platākas.

Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" devās pārbaudīt, cik platas ir Rīgas veikalu stāvvietas. Tirdzniecības centrā "Akropole" automašīnas stāvvietas platums ir 2,39 metri, pie pārtikas veikala Rūpniecības ielā – 2,41 metrs. Bet tirdzniecības centra "Spice" stāvvietā no vienas baltās atzīmes līdz otrai – 2,33 metri.

LTAB skaidro, ka patlaban rekomendācijās teikts, ka autostāvvietai jābūt 2 metrus 30 centimetrus līdz divus ar pusi metrus platai, taču bieži vien ar to nepietiek, lai ērti izkāptu un iekāptu automašīnā un lai neskrāpētu sava un blakus novietotā transportlīdzekļa durvis. Tāpēc ieteikums būtu – stāvvietas paplašināt līdz 2 metru un 60 centimetru platumam.

Ja atbalsti iniciatīvas ierosinājumu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Avots: LSM

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

58% autovadītāju atzīst, ka viņu automobilis kaut reizi ir bojāts publiskajā stāvvietā11. Jun (2021)

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) maijā veiktā autovadītāju pētījuma dati liecina, ka lielākajai daļai respondentu (58,8%) transportlīdzeklis kaut reizi bijis bojāts publiskajā stāvvietā, raksta portāls "Sadursme". No tiem gandrīz puse (45,1%) norādījuši, ka spēkrats ticis bojāts atverot vadītāja vai pasažieru durvis.

Šī ziņa sasaucas ar iniciatīvu "Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu" ManaBalss platformā.

LTAB veiktajā pētījumā, kurā kopā piedalījās 403 autovadītāji, secināts, ka 51,2% pēc bojājumu fakta konstatācijas, nav veikuši nekādu rīcību, jo lielākoties nav bijis iespējams identificēt bojājumus nodarījušo transportlīdzekli. 16,4% respondentu norādījuši, ka tiem izdevies ar vainīgo vienoties par bojājumu novēršanu. 8,2% autovadītāju uz negadījuma vietu izsaukuši ceļu policiju, bet 5,9% vērsušies pie publiskā objekta administrācijas vai apsardzes.

Pētījuma rezultāti rāda, ka 4/5 autovadītāju (80,9%) uzskata, ka stāvvietu izmēru palielināšana pie publiskajiem objektiem, samazinātu negadījumu, kad tiek nodarīti bojājumi automašīnai, skaitu. Jāatzīmē, ka ļoti līdzīgi rezultāti fiksēti arī LSM.lv aprīlī veiktajā Facebook aptaujā, kurā 86,20% respondentu norādīja, ka daudzās publiskajās stāvvietās izmēri ir pārāk mazi, lai ērti "noparkotos".

Minēto problēmu akcentē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins: "Patlaban Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nosaka vēlamo optimālo stāvvietas platumu – 2,5 metri, tomēr prakse rāda, ka lielākajā daļā publisko stāvvietu platums svārstās no 2,3 – 2,5 metriem. Veicot lielāko Rīgas un Pierīgas lielveikalu stāvvietu apsekošanu, konstatējām, ka tikai 20% no tām platums ir 2,5 metri vai vairāk, kas atbilst standartos noteiktajai vēlamajai robežai."

Lai sekmētu publisko stāvvietu izmēru palielināšanu, LTAB turpina parakstu vākšanu sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv. Rosinātā iniciatīva paredz nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pārskatītu Ministru kabineta noteikumus Nr. 240 un Latvijas standartu NR. LVS 190-7, kuri reglamentē stāvvietu izmērus, bet ir novecojuši un neatbilstoši mūsdienu situācijai.

"Vēlamies padarīt ērtāku autovadītāju ikdienu, lai neliels negadījums stāvvietā neradītu liekas galvassāpes,  kā arī atvieglot darbu tiem dienestiem un institūcijām, kuras ikdienā spiestas tērēt līdzekļus, administrējot nelielos stāvvietās notikušos negadījumus, piemēram, Valsts policija, apdrošinātāji, lielveikalu drošības dienesti u.c.," stāsta J. Abāšins.

Avots: ziņu portāls "Sadursme"

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Mediji pievērš uzmanību iniciatīvai par auto stāvvietām15. Apr (2021)

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins LSM argumentē, ka patlaban daudzās publiskajās stāvvietās izmēri ir pārāk mazi, un satiksmes organizācija nepraktiska un vecmodīga.

"Daudzas valstis jau pārgājušas uz parkošanos skujiņā. Automašīnas novietošana skujiņā, kur leņķis ir 45 grādi, kas iegriešanu padara daudz vieglāku. Par šo stāvvietu satiksmes organizāciju – vai nu tad liekam zīmes, vai arī labās rokas likums, bet nemaisām šīs divas lietas. Un pats galvenais – stāvvietas platums – novecojušie ieteicamie 2,5 metri. Tas ir būtībā 30 gadus vecs normatīvs, kurš vēl piedevām ir ieteikuma līmenī," saka J. Abāšins.

Lai novecojošo kārtību mainītu un panāktu, ka autostāvvietu izmēri tiek noteikti atbilstoši mūsdienu automašīnu platumam, sākta parakstu vākšana portālā "manabalss.lv".

Avots: LSM

Abonē ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS