Pašvaldībām nav pārliecības par pilnīgu pedagogu streika prasību izpildi 16. May (2023)

Pašvaldību izglītības pārvalžu rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai gūtu pilnīgu pārliecību, vai ar piešķirto finansējumu ir gana pedagogu streika prasību izpildei, pēc tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

LIZDA iniciatīva par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā ir iesniegta Saeimā, un tās sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notiks 24. maijā.

LIZDA jau iepriekš vairākkārt publiski paudusi bažas, ka ar piešķirto finansējumu varētu nepietikt pedagogu streika prasību izpildei, jo sākotnēji trūcis aprēķinu, bet pēc to saņemšanas no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) arodbiedrībai radušies jautājumi par to, kā aprēķini iegūti.

Plānots, ka otrdien, 16. maijā, LIZDA tiksies ar IZM, lai viestu skaidrību aprēķinos pašvaldības griezumā.

Savukārt trešdien, 17. maijā, plkst. 12:30 IZM tiksies ar arodbiedrības padomi un pašvaldību pārstāvjiem. Plānots, ka trešdien notiks arī padomes ārkārtas sēde, kuras laikā tiks pieņemts lēmums par arodbiedrības turpmāko rīcību.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pedagogu streika prasības par minimālo zemāko atalgojuma likmi un slodžu balansēšanu ir izpildītas. To apliecinot arī veiktie aprēķini, jo secināts, ka nepieciešamais finansējums ir pat mazāks nekā valdības piešķirtais.

IZM aprēķinājusi, ka zemākās darba algas likmes pieaugums un pedagogu darba slodzes balansēšanai kopumā no septembra līdz decembrim papildus būs nepieciešami 31'067'568 eiro, no kuriem 9'866'924 eiro būs paredzēti atalgojuma palielinājumam un 21'200'644 eiro – slodzes balansēšanai.

Vispārējās izglītības pedagogu darba slodzes balansēšanai četros mēnešos papildus būs nepieciešami 18'687'152 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem – 1'166'692 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem – 922'620 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 15'104 eiro, interešu izglītības pedagogiem – 1224 eiro, savukārt speciālās izglītības pedagogiem – 407'832 eiro, ziņo LETA.

Zemākās darba algas likmes pieaugumam vispārējās izglītības pedagogiem četros mēnešos būs nepieciešami 2'705'948 eiro, pirmsskolas izglītības pedagogiem – 2'890'796 eiro, profesionālās izglītības pedagogiem 866'888 eiro, profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem – 1'274'128 eiro, interešu izglītības pedagogiem – 446'544 eiro, bet speciālās izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai – 1'682'620 eiro.

LIZDA vadītāja pauda, ka arodbiedrība pati nevarot pārliecināties par aprēķinu patiesumu, jo tai esot liegta pieeja Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievadītajiem datiem. LIZDA vērsusies arī pie pašvaldībām, lai tās noskaidrotu, vai pietiks ar piešķirto finansējumu.

Pēc A. Čakšas sacītā, par papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu algu praktiska palielināšana lielā mērā ir pašvaldību kā skolu dibinātāju atbildība.

Vienlaikus ministre norādīja, ka aprēķini veikti, izmantojot VIIS pieejamos datus, kurā informāciju par pedagogu amatiem ievada izglītības iestādes, un nevarot noliegt, ka atsevišķas no tām informāciju norādījušas neprecīzi. Tas gan neietekmējot aprēķinus par kopējo finansējuma apmēru.

Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus MK noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra plānota 1'240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1. septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9'039'833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24. aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.

Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības. IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.

LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.

Valdība 26. aprīlī lēma papildus piešķirt 4'168'067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.

Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6. klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9. klases skolēnu vidējās izmaksas – no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12. klases skolēniem – no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.

Lai vai kā, konceptuāli jautājums par Saeimas starpniecību gadījumos, kad streikojošā puse uzskata, ka tās streika vienošanās ar valdību nav izpildīta, ir ierosināts. Diskusija par attiecīgiem grozījumiem likumdošanā ir sākta ar mērķi likumā noteikt valdības politisko atbildību un atkāpšanos, ja streika vienošanās netiek izpildīta.

Avots: LETA; ManaBalss.lv

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!