Ziemeļvidzemnieki pievienojas Kurzemes jūrmalas "cepienam" par vēja parkiem 01. Dec (2023)

Plānotie vēja parki (VES) pie Valmieras, Valkas un Limbažiem ir jau kārtējie gadījumi, kad iedzīvotāji ne vien nešķiet pārliecināti par plānoto būvju ilgtermiņa ietekmi uz vietējo ekosistēmu, bet arī ir nemierā ar nepietiekamo sabiedrības līdzdalību tik vērienīgu projektu apspriešanā.

Gan VES "Valmiera–Valka", gan VES "Limbaži" sabiedriskā apspriešana notiek attālināti, argumentējot ar piesardzību pret Covid-19 izplatību. Arī organizācijas ManaBalss vērtējumā šī nav laba prakse – aizbildināties ar ne gluži pārliecinošiem ieganstiem un izvairīties no diskusijas ar iedzīvotājiem klātienē.

Jānorāda, ka aizbildināšanās ar Covid-19, veidojot ierobežotas pieejamības un arī ne tās kvalitatīvākās iespējamās diskusijas telpu, tieši VES projektiem ir kļuvusi jau simptomātiska. Pret to sakarā ar atkrastes VES pie Jūrkalnes iebilda arī iniciatīvas "Par Latvijas jūras teritorijas izmantošanu Latvijas iedzīvotāju interesēs" autori. Šī iniciatīva ir adresēta Saeimai un prasa valsts līmeņa regulējumu tieši par atkrastes VES un tiesiskai, demokrātiskai valstij atbilstīgu sabiedrības iesaisti visā projekta procesā jau no pašiem tā pirmsākumiem.

Līdzīgi ar dubultu mērķi – gan par konkrēto "Valmiera–Valka" projektu, gan par valsts līmeņa regulējumu, aizliegt būvēt VES augstvērtīgu mežu teritorijās, izcērtot mežus, jo īpaši tuvumā esošajām aizsargājamām Latvijas valsts mežu teritorijām – iestājas iniciatīva "Par labāku praksi vēja parku izbūvei Latvijas mežos". Pēc sabiedriskās apspriešanas, kas beidzas 30. novembrī un kuras ietvarā iniciatīvas paraksti ir iesniegti Vides pārraudzības valsts birojā, iniciatīva paliek atvērta parakstīšanai, lai sasniegtu Saeimā iesniedzamo parakstu mērķi.

Savukārt iniciatīvas "Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā" paraksti ir iesniegti tikai Vides pārraudzības valsts birojā izsludinātās sabiedriskās apspriešanas ietvarā.

Summējot līdzšinējo organizācijas ManaBalss pieredzi par iniciatīvām saistībā ar VES projektiem, ir skaidrs, ka sevišķi "klibo" šo projektu pilnvērtīga izdiskutēšana ar sabiedrību. Ir dīvaini, ka līdz pat šim nav dzirdēts arī par attīstītāju skaidriem solījumiem pašvaldību iedzīvotājiem finansiāli kompensēt eventuālo VES sagādāto diskomfortu, kas citviet pasaulē ir ierasta prakse.

Tikai pavisam nesen – kad pilsoņu "cepieni" par VES projektiem un to bēdīgi nekvalitatīvo sabiedrisko apspriešanu ir jau notikuši daudzviet – Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs sarunā ar portālu "Lasi" norāda, ka saistībā ar vēja ģenerāciju arī Latvijā top regulējums, paredzot komforta nodevas ieviešanu vietējām kopienām. Līdztekus izsvērtai un pacietīgai argumentācijai par vides un ekoloģijas bažām VES sakarā finanšu kompensācijas apsolījums vietējai sabiedrībai par šādu vai tādu, tomēr paredzami neizbēgamu diskomfortu VES sakarā būtu tikai normāls.

"Ja kāds ir nolēmis šeit attīstīt biznesu, ieguvējai ir jābūt vietējai sabiedrībai," portālam "Lasi" komentē D. Straubergs. Viņš paredz, ka šāda komforta nodeva tiktu novirzīta pašvaldību budžetā, taču pēc viņa ziņām šis jautājums patlaban ir iestrēdzis un uz priekšu nevirzās. "Pavisam nesen biju Polijā, kur par vēja parku ar 70 ģeneratoriem pašvaldība saņem aptuveni vienu miljonu eiro gadā," saka pašvaldības vadītājs.

Lai sabiedrības dialogu ar projektu attīstītājiem un publisko sektoru par VES projektiem padarītu patiesi demokrātisku, caurskatāmu un izsvērtu, aicinām sevišķi iniciatīvu "Par Latvijas jūras teritorijas izmantošanu Latvijas iedzīvotāju interesēs" un "Par labāku praksi vēja parku izbūvei Latvijas mežos" atbalstītājus dalīties ar šo ziņu sociālajos tīklos. Abu šo iniciatīvu mērķis ir Saeima un nacionāla līmeņa regulējums, lai vietējiem iedzīvotājiem katra konkrētā VES projekta ietvarā nebūtu jābūt tik ļoti aizdomu pilniem un nepārliecinātiem par savas tuvākās dzīves vides kvalitātes ilgtspēju. Viegli un vienkārši tas acīmredzot nebūs, tomēr ar kaut ko ir jāsāk.

Uzmanību šiem jautājumiem pievērš arī mediji. Piemēram, par VES "Valmiera–Valka" problēmātiku sižetu ir izveidojis Latvijas Radio 1.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 68 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!