Izniekots laiks un iztērēti miljoni – maksa par šaurajām stāvvietām, no kuras varētu izvairīties 23. Nov (2022)

Publiskajās stāvvietās Latvijā notiek vidēji 13 negadījumi dienā. Un tie ir tikai tie negadījumi, kas tiek pieteikti apdrošinātājiem, atsaucoties uz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju (LTAB), raksta TVNET.

Pēdējos piecos gados Latvijas apdrošinātāji par publiskajās stāvvietās notikušajiem negadījumiem vien atlīdzībās ir izmaksājuši 3,15 miljonus eiro. Tam fonā ir arī pašu negadījumos iesaistīto izšķērdētais laiks un pūles, kas lielā vairumā gadījumu būtu aiztaupītas, ja vien būtu lielākas autostāvvietas. Tāpēc LTAB vāc atbalstu iniciatīvai "Neskrāpē mašīnu – prasi lielāku stāvvietu", lai panāktu attiecīgu regulējumu.

Dati rāda, ka laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šā gada 30. jūnijam stāvvietās kopumā reģistrēti 1188 negadījumi, no kuriem lielākā daļa jeb 745 bija Rīgā, bet pārējie – ārpus galvaspilsētas. Eksperti norāda, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzi šoferi par maziem negadījumiem neziņo vispār, kā arī daudzos gadījumos bojājumus sākotnēji pat nepamana.

To apliecina pērn LTAB veiktais pētījums, kurā kopā piedalījās 403 autovadītāji. Tajā secināts, ka 51,2% autoīpašnieku pēc bojājumu fakta konstatācijas nav veikuši nekādas darbības, jo lielākoties nav bijis iespējams identificēt transportlīdzekli un tā vadītāju, kurš nodarījis bojājumus.

Savukārt 16,4% respondentu norādījuši, ka tiem izdevies ar vainīgo vienoties par bojājumu novēršanu, 8,2% autovadītāju uz negadījuma vietu izsaukuši ceļu policiju, bet 5,9% vērsušies pie publiskā objekta administrācijas vai apsardzes.

Valsts policijas pārstāvji diskusijā pirms pāris gadiem norādīja, ka gadījumos, ja stāvvietās izvietotas novērošanas kameras, tiek atklāti aptuveni 70% no negadījumiem – pat situācijās, kad negadījuma izraisītājs pametis notikuma vietu.

Tajā pašā laikā policija saskaras ar problēmu, ka atsevišķi stāvvietu īpašnieki, kuri saņem daudz kameru ierakstu pieprasījumu no policijas, atslēdz kameras vai noņem tās vispār. Līdz ar to liela daļa stāvvietu kļūst par "aklajām zonām".

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumi autostāvvietās notiek senākās būvēs. Šīs ēkas tika būvētas jau pirms laika, cenšoties "iespiest" iespējami lielāku autostāvvietu skaitu, taču gadu gaitā automašīnu izmēri ir ļoti mainījušies, tādējādi tās vairs nav piemērotas pašreizējai situācijai. Turklāt – jo tuvāk pilsētas centram, jo stāvvietas šaurākas un negadījumu risks pieaug.

Apdrošinātāju apkopotā informācija, vērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, liecina, ka tieši stāvvietu izmēri, autovadītāju steiga un neuzmanība ir galvenie iemesli savas vai citas automašīnas sabojāšanai.

Izskatot atlīdzību pieteikumus, vērojama tendence, ka tipiskākie negadījumi "parkojoties" ir sadursmes, uzbraukšana objektiem, piemēram, stabam, apmalei vai nožogojumam, kā arī bieži automobilis novietots par tuvu un, atverot tā durvis, tiek sabojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis. Turklāt pašu tirdzniecības vietu pārstāvji norāda, ka lielākajā daļā gadījumu, autoīpašnieki pēc šādām nelielām sadursmēm izvēlas vienkārši pamest notikuma vietu.

Daudzi autovadītāji neapzinās, ka nereaģējot uz notikušo, patiesībā viņi riskē iedzīvoties lielās problēmās. Lai gan šķiet, ka negadījums ir sīks un steigas dēļ vainīgie bieži vien nesagaida cietušās automašīnas īpašnieku, patiesībā viņi rīkojas pretlikumīgi, jo atstāj notikuma vietu.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, par to var draudēt naudas sods, kā arī vadītāja apliecības atņemšana. Jāatzīmē, ka autoīpašnieki bieži kļūdās, arī novērtējot spēkratam nodarīto kaitējumu. Ir gadījumi, kad pašam šķiet, ka otram transportlīdzeklim nekādi lielie bojājumi nav nodarīti, jo tikai "nedaudz aizķēra", bet pēc speciālistu apskates, piemēram, atklājas, ka ir nepieciešamība veikt nopietnu mašīnas remontu.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to sociālajos tīklos!

Avots: TVNET

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!