Bišu un lauksaimnieku glābšanas iniciatīva nonāk Eiropas Komisijā 12. Oct (2022)

Eiropas Pilsoņu iniciatīvas platformā ES pilsoņu atbalstu guvusī iniciatīva "Glābiet bites un lauksaimniekus!" 10. oktobrī ir apstiprināta Eiropas Komisijā, un līdz nākamā gada pavasarim EK ir jālemj par tālākajiem soļiem.

Iniciatīva aicina aizsargāt bites un cilvēku veselību un EK ierosināt tiesību aktus nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunot bioloģisko daudzveidību un atbalstīt lauksaimniekus pārejas posmā.

Latvijā šo iniciatīvu atbalstīja virkne vides organizāciju, un paraksti par to tika vākti ar platformas ManaBalss.lv starpniecību. Panāktais rezultāts ir ļoti labs – 108,13% no Latvijai kā dalībvalstij nepieciešamo balsu skaita.

"Latvija ir starp valstīm, kas palīdzēja pārvarēt slieksni!" pateicībā iniciatīvas atbalstītājiem Latvijā raksta platformas Eiropas Pilsoņu iniciatīva vadītājs Karstens Bergs.

Baltijas kaimiņvalstis šai ziņā gan nav bijušas izpalīdzīgas. No nepieciešamajiem parakstiem, lai attiecīgā valsts tiktu pieskaitīta pie iniciatīvas iesniedzējiem, Igaunijā ir savākti 12.02%, bet Lietuvā vien 6.28%.


Latvijā – augstāki standarti un reāla efektivitāte

Eiropas Pilsoņu iniciatīvās (EPI) dalībvalstīm ir noteikts līdzdalības slieksnis. To aprēķina, no dalībvalstīm Eiropas parlamentā ievēlēto deputātu skaitu reizinot ar 750. Minimālais EPI gūstamais atbalsta apjoms ir miljons parakstu. Minimālais iniciatīvai piesaistāmo dalībvalstu skaits ir septiņas. "Bišu un lauksaimnieku" iniciatīva panāca nepieciešamo parakstu slieksni 11 dalībvalstīs.

Salīdzinot ar pilsoņu iniciatīvām Latvijā, šis slieksnis procentuāli ir zems – 0,13% no ES iedzīvotāju skaita. Latvijā Saeimas kārtības rullī noteiktais 10’000 parakstu slieksnis pilsoņu iniciatīvām jeb kolektīvajiem iesniegumiem atbilst vairāk nekā 0,5% no valsts iedzīvotāju skaita.

EPI platformas komanda pašreizējo iniciatīvas statusu traktē kā veiksmīgu, un arī veiksmīguma kritērijs Latvijā, kādu to vēsturiski ir uzstādījusi organizācijas ManaBalss komanda, ir augstāks. ManaBalss par veiksmīgu uzskata iniciatīvu, kas ir reāli ieviesta likumdošanā, nevis tikai likumdevēja izskatīta un, iespējams, pat noraidīta.

Kopš 2012. gada EPI pēc platformas uzstādītajiem standartiem ir septiņas veiksmīgas iniciatīvas. Proti, tās ir izskatītas EK un Eiropas Parlamentā. Reāli ieviesta ES likumdošanā ir iniciatīva par garantētām tiesībām uz ūdens pieejamību, kā arī zināmi likumdošanas risinājumi ir sekojuši iniciatīvām par stingrākiem glifosāta regulējumiem lauksaimniecībā un par dzīvnieku izmantošanu zinātniskajos pētījumos. Pēdējos divos gadījumos iniciatīvu konkrētās prasības gan ir praktiski noraidītas.

ES pilsoņu iniciatīvu zemā efektivitāte ir iemesls, kāpēc pilsoniskās līdzdalības organizācijas ar EPI komandu priekšgalā jau vairākus gadus brīdina par demokrātijas krīzi ES un nepieciešamu EPI reformu.

Arī pašlaik EPI vadība konsultējas ar organizāciju ManaBalss par Latvijas ļoti veiksmīgo pieredzi, analizējot tās pārneses iespējas ES līmenī. Organizācijas ManaBalss ieskatā tas gan ir maz ticams, ja šādu EPI reformu un Latvijas ekspertīzes pārnesi kopā ar ES līmeņa nevalstiskajām organizācijām nelobēs kāda no dalībvalstīm vai dalībvalstu alianse.

Pati Latvija šķiet dabiska pretendente šādas iniciatīvas vadībai, un kāpēc gan mēs šādā aliansē nevarētu pierunāt piedalīties arī e-lielvalsti Igauniju un vēl kādus? Piemēram, Francija, Spānija un Portugāle ar to labajām e-demokrātijas iestrādēm ir uzrunājamas eventuālās sabiedrotās. Tas ir retorisks jautājums jaunajai 14. Saeimai, valdībai un Latvijas ārlietu dienestam.


Ar bitēm neko nevar zināt

Latvijas kolektīvo iesniegumu efektivitāte pēc ManaBalss standarta noturīgi svārstās ap 60%. Pašlaik no parlamentā un valdības institūcijās izskatītajām 96 iniciatīvām 56 ir ieviestas nacionālajā likumdošanā. EPI gadījumā pēc šāda standarta efektivitātes rādītājs būtu daudz zemāks.

ManaBalss komanda visnotaļ atbalsta EPI kolēģus, un mēs darīsim to, kas nu ir mūsu spēkos, lai veicinātu Latvijas izcilības un mūsu valstī notikušās institucionālās inovācijas mērogojamību Eiropā un pasaulē.

Runājot par konkrēto "Bišu un lauksaimnieku" iniciatīvu, EK atbilde par to ir jādod līdz 2023. gada 7. aprīlim. Tad arī būs skaidrs, vai sekos likumdošanas ierosinājums, kāda ar jaunu likumdošanu nesaistīta rīcība, vai arī nesekos nekas.

Apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!