Zāles pret migrēnu kompensēs. Uzvara iniciatīvai!

Lai uzlabotu zāļu pieejamību iedzīvotājiem, kompensējamo zāļu diagnožu sarakstā iekļauj arī migrēnu.

Tas nozīmē, ka pilsoņu iniciatīva "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" ir panākusi savu.

Lai uzlabotu zāļu pieejamību iedzīvotājiem, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas papildu diagnozes – dzemdes leiomioma un migrēna, savukārt atopisko dermatīta gadījumā zāles tiks apmaksātas arī pieaugušajiem.

Lai pacienti kompensējamās zāles saņemtu pēc iespējas ātrāk, Nacionālajā veselības dienestā ir veikta zāļu izvērtēšana minēto diagnožu gadījumā un veiktas nepieciešamās izmaiņas. Savukārt valdība otrdien, 31. oktobrī, atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", kas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas “Latvijas vēstnesī".

Zāļu pieejamība iedzīvotājiem ir Veselības ministrijas viena no prioritātēm, kam ir piešķirts arī papildu finansējums. Lai to izlietotu efektīvi un pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, nepieciešama zāļu izmaksu efektivitātes un cenu  novērtēšana, kā arī sarunas ar ražotāju par izmaksu samazināšanu. Notiek darbs pie jaunu zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sarakstā.

Uzlabojot zāļu pieejamību, pacientiem uzlabosies veselība, dzīves kvalitāte un darbaspējas. Migrēna ir viena no pasaulē izplatītākajām slimībām, ar ko pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Tā ietekmē cilvēku dzīvi, traucējot paveikt ieplānoto gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Pēc ārstu aplēsēm, tikai daļa migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamās zāles.

Savukārt dzemdes leiomioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm. Patlaban tā ārstēšanu kompensē ķirurģiskajai ārstēšanai, bet turpmāk tiks nodrošināta arī alternatīva iespēja, kas būs valsts apmaksāta. Atopiskā dermatīta gadījumā zāļu kompensācija pašlaik tiek nodrošināta bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet turpmāk zāles apmaksās arī pieaugušajiem.

Avots: ziņu portāls "Jauns"



Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Aktivizējam papildus parakstu vākšanu

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10'300. Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10'000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu". Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši. ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis. Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta. Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves. Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai. Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi. Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā vērtēs Sociālo lietu komisijā

Saeima ceturtdien, 9. septembrī, vienojās nodot izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pilsoņu iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) iepriekš parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vaicāja, par cik samazināsies migrēnas ārstēšanas medikamentu cenas pēc šāda soļa veikšanas. Iniciatīvas pārstāve, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa, norādīja, ka attiecīgo medikamentu cenas varētu samazināties atbilstoši Igaunijas un Lietuvas piemēram, kur tie ir par 40% līdz 50% lētāki, ziņo LETA.

Kā norādīja L. Alberliņa, īstenojot ierosinājumu, samazināsies citu kompensējamo medikamentu izmantošana, kurus pašlaik izmanto migrēnas pacienti. Atbildot uz parlamentārieša Nomunda Žunnas (JKP) jautājumu par cilvēku skaitu, kurus skar šis jautājums, iniciatīvas virzītāju pārstāve norādīja, ka vairāk nekā 10% cilvēku sirgst ar šo kaiti un tuvu pusei no viņiem tā ir hroniskā formā.

Kā informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Babre, iniciatīvas parakstītāji lūdz netaupīt uz veselības rēķina un sniegt valsts atbalstu medikamentu iegādei. A. Babre informēja, ka migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4% no iedzīvotājiem.

L. Alberliņa norādīja, ka Manabalss.lv apkopotie paraksti iezīmē tikai daļu no pacientiem, kas savā dzīvē spiesti saskarties ar neizturamām galvassāpēm, reiboņiem, sliktu dūšu un jutību pret gaismu, skaņu un aromātiem. Viņa skaidroja, ka migrēna vienā momentā spēj sagrozīt dzīvi par 180 grādiem un cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, jo ikdienas ritms negribot tiek apstādināts un grūtības sagādā pat mazākās darbības.

Medikamenti migrēnas mazināšanai ir dārgi un iegādei, atkarībā no migrēnas lēkmju biežuma un terapijas metodes, nepieciešami 20 līdz 300 eiro mēnesī, tomēr papildus jāpieskaita arī izdevumi par ārstu-speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām, skaidro iniciatīvas iesniedzēji.

Avots: LETA

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Palīdzi Tevis atbalstītajām idejām nokļūt Saeimā vēl PIRMS vasaras brīvdienām!

Tavs paraksts un dalīšanās ar iniciatīvām sociālajos tīklos palīdzēs sabiedrībā populārām idejām nonākt parlamenta dienaskārtībā PIRMS vasaras brīvdienām.

Ņemot vērā Saeimas darba un iniciatīvu izskatīšanas kārtību, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ziņo, ka jaunus ManaBalss autoru kolektīvos iesniegumus, lai tie politiskajā dienaskārtībā nonāktu vēl šajā vasarā, ir nepieciešams iesniegt jau maijā.

Pašlaik ievērojams sabiedrības atbalsts ir šādām iniciatīvām, kuras paredzami varētu pretendēt uz nokļūšanu Saeimā vēl šovasar:

Samaksā sodu par ceļu satiksmes pārkāpumu pirmajās 15 dienās, un maksā šo sodu divreiz mazāku;

Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā;

Nepilsoņiem – tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās;

Par datu nesēju nodevas datu nesēju nodevas atcelšanu;

Par iespēju autovadītājiem salīdzināt OCTA cenas bez starpnieku līdzdalības un nepārmaksāt par OCTA;

Valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GPS izsekošanas ierīcēm;

Par minimālo mēnešalgu 630 eiro apmērā;

Apmaksāt bērniem zobārstniecību akūtos gadījumos;

Pandēmijas ierobežojumi – ieteikuma formā jeb iesim Zviedrijas ceļu Covicd-19 krīzes risinājumos;

Par bezmaksas sabiedrisko transportu 3. grupas invalīdiem;

Par garantētu minimālo ienākumu virs nabadzības sliekšņa 330 EUR;

Par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu.


ManaBalss autoru iniciatīvas, kas Saeimā nonāk kā kolektīvie iesniegumi, tiek izskatīti mēneša laikā. To nosaka Saeimas kārtības rullis.

Zināms laiks paiet, kamēr iesniegtie paraksti pēc Saeimas Prezidija prasības tiek analizēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes iedzīvotāju reģistrā. Kad ir iegūts apstiprinājums par leģitīmo parakstu skaitu – cik Latvijas pilsoņu vecumā no 16 gadiem ir parakstījuši attiecīgo iniciatīvu –, iesnieguma sākotnējā izskatīšana notiek Mandātu komisijā.

Šai sākotnējā izskatīšanā iniciatīvas autoram/-ei ir iespēja izklāstīt visu frakciju pārstāvjiem savu ideju, un vajadzības gadījumā vārds tiek dots arī autora un komisijas pieaicinātajiem ekspertiem. Iepazīstoties ar likumdošanas priekšlikuma ideju un tās kontekstu, pirmajā izskatīšanā Mandātu komisija dod savu vērtējumu par iesnieguma vēlamo turpmāko ceļu parlamentā, piemēram, kurai atbildīgajai komisijai tas tālāk būtu jāizskata.

Palīdzi Tevis atbalstītajām idejām nokļūt Saeimā vēl PIRMS vasaras brīvdienām! Dalies ar šo ierakstu sociālajos tīklos!


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Vairāk nekā desmito daļu Latvijas iedzīvotāju skar migrēna. Vai tās ārstēšana ir jākompensē?

Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar to pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Latvijā vairāk nekā desmito daļu (11,4%) iedzīvotāju skar migrēna – slimība, kas būtiski ietekmē gan cilvēku dzīves kvalitāti, gan viņu profesionālo darbību, gan valsts ekonomiku, raksta ziņu portāls Multinews. Pasaules veselības organizācijas veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā migrēna tika minēta kā trešā izplatītākā slimība pasaulē, kā arī tā bija trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam. Šī Multinews publikācija ir veltīta iniciatīvai "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā". Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā vismaz 1–6 dienas. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā vismaz 1–6 dienas. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi, migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%. 19% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir mainījuši savus profesionālos plānus, mainījuši vai zaudējuši darbu. Baidoties, ka var zaudēt darbu, bieži vien no darba devēja tiek slēpts, ka darbiniekam ir migrēna. Bez tiešajiem funkcionālajiem ierobežojumiem un finansiālajām izmaksām migrēnas slogu padziļina bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās u.c. 83% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Diemžēl Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Tā kā migrēna ir hroniska slimība, tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču ārstēšanas pamats ir adekvātu un efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai. Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Pacientiem, kas cieš no migrēnas, medikamenti pilnā apmērā ir jāpērk par saviem līdzekļiem. Diemžēl ne visi pacienti var atļauties zāles piemērotai ārstēšanai, kas sniegtu iespēju dzīvot produktīvāk un pilnvērtīgāk. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka vidēji mēnesī viņiem ir nepieciešami 40 eiro migrēnas medikamentu iegādei, plus papildu izdevumi ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie darba ienākumi par kavētajām darba dienām. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība aicina atbalstīt iniciatīvu par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā, kā arī migrēnas zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā. Skaties arī medija veidoto video sižetu! Avots: portāls Multinews
Seko mums Facebook un arī Intagram!


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Migrēnas medikamentu kompensēšana varētu būt no 2023. gada

Valstij 2023. gadā vajadzētu sākt kompensēt kādu no migrēnas novēršanai paredzētajiem medikamentiem.

Atsaucoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andra Skrides (AP) sacīto komisijas sēdē otrdien, 26. oktobrī, ziņo Latvijas Radio.

Komisijā tika izskatīts kolektīvais iesniegums "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā", kas pēc atbalsta gūšanas ManaBalss.lv platformā Saeimā nonāca jūlija beigās.

Arī deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja uz nepieciešamo atbalstu migrēnas pacientiem. Politiķis norādīja, ka migrēna nav parasta, bet neiroloģiska saslimšana, kam ir nepieciešami specifiski medikamenti. Viņš norādīja, ka katrs desmitais iedzīvotājs ir saskāries vai pastāvīgi slimo ar migrēnu.

Komisija nākamajā gadā kompleksi skatīs vēl citas slimību diagnozes, kuras būtu jāiekļauj kompensējamo diagnožu sarakstā vai kurām ir jāpalielina apjoms, kādā valsts kompensē medikamenti.

Cik izplatīta problēma Latvijā ir migrēna, LR1 sižetā skaidro Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.

Ar precīzākiem salīdzinošajiem datiem no Lietuvas un Igaunijas, kur migrēnas medikamenti jau tiek kompensēti, komisija pie šā jautājuma plāno atgriezties 2022. gada janvārī vai februārī. Paredzami tas būs starp 2023. gada veselības aprūpes budžeta veidošanas prioritātēm.

Avots: LR1

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!


Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!


Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

Migrēnas medikamentu pieejamība ir rīcībpolitikas fokusā

"Konkrētiem medikamentiem ir jābūt pieejamiem! Kamēr konkrētais ražotājs nav gatavs nākt Latvijas tirgū, nav veicis šo ekonomiskās efektivitātes izvērtējumu, šo konkrēto medikamentu nevaram iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā," TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" skaidro Āris Kasparāns, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors. Viņš turpina, sakot, ka lai migrēnas medikamentus iekļautu šajā sarakstā, procesam jāiziet cauri dažādiem posmiem. Tas, ko Nacionālais veselības dienests jau šobrīd varētu darīt, ir uzlabot komunikāciju ar sabiedrību un pacientiem. "Strādājam pie tā, lai paplašinātu iespējas palīdzēt migrēnas pacientiem!" Ā. Kasparāns norāda. Kā notiek ekonomiskās efektivitātes izvērtējums? – ­"Ražotājs konkrētai klīniskai vajadzībai iesniedz izvērtēšanai šī konkrētā medikamenta cenu, par kādu būtu gatavs piedāvāt iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā un tad arī kolēģi vērtē, vai šī cena ir atbilstoša tam klīniskajam ieguvumam, salīdzinot ar citām iespējamām terapijām," NVD direktors skaidro. Desmitu gadu cīņa, sarunas ar atbildīgajiem un beigu beigās arī ManaBalss.lv iniciatīva "Par migrēnas iekļaušanu kompensējamo diagnožu sarakstā" beidzot šopavasar ir panākusi, ka kompensējamo zāļu sarakstā tiešām ir iekļauts šāds medikaments. Bet – tikai viens un ļoti ierobežotai daļai pacientu. Šāds rezultāts nesis vilšanos daudziem, kas ikdienā sadzīvo ar migrēnu, jo savulaik sniegtie solījumi ļāva cerēt uz daudz plašāku valsts atbalstu zāļu iegādei. Šis piemērs ir viens no tiem, kas apliecina joprojām neatrisinātās problēmas kompensācijas sistēmā, ziņo LTV raidījums "De facto". Zāles pret migrēnu ir dārgas un izmaksā no vairākiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem eiro mēnesī. Gita Rubene, kura ar galvassāpēm sadzīvo jau no bērnības, bet nu tās kļuvušas hroniskas, atzīst, ka līdz šim meklētas dažādas iespējas, tostarp zāles pērkot Lietuvā. Tur atsevišķus medikamentus var dabūt pat teju trīs reizes lētāk. Kas šeit maksā ap 30 eiro, tur – ap 11. "Finansiāli tas griež ļoti, bet mēs ar manu ģimeni esam izvēlējušies modeli, ka es strādāju mājās tik, cik es varu. Un dienās, kad es patiešām jūtos slikti un lai nepārsniegtu ieteicamās zāļu devas mēnesī, ir dienas, kad es nedzeru zāles, vienkārši noguļu, nomokos," viņa stāsta. Ko nozīmētu iztikt vispār bez migrēnas zālēm, pat nav iespējams iztēloties, jo galvassāpēm jau tā ir pakārtota ikdiena. "Pašreiz man ir tāds vidējais aritmētiskais – desmit līdz 15 lēkmes mēnesī. Neskaitot to, man vēl ir vieglās galvassāpju dienas, kas ir pārējās dienās, līdz ar to man galva sāp principā nepārtraukti. Ar diskomfortu es dzīvoju ikdienā," ko nozīmē migrēna, raksturo Gita. Taču tabletes, kuras lieto, sākoties lēkmēm, kompensējamo zāļu sarakstā neiekļāva vispār, bet reizi mēnesī veicamu injekciju, kura ļauj sāpēm nesākties, iekļāva, bet ar īpašiem nosacījumiem: ar Rīgas Austrumu slimnīcas vai P .Stradiņa slimnīcas konsīlija lēmumu. Un nav skaidrs, vai tā pienāksies. Turklāt migrēnas pacienti jau secinājuši – tiem, kam tās nepiešķir konsīlijs, būs jāmaksā vēl vairāk. Dita Balode, kurai mēdz būt pat 20 migrēnas lēkmes mēnesī, tāpēc atzīt, ka lielu prieku ziņa par zāļu iekļaušanu sarakstā nenesa. "Iekļautas ir šlircējamās, špricējamās zāles "Ajovy", un pirms tam mēs paši viņas maksājām 320 eiro mēnesī. Līdzko iekļāva kompensējamo sarakstā, valsts apmaksā 554 ar kaut ko, un pēc pāris nedēļām arī mums kā parastiem patērētājiem pacēla cenu," viņa stāsta. To, ka cena pēc zāļu iekļaušanas kompensācijas sistēmā tiešām ir augstāka, ražotāja "Teva Baltics" apstiprina. Tas esot tādēļ, ka pirms iekļaušanas sarakstā cena kā inovatīvam medikamentam samazināta, lai uzlabotu zāļu pieejamību. Taču kompensētas šīs zāles tiks tikai tiem pacientiem, kuriem bez rezultāta izmēģināti jau vismaz trīs dažāda tipa medikamenti. Šobrīd kompensējamos medikamentus gadā saņem nepilni 300 000 pacientu. Ar jau konceptuāli ieplānoto budžeta pieaugumu šogad klāt vajadzētu nākt vēl ap 800, bet nākamgad un aiznākamgad – virs 1500. Taču tāpat valsts nevarot atļauties medikamentus pat visām diagnozēm, kas atzītas kā tādas, kurām zāles būtu jākompensē. Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele atzīst, ka jau ir sāpīgi skatīties ministriju mūžīgo stīvēšanos par naudu. "Iespējams, ka mums tieši tāpēc ir mazāka cilvēku pirktspēja, sliktāka veselība – tikai tāpēc, ka mēs nevaram nodrošināt saviem iedzīvotājiem pamatpakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai viņi dzīvotu normālas dzīves. Un katru gadu atrunāties par to, ka mums nav naudas, ka jūs prasāt kaut kādas neiespējamās lietas, – nu, mēs nekur nenonāksim. Jo šis dialogs, kā mēs redzam vismaz pēdējos 30 gadus, viņš arī tāds ir – vieni nedod naudu, otri saka, ka mums vajag arvien vairāk naudas, un tas zelta vidusceļš ir kaut kur pa vidu, bet mēs viņu nemākam atrast." Avots: LA ziņu portāls



Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS