Pesticīdu jautājums varētu sašķelt partiju 19. Oct (2020)

Domstarpību dēļ par bioloģiskās lauksaimniecības politiku un pesticīdu ierobežošanu ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir gatavs atstāt partiju apvienības priekšsēdētāja amatu, raksta portāls TVNET.

Atšķirīgo uzskatu dēļ par Eiropas Komisijas (EK) rosināto virzību uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz pesticīdu ierobežošanu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aktualizēs jautājumu par LZP turpmāko atrašanos ZZS sastāvā.

Pagājušajā nedēļā ZZS valdes vairākums lēma atbalstīt EK iniciatīvu virzībai uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienības (ES) pārtikas sistēmu. ZZS valde atbalstīja EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem", kas paredz augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu par 50%, mēslojuma samazinājumu par 20% un bioloģisko platību palielināšanu līdz 25%.

Savukārt ZZS Saeimas frakcija jau nākamajā dienā izplatīja paziņojumu, kurā pauda atbalstu valdībā nospraustajai nostājai, kura tapusi ciešā sadarbībā ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Kā norādījis ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, EK izvirzītie mērķi ir pārāk augsti, un ZZS frakcija atbalsta Zemkopības ministrijas sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām formulēto viedokli, ka desmit gados tos sasniegt nav iespējams.

ZZS valde savu pozīciju formulējusi atbilstīgi Zaļās partijas kongresā pieņemtajai rezolūcijai, kas "ir jāpilda jebkurai LZP amatpersonai", akcentē E. Tavars. Politiķa ieskatā ZZS frakcija ir "demonstratīvi paudusi atbalstu lielsaimniekiem un pesticīdu un ķimikāliju tirgotājiem," reizē zinot, cik šis jautājums ir būtisks LZP.

Politiķis akcentēja, ka šajā situācijā ir pieņēmis lēmumu aicināt LZP valdi lemt, ka tuvākajā LZP kongresā tiktu skatīti jautājumi, vai LZP jāturpina dalība ZZS un LZP patstāvīgu startu 14. Saeimas vēlēšanās. E. Tavars arī norādīja, ka, vēl vienojoties ar LZP kolēģiem par konkrētu laiku, ir gatavs atstāt ZZS priekšsēdētāja amatu.

Līdztekus tam Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti ir atbalstījuši EK stratēģiju "No lauka līdz galdam", tostarp paredzot bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un veselīgākas pārtikas sistēmu. Domas gan dalās par to, cik ilgā laikā jāievieš šīs stratēģijas mērķi, TVNET norāda komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP).

Zemkopības ministrija EK stratēģijas mērķus sauc par ambicioziem, atsaucoties, ka Latvijā tāpat jau viss esot zaļi un bioloģiski. Tiesa, ka Vācijas, Nīderlandes vai Spānijas mērogā mūsu augsne, ūdeņi un gaiss ir tīrs, tomēr problēmu netrūkst. Arvien biežāk bitenieki ceļ trauksmi par bojāgājušām bitēm no miglošanas, savukārt bieži bioloģiskajiem zemniekiem daudz produkcijas jānoraksta, jo "konvencionālie kaimiņi" nav ievērojuši aizsargjoslas, un viņu produkcija noteiktā platībā vairs nekvalificējas augstajiem bioloģiskās preces standartiem.

Aizsargjoslu stingru ievērošanu prasa arī oktobra sākumā Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā". Pašlaik Saeimas Prezidijs analizē divu gadu laikā iniciatīvai savākto parakstu atbilstību kārtības ruļļa prasībām. Pēc tam notiks tās sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesnieguma komisijā, kas paredzami ieteiks to virzīt un izskatīt tālāk atbilstīgās Saeimas komisijās.

Jānorāda, ka kontekstā ar EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem" arī Latvijā aizvien tiek vākti paraksti ES līmeņa iniciatīvai – Eiropas pilsoņu iniciatīvai ""Glābiet bites un lauksaimniekus!" Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi". Covid-19 pandēmijas dēļ ir izdarīti grozījumi attiecīgajā ES regulā, un parakstu vākšana arī šīs iniciatīvas atbalstam ir pagarināta par sešiem mēnešiem.

Lai aizsargātu bites un cilvēku veselību, iniciatīva aicina EK ierosināt tiesību aktus, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtrauktu sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunotu bioloģisko daudzveidību un atbalstītu lauksaimniekus pārejas posmā. Tiek prasīts līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80%, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem; atjaunot dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās vektoru; veikt lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot strauju agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugumu un nodrošinot neatkarīgu, uz lauksaimniekiem balstītu apmācību un pētniecību pesticīdu un ĢMO nesaturošas lauksaimniecības jomā.

Avots: TVNET; European Citizens' Initiative; ManaBalss


Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!