Iniciatīva ir sekmīga!

Pārstāvis: Biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls"Publicēta: 15. Oct (2020)

PAR VALSTS FINANSĒTĀM REKONSTRUKCIJAS OPERĀCIJĀM KRŪTS VĒŽA PACIENTĒM
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
13'372
Jau parakstījuši 13'372

Atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, Latvijā netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas, un tas palīdz viņām atgriezties normālā sociālajā dzīvē. Jāsaprot, ka atgūt šādu iespēju ir tieši tikpat svarīgi, cik izārstēties no krūts vēža. Pareizāk būtu sacīt, ka tā ir neatņemama izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir kā krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms.

Tāpēc ir nepieciešams noteikt valsts finansējumu krūšu rekonstrukcijas operācijām vēžu pacientēm.

Šāds risinājums vēža slimniecēm palīdzēs atgriezties ierastajā sociālajā dzīvē.

Iniciatīvas jaunumi

Iniciatīvas pārstāves turpina darbu tās praktiskā ieviešanā20. Jul

Latvijas Sieviešu sadarbības tīkls (SST) aicina interesentus pieteikties turpmākajai dalībai Veselības ministrijas darba grupā, lai praktiski ieviestu dzīvē iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" panāktās izmaiņas.

Veselības ministrija informē, ka, lai nodrošinātu valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, uzraudzību un krūts veselības veicināšanu ir izveidota darba grupa. Darba grupas pirmā sanāksme paredzēta 2022. gada 28. jūlijā plkst. 15.00 tiešsaistē.

Pirmā sanāksme būs neliela, tomēr "mēs uz nākamajām sanāksmēm vēlētos plašāku dalībnieku loku," ManaBalss.lv saka SST priekšsēdētāja Inete Ielīte.

"Mums ir nepieciešami eksperti, kam ir zināšanas, kompetences un  kas vēlas strādāt pie šīm tēmām krūts veselības jomā," ziņo I. Ielīte un aicina pieteikties ekspertus šādās jomās:
- prevencija un agrīnā diagnostika;
- ārstniecība un rehabilitācija;
- atbalsts pacientēm un viņu organizācijām;
- pētījumi, studentu darbi, informācijas pieejamība.

Ja Tev ir attiecīgās zināšanas un iespēja piedalīties vai arī ja Tev ir padomā kāds/-a, kuru ieteikt, tad sazinies! Kontakts: Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla priekšsēdētāja, mob. 29 493 300, [email protected]

Protams, ir iespēja piedalīties arī jau pirmajā darba grupā 28. jūlijā. Šeit – tās darba kārtība.

1. Iepazīšanās ar situāciju krūts veselības jomā Latvijā (NVD prezentācija,
darba grupas locekļu jautājumi un diskusija). 30 min.

2. Problēmas un izaicinājumu identificēšana valsts apmaksātu krūts
rekonstrukcijas programmas ieviešanā un uzraudzībā un krūts veselības
veicināšanā:
- prevencija un agrīnā diagnostika;
- ārstniecība un rehabilitācija;
- atbalsts pacientēm un viņu organizācijām;
- pētījumi, studentu darbi, informācijas pieejamība (Darba grupas locekļi –
grupās pa 2 vai 3 Zoom). 2x10 min. plus 10 min. atgriezeniskā saite.

3. Gada darba kārtības iezīmēšana gada garumā (sēžu datumi un
dienaskārtība) (Darba grupas vadība) 10 min.

4. Ekspertu identificēšana nākamajām sanāksmēm (Darba grupas locekļi).
(Atvērts Googledoc – darbs mājās) 10 min.

5. Citi jautājumi.

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Nākamais solis – Krūts veselības konsultatīvā padome11. Feb

Latvijas sievietēm no 2022. gada ir pieejama valsts apmaksāta krūts rekonstrukcija. Sekmīgo iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" pārstāvošā NVO Sieviešu sadarbības tīkls (SST) tomēr neapstājas pie sasniegtā un turpina pilsonisko lobiju panākto uzlabojumu pilnvērtīgai ieviešanai.

Kopīgi strādājot ar Saeimu un valdību 2021. gada garumā, SST ir secinājis, ka lielākie ieguvumi darbā bija ne tikai finansējums valsts budžetā, bet arī daudzpusējā sadarbība.

Lai nodrošinātu jaunās programmas ieviešanu un uzraudzību, lai piešķirtie budžeta līdzekļi tiktu izmantoti atbilstīgi plānam un ar maksimālu pacienšu vajadzību fokusu, lai COVID-19 pandēmijas apstākļos atrastu labākos risinājumus, kā arī mobilizētu visu institūciju un ekspertu pieejamos resursus, SST janvārī aicināja pie Veselības ministrijas (VM) izveidot Krūts veselības konsultatīvo padomi.

Ceturtdien, 10. februārī, attālinātā režīmā notika pirmā iesaistīto pušu tikšanās, lai apspriestu šīs padomes izveidi, ziņo SST.

Tikšanās reizē piedalījās
Vladislava Šķēle, VM biroja vadītāja;
Sanita Janka, VM Ārstniecības departamenta direktore;
Ineta Pikše, Labklājības ministrijas pārstāve;
Kalvis Pastars, Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs;
Kitija Janele, biedrības "Dzīvības koks" valdes locekle;
Inete Ielīte, SST valdes priekšsēdētāja.

Sanāksmes sagatavošanā ieguldījumu sniedza arī Dr. Arvīds Irmejs un Zinta Uskale no labdarības fonda "Rozā vilciens".

Tika apspriests SST priekšlikums izveidot padomi, padomē iekļaujamās organizācijas, darba metodes un darba organizācija.

SST ieteica VM uzdrīkstēties pilotprojekta formā izveidot šo padomi, lai pārvarētu resoru barjeras un novērstu pakalpojumu un atbalsta funkciju nodrošināšanā, saziņā pēc sanāksmes raksta I. Ielīte.

VM uzsvēra, ka prioritāri ir jārisina skrīninga apmeklējumu palielināšana un informācija pacientēm un sabiedrībai.

SST piedāvājums ir veidot vienotu atbalstošu vidi, kas nav panākams bez ministrijas dota mandāta šādai padomei.

SST pēc sanāksmes nosūtīja VM izstrādāto padomes nolikuma projektu. Puses vienojās, ka drīzumā atkal tiksies.

AUTORS: MANA BALSS

Sekmīgās iniciatīvas virzītājas turpina lobēt par vēl padziļinātāku politisko uzmanību krūts vēža problemātikai21. Jan

Noslēdzot kampaņu par valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (LSOST) īpaši Veselības ministram Danielam Pavļutam adresētā vēstulē aicina izveidot Krūts veselības konsultatīvo padomi, teikts LSOST izplatītā relīzē.

Šīs padomes mērķis būtu jaunā politikas iniciatīva – valsts finansētas krūts rekonstrukcijas ieviešana. Finansējums krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai no 2022. gada jau ir pieejams veselības nozares budžetā, tomēr ir nepieciešami koordinēti plānotie nākamie soļi programmas turpmākai ieviešanai un uzraudzībai.

"Sadarbība starp nozaru speciālistiem, institūcijām un nevalstiskajām organizācijām nodrošinātu efektīvu informācijas sniegšanu pacientēm par apmaksāto pakalpojumu un tā pieejamību arī šā brīža COVID-19 pandēmijas apstākļos. Šāda rīcība veicinātu arī valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas līdzekļu izmantojumu atbilstīgi plānam un ar maksimālu fokusu uz sieviešu vajadzībām," uzsver Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja.

Viņa norāda, ka darba gaitā – strādājot pie kampaņas par valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanas – tika aktualizētas vairākas problēmas. To novēršanai nepieciešama laba koordinācija, jo ir nepietiekams skrīnings, ir nepieciešama rindu veidošana, informācija pacientēm par ārstēšanu, diētu, izmeklējumiem, rehabilitāciju, mentālās veselības jautājumiem, kā arī problemātiska ir atbalsta grupu pieejamība.

LSOST ieskatā Krūts veselības koordinācijas konsultatīvās padomes uzdevumi 2022-2023 gadā būtu:

- koordinēt programmas ieviešanu, nekavējoties identificējot un novēršot visus šķēršļus – iestādēm, ārstniecības personālam, pacientiem;

- identificēt un piesaistīt resursus Latvijā – cilvēkresursus, administratīvos, informatīvos, finanšu, lai maksimizētu krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu;

- apkopot informāciju un sniegt priekšlikumus Veselības ministrijai turpmākam darbam.

Padomes izveide būtu pilotprojekts dažādu veselības nozares starpdisciplināro un starpinstitūciju problēmu risināšanai. Šāda padome ļautu iesaistīt visas ieinteresētās puses, izmantot dažādu institūciju pieredzi, labo gribu, iestrādes, kā arī ļautu būtiski uzlabot krūts veselību Latvijā. "Mēs uzskatām, ka šāda Padome būtu jāvada ministrijai sadarbībā ar ārstniecības personām un sieviešu organizācijām. Sieviešu sadarbības tīkls ir gatavs sadarbībai Padomes izveidē," akcentē I. Ielīte.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls sadarbībā ar pacientu organizācijām, ārstiem un medicīnas darbinieku organizācijām, kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu jau pērn vienojās par valsts atbalstu krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai, sākot ar šo gadu. 2022., 2023. un 2024. gada valsts budžetā plānots papildus atvēlēt 662 580 eiro ik gadu, turpinot finansējumu pēc šā perioda beigām kā daļu no valsts veselības budžeta.

LSOST darbu sieviešu interešu aizstāvībā atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros.

Par LSOST
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls ir dibināts 2003. gada ar mērķi nodrošināt koordinētu līdzdalību sieviešu tiesību un interešu aizstāvībai, kā arī kopīgas politikas izstrādei nacionālajā un Eiropas Savienības institūciju līmenī. Organizācija ir Eiropas Sieviešu lobija dalīborganizācija un veic Latvijas nacionālās koordinācijas funkciju. Kā biedrība LSOST reģistrēta 2008. gadā. Tajā darbojas 42 organizācijas, kas apvieno 110 organizācijas un vairāk nekā 7’000 biedru – fiziskas personas. 2015. gadā LSOST ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Krūšu implantu ievietošanu sievietēm pēc ļaundabīga audzēja operācijas no šā gada apmaksā valsts05. Jan

No 2022. gada ieviesti vairāki būtiski uzlabojumi valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un pieejamībā, tostarp, apmaksāta krūšu implantu ievietošana sievietēm pēc ļaundabīga audzēja operācijas ar krūšu rekonstrukciju, raksta TVNET.

Šis jauninājums ir iznākums ManaBalss.lv platformā virzītajai iniciatīvai "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm". Pēc nepieciešamo parakstu savākšanas šīs iniciatīvas virzību no tās sākotnējā autora pārņēma biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". ManaBalss.lv komanda vērtē, ka tieši biedrības ļoti profesionāli īstenotais pilsoniskais lobijs nodrošināja šā kolektīvā iesnieguma drīzo sekmīgumu.

TVNET publikācijā norāda, ka Nacionālais veselības dienests savukārt vērš uzmanību uz to, ka šis pakalpojums ir pieejams gan tām sievietēm, kurām ir atklāts ļaundabīgs audzējs, gan pacientēm, kurām ārstēšana jau noslēgusies un ir veicama implantu ievietošana.

Šādas operācijas nodrošina divas slimnīcas Rīgā un divas reģionālās slimnīcas – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca. Par operācijas veikšanas iespējām jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu vai vēršoties kādā no iepriekš minētajām slimnīcām.

Turpmāk arī iedzīvotāji ar otrās grupas invaliditāti ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājumu veikšanas, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Iepriekš šāds atbrīvojums attiecās tikai uz pacientiem ar pirmās grupas invaliditāti.

Pacienta līdzmaksājumi turpmāk nav jāveic arī gadījumā, ja pacientam ir nozīmēti izmeklējumi pēc vēža skrīninga jeb profilaktiskajām pārbaudēm, kas ir pieejamas iedzīvotājiem noteiktos vecumos.

Valsts apmaksātā vēža skrīninga programma ietver dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīningu, zarnu vēža skrīningu un prostatas vēža skrīningu.

Avots: TVNET

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīva ir ieviešanas procesā23. Nov (2021)

Turpinoties valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanai Saeimā, vēršam uzmanību uz trijām ManaBalss.lv autoru iniciatīvām, kuru prasību īstenošanai finansējums jaunajā budžetā noteikti būs.

Jau šogad pēc iniciatīvas "Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem" iesniegšanas Saeimā tika atrasti līdzekļi, kurus pārvirzīt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), saziņā ar ManaBalss.lv par iniciatīvas statusu komentē Bērnu slimnīcas fonds (BSF).

Tiesa, BSF nav precīzas informācijas, kam un cik lielā mērā ir novirzīts apstiprinātais finansējums.

Likumā par 2020. gada budžeta pārdali neparedzētiem gadījumiem ir lasāms, ka šogad 20'494 eiro ir piešķirti, lai laikposmā no 22. septembra līdz 31. decembrim nodrošinātu valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Un Veselības ministrijā nākamā gada budžetā ir ieplānojusi bezmaksas diagnostiku bērniem ar AST, speciālistu apmācību un nodrošināšanu ar nepieciešamo aprīkojumu diagnostikas veikšanai.

Iniciatīvas autore un BSF pateicas ikvienam iniciatīvas atbalstītājam un vērtē, ka iniciatīvai ir pozitīvs virziens – tā ir vērtējama kā atbalstīta un ieviešanas procesā esoša iniciatīva, lai gan tās prasība vēl nav pilnībā īstenota.

Lai iekļautu bērnus ar autiskā spektra traucējumiem (AST) valsts atbalsta sistēmā, ir nepieciešami kompleksi darba pasākumi, kurā ir iesaistītas trīs ministrijas – Labklājības, Izglītības un zinātnes un Veselības ministrija.

Tai pašā laikā vēl nav pieejama informācija par ABA terapiju apmaksu, kas ir tik ļoti svarīga bērniem ar AST, komentē BSF.

Runājot par jau sasniegto, svarīgākais un būtiskākais solis BSF vērtējumā ir Labklājības ministrijas izveidotā darba grupa, lai kompleksi risinātu jautājumu par valsts apmaksātu pakalpojumu pilnveidošanu bērniem ar AST un nodrošinātu iesaistīto institūciju sadarbību.

Darba grupas uzdevums ir:

1. Līdz 2022. gada 1. aprīlim sagatavot un iesniegt Labklājības ministrijas vadībai priekšlikumus par valsts apmaksātu pakalpojumu pilnveidi bērniem ar AST, tai skaitā par:

1.1. autiskā spektra traucējumu diagnosticēšanas procesa pilnveidošanu;

1.2. agrīnas intervences un atbalsta pasākumiem, tai skaitā bērnu ar AST pilnvērtīgai iekļaušanai pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs;

1.3. valsts finansēto pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un to ģimenes locekļiem klāsta paplašināšanu;

1.4. atbalsta pasākumu un pakalpojumu bērniem ar AST īstenošanas uzraudzību;

1.5. iesaistīto institūciju atbildību, sadarbības un informācijas aprites pilnveidošanu starp veselības aprūpes, izglītības un sociālo pakalpojumu jomu pārstāvošām institūcijām;

1.6. prioritāri ieviešamajiem pasākumiem, to ieviešanas laika grafiku, atbildīgajām institūcijām un finansējumu;

1.7. nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos.

Plašsaziņā par 2021. gada budžeta debatēm līdz šim ir lasāms, ka AST diagnostikai bērniem un paplašinātas epidurālās anestēzijas pieejamībai dzemdībās nodrošināšanai kopā ir atvēlēti 2,2 miljoni eiro.

Šo visai atšķirīgo problēmjautājumu kopīgā pozicionēšana vienuviet acīmredzot ir saistāma ar abām Saeimā iesniegtajām un apstiprinātajām ManaBalss.lv iniciatīvām, kuru prasību finansēšanu politiķi ir solījuši jaunajā veselības aprūpes budžetā virzīt starp prioritātēm.

Tajā pašā septembra beigās pieņemtajā likumā par 2020. gada budžeta pārdali ir lasāms, ka valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pieejamības nodrošināšanai dzemdību procesā no 2021. gada 22. septembra līdz 31. decembrim šogad ir atvēlēti 402’558 eiro.

Nākamgad arī līdz 2500 vēzi uzveikušo sieviešu saņems krūts rekonstrukciju par valsts naudu. Tas savukārt ir iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" sasniegums. Ar neatlaidīgu un konstruktīvu šīs prasības uzturēšanu spēkā un virzīšanu jeb, citiem vārdiem sakot, pilsonisko lobiju, šo pārmaiņu ir panākusi iniciatīvu pārstāvošā organizācija Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls. Veselības ministrija lēš, ka šīs nepieciešamības nodrošināšanai būs nepieciešami 800’000 eiro.

Avots: ManaBalss; Latvijas Republikas tiesību aktu portāls; Apollo.lv; LSM

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Onkoloģijas pacientu šķirošana ir nelāgs un novēršams fakts23. Oct (2021)

Onkoloģijas pacientu šķirošana tajos, kuriem pienākas terapija, bet kuriem – nē, ir pieejamo finanšu resursu diktēts fakts, tomēr samierināties ar to nevajadzētu. Tā Neatkarīgās Rīta Avīzes (NRA) publikācijā par plaušu vēža problemātiku saka onkologs-ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

"Vēlos uzsvērt, ka plaušu vēža ārstēšanā viss nav tikai slikti, jo ar šo iniciatīvu mēs panācām ļoti daudzu dzīvību izglābšanu cilvēkiem," savukārt uzsver Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs Harijs Gals. "Šo ziņu ir ļoti būtiski nodot iedzīvotājiem Latvijā, jo viens no iemesliem, kāpēc cilvēki neiet pie ārsta, ir viedoklis, ka "viss ir slikti" un "pat ja man atklās audzēju, neviens vairs nevarēs palīdzēt"."

Latvijā ar plaušu vēzi gadā saslimst ap tūkstoti pacientu. Tā ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām pasaulē, ar ko saslimst dažāda vecuma iedzīvotāji, raksta NRA.

Lai arī pēdējos divos gados situācija Latvijā plaušu vēža diagnostikā un ārstēšanā uzlabojas, jo kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti un pacientiem tiek apmaksāti arī jaunākās paaudzes medikamenti, lielai daļai plaušu vēža pacientu zāles nav pieejamas.

Ņemot vērā, ka ar šo vēzi saslimst cilvēki arī darbspējas vecumā, šī slimība rada būtisku ekonomisko slogu sabiedrībai, nemaz nerunājot par psiholoģisko un emocionālo ietekmi uz pacientiem un līdzcilvēkiem. Nacionālā veselības dienesta aprēķini liecina, ka plaušu vēža ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums gan jaunām zālēm, gan kompensācijas nosacījumu paplašināšanai kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautām zālēm ir vismaz 5,5 miljoni eiro gadā. Ir saprotams, ka valsts rīkojas savu finansiālo iespēju robežās, tomēr jāsāk ar to, ka pacientus nevajadzētu šķirot – kuram pienāktos terapija, bet kuram – nē, sarunā ar Neatkarīgo saka onkologs – ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis.

Jānorāda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pašlaik izskatīšanas procesā ir kolektīvais iesniegums "Par lielāku finansējumu vēža ārstēšanai". Tās mērķis ir tieši panākt lielāku finansējumu mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanai.

Pirms diviem gadiem Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības iniciatīva "Valstij atbalstīt plaušu vēža slimniekus, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā" bija ļoti sekmīga. Tās mērķis bija panākt plaušu vēža ārstēšanas Latvijā līdzvērtīgumu tam, kādu aprūpi saņem Igaunijas un Lietuvas pacienti. Atbildīgās valsts iestādes rīkojās, pat nesagaidot parakstu savākšanu, un kompensējamo zāļu saraksts tika papildināts ar medikamentiem divu plaušu vēža tipu ārstēšanai.

Ņemot vērā plaušu vēža diagnostiku un norisi, tā ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju, mērķterapiju un jaunākās paaudzes imūnterapiju, kas iespējams zinātnes attīstības dēļ. Starptautiskās plaušu vēža ārstēšanas vadlīnijas dzīvildzes rādītāju uzlabošanai iesaka lietot imūnterpiju, kas līdz pat ceturtajai daļai pacientu ar metastātisku plaušu vēzi dzīvildzi var pagarināt par pieciem un vairāk gadiem, raksta NRA.

Iepriekš šo pacientu prognozētā dzīvildze bija vidēji astoņi līdz desmit mēneši. Pašlaik Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāta mērķterapija pacientiem ar divu veidu plaušu vēža mutācijām, savukārt imūnterapija – tikai ierobežotam pacientu skaitam. Faktiski mūsdienīga terapija atbilstoši vadlīnijām ir pieejama ļoti ierobežotam pacientu lokam. Savukārt saņemt valsts apmaksātu otrās līnijas imūnterapiju vispār nav iespējams. Jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā arī šie medikamenti tiek kompensēti no valsts budžeta.

Terapija ir pēctecīgs solis Latvijā uzsāktajai plaušu vēža mutāciju testēšanai. Saskaņā ar 2020. gada Saeimas lēmumu no šāgada ir uzsākta plaušu vēža mutāciju testēšana ar nākamās paaudzes sekvenēšanas metodi – gan audu testēšanu, gan šķidro biopsiju nodrošināšanu. Līdz ar to plaušu vēža pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā notiek mutāciju testēšana, kas plaušu vēža pacientiem nozīmē ātrāku un precīzāku diagnozes noteikšanu, kā arī konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas izvēli.

Diemžēl plaušu vēža pacientiem pašlaik joprojām nav nodrošināta terapija visās līnijās, kas pēc ekspertu teiktā, būtu nākamais solis 2022. gadā. Proti, pēc testēšanas ieviešanas vienai no lielākajām vēža lokalizācijām paredzēt arī pilnībā no valsts budžeta apmaksātu terapiju.

Uzsverot jau sasniegto, arī H. Gals kā pacientu organizācijas pārstāvis nenoliedz, ka ir virkne problēmu, kas jārisina un "jāiet tādā pat pozitīvā tempā uz priekšu". Ja daļai plaušu vēža pacientu valsts apmaksā atbilstošu terapiju, daļai terapija atbilstoši pasaules vadlīnijām plaušu vēža ārstēšanā tomēr nav pieejama.

"Valsts ņem kredītus, lai apkarotu Covid-19. Tam pretī mēs varam likt plaušu vēža ārstēšanu, kur katru gadu mēs varam izglābt vairāk pacientu un kur šādas naudas ieguldījums būtu desmit reizes efektīvāks – tie būtu reāli izglābti cilvēki, kuri dzīvotu," saka H. Gals.

Viņš uzsver, ka pacientu biedrība turpinās cīnīties par finansējuma palielināšanu vēža ārstēšanai, proti, lai plaušu vēža pacientiem būtu pieejami otrās līnijas terapija, kas pašlaik netiek apmaksāta.

Nacionālajā Veselības dienestā NRA noskaidroja, ka zāļu iegādes kompensācijas sistēmā pacientiem ar plaušu vēzi ar simts procentu kompensācijas apmēru tiek nodrošināta standarta ķīmijterapija, bet no 2018. gada arī inovatīvie medikamenti. Pašlaik Kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunie inovatīvie mērķterapijas un imūnterapijas medikamenti pacientiem ar progresējošu vai metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi (atkarībā no vēža mutācijas vai vēža veida ir trīs vai divi medikamenti). "Ja 2018. gadā inovatīvā terapija tika nodrošināta 41 pacientam, tad 2020. gadā – jau 102 pacientiem," norāda Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Ginta Ozoliņa.

"Pie esošā finansējuma mēs vispār esam priecīgi, ka mums parādās iespēja ārstēt pacientus ar imūnterapiju," NRA komentē Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas onkologs-ķīmijterapeits, Latvijas Onkologu-ķīmijterapeitu asociācijas valdes loceklis Viktors Kozirovskis. Onkologs uz situāciju ar medikamentu pieejamību Latvijā vēža pacientiem skatās divejādi.

"Mums ir skaidrs, ka visi vēlas braukt ar mersedesu, bet, kritiski paskatoties uz veselības nozares finansējumu, mēs saprotam, ka varam braukt tikai ar žigulīti. Tajā pat laikā visi pacienti vēlas dzīvot un saņemt ārstēšanu, un te Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm mēs esam neapskaužamā situācijā, jo ir daļa pacientu, kuri var saņemt modernāku ārstēšanu, bet daļa to nevar, jo Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ daudz striktāk skatās uz naudas izlietojumu – kam un kādu terapiju apmaksāt."

Latvija līdz ar to kompensējamo zāļu sarakstā plaušu vēža ārstēšanai nav iekļāvusi vairākus medikamentus, kuri būtu nepieciešami pacientu ārstēšanai un tas attiecas gan uz mērķterapiju, gan imūnterapiju. Piemēram, ja runā par imūnterapiju – tā ir pieejama šauram pacientu lokam, apmēram 20 līdz 30 procentiem pacientu, kur pamatā ir ņemts vērā tas, kā norit saslimšana.

Turpretim citās valstīs šo terapiju apmaksā lielākajai daļai konkrētā plaušu vēža pacientiem, dodot šiem cilvēkiem iespēju izdzīvot. "Mēs to nedarām līdzekļa trūkuma dēļ, diemžēl," saka V. Kozirovskis.

Norādām, ka arī uz finanšu piesaisti ieguldījumiem veselības aprūpē kā sabiedrības ilgtspējas jomā ir vērsta šogad publicētā iniciatīva "Fiskālās disciplīnas likuma atcelšana".

Avots: NRA portāls; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Krūts veselības mēnesī noslēdz krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanas kampaņu12. Oct (2021)

Noslēdzot kampaņu par valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanu, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls trešdien, 13. oktobrī, plkst. 13.00 aicina uz tikšanos ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, Latvijas vadošajiem onkoloģijas un krūts ķirurģijas speciālistiem.

Pasākums notiks Zoom platformā, un tajā var piedalīties ikviens interesents.

Preses konferencē piedalīsies:

Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja
Ilmārs Dūrītis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs
Asoc. prof. Jānis Eglītis, RAKUS
Asoc. prof. Arvīds Irmejs, PSKUS
Dr. med. Kalvis Pastars, Latvijas Plastikas ķirurgu asociācija
Irīna Januma, biedrība “Vita”
Zinta Uskale, labdarības fonds “Rozā vilciens”
Kitija Janele, biedrība “Dzīvības koks”

Informācijai:

13’076 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” šā gada pavasarī vienbalsīgi atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Finansējums krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai šobrīd plānots arī nākamā gada veselības nozares budžeta projektā.

Šī preses konference notiek Krūts veselības mēneša ietvaros un ir veltīta kampaņas par valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas programmas ieviešanas noslēgumam.

Kampaņu uzsāka Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, lai īstenotu Latvijas pilsoņu iniciatīvu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm”.

Kopš pagājušā gada nogales Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāves, partnerībā ar pacientu organizācijām – Latvijas Sieviešu-volontieru biedrību “Vita”, labdarības fondu “Rozā vilciens”, biedrību “Dzīvības koks”, kā arī pašām pacientēm, Tiesībsarga biroju, ārstiem un viņu organizācijām un dialogā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu ir meklējušas risinājumus un vienojušās par vairākām būtiskiem principiem krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai un sakārtošanai:

1. veselības nozares budžeta projektā tiks iezīmēti krūts rekonstrukcijas programmai piešķirtie līdzekļi;
2. pacientēm un sabiedrībai būs pieejama precīza informācija par šīs programmas pieejamību;
3. tiks nodrošināta tālāka sadarbība starp nozaru speciālistiem, institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu šo līdzekļu izmantojumu atbilstoši plānam un ar maksimālu pacienšu vajadzību fokusu.

Preses konferencē uz jautājumiem atbildēs arī
Dr. med. Kalvis Pastars, Latvijas Plastikas ķirurgu asociācija,
Irīna Januma, biedrība “Vita”,
Zinta Uskale, labdarības fonds “Rozā vilciens”,
Kitija Janele, biedrība “Dzīvības koks”)

Preses konference notiks Zoom platformā un tiks arī translēta Sieviešu sadarbības tīkla
Facebook lapā
.

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja: “Mēs saņēmām lielu atbalstu no sabiedrības, pacienšu biedrībām, ierēdņiem un Tiesībsarga un kopā ar Veselības ministriju, esam raduši risinājumu šai samilzušajai problēmai. Latvijas krūts vēža pacientes, viņu ģimenes un tuvinieki, kā arī mediķi šobrīd ir cerību pilni, ka atjaunotā krūts rekonstrukcijas programma palīdzēs visām Latvijas krūts vēža pacientēm atgriezties pilnvērtīgā dzīvē un Latvijas Republika tādējādi vairs nebūs vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksātas krūšu rekonstrukcijas programmas.”

Uzziņai
Sievietēm pēc krūts onkoloģiskās mastektomijas krūts rekonstrukcija Latvijā šobrīd joprojām vai nu netiek veikta vispār vai tiek izmantotas lētākās un salīdzinoši vienkāršākās, nevis vadlīnijās balstītas rekonstrukcijas metodes ar zinātniski pierādītu ilgtermiņa efektivitāti.
Situācijā, kad ilgstoši mastektomijas gadījumos krūts rekonstrukcija nav tikusi finansēta pietiekamā apjomā, vēža pacientēm un valstij nācies izdot lielus līdzekļus psihisku, kā arī muskoskeletālās un asinsrites sistēmu slimību ārstēšanai, jo krūts mastektomija bez rekonstrukcijas sievietēm ļoti bieži izraisa nepareizu stāju, kas cēlonis skeleta deformācijai, asinsrites u.c. traucējumiem. Mugurkaula deformācijas rezultāts ir arī nervu saknīšu kompresija, lielo locītavu (gūžas, ceļgalu, pēdas) progresējoša deformācija, kas laika gaitā rada invaliditāti un būtisku darba spēju samazināšanos. Krūts neesamība sievietēm rada arī psiholoģiskus pārdzīvojumus, attīsta depresiju, veicina sociālo izolāciju. Līdz ar to abi šie faktori – fiziskie un garīga rakstura traucējumi – agri vai vēlu noved līdz invaliditātei, kas valstij izmaksā daudz dārgāk nekā savlaicīgi apmaksāta un vadlīnijām atbilstoša krūts rekonstrukcija.

Sieviešu sadarbības tīkla darbu sieviešu interešu aizstāvībā atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina projekta “Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā ietvaros”.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas virzītājām ir redzami panākumi sadarbībā ar valsts pārvaldi02. Jul (2021)

Pēc sākotnējās ziņas par budžeta līdzekļu piešķiršanu attiecīgajam mērķim sieviešu NVO tīkls turpina kampaņu krūts rekonstrukcijas atbalstam, ziņo Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls.

12'755 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" šā gada pavasarī jau vienbalsīgi atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisija. Tagad, pēc sadarbībā rastā risinājuma, politikas iniciatīva nonāks Finanšu ministrijā, pēc tam valdībā un Saeimā.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls sadarbībā ar pacientu organizācijām, ārstiem un medicīnas darbinieku organizācijām, kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu vienojušies par valsts atbalstu krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai.

2022., 2023. un 2024. gada budžetā plānots atvēlēt 662'580 eiro ik gadu, turpinot finansējumu pēc šā perioda beigām kā daļu no valsts veselības budžeta.

Organizācijas izplatītajā relīzē ir teikts, ka Latvijā katru gadu pie ārstiem nonāk vairāk nekā 200 sievietes ar diagnozi "krūts vēzis". Ja nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tad vai nu kopā ar to vai pēc papildus ārstēšanās kursa daļai sieviešu pilnvērtīgas dzīves kvalitātes atjaunošanai nepieciešams veikt krūts rekonstrukciju.

Vairāk nekā divi tūkstoši sieviešu, kas jau iepriekšējos gados uzveikušas krūts vēzi un kam veikta krūts mastektomija, tagad gaida savu kārtu krūts rekonstrukcijai. Tam iemesls – jau kopš 2009. gada krīzes šīm operācijām valsts budžeta nauda tika gandrīz pilnībā noņemta un "pazuda" kopējā veselības budžetā.

Šobrīd vēža pacientes ir cerību pilnas, jo Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāves, regulāri tiekoties ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, vienojušās par vairākām būtiskām lietām krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai un sakārtošanai.

Pirmkārt, valsts veselības budžetā tiks īpaši iezīmēti līdzekļi krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai.

Otrkārt, tiks skaidri noteiktas tās medicīnas iestādes Latvijā – Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Mikroķirurģijas centrs un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca –, kurās pacientes varēs vērsties, lai saņemtu palīdzību, un informācija par krūts rekonstrukcijas programmas pieejamību tiks nodrošināta šo iestāžu mājas lapās un pieejama Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā.

Treškārt, mērķprogrammā būs paredzēti līdzekļi, lai varētu veikt konkrētai pacientei piemērotākās manipulācijas, nevis tikai lētākās, atbilstīgi jau spēkā esošajām vadlīnijām.

Programmas īstenošanai ik gadu nepieciešami līdzekļi, un par šo summu varēs palīdzēt līdz 250 jaunām krūts vēža pacientēm gadā un sniegt iespējami daudz atbalsta tām sievietēm, kas jau gaida krūts rekonstrukciju gadiem.

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja, atzīst: "Mēs saņemam lielu atbalstu no sabiedrības, pacienšu biedrībām, ierēdņiem un tiesībsarga, un arī ministrija solījusi atrast risinājumu šai samilzušajai problēmai. Gaidot veselības ministra jauno politikas iniciatīvu, Latvijas krūts vēža pacientes, viņu ģimenes un tuvinieki, kā arī mediķi ir cerību pilni, ka valdība atradīs iespēju, lai, nekavējoties palīdzētu visām Latvijas krūts vēža pacientēm atgriezties pilnvērtīgā dzīvē! Latvijas Republika ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksātas krūšu rekonstrukcijas programmas. Lielisks uzmundrinājums mums nāk no Eiropas Savienības sieviešu organizāciju apvienībām, ar kurām sadarbojamies. Lai atbalstītu Latvijas sievietes un motivētu Latvijas valdību steidzamai pievērsties šī jautājuma risināšanai – pilnā apjomā atjaunot Latvijā krūšu rekonstrukcijas programmu, – uz Latviju ceļos atbalsta vēstules no valstīm, kurās šādas operācijas ir valsts apmaksātas."

Krūts vēža pacientes atbalsta arī tiesībsargs Juris Jansons, kas mudināja 26. aprīlī tikšanās reizē ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, vēža pacienšu organizācijām, ārstiem un ierēdņiem, mudināja valdību šo jautājumu risināt nekavējoties, nevis gaidīt un atlikt uz nākamo gadu.

Pērnā gada nogalē labdarības kampaņas ietvaros Latvijas Mikroķirurģijas centra ārsti labdarības akcijas ietvaros bezmaksas konsultēja vairāk nekā 100 Latvijas sievietes, kuram operācija ir nepieciešama nekavējoties un veica bezmaksas krūts rekonstrukcijas septiņām sievietēm, sniedzot iespēju atjaunot savu ārējo izskatu, atbrīvoties no psiholoģiskā un fiziskā diskomforta. "Pateicoties labdarības akcijai pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Latvijas krūts vēža pacientes apvienojās, lai aizstāvētu savas tiesības, iesniedzot kolektīvu vēstuli Veselības Ministrijai un Tiesībsarga birojam ar aicinājumu atjaunot krūšu rekonstrukciju programmu. Daudzas pacientes atklāti dalījās savos dzīvesstāstos, video aicinājumā citām sievietēm stāstot, ka no vēža nav jābaidās un, ka krūšu rekonstrukcija ļauj atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Pacientes vairs nepiekrīt pieņemt situāciju, un tas ir neapšaubāmi pārmaiņu priekšnesis," stāsta Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Dr. med. Kalvis Pastars.

Uzziņai:
Krūts rekonstruktīvās operācijas par valsts budžeta līdzekļiem Latvijā tika veiktas no 2000. gada līdz 2009. gada jūnijam. Pēdējos 12 gadus katru gadu Latvijā tiek veiktas vairāk nekā 500 mastektomijas jeb krūts noņemšanas operācijas. Ap 2015. gadu slimnīcas atsāka veikt valsts apmaksātas vienmomenta krūts rekonstrukcijas, bet pacientēm pašām bija jāiegādājas gan audu espanders, gan krūts implants, jo valsts neapmaksāja implantu vērtību. Savukārt pacientēm, kurām bija nepieciešama atliktā krūts rekonstrukcija, šāds pakalpojums nebija pieejams vispār. Tāpat pakalpojums nebija pieejams sievietēm, kuras nevarēja atļauties samaksāt par audu espanderu un krūts implantu, jo implanta cena sasniedz 500 eiro.

Iepriekš minētie atsevišķie gadījumi ir tās pacientes, kurām vienas operācijas laikā ir iespējams veikt krūts mastektomiju un krūts rekonstrukciju ar implantu. Taču, ja pēc krūts mastektomijas ir nepieciešama papildus ķīmijterapija vai staru terapija, tad vienas operācijas laikā nevar veikt krūts mastektomiju un rekonstrukciju. Šajos gadījumos krūts rekonstrukcijas operācija būtu jāveic pēc ķīmijterapijas vai staru terapijas pabeigšanas. Taču šādas rekonstrukcijas operācijas pacientēm nav pieejamas vispār.

Pat tad, ja sievietes rīcībā ir naudas līdzekļi implanta apmaksai, un ir iespējams rekonstrukciju veikt vienlaikus ar mastektomiju, pašreizējie krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksas noteikumi būtiski un nepiedodami ierobežo pacientu iespējas saņemt savlaicīgas un medicīniskām indikācijām atbilstošas krūts rekonstrukcijas. Sievietēm pēc krūts mastektomijas joprojām vai nu netiek vispār veikta krūts rekonstrukcija, vai, ja tiek veikta krūts rekonstrukcija, tad tiek izmantotas lētākās un salīdzinoši vienkāršākās rekonstrukcijas metodes, nevis uz vadlīnijām balstītas atbilstošās metodes ar labu rezultātu ilgstošā laika periodā.

Latvijā 2011. gadā tika apstiprinātas krūšu rekonstrukciju vadlīnijas, kas joprojām ir spēkā. Pašreizējie manipulāciju tarifi un apmaksas noteikumi neļauj ārstniecības iestādēm veikt krūšu rekonstrukcijas, balstoties uz apstiprināto un spēkā esošo vadlīniju priekšrakstiem, jo valsts budžets apmaksā tikai un vienīgi rekonstrukcijas ar implantu, turklāt neapmaksājot pašus implantus. Taču jāņem vērā, ka vienai lielai daļai sieviešu, kurām veikta staru terapija, krūts rekonstrukcija ar implantu nemaz nav piemērota, un jau sākotnēji ir pilnīgi skaidrs, ka šādas rekonstrukcijas operācijas rezultāts būs pilnīgi nederīgs, jo audi pēc staru terapijas nesaturēs implantu un tas, vārda tiešā nozīmē, kritīs laukā.

Tāpēc šīm sievietēm veikt krūts rekonstrukciju ar implantu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā ir valsts budžeta naudas pilnīgi nelietderīga iztērēšana, jo pēc staru terapijas rētas dzīst ļoti slikti, implants rada audu izgulējumu un tā rezultātā šīm sievietēm ir jāveic papildus viena vai divas operācijas.

Līdz ar to šai daļai sieviešu pēc krūts onkoloģiskās mastektomijas ir jāveic rekonstrukcijas ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri. Šāda krūts rekonstrukcija izmaksā dārgāk par rekonstrukciju ar implantu – aptuveni no četriem līdz astoņiem tūkstošiem eiro. Krūts rekonstrukcijām ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri valsts kopš 2009. gada naudu vispār nav iedalījusi.

12 gadus pēc kārtas nefinansējot pietiekamā apjomā krūts rekonstrukciju mastektomijas gadījumos, vēža pacientēm ir jāizdod vēl lielāki līdzekļi psihisku slimību ārstēšanai, kā arī muskulatūras un asinsrites slimību ārstēšanai, jo krūts mastektomija bez rekonstrukcijas sievietēm ļoti bieži izraisa nepareizu stāju. Savukārt, nepareiza stāja ir cēlonis skeleta deformācijai, muskulatūras un asinsrites slimībām. Mugurkaula deformācija savukārt rezultējās arī ar nervu saknīšu kompresiju, lielo locītavu (gūžas, ceļgalu, pēdas) progresējošu deformāciju un laika gaitā rada invaliditāti un būtisku darba spēju samazināšanos.

Krūts neesamība sievietēm rada psiholoģisku pārdzīvojumu, attīsta depresiju, kas noved pie sociālās izolācijas. Līdz ar to abi šie faktori – ķermeņa un gara traucējumi, agri vai vēlu noved līdz invaliditātei un palielina to cilvēku skaitu, kurus jāuztur valstij. Rodoties fiziskiem un emocionāli garīgiem traucējumiem, pacientes valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā tad, ja šīm pacientēm valsts savlaicīgi apmaksātu krūts pareizu rekonstrukciju.

Avots: Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Budžeta finansējums krūts rekonstrukcijām onkoloģijas pacientēm ir panākts30. Jun (2021)

Regulārs budžeta finansējums krūts rekonstrukcijām onkoloģijas pacientēm ir panākts.

Tā sava Facebook konta ierakstā ziņo Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls.

Maija vidū jau ziņojām, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apsolīja iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" prasību virzīt par vienu no nākamā gada veselības budžeta prioritātēm.

"Sarunu raundi un sarakste ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Saeimu kopā ar atbalstu no Tiesībsarga biroju 30. jūnijā ir noformulēti kā 662'580 eiro ik gadu – 2022., 2023. un 2024. gada budžetiem – krūts rekonstrukcijas programmai," ziņo iniciatīvu pārstāvošā organizācija.

No organizācijas ManaBalss puses vēlamies izcelt Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu kā lielisku pilsoniskā lobija piemēru. Izvērta, konstruktīva un mērķtiecīga pārstāvētās iniciatīvas virzība ir svarīga pilsonisko interešu pārstāvniecības daļa.

Tas ir svarīgi arī nosacīti otrajai pusei – lēmumu pieņēmējiem, kas šai gadījumā ir Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Saeima. Sekmīgai pilsonisko interešu pārstāvniecībai nepietiek "pamest gaisā" idejas – pat ja tās ir labas un nepieciešamas. Ideju un prasību ir nepieciešams argumentēti, konstruktīvi un ar sapratni uzturēt.

Kā to norāda arī citi eksperti, sabiedrības intereses ir jāaizstāv profesionāli. Tāpēc uzsveram šo konkrēto un citus piemērus, kad tieši nevalstiskās organizācijas jeb organizētā pilsoniskā sabiedrība ar ManaBalss.lv starpniecību ir panākusi likumdošanas grozījumus un nozīmīgus sabiedrības dzīves uzlabojumus.

Avots: Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls; ManaBalss.lv

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Par atbalstu krūts rekonstrukcijai onkoloģijas pacientēm notiks sociālo mediju kampaņa02. Jun (2021)

Iniciatīvas virzītāja Saeimā Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes locekle Inete Ielīte ir uzrunājusi virkni NVO kolēģu, lai sagatavotu idejas video, foto un plakātiem iniciatīvas kampaņai jūnijā.

Kampaņas mērķis būs reizē pamudinājums un atbalsts Veselības ministrijai iesniegt prioritāros jauno politiku priekšlikumus Finanšu ministrijā, tostarp par valsts finansējuma piešķiršanu iniciatīvas prasības izpildei. Savukārt augustā un septembrī kampaņa turpināsies, lai spēcinātu valdību un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju budžeta prioritātes aizstāvēšanai.

Organizācijas ManaBalss vērtējumā šis ir izceļams un popularizējams pilsoniskā lobija piemērs, kā iniciatīvu pārstāvjiem uzturēt un virzīt savas prasības arī pēc tam, kad tās ir nonākušas Saeimā un valdībā. Neatlaidīga interese un prasība pēc autoru turpinošas iesaistes ir viens aspekts. Otrs aspekts ir domubiedru un interešu koalīciju veidošana kopējam lobijam.

Tas ir ļoti svarīgi, jo politisko lēmumu pieņēmējiem nozīmīgs faktors ir uzskatāma pārstāvniecība aiz konkrētās idejas – jo tā ir plašāka un skaitliski lielāka, jo labāk.

Iniciatīvas pārstāve aicina atbalstītājus no nākamās nedēļas sekot līdzi biedrības Facebook un Instagram profilam un dalīties tālāk ar kampaņas video un plakātiem jau ar saviem draugiem un paziņām.

Kampaņā plānots iesaistīt gan pacientes, gan ārstus, gan sieviešu NVO, kā arī sabiedrībā pazīstamus šā jautājuma atbalstītājus, lai kampaņa sasniegtu plašu sabiedrības atbalstu. Kampaņas rīkotāji būtu pateicīgi arī par Tiesībsarga  un viņa biroja atbalstu kampaņai.

Avots: Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Divas pilsoņu atbalstītās iniciatīvas paredzami būs prioritāras nākamā gada budžetā13. May (2021)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sekmīgi ir izskatīts kolektīvais iesniegums "Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem".

Iniciatīvas autore un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa dalās ar saviem iespaidiem par iniciatīvas statusu un paredzamo gaitu.

"Deputāti nobalsoja vienbalsīgi, un nebija par īpašu jautājumu, ka varētu būt kādi iebildumi. Ļoti vienprātīgi.

Es īsi izstāstīju situāciju – kāpēc mēs vispār ar šādu iniciatīvu ManaBalss.lv sākām, par situāciju Latvijā kopumā attiecībā uz šiem bērniem un par to, kā šai situācijai būtu jāattīstās turpmāk.

Par atbildīgo komisiju turpmākajai izskatīšanai Mandātu komisija nozīmēja Sociālo un darba lietu komisiju. Komisijas vadītājs Andris Skrides kungs no savas puses jau bija informēts par šo jautājumu, jo mēs viņa komisijai iepriekš bijām jau vairākas vēstules sūtījuši. Viņi redz, ka šī iniciatīva kopā ar vēl vienu – "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" – būs prioritāšu starpā nākamā gada budžeta veselības sadaļā.

Tāpēc var tiek, ka divas caur ManaBalss.lv platformu gājušās iniciatīvas ir tikušas pat ļoti sadzirdētas. Cik es sapratu, par to tiek izvērsti runāts arī Veselības ministrijas līmenī. Izskatījās, ka tas ne tikai tā konceptuāli tiek virzīts uz priekšu, bet varēja saprast, ka tas tiešām ir jau darba kārtībā. Tas ir labi.

Attiecīgi arī turpmākā virzība pēc Mandātu komisijas sēdes šķiet ļoti cerīga. Protams, tad jau redzēsim.

Mīļš jums paldies par sadarbību un par iespēju. ManaBalss.lv platformu mēs izmantojam pirmo reizi, un redzi – cik ļoti veiksmīgi. Mūsu gadījumā tas ir izrādījies ļoti efektīvs instruments. Jo runājuši un vērsuši uzmanību uz šo esam jau gadiem ilgi; ir dzirdēti arī visādi solījumi – ka tūlīt, tūlīt. Bet, lūk, caur šo iniciatīvu ceļš bija ļoti ātrs un efektīvs. Par to prieks, un paldies jums par to, ko darāt. Un PALDIES VISIEM, KAS ATBALSTĪJA šo iniciatīvu ar savu parakstu!"

Iepriekš sarunā ar LSM L. Dambiņa sacīja:

"Ja līdzīgi kā ar citām diagnozēm bērniem Latvijā valsts nodrošina palīdzību – apmaksā dažādas terapijas, tad mēs, Bērnu slimnīcas fonds, uzskatām, ka tā vajadzētu būt arī attiecībā pret bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Saprotot, ka mēs nevarēsim kā organizācija palīdzēt pilnīgi visiem, kuri vēršas pēc palīdzības. Un arī mēs nevaram palīdzēt visiem bērniem pilnīgā apmērā, kā to rekomendējis ārsts."

"Sapratām, ka ir pienācis brīdis, kad ir neizbēgami jāvēršas pie atbildīgajām amatpersonām ar lūgumu sākt risināt šo jautājumu valsts līmenī," LSM stāstīja L. Dambiņa.

Avots: ManaBalss; LSM

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Tevis atbalstītās iniciatīvas ceļš tālāk Saeimā26. Apr (2021)

Iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" pēc tās iesniegšanas ir pārņēmusi vadīt NVO Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, un ManaBalss komandas vērtējumā šis ir viens no piemēriem, kā autoriem un iniciatīvu pārstāvjiem rīkoties.

Pirmkārt, iniciatīvas pārstāves aktīvi iesaistās. Arī tāpēc iniciatīvas sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā janvāra sākumā bija tik sekmīga.

Otrkārt, arī turpmāk šis risināmais jautājums nav atstāts pašplūsmā. Iniciatīvas pārstāves ir sekojušas debatēm jau tālāk Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Treškārt, redzot politiskās un/vai birokrātiskās grūtības, pārstāves savlaicīgi ir sameklējušas sabiedrotos – ekspertus, medijus un amatpersonas – un publiski aktualizējušas iniciatīvas izskatīšanas gaitu. Paredzami tas novērsīs lielu daļu turpmāko sarežģījumu, kas būtu radušies, atstājot attiecīgo jautājumu pašplūsmā.

Skaties RīgaTV 24 translēto tiešraidi, pirms šī iniciatīva jeb kolektīvais iesniegums otrdien, 27. aprīlī, atkārtoti tiek skatīts Sociālo un darba lietu komisijā!

Un apsver atbalstu jaunākajām iniciatīvām!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Krūts operācijas onkoloģijas pacientēm virzīs kā vienu no prioritātēm nākamā gada budžetā17. Feb (2021)

Onkoloģijas jautājumiem veltītā sēdē izskata arī iniciatīvu par krūšu rekonstrukcijas operācijām onkoloģijas pacientēm.

Ja nebūtu kolektīvā iesnieguma "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", sievietes turpinātu maksāt par krūts rekonstrukcijām nepieciešamajiem implantiem, lai gan to kompensācija valstij lielus līdzekļus neprasa. Pēc pieaicināto ierēdņu, pilsoniskās sabiedrības un ekspertu uzklausīšanas Sociālo un darba lietu komisijas (SDLK) sēdē secināja komisijas locekle Evita Zālīte-Grosa (JKP).

Līdz ar prioritāra statusa piešķiršanu organizatoriskajiem un budžeta jautājumiem "par un ap" šo kolektīvo iesniegumu, var cerēt, ka pilnvērtīga kompensācija par šādām operācijām varētu būt spēkā jau no nākamā gada.

Lai kompensētu ne vien pašas operācijas, bet arī nepieciešamos implantus, pašreizējais valsts kompensēto krūts rekonstrukcijas operāciju apjoms – nedaudz virs 100 operācijām gadā – prasītu papildus apmēram 50 tūkstošus eiro, lēš Nacionālais Veselības dienests (NVD). Tomēr ar papildus finansējumu gan implantiem, gan pašām operācijām panāktais efekts būtu ievērojami izvērstāks.

Proti, komisijas sēdē pieaicinātās pilsoniskās sabiedrības pārstāves pauda, ka Latvijas ļoti zemais atsaucības līmenis krūšu skrīningam ir saistāms tieši ar potenciālo pacienšu bailēm no krūšu amputācijas. Valstīs, kurās rekonstrukcijas operācijas tiek pilnvērtīgi valsts finansētas un sabiedrība par to ir informēta, skrīninga aptvērums ir ievērojami augstāks. Izrietoši notiek arī agrāka audzēja diagnostika, savlaicīgāka medicīniskā iejaukšanās, mazāks kaitējums, efektīvāka ārstēšana un pacienšu iekļaušanās atpakaļ sociālajā dzīvē un darba tirgū.

Latvijā ar krūts vēzis katru gadu tiek diagnosticēts līdz 1200 sievietēm, un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklam ir informācija par vismaz 100 pacientēm, kurām finansējuma trūkuma dēļ krūšu rekonstrukcijas operācijas nav bijušas pieejamas, komisijas sēdē teica šīs NVO pārstāve Edīte Kalniņa. Pēc viņas aplēsēm tā novēršana prasītu papildus vismaz 374’000 eiro finansējumu gadā.

Sēdē izvērtās diskusija starp politiķiem un NVD par piemērotāko mehānismu, kā panākt pilnvērtīgu rekonstrukcijas operāciju finansējuma mehānismu. Iniciatīvas virzītājas prasa atjaunot 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā pārtraukto krūts rekonstrukcijas operāciju programmu, bet NVD pret to iebilst. Pretarguments ir Latvijas pāreja no speciālām programmām uz progresīvāku un efektīvāku sistēmu, kurā izšķirīgi ir precīzi valsts finansēto pakalpojumu kodējumi. Proti, speciālas programmas prasa smagnējāku un dārgāku administrēšanu, tāpēc pāreja atpakaļ uz tām nav vēlama.

NVD šīs kodējumu sistēmas apzīmējumam jau otrajā komisijas sēdē pēc kārtas konsekventi lieto saīsinājumu kādā svešvalodā – DFG. Iepriekšējā komisijas sēdē, kurā tomēr bija runa par simtiem sieviešu likteņiem un sabiedrības veselību, šis tehnokrātiskais žargons lika "uzsprāgt" pat bijušajai veselības ministrei Andai Čakšai (JV). Spriežot pēc tiešsaistē rodamā konteksta, ManaBalss pieļauj, ka šis saīsinājums nozīmē Deutsche Forschungsgemeinschaft jeb Vācijas Pētniecības fonds un tā izstrādātās labās prakses vadlīnijas.

Lai vai kā, komisijas sēdē tika arī secināts, ka pašreizējā krūts rekonstrukcijas operāciju sekundārā prioritāte budžetā konfliktē ar tā prioritāti šai jomā – mediķu finansējumu. Proti, bez pilnvērtīga attiecīgo operāciju finansējuma un bez slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifu pārskatīšanas nenotiks arī mediķu algu pieaugums. Tāpēc komisija lēma šos saistītos jautājumus nākamā gada budžetā rekomendēt virzīšanai kā šīs jomas prioritātes.

Neatkarīgi no tā, vai galējais lēmums būs par rekonstrukcijas operāciju programmas atjaunošanu, vai DFG, lai ko tas arī nozīmētu, precīzākiem kodējumiem, Saeimā iesniegtā iniciatīva ir panākusi to, ka nu jau mērķtiecīgi tiek virzīti sekojošie jautājumi:

- krūts rekonstrukcijas operācijām piešķirt papildus finansējumu, kas pilnvērtīgi aptver aptver visus šīm mērķim nepieciešamo pakalpojumu spektru;

- šai finansējumā iekļaut arī implantu finansējumu, ko patlaban sedz pašas pacientes;

- atbilstīgi reālajām izmaksām pārskatīt un koriģēt ārstniecības iestāžu tarifus;

- NVD dot skaidru uzstādījumu attiecīgās operācijas veicošajām slimnīcām par to plānojamo skaitu gadā.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Pievērs uzmanību – Tevis atbalstītā iniciatīva ir Saeimas dienaskārtībā!20. Jan (2021)

Par iniciatīvas "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" tālāko virzību ceturtdien, 21. janvārī, tiks lemts Saeimas plenārsēdē.

Dari zināmu deputātiem savu viedokli par to, balsojot par vai pret iniciatīvas turpmāko virzību Saeimā! Iepriekš autorizējies platformā, lai ar šo un citiem balsojumiem veidotu savu profilu un noskaidrotu atbilstību starp Taviem ieskatiem un politiķu balsojumiem Saeimā.

Avots: Saeima; platforma ParvaiPret

Seko mums arī Intagram!

AUTORS: MANA BALSS

Izrāde par nesarunāšanos. Iespējams, ka krūts vēža pacientes nav saņēmušas pilnvērtīgu atbalstu informācijas trūkuma dēļ13. Jan (2021)

Jautājums par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm steidzamā kārtā tiks iekļauts nākamajā Saeimas plenārsēdē ar rekomendāciju to nodot tālāk Sociālo un darba lietu komisijai.

Tā trešdien, 13. janvārī, vienprātīgi nolēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ļoti asu retoriku no politiķu puses izraisīja pieaicinātā Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvja komentāri par pašreizējo situāciju šai jomā.

Iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" virzībai Saeimā no tās sākotnējā autora ir pārņēmusi biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Tās pārstāve Edīte Kalniņa komisijas sēdē norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā šādas operācijas netiek finansētas.

Par to NVD pārstāvis pauda neizpratni, jo Latvijā valsts jau apmaksā krūts rekonstruktīvās operācijas. Piemēram, 2019. gadā ir bijušas 115 šādas operācijas. Tiesa, pacientēm ir pašām jāpērk nepieciešamie implanti, kas maksā ap 450 eiro, un Veselības ministrija finansējumu arī tam ir iekļāvusi prasībā Finanšu ministrijai kā prioritāru. Pagaidām tas "stāv rindā", jo nozarē par pašu prioritārāko ir izvirzīts mediķu atalgojuma jautājums.

Iniciatīvas pārstāve E. Kalniņa uz to atbildēja, ka ir īpaši meklējusi oficiālu informāciju par attiecīgu valsts finansējumu, un publiski tas nav pieejams. "Es pārlapoja visus publiski pieejamos resursus un neguvu apstiprinājumu par šāda finansējuma pieejamību," viņa sacīja.

Deputāts un ārsts Andris Skride (A/P) savukārt pateicās par iniciatīvas izveidi un iesniegšanu, jo "tāda jau sen bija nepieciešama". Viņš uz kādu medicīnas jomas kolēģi, kurš pirms vēlēšanām ir teicis tieši to – " Andri, lūdzu, cīnies, lai krūšu rekonstrukcija onkoloģijas pacientēm Latvijā būtu valsts apmaksāta". Proti, ja šāds finansējums ir, tad par to nezina pat šīs jomas profesionāļi, tāpēc iniciatīva pēc A. Skrides domām Saeimā ir jāizskata steidzami un jānoskaidro visas ar to saistītās problēmas, sākot ar ārstu un pacientu informēšanu un beidzot ar pilnvērtīgu šāda finansējuma pieejamību visā krūts vēža diagnožu spektrā.

Viņš arī piekrita, ka Latvija tiešām ir vienīgā ES valsts, kurā par šo jautājumu – valsts finansējumu rekonstrukcijas operācijām – acīmredzami tomēr nav skaidrības. Tāpēc A. Skrides arī apņēmās šo kolektīvo iesniegumu eventuāli iekļaut viņa vadītās Sociālo un darba lietu komisijas darbā.

Mandātu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summējoši secināja, ka šī ir "izrāde par nesarunāšanos", un ka nepietiekamas komunikācijas dēļ ne politiķi, ne nozares profesionāļi nav lietas kursā par to, ka šādā būtiskā jautājumā vispār ir valsts finansējums. Jādomā, ka tas līdz šim nav bijis pilnvērtīgi zināms arī attiecīgo diagnožu pacientēm. Tā var spriest arī pēc E. Kalniņas komentāra.

NVD par to reflektēja, ka "nav jau tā, ka valsts tiešām 100% pacientu to apmaksātu. Nesakām, ka tīri tehnisku problēmu nav."

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sēdē secināja, ka šīs diskusijas pamats nav jautājums par apmaksāšanu, kas principā ir jau spēkā, bet par indikācijām, pēc kurām valsts finansējums operācijām ir jāsaņem. "Jautājums būtu jāskata pēc tā, vai nevajadzētu paplašināt diagnožu skaitu, kurās rekonstrukciju apmaksā." Arī tas tad acīmredzot turpmāk būs Sociālo lietu komisijas darba kārtībā saistībā ar šo kolektīvo iesniegumu – noteikt pilnvērtīgu un iekļaujošu krūts vēža diagnožu spektru, lai noteiktu arī tiešām aptverošu rekonstrukcijas operāciju finansējumu.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" datiem, krūts vēzis Latvijā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā. Ar to saslimst līdz par 1200 sievietēm gadā, un rekonstrukcijas operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 150 pacientēm gadā. Ārvalstu statistika liecina, ka valsts finansējums rekonstrukcijas operācijām ievērojami uzlabo arī krūšu skrīningu, kas ir būtisks saslimšanas agrīnai noteikšanai. Latvijā šis skrīnings ir ļoti zemā līmenī, un prasītais risinājums paredzami uzlabotu arī to.

Tāpat E. Kalniņa norādīja, ka krūšu rekonstrukcijas nerisināšana pacientēm laika gaitā rada mugurkaula problēmas. Arī šis ir vērā ņemams saistītais aspekts.

AUTORS: MANA BALSS

Palīdzi virzīt Tevis atbalstīto iniciatīvu!08. Jan (2021)

Ja esi gatavs pārstāvēt un turpināt jau Saeimā virzīt Tevis parakstīto iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", raksti uz [email protected] un piesakies!

Dažkārt iniciatīvas virzības gaitā tās sākotnējais autors dažādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas turpināt iesākto, un šādos gadījumos ir pilnīgi leģitīmi, ka iniciatīvas virzīšanu pārņem kāds cits tās atbalstītājs. Šis ir tāds gadījums.

Trešdien, 13. janvārī, plkst. 12:00 Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sāk izskatīt šo iniciatīvu, un tai ir nepieciešams pārstāvis. Sliktākajā gadījumā to varētu uzņemties arī ManaBalss komanda, tomēr tas nav vēlams.

Pirmām kārtām organizācija ManaBalss atturas no sevis saistīšanas ar jebkuru konkrētu iniciatīvu, lai nodrošinātu sava darba un tēla neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret visām ar mūsu palīdzību virzītajām iniciatīvām. Otrām kārtām arī šim konkrētajam likumdošanas un rīcībpolitikas maiņas priekšlikumam būtu vajadzīgs kāds, kurš/-a ir tiešām ieinteresēts/-a un "deg" par to.

Iniciatīvas jaunajam pārstāvim ir jābūt Latvijas pilsonim vecākam par 16 gadiem, un ir nepieciešama arī prasme attālinātām videokonferencēm. Šādā formātā notiks arī Mandātu komisijas sēde, kurā vajadzēs pamatot iniciatīvas ideju, nepieciešamību un piedāvāto risinājumu. Paredzami vajadzēs iesaistīties sarunā ar komisijas locekļiem – Saeimas deputātiem.

Iespējams, ka pārstāvja iesaiste būs nepieciešama arī turpmākajā iniciatīvas virzībā atbildīgajā Saeimas komisijā.

Vēlams, lai Tu, kas uzņemsies šo pilsoniski svarīgo darbu, neesi vadošā kādas politiskās partijas amatā. Nepieciešamības gadījumā ar partijas "ierindas" biedru ManaBalss slēdz līgumu, ka viņš/-a iniciatīvu virza tikai kā privātpersona.

Tāpat vēlams, lai jaunajam iniciatīvas pārstāvim nav komerciālu interešu par šīs iniciatīvas īstenošanu. Tas ne obligāti ir izslēgts, un iniciatīvu var pārstāvēt arī kompānija, bet tad tie būtu jau citi noteikumi.

ManaBalss komanda būs ļoti pateicīga par Tavu atsaucību!

AUTORS: MANA BALSS