Divpadsmit gadus ilga efektivitāte vairs nav dīvaina nejaušība 08. Jun (2023)

Attēlā: Organizācijas ManaBalss komanda ir Innovation in Politics Institute 2023. gada balvas laureāti kategorijā Demokrātijas tehnoloģijas.

Dīvaina nejaušība jeb freak accident – tā starptautiskajā vidē mēdz apzīmēt ManaBalss.lv fenomenu un platformas ietekmes spēku Latvijas politiskajā kultūrā. Organizācijas ManaBalss vērtējumā Latvijas sabiedrības noturīgi efektīvā ietekme uz likumdošanas procesu divpadsmit gadu garumā nu jau pierādāmi nav nekāda nejaušība, bet gan stabila un dzīvotspējīga pārvaldības inovācija, kuras sākumam 8. jūnijā aprit 12. gadi.

Žurnāls "Ir" šai gadskārtai ir veltījis publikāciju – interviju ar organizācijas ManaBalss vadītāju Imantu Breidaku.

Norādām uz žurnāla abonēšanas iespējām, un šeit ManaBalss.lv kopienas ērtībai pārpublicējam interviju.

Pateicoties ManaBalss.lv platformai, 12 gadu laikā Saeima un valdība ir pieņēmusi vai grozījusi 60 valsts līmeņa likumus un regulējumus. Nupat Valsts prezidenta amatā ievēlēja Edgaru Rinkēviču. Tās bija otrās atklātās prezidenta vēlēšanas Latvijā – nekādu anonīmu balsu. To jau uztveram kā pašsaprotamību, aizmirstot, ka tikai 2019. gada sākumā tika pieņemti Satversmes grozījumi, kas paredz atklātu balsojumu prezidenta vēlēšanās. Šīs izmaiņas panāca organizācijas ManaBalss.lv autoru iniciatīva un neatlaidīgs piecu gadu darbs.

Izrādās, Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kur sabiedrības līdzdalība panākusi izmaiņas valsts konstitūcijā. Tāpat esam rekordisti sabiedrības aktivitātes rādījumu ziņā – šajā platformā vismaz vienreiz savu balsi par kādu ierosinājumu nodevuši 484 000 cilvēku jeb 25% Latvijas iedzīvotāju. 12 gadu laikā ar platformas ManaBalss.lv starpniecību Saeimā iesniegti vairāk nekā 100 pilsoņu priekšlikumu, un 60 no tiem kļuvuši par jauniem likumiem. Tas ir starptautisks rekords, tāpēc Latvijas demokrātijas un ManaBalss.lv fenomenu citās Rietumu demokrātijās eksperti mēdz dēvēt par freak accident – dīvainu izņēmuma gadījumu.

Organizācijas vadītājs Imants Breidaks nupat ir atgriezies no kārtējās starptautiskās demokrātijai veltītās konferences, kur stāstījis par Latvijas pieredzi. Maija vidū organizācija Varšavā saņēma prestižo Demokrātijas tehnoloģiju balvu, uzvarot sīvā konkurencē ar daudzu valstu pārstāvjiem un izejot cauri starptautiskās žūrijas 1045 locekļu vērtējumam. 2020. gadā organizācija saņēma Eiropas Parlamenta Eiropas pilsoņu balvu.

Vai mūsu valstī nav problēmu? Tādu ir daudz, atzīst I. Breidaks. Izaugsmes ziņā krietni atpaliekam no igauņiem un lietuviešiem; vairākās jomās valda krīze un bardaks. Tomēr vienlaikus Latvija izrādās globāla mēroga demokrātijas fenomens, graujot mītu par "neizdevušos" valsti.


Dienā, kad tika vēlēts jaunais Valsts prezidentu, bijāt Saeimā. Kā jutāties, apzinoties, ka atklātais balsojums lielā mērā ir ManaBalss.lv nopelns?

Saņēmu daža opozīcijas politiķa komentāru: "Tas nav demokrātiski, ko jūs te panācāt! Balsojumam jābūt slepenam!" Jutos uzjautrināts – varbūt arī visus balsojumus par likumprojektiem vajadzētu padarīt slepenus? Varu piekrist, ka prezidenta vēlēšanu balsojuma atklātība sarežģījusi politisko mahināciju iespējas. Cik "antidemokrātiski"!

Panākot šos grozījumus Satversmē, esam iegājuši jurisprudences vēsturē.


Jūnijā jūsu organizācija svin 12 gadu pastāvēšanas dzimšanas dienu.

Politiskais klimats un pret oligarhiem vērstais noskaņojums sabiedrībā 2009.–2011. gadā bija nokaitēts un beidzās ar Saeimas atlaišanu. Politiķi bija satraukti par 2009. gada grautiņiem Vecrīgā, un mēs to izmantojām savā labā un teicām: varbūt labāk, lai cilvēki pauž savu viedokli, balsojot pie datora, nevis nāk sviest akmeņus uz Saeimu?

Piedāvājām rīkot digitālos referendumus, bet to noraidīja, jo referenduma rezultāts būtībā ir ultimāts. Vienojāmies ar visām tobrīd Saeimā esošajām partijām, ka tām pieņemami būtu sabiedrības priekšlikumi jauniem likumiem.

ManaBalss.lv "palaidām gaisā" Oligarhu kapusvētkos, kas notika 2011. gada 8. jūnijā uz AB dambja. Baiba Sipeniece veica pirmo balsojumu. Sabiedrība bija uz tāda viļņa, ka projekts guva lielu atsaucību. Veiksmīga bija arī digitālā arhitektūra – lēmums, ka balsotāju autorizācija ies caur internetbankām. Tolaik internetbankas vēl bija jaunums, taču tagad tas izrādījies ļoti tālredzīgs risinājums.


Nupat saņēmāt Demokrātijas tehnoloģiju balvu. Kāpēc tā ir nozīmīga?

Līdz ar to esam guvuši vēl lielāku starptautisko atpazīstamību, mūs aicina uz konferencēm, ar mums konsultējas Eiropas parlaments. Organizācija Democracy International ar mums pārrunā, kā ieviest pilsoņu līdzdalību ANO līmenī, jo esam vienīgie pasaulē, ar ko ir jēga konsultēties.

Tomēr es aicinātu pievērst uzmanību tam, ka šajā konkursā no Lietuvas piedalījās astoņi pretendenti, no Igaunijas divi, bet no Latvijas – tikai mēs. Turklāt mēs neesam jauns projekts. Forši, ka vinnējām, bet, bļāviens, – tas, ka no Latvijas startējām vienīgie, ir satraucoši! Tātad Latvijā trūkst demokrātijas tehnoloģiju un inovāciju, kamēr Lietuvā to ir tik daudz!?


Latvija taču lepojas, ka esam mazā tehnoloģiju lielvalsts. Kas, jūsuprāt, buksē?

Pirms desmit gadiem, kad strādāju vadības konsultāciju nozarē, veidoju Aglonas un Naukšēnu novadu un vairāku citu pašvaldību attīstības stratēģijas. Atnāku pie pašvaldības un saku: mēs jums izdomājām kolosālu lietu, baigo fīču, kas ļautu veikt izaugsmes lēcienu! Klienta stereotipiskā atbilde ir – jauki, bet cik valstīs tas jau ir aprobēts? Cilvēki, mēs izdomājām unikālu risinājumu jūsu problēmām un neinteresējāmies, vai to pielieto arī Čehijā! Latvijā publiskais sektors saka, ka viņiem tādu inovāciju nevajag. Bet Londonā, ja klients maksā naudu par tavu laiku, viņu neinteresē jau aprobētas idejas. Tāpēc Latvijā politiskās inovācijas buksē. Trūkst pasūtītāju drosmes.


Neesam drosmīga sabiedrība?

Teiksim tā – mēs slikti tolerējam risku. Mums ir negatīva attieksme pret iespējamām neveiksmēm. Ja jauns uzņēmums bankrotē, uzņēmēju uzskatām par izgāzušos lūzeri, lai gan 70% jauno uzņēmumu bankrotē; tas ir normāls process. Latvijā nosodām risku. Tas nav veselīgi.


Tomēr demokrātijas tehnoloģiju jomā esam globāls fenomens.

Kad starptautiskās konferencēs stāstu, kā pie mums notiek sabiedrības iesaiste demokrātijas procesos, ārvalstu kolēģi mani pārtrauc – klau, nevajag teikt of course, jo tas nav pašsaprotami!

Saeimai nav obligāta pienākuma izskatīt mūsu iesūtītos ierosinājumus. Tomēr 60 no tiem ir kļuvuši par likumiem, un tas ir pasaules rekords. Grozījumi Satversmē ir pirmais precedents pasaulē, kad ar šāda digitāla demokrātijas instrumenta palīdzību notikušas izmaiņas valsts konstitūcijā. Pamēģini ko tādu izdarīt ASV; tas būtu neiespējami! Arī Vācijas, Austrijas un Francijas kolēģi par mūsu panākumiem saka – ļoti sarežģīti, neiespējami.

Gadiem ilgi esam mēģinājuši pierādīt, ka ManaBalss.lv panākumi nav freak accident. Esam centušies pārnest savu pieredzi uz citām valstīm – bet bez rezultātiem.


Kas Latvijā ļauj tiem darboties? Tas, ka esam jauna demokrātija un maza sabiedrība?

Abi šie faktori. Un tas, ka esam panākuši augstu uzticamību. Mums ir ļoti stingri iniciatīvu publicēšanas filtri, tāpēc mums uzticas gan sabiedrība, gan mediji. Bija gadījums, kad piecas minūtes pēc tam, kad publicējām jaunu iniciatīvu, Delfi jau to pārpublicēja kā ziņu. Tas nozīmē, ka žurnālisti uz mums paļaujas un ir gatavi atbalstīt.

Arī sabiedrība zina, ka balsošanai izliktie jautājumi ir nopietni un sakarīgi, nevis kādu pagrīdes dīvainīšu izgudrojumi. Savukārt politiķi ir iemācījušies ņemt iniciatīvas pa taisno no platformas, pat negaidot, kad tās savāks nepieciešamo balsu skaitu. Daļa tiek izmantota partiju priekšvēlēšanu kampaņās kā solījumi – labi, lai būtu!


Man tā izklausās pēc nelielas nekrietnības.

Kāpēc? Tas ir paredzams politiskais process! Daudz svarīgāk ir tas, ka pusi mūsu iespējamo likumprojektu parlaments pats ir proaktīvi iekļāvis darba kārtībā, pirms no mums saņēmuši e-pastus un failus! Viņi ir redzējuši ierosinājumu, kas savācis, piemēram, vēl tikai 2000 parakstu, bet to jau ir izskatījuši komisijās. Tātad mums ir milzīgs uzticības mandāts arī no politiķu puses. Mēs to saucam par uzticības ekosistēmu starp medijiem, politiķiem un sabiedrību. Tāda maza ideālās demokrātijas ekosistēma. Esam privāts nodibinājums, kam nav nekāda sadarbības kontrakta ar Saeimu, taču viss notiek.

Neesam ienaidnieki nevienai partijai, bet nevienai arī neesam sabiedrotie. Pagājušais gads gan mūs piespieda veikt korekcijas.


Kas notika?

Atļāvām autoram iesniegt iniciatīvu par Latvijas Krievu savienības aizliegšanu. Tā bija atkāpšanās no mūsu politiskās neitralitātes, jo šī savienība, tieši un netieši atbalstot Kremļa karu Ukrainā, apdraud Latvijas iedzīvotājus, tostarp savu elektorātu. Tūliņ saņēmām sūdzību, ka esam "ulmanisti", kas plāno partiju aizliegšanas parādi. Bet iniciatīva ir iesniegta Saeimā; vēl nav izskatīta. (MB redakcijas precizējums – šī iniciatīva ir sākotnēji izskatīta un nodota Nacionālās drošības komisijai.)


Cik bieži politiskās partijas centušās ar jums kaut ko sarunāt, lobēt savas intereses, lai tās pasniegtu kā "tautas balsi"?

Pirmajos darbības gados bija gadījumi, kad mūs aicināja "uz pirti". Pasēdēt, parunāties. Bija partija, kas piedāvājās ziedot naudu (ManaBalss.lv darbojas uz ziedojumu pamata – red.), bet lūdza publicēt tikai to, ko viņi grib. Tik tieši un primitīvi! Mūsu atbilde bija – nē. Teicām, ka esam nomazgājušies mājās, un pirts nav nepieciešama.

Mums ir svarīga sadarbība ar katru partiju, pozīciju un opozīciju, bet ne caur šādu politisko kultūru pirtīs un rožu dārzos.

Lietuvā un Igaunijā ir līdzīgas organizācijas, taču tās nedarbojas tik rezultatīvi kā Latvijā. Kāpēc?

Igaunijā šāda platforma ir prezidenta administrācijas pakļautībā un saņem 1,7 miljonu finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Taču viņi šo projektu kā demokrātijas inovāciju palaida politiski mierīgā laikā, un pirmais ierosinājums bija par lidvāveru aizsardzību. Viņiem vajag tikai 1000 lietotāju parakstu, lai iesniegtu priekšlikumus parlamentā, taču ir daudz mazāk pieņemtu likumu. Tātad pilsoniskais lobijs nav liels.


Latvijā šis priekšlikuma mandāts prasa 10'000 balsu – tas ir daudz vai maz?

Tie ir 0.5% no iedzīvotāju skaita, kas ir netipiski augsts slieksnis. ASV tika palaista platforma, kur vajag tikai 100'000 balsu, lai prezidents izskatītu priekšlikumu. Kas ir 100'000 uz 150 miljoniem iedzīvotāju? Maziņš ciematiņš.

Latvijā atrast 10'000 līdzīgi domājošu cilvēku ir grūti. Tāpēc, teiksim tā, ultraradikāli priekšlikumi nevar savākt balsis.


Pirms pieciem gadiem publicējāt 40% no pilsoņu iesniegumiem. Tagad tie ir 30%. Kas ir mainījies? Sabiedrības priekšlikumi kļuvuši nesaprātīgāki? (MB redakcijas piezīme – publicēto iniciatīvu dinamika attiecībā pret iesūtītajām iniciatīvām ir sekojoša: 2018. g. 44%; 2019. g. 31%; 2020. g. 44%; 2021. g. 32%; 2022. g. 39%; 2023. g. pirmajā pusgadā – 50%.)

Mēs to saistām ar nejaušu autoru piedāvājumu zemo kvalitāti. Savā priekšlikumu filtrācijā neko neesam mainījuši. Pēdējā nopietnā izmaiņa bija 2017. gadā, kad dezinformācijas apkarošanas nolūkos ieviesām jaunu kritēriju: informācijai, uz kuru balstīta iniciatīva, jābūt pamatotai ar pārbaudītiem faktiem.


Šo gadu laikā ir bijuši divi miljoni balsojumu, kas ir vairāk par iedzīvotāju skaitu. (MB redakcijas piezīme – balsojumu skaits platformā 08.06.2023. ir virs 3'042'000.)

Šobrīd mūsu lietotāji ir 25% iedzīvotāju. Tas ir globāls rekords. Mums ir unikāla datubāze, no kuras var daudz secināt par Latvijas sabiedrību – par ko visvairāk balso, kādas ir vecuma grupas, politiskais noskaņojums, sāpīgie jautājumi. Interesanti, ka balsotājus nav iespējams stereotipiski sagrupēt, piemēram, urbānā liberālā jaunatne vai konservatīvie seniori. Nē! Balsojumu dinamika rāda, ka lauku seniori balso tāpat kā urbānie jaunieši. Pastāv daudz lielāka sabiedrības viedokļu vienotība dažādos jautājumos, nekā domājam.


Ir kāds ierosinājums, kurš Saeimā ticis noraidīts un jums par to žēl?

Esmu iemācījies abstrahēties no publicētajiem ierosinājumiem, neļauties emocijām. Tāpēc man nav ne mīļāko, ne ienīstāko ierosinājumu. Mēs, darbinieki, nekad paši nebalsojam. Ja sāktu aktīvi iesaistīties iniciatīvu radīšanā vai balsošanā, mēs no sabiedriskas organizācijas kļūtu par politisko partiju.

12 gadu laikā paši esam iesnieguši tikai trīs iniciatīvas, lai vispār aizsāktu darbošanās procesu. Pirmā bija par kolektīvo iesniegumu juridisko mehānismu iekustināšanu Saeimas darba kārtības rullī – kā šos kolektīvos iesniegumus pieņemt. Otrs bija par ofšoru atvēršanu, lai ir zināmi patiesie kompāniju īpašnieki un labuma guvēji. Eiropas līmenī tas bija milzīgs notikums. Pamēģiniet pateikt britiem, ka ofšoros vairs nevarēs slēpties! Tā viņiem būtu katastrofa! Rietumu presē par mums rakstīja, ka tikai tāda postkomunistiska valsts var piespiest nabaga uzņēmumu īpašniekus atklāties! Izrādās, mēs te esam kriptokomunisti!

Trešā mūsu iniciatīva bija par kolektīvo iesniegumu izskatīšanu pašvaldībās. Tas izdevās. Man šķiet, Latvijas presē tas bija nenovērtēts fakts. Līdz šim ar pilsētām bija problēmas, jo pašvaldības varēja pilsoņu iesniegumus ignorēt. Panācām, ka kopš šāgada 1. janvāra arī pašvaldībām ir likumīgs pienākums izskatīt kolektīvos iesniegumus, kas atkal ir unikāls precedents pasaulē.


Vai nepastāv risks, ka lielā sabiedrības iesaiste novestu pie tā, ka Saeima ir nobombardēta ar ManaBalss.lv iesniegumiem un politiķi sāk "nogurt" no šī demokrātijas instrumenta?

Līdz šim nav bijis signālu, ka Saeima vēlētos atkāpties no sadarbības. Pieņemu, ka politiķi apzinās iespējamo reakciju, ja kas tāds notiktu – 484'000 platformas lietotāju nav joka lieta.

Protams, ir bijuši politiski centieni mūs diskreditēt. Nils Ušakovs savulaik kā privātpersona iesniedza priekšlikumu un bija ļoti sašutis, ka uz viņu attiecas politisko partiju noteikumi. Mēģināja sacelt vētru sociālajos tīklos, bet drīz nomierinājās. Tāpat 2016. gadā bija vērojama izteikta prokremlisko spēku darbība, kad tikām pārpludināti gan ar iniciatīvām, gan sūdzībām un melno publicitāti. Tas bija nekoordinēts, bet ļoti stihisks Kremļa ietekmes mēģinājums mūs nomelnot. Neizdevās.


Vai esat novērojis, kā krīzes apstākļos – kovida un kara laikā  – mainās kolektīvo iesniegumu saturs?

Kovida laikā pamodās radikālie viedokļu paudēji ar ekstrēmām antivakseru sektantisma pazīmēm. Savukārt karš Ukrainā mainīja domāšanas mentalitāti – uzreiz nāca iniciatīvas, kuras diemžēl bija atriebības pilnas: atņemsim visiem krieviem īpašumus! Izdzīsim krievus! Oficiāli pārsauksim Krievijas Federāciju par Mordoru! Lielāko vairumu šo iniciatīvu nepublicējām. Bet iniciatīva par Eiropas kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai joprojām ir savākusi tikai 3000 parakstu.

Cilvēki balso emocionāli, un reizēm nostrādā dažādas apstākļu sakritības –  publikācijas sociālajos tīklos vai presē, kas uzjunda sašutumu. Liela atsaucība ir ierosinājumiem par dzīvnieku aizsardzību. Piemēram, iniciatīva par reālu cietumsodu dzīvnieku mocītājiem un slepkavām nupat nedēļas laikā savākusi 26'000 balsu. Salīdzinājumam – ierosinājums par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām balsis vāca vairākus gadus.

Bet nevaru teikt, ka mūsu cilvēki balso tikai par kaķīšiem. Tā noteikti nav. Pastāv gan sabiedrības emociju mainība, gan valstiski, ekonomiski un emocionāli svarīgo tēmu līdzsvars.


Kādas, jūsuprāt, šobrīd ir Latvijas politiskās kultūras lielākās problēmas?

Mums ir katastrofāli maz cilvēku politiskajās partijās. Sabiedrības politiskā pasivitāte traucē valsts attīstībai. Ja skatāmies uz Saeimas vēlēšanām, varētu gribēt daudz lielāku sabiedrības aktivitāti balsošanā. Sabiedrība neaiziet uz vēlēšanām, bet masveidā aiziet uz Dziesmusvētkiem un hokeja čempionātu – tātad spējam mobilizēties, bet ne politiskai aktivitātei. Ir pretruna – mēs neejam uz vēlēšanām, bet aktīvi balsojam par ManaBalss.lv iniciatīvām.


Jo šim instrumentam uzticamies vairāk?

ManaBalss.lv kompensē to, kas politikā nefunkcionē: ka ir pārāk maz cilvēku partijās, ka cilvēki ir neaktīvi vēlēšanās, nepietiekami iesaistās nevalstiskajās organizācijās. Mēs esam nestandarta varas infrastruktūra, parlamenta ietekmēšanas aģenti.

Amerikā šādas sabiedriskās lobiju organizācijas ir superfinansētas, bet viņi nespēj katru gadu uzrādīt piecus pieņemtus likumus. Latvija šajā ziņā izrāvusies priekšā demokrātiju milžiem. Varbūt tiešām esam freak accident?

Avots: Žurnāls "Ir"


Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!