Iniciatīva ir iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls"Publicēta: 15. Oct (2020)

PAR VALSTS FINANSĒTĀM REKONSTRUKCIJAS OPERĀCIJĀM KRŪTS VĒŽA PACIENTĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
12'583
Jau parakstījuši 12'583

Atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē. Jāsaprot, ka atgūt šādu iespēju ir tieši tikpat svarīgi, cik izārstēties no krūts vēža. Pareizāk būtu sacīt, ka tā ir neatņemama izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir kā krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms.

Tāpēc ir nepieciešams noteikt valsts finansējumu krūšu rekonstrukcijas operācijām vēžu pacientēm.

Šāds risinājums vēža slimniecēm palīdzēs atgriezties ierastajā sociālajā dzīvē.

Iniciatīvas parakstītāji 12'583

Iniciatīvas jaunumi

Krūts operācijas onkoloģijas pacientēm virzīs kā vienu no prioritātēm nākamā gada budžetāpirms nedēļas

Onkoloģijas jautājumiem veltītā sēdē izskata arī iniciatīvu par krūšu rekonstrukcijas operācijām onkoloģijas pacientēm.

Ja nebūtu kolektīvā iesnieguma "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", sievietes turpinātu maksāt par krūts rekonstrukcijām nepieciešamajiem implantiem, lai gan to kompensācija valstij lielus līdzekļus neprasa. Pēc pieaicināto ierēdņu, pilsoniskās sabiedrības un ekspertu uzklausīšanas Sociālo un darba lietu komisijas (SDLK) sēdē secināja komisijas locekle Evita Zālīte-Grosa (JKP).

Līdz ar prioritāra statusa piešķiršanu organizatoriskajiem un budžeta jautājumiem "par un ap" šo kolektīvo iesniegumu, var cerēt, ka pilnvērtīga kompensācija par šādām operācijām varētu būt spēkā jau no nākamā gada.

Lai kompensētu ne vien pašas operācijas, bet arī nepieciešamos implantus, pašreizējais valsts kompensēto krūts rekonstrukcijas operāciju apjoms – nedaudz virs 100 operācijām gadā – prasītu papildus apmēram 50 tūkstošus eiro, lēš Nacionālais Veselības dienests (NVD). Tomēr ar papildus finansējumu gan implantiem, gan pašām operācijām panāktais efekts būtu ievērojami izvērstāks.

Proti, komisijas sēdē pieaicinātās pilsoniskās sabiedrības pārstāves pauda, ka Latvijas ļoti zemais atsaucības līmenis krūšu skrīningam ir saistāms tieši ar potenciālo pacienšu bailēm no krūšu amputācijas. Valstīs, kurās rekonstrukcijas operācijas tiek pilnvērtīgi valsts finansētas un sabiedrība par to ir informēta, skrīninga aptvērums ir ievērojami augstāks. Izrietoši notiek arī agrāka audzēja diagnostika, savlaicīgāka medicīniskā iejaukšanās, mazāks kaitējums, efektīvāka ārstēšana un pacienšu iekļaušanās atpakaļ sociālajā dzīvē un darba tirgū.

Latvijā ar krūts vēzis katru gadu tiek diagnosticēts līdz 1200 sievietēm, un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklam ir informācija par vismaz 100 pacientēm, kurām finansējuma trūkuma dēļ krūšu rekonstrukcijas operācijas nav bijušas pieejamas, komisijas sēdē teica šīs NVO pārstāve Edīte Kalniņa. Pēc viņas aplēsēm tā novēršana prasītu papildus vismaz 374’000 eiro finansējumu gadā.

Sēdē izvērtās diskusija starp politiķiem un NVD par piemērotāko mehānismu, kā panākt pilnvērtīgu rekonstrukcijas operāciju finansējuma mehānismu. Iniciatīvas virzītājas prasa atjaunot 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā pārtraukto krūts rekonstrukcijas operāciju programmu, bet NVD pret to iebilst. Pretarguments ir Latvijas pāreja no speciālām programmām uz progresīvāku un efektīvāku sistēmu, kurā izšķirīgi ir precīzi valsts finansēto pakalpojumu kodējumi. Proti, speciālas programmas prasa smagnējāku un dārgāku administrēšanu, tāpēc pāreja atpakaļ uz tām nav vēlama.

NVD šīs kodējumu sistēmas apzīmējumam jau otrajā komisijas sēdē pēc kārtas konsekventi lieto saīsinājumu kādā svešvalodā – DFG. Iepriekšējā komisijas sēdē, kurā tomēr bija runa par simtiem sieviešu likteņiem un sabiedrības veselību, šis tehnokrātiskais žargons lika "uzsprāgt" pat bijušajai veselības ministrei Andai Čakšai (JV). Spriežot pēc tiešsaistē rodamā konteksta, ManaBalss pieļauj, ka šis saīsinājums nozīmē Deutsche Forschungsgemeinschaft jeb Vācijas Pētniecības fonds un tā izstrādātās labās prakses vadlīnijas.

Lai vai kā, komisijas sēdē tika arī secināts, ka pašreizējā krūts rekonstrukcijas operāciju sekundārā prioritāte budžetā konfliktē ar tā prioritāti šai jomā – mediķu finansējumu. Proti, bez pilnvērtīga attiecīgo operāciju finansējuma un bez slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifu pārskatīšanas nenotiks arī mediķu algu pieaugums. Tāpēc komisija lēma šos saistītos jautājumus nākamā gada budžetā rekomendēt virzīšanai kā šīs jomas prioritātes.

Neatkarīgi no tā, vai galējais lēmums būs par rekonstrukcijas operāciju programmas atjaunošanu, vai DFG, lai ko tas arī nozīmētu, precīzākiem kodējumiem, Saeimā iesniegtā iniciatīva ir panākusi to, ka nu jau mērķtiecīgi tiek virzīti sekojošie jautājumi:

- krūts rekonstrukcijas operācijām piešķirt papildus finansējumu, kas pilnvērtīgi aptver aptver visus šīm mērķim nepieciešamo pakalpojumu spektru;

- šai finansējumā iekļaut arī implantu finansējumu, ko patlaban sedz pašas pacientes;

- atbilstīgi reālajām izmaksām pārskatīt un koriģēt ārstniecības iestāžu tarifus;

- NVD dot skaidru uzstādījumu attiecīgās operācijas veicošajām slimnīcām par to plānojamo skaitu gadā.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Pievērs uzmanību – Tevis atbalstītā iniciatīva ir Saeimas dienaskārtībā!20. Jan

Par iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" tālāko virzību ceturtdien, 21. janvārī, tiks lemts Saeimas plenārsēdē.

Dari zināmu deputātiem savu viedokli par to, balsojot par vai pret iniciatīvas turpmāko virzību Saeimā! Iepriekš autorizējies platformā, lai ar šo un citiem balsojumiem veidotu savu profilu un noskaidrotu atbilstību starp Taviem ieskatiem un politiķu balsojumiem Saeimā.

Avots: Saeima; platforma ParvaiPret

Seko mums arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Izrāde par nesarunāšanos. Iespējams, ka krūts vēža pacientes nav saņēmušas pilnvērtīgu atbalstu informācijas trūkuma dēļ13. Jan

Jautājums par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm steidzamā kārtā tiks iekļauts nākamajā Saeimas plenārsēdē ar rekomendāciju to nodot tālāk Sociālo un darba lietu komisijai.

Tā trešdien, 13. janvārī, vienprātīgi nolēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ļoti asu retoriku no politiķu puses izraisīja pieaicinātā Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvja komentāri par pašreizējo situāciju šai jomā.

Iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" virzībai Saeimā no tās sākotnējā autora ir pārņēmusi biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Tās pārstāve Edīte Kalniņa komisijas sēdē norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā šādas operācijas netiek finansētas.

Par to NVD pārstāvis pauda neizpratni, jo Latvijā valsts jau apmaksā krūts rekonstruktīvās operācijas. Piemēram, 2019. gadā ir bijušas 115 šādas operācijas. Tiesa, pacientēm ir pašām jāpērk nepieciešamie implanti, kas maksā ap 450 eiro, un Veselības ministrija finansējumu arī tam ir iekļāvusi prasībā Finanšu ministrijai kā prioritāru. Pagaidām tas "stāv rindā", jo nozarē par pašu prioritārāko ir izvirzīts mediķu atalgojuma jautājums.

Iniciatīvas pārstāve E. Kalniņa uz to atbildēja, ka ir īpaši meklējusi oficiālu informāciju par attiecīgu valsts finansējumu, un publiski tas nav pieejams. "Es pārlapoja visus publiski pieejamos resursus un neguvu apstiprinājumu par šāda finansējuma pieejamību," viņa sacīja.

Deputāts un ārsts Andris Skride (A/P) savukārt pateicās par iniciatīvas izveidi un iesniegšanu, jo "tāda jau sen bija nepieciešama". Viņš uz kādu medicīnas jomas kolēģi, kurš pirms vēlēšanām ir teicis tieši to – " Andri, lūdzu, cīnies, lai krūšu rekonstrukcija onkoloģijas pacientēm Latvijā būtu valsts apmaksāta". Proti, ja šāds finansējums ir, tad par to nezina pat šīs jomas profesionāļi, tāpēc iniciatīva pēc A. Skrides domām Saeimā ir jāizskata steidzami un jānoskaidro visas ar to saistītās problēmas, sākot ar ārstu un pacientu informēšanu un beidzot ar pilnvērtīgu šāda finansējuma pieejamību visā krūts vēža diagnožu spektrā.

Viņš arī piekrita, ka Latvija tiešām ir vienīgā ES valsts, kurā par šo jautājumu – valsts finansējumu rekonstrukcijas operācijām – acīmredzami tomēr nav skaidrības. Tāpēc A. Skrides arī apņēmās šo kolektīvo iesniegumu eventuāli iekļaut viņa vadītās Sociālo un darba lietu komisijas darbā.

Mandātu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summējoši secināja, ka šī ir "izrāde par nesarunāšanos", un ka nepietiekamas komunikācijas dēļ ne politiķi, ne nozares profesionāļi nav lietas kursā par to, ka šādā būtiskā jautājumā vispār ir valsts finansējums. Jādomā, ka tas līdz šim nav bijis pilnvērtīgi zināms arī attiecīgo diagnožu pacientēm. Tā var spriest arī pēc E. Kalniņas komentāra.

NVD par to reflektēja, ka "nav jau tā, ka valsts tiešām 100% pacientu to apmaksātu. Nesakām, ka tīri tehnisku problēmu nav."

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sēdē secināja, ka šīs diskusijas pamats nav jautājums par apmaksāšanu, kas principā ir jau spēkā, bet par indikācijām, pēc kurām valsts finansējums operācijām ir jāsaņem. "Jautājums būtu jāskata pēc tā, vai nevajadzētu paplašināt diagnožu skaitu, kurās rekonstrukciju apmaksā." Arī tas tad acīmredzot turpmāk būs Sociālo lietu komisijas darba kārtībā saistībā ar šo kolektīvo iesniegumu – noteikt pilnvērtīgu un iekļaujošu krūts vēža diagnožu spektru, lai noteiktu arī tiešām aptverošu rekonstrukcijas operāciju finansējumu.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" datiem, krūts vēzis Latvijā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā. Ar to saslimst līdz par 1200 sievietēm gadā, un rekonstrukcijas operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 150 pacientēm gadā. Ārvalstu statistika liecina, ka valsts finansējums rekonstrukcijas operācijām ievērojami uzlabo arī krūšu skrīningu, kas ir būtisks saslimšanas agrīnai noteikšanai. Latvijā šis skrīnings ir ļoti zemā līmenī, un prasītais risinājums paredzami uzlabotu arī to.

Tāpat E. Kalniņa norādīja, ka krūšu rekonstrukcijas nerisināšana pacientēm laika gaitā rada mugurkaula problēmas. Arī šis ir vērā ņemams saistītais aspekts.

AUTORS: MANA BALSS

Palīdzi virzīt Tevis atbalstīto iniciatīvu!08. Jan

Ja esi gatavs pārstāvēt un turpināt jau Saeimā virzīt Tevis parakstīto iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", raksti uz [email protected] un piesakies!

Dažkārt iniciatīvas virzības gaitā tās sākotnējais autors dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas turpināt iesākto, un šādos gadījumos ir pilnīgi leģitīmi, ka iniciatīvas virzīšanu pārņem kāds cits tās atbalstītājs. Šis ir tāds gadījums.

Trešdien, 13. janvārī, plkst. 12:00 Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sāk izskatīt šo iniciatīvu, un tai ir nepieciešams pārstāvis. Sliktākajā gadījumā to varētu uzņemties arī ManaBalss komanda, tomēr tas nav vēlams.

Pirmām kārtām organizācija ManaBalss atturas no sevis saistīšanas ar jebkuru konkrētu iniciatīvu, lai nodrošinātu sava darba un tēla neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret visām ar mūsu palīdzību virzītajām iniciatīvām. Otrām kārtām arī šim konkrētajam likumdošanas un rīcībpolitikas maiņas priekšlikumam būtu vajadzīgs kāds, kurš/-a ir tiešām ieinteresēts/-a un "deg" par to.

Iniciatīvas jaunajam pārstāvim ir jābūt Latvijas pilsonim vecākam par 16 gadiem, un ir nepieciešama arī prasme attālinātām videokonferencēm. Šādā formātā notiks arī Mandātu komisijas sēde, kurā vajadzēs pamatot iniciatīvas ideju, nepieciešamību un piedāvāto risinājumu. Paredzami vajadzēs iesaistīties sarunā ar komisijas locekļiem – Saeimas deputātiem.

Iespējams, ka pārstāvja iesaiste būs nepieciešama arī turpmākajā iniciatīvas virzībā atbildīgajā Saeimas komisijā.

Vēlams, lai Tu, kas uzņemsies šo pilsoniski svarīgo darbu, neesi vadošā kādas politiskās partijas amatā. Nepieciešamības gadījumā ar partijas "ierindas" biedru ManaBalss slēdz līgumu, ka viņš/-a iniciatīvu virza tikai kā privātpersona.

Tāpat vēlams, lai jaunajam iniciatīvas pārstāvim nav komerciālu interešu par šīs iniciatīvas īstenošanu. Tas ne obligāti ir izslēgts, un iniciatīvu var pārstāvēt arī kompānija, bet tad tie būtu jau citi noteikumi.

ManaBalss komanda būs ļoti pateicīga par Tavu atsaucību!

AUTORS: MANA BALSS