Iniciatīva iesniegta Saeimā

Pārstāvis: Pāvels MelnisPublicēta: 27. Nov (2018)

PAR AIZLIEGUMU LIETOT PESTICĪDUS APDZĪVOTO LAUKU MĀJU TUVUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
11'039
Jau parakstījuši 11'039

Lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību ir jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. Nosacītais kompromisa attālums būtu 1 kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem.

Aizsargjoslu likums ir jāpapildina ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus 1 km rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāveic uzlabojumi, kas ļaus lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu. Datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus. Lauksaimnieki platībās, kur ir aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, var lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, var veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm. Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā var ierīkot platības "zaļināšanas" maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama. Valsts augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests un paši iedzīvotāji seko līdzi likuma izpildei no lauksaimnieku puses.

Samazināsies riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas. Samazināsies grūtniecības anomāliju skaits laukos dzīvojošām sievietēm. Netiks pasliktināta laukos dzimušo bērnu ģenētika jeb samazināsies pesticīdu ietekme uz laukos dzīvojošo jauno vecāku dzimumšūnām. Samazināsies diskomforts un stress, ko rada dzīvesvietu tuvumā lietotiem pesticīdiem raksturīgā "dedzinātās plastmasas" smaka, kas mēdz saglabāties pat līdz trim nedēļām no miglošanas brīža. Uzlabosies bioloģiski sertificētas produkcijas kvalitāte, ja to ražo maza saimniecība, kas ir intensīvās lauksaimniecības platību ieskauta. Cilvēki, kas faktiski dzīvo laukos, bet kaut kāda iemesla dēļ ir deklarēti citur, būs motivēti deklarēties savā faktiskajā dzīvesvietā laukos.

Iniciatīvas jaunumi

Pesticīdi – ir vai nav bišu slepkavas?27. May

(Ziņa ir papildināta.)
Pēc radio izskanējuša sižeta, kurā pesticīdu lietošana attiecībā pret bitēm ir salīdzināta ar masu slepkavību, industriālie lauksaimnieki no VARAM ministra prasa atvainošanos.

Vairākas lauksaimnieku biedrības tomēr nostājas ministra (un bišu) pusē, ziņo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija uzskata, ka situācija pārlieku dramatizēta (sākot ar to, ka izteikumu autors nemaz nav ministrs A.T. Plešs) un noraida šīs prasības vairāku iemeslu dēļ. Tāpat organizācijas paziņo, ka nepiedalīsies "plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijās", ar kuru rīkošanu ministram piedraudējušas pesticīdu lobija organizācijas ar biedrību Zemnieku saeima priekšgalā.

Lauksaimniecībā izmantotie ķīmiskie pesticīdi patiešām paredzēti, lai apkarotu un nogalinātu tās dzīvās radības, kas uz lauka ir nevēlamas. No šo vielu lietošanas cieš visi apputeksnētāji, tostarp arī bites, – un jo sevišķi tajos gadījumos, kad pesticīdi lietoti neatbilstoši noteikumiem, piemēram, vēja apstākļos vai laikā, kad izlido bites, skaidrots Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas relīzē.

Asociācija atzīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību un aptuveni 3000 biškopības saimniecību, tātad – vismaz 7000 saimniecību netiek lietoti ķīmiskie pesticīdi, kas ne tikai apdraud apputeksnētājus, bet rada arī citus vides riskus. "Līdz ar to nevaram piekrist apgalvojumam, ka ar Eiropas hitu radio sižetā izskanējušajiem izteikumiem "diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare"," tālāk teikt relīzē.

Tāpat LBLA, LBB un LZF ieskatā ir nepieņemami pieprasīt ietekmēt Eiropas hitu radio veidoto saturu, iejaucoties ne tikai žurnālistu darbā, kas strādājuši pie konkrētā sižeta, bet arī cenšoties rediģēt viedokļus, kas pausti raidījumā, jo tas uzskatāms par uzbrukumu vārda brīvībai. "Sižeta saturs atspoguļo diskursu par pesticīdu lietošanu, kas strauji aktualizējies sabiedrībā. Tādēļ sižetā nesaskatām neko aizvainojošu, tieši pretēji – tas veicina turpmāku diskusiju par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm Latvijā," norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vērš uzmanību, ka notiekošais ir mēģinājums izmantot politiku, lai ietekmētu mediju darbu: "Nav pieņemami, ka demokrātiskā mūsdienu sabiedrībā kāds  pieprasa politiķiem, šoreiz ministram, ieviest cenzūru, ierobežojot mediju un žurnālistu radošo un profesionālo darbību. Šajā gadījumā, izceļot bišu bojāejas problēmas, medija izvēlētā forma ir bijusi ļoti tieša, bet pilnībā atbilst patiesībai, jo pesticīdi ir indes, kas nobeidz augus, gliemežus, pat zīdītājus un, protams, arī bites un citus apputeksnētājus. Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru un dod tiesības brīvi runāt visiem mūsu pilsoņiem."

Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka uzsver, ka "visiem lauksaimniekiem ir atbildīgi jāsaimnieko, ievērojot sabiedrības un vides veselību. Situācija tiek dramatizēta, tāpēc nepieciešama diskusija ar sabiedrību. Jau pašlaik daudz lauksaimnieku strādā ar cilvēka veselībai un videi drošām metodēm, un turpmāk jārod risinājumi, lai lauksaimniecības nozare Latvijā arvien efektīvāk spētu vairot ne tikai labklājību, bet arī bioloģisko daudzveidību."

LBLA, LBB un LZF uzskata, ka pesticīdu izmantotāju asā reakcija norāda uz turpmāku nepieciešamību palielināt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, kas paredzēts vides jautājumu aktualizēšanai medijos. Tostarp – lai padziļināti skaidrotu dažādu saimniekošanas metožu ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Tāpat LBLA, LBB un LZF ir neizprotams Zemkopības ministrijas publiskotais paziņojums, tiražējot lobija izteikumus, nevis izvērtējot notikušo caur sabiedrības interešu prizmu. Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta sacītais, ka "šis mēģinājums pretnostatīt Latvijas lauksaimniekus Latvijas sabiedrībai ir ļoti negodīgs un melīgs", ir sabiedrības maldināšana, rakstīts relīzē. Tieši prakses atšķirības, lietojot sintētiskos pesticīdus vai izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir tās, kas vides ietekmes ziņā un arī sabiedrības acīs sadala lauksaimniekus divās krasi atšķirīgās daļās.

(Papildinājums.)

27. maijā Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par Eiropā pirmās Apputeksnētāju iniciatīvas īstenošanu. Šo iniciatīvu Komisija pieņēma 2018. gadā, vēršoties pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu iznīkšanu.

Apputeksnētājkukaiņiem ir svarīga nozīme ekosistēmu darbībā, nodrošinātībā ar pārtiku un zālēm, kā arī mūsu labklājībā. Tomēr desmitā daļa bišu un tauriņu sugu Eiropā ir uz izmiršanas robežas un iznīkt sāk trešā daļa no tām. Šodien publicētais pārskats liecina, ka iniciatīvas darbību īstenošanā ir gūti būtiski panākumi, taču dažādie faktori, kuru dēļ šo apputeksnētāju skaits samazinās, joprojām ir problemātiski.

ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir izstrādāta ES mēroga shēma, kas paredzēta apputeksnētājsugu monitoringam un kā uzdevums ir iemantot labāku izpratni par šo sugu populāciju statusu un to iznīkšanas cēloņiem. Tā drīz tiks uz vietas ieviesta visā Eiropas Savienībā. Komisija ir izveidojusi arī tieši apputeksnētājiem veltītas informācijas sistēmu un sākusi īpaši pielāgotas pētniecības iniciatīvas.

Tomēr vairāk būs jācenšas novērst tieši dzīvotņu izzušanu lauksaimniecības ainavās un pesticīdu ietekmi. ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, ES stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā šo problēmu risināšanai ir izvirzīti tādi konkrēti mērķi kā paplašināt aizsargājamās teritorijas un atjaunot ekosistēmas, atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības zemēs atjaunot daudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, kā arī būtiski samazināt pesticīdu un citu apputeksnētājiem kaitīgu vides piesārņotāju izmantošanu. Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām un stingrāki mērķi attiecībā uz klimatneitralitāti palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz apputeksnētājiem.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; ManaBalss; Eiropas Komisija

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Diskusija par pesticīdu lietošanu un bisfenolu A pārtikas iepakojumā parlamenta uzraudzībā tiek pārcelta uz ministrijām12. Feb

Pēc politiķu, nozaru ekspertu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju spraigas diskusijas par ekonomiskajām un sabiedrības veselības un informētības prioritātēm šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika nolemts jautājumu par pesticīdu lietojumu apdzīvoto vietu tuvumā un par bisfenola A lietojumu pārtikas iesaiņojumā turpmāk izskatīt valdības līmenī.

Ar septiņām balsīm par un piecām pret komisija par atbildīgo turpmākajai iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" izskatīšanai nozīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Savukārt iniciatīvas "Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko izskatīšanu Saeimas uzraudzībā turpmāk vadīs Veselības ministrija.

Ļoti spraigajā komisijas sēdē bija vērojama "par" un "pret" alianšu veidošanās attiecīgajos jautājumos. Tai skaitā, deputātiem balsojot par vienu un otru jautājumu, klātesošie pilsoniskās sabiedrības un organizāciju pārstāvji aktīvi pauda savu nostāju komisijas sēdes platformas tērzētuvē.

Abos gadījumos šo jautājumu izskatīšana galu galā tika deleģēta ministrijām, kuras vislabāk atbilda tieši pilsoniskās sabiedrības pārstāvju viedokļiem par šo diskusiju vēlamo turpmāko gaitu.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas sākotnējā izskatīšana Mandātu komisijā ir noritējusi sekmīgi04. Nov (2020)

Trešdien, 4. novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē deputāti, desmit deputātiem balsojot "par" un diviem paužot pretēju pozīciju, nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Mandātu komisija iesaka iniciatīvu turpināt izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Par iniciatīvas turpmāko ceļu tuvākajā ārkārtas sēdē balsos Saeimas deputāti.

Tā kā Tu interesējies par šo iniciatīvu un visdrīzāk esi arī tās atbalstītājs/-a, tad ManaBalss aicina Tevi parakstīt arī citu iniciatīvu – "Atveram pašvaldības!", kas iestājas par pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību pašvaldību dzīvē.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to arī ar citiem!

AUTORS: MANA BALSS

Pesticīdu jautājums varētu sašķelt partiju19. Oct (2020)

Domstarpību dēļ par bioloģiskās lauksaimniecības politiku un pesticīdu ierobežošanu ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir gatavs atstāt partiju apvienības priekšsēdētāja amatu, raksta portāls TVNET.

Atšķirīgo uzskatu dēļ par Eiropas Komisijas (EK) rosināto virzību uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz pesticīdu ierobežošanu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aktualizēs jautājumu par LZP turpmāko atrašanos ZZS sastāvā.

Pagājušajā nedēļā ZZS valdes vairākums lēma atbalstīt EK iniciatīvu virzībai uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienības (ES) pārtikas sistēmu. ZZS valde atbalstīja EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem", kas paredz augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu par 50%, mēslojuma samazinājumu par 20% un bioloģisko platību palielināšanu līdz 25%.

Savukārt ZZS Saeimas frakcija jau nākamajā dienā izplatīja paziņojumu, kurā pauda atbalstu valdībā nospraustajai nostājai, kura tapusi ciešā sadarbībā ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Kā norādījis ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, EK izvirzītie mērķi ir pārāk augsti, un ZZS frakcija atbalsta Zemkopības ministrijas sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām formulēto viedokli, ka desmit gados tos sasniegt nav iespējams.

ZZS valde savu pozīciju formulējusi atbilstīgi Zaļās partijas kongresā pieņemtajai rezolūcijai, kas "ir jāpilda jebkurai LZP amatpersonai", akcentē E. Tavars. Politiķa ieskatā ZZS frakcija ir "demonstratīvi paudusi atbalstu lielsaimniekiem un pesticīdu un ķimikāliju tirgotājiem," reizē zinot, cik šis jautājums ir būtisks LZP.

Politiķis akcentēja, ka šajā situācijā ir pieņēmis lēmumu aicināt LZP valdi lemt, ka tuvākajā LZP kongresā tiktu skatīti jautājumi, vai LZP jāturpina dalība ZZS un LZP patstāvīgu startu 14. Saeimas vēlēšanās. E. Tavars arī norādīja, ka, vēl vienojoties ar LZP kolēģiem par konkrētu laiku, ir gatavs atstāt ZZS priekšsēdētāja amatu.

Līdztekus tam Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti ir atbalstījuši EK stratēģiju "No lauka līdz galdam", tostarp paredzot bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un veselīgākas pārtikas sistēmu. Domas gan dalās par to, cik ilgā laikā jāievieš šīs stratēģijas mērķi, TVNET norāda komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP).

Zemkopības ministrija EK stratēģijas mērķus sauc par ambicioziem, atsaucoties, ka Latvijā tāpat jau viss esot zaļi un bioloģiski. Tiesa, ka Vācijas, Nīderlandes vai Spānijas mērogā mūsu augsne, ūdeņi un gaiss ir tīrs, tomēr problēmu netrūkst. Arvien biežāk bitenieki ceļ trauksmi par bojāgājušām bitēm no miglošanas, savukārt bieži bioloģiskajiem zemniekiem daudz produkcijas jānoraksta, jo "konvencionālie kaimiņi" nav ievērojuši aizsargjoslas, un viņu produkcija noteiktā platībā vairs nekvalificējas augstajiem bioloģiskās preces standartiem.

Aizsargjoslu stingru ievērošanu prasa arī oktobra sākumā Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā". Pašlaik Saeimas Prezidijs analizē divu gadu laikā iniciatīvai savākto parakstu atbilstību kārtības ruļļa prasībām. Pēc tam notiks tās sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesnieguma komisijā, kas paredzami ieteiks to virzīt un izskatīt tālāk atbilstīgās Saeimas komisijās.

Jānorāda, ka kontekstā ar EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem" arī Latvijā aizvien tiek vākti paraksti ES līmeņa iniciatīvai – Eiropas pilsoņu iniciatīvai ""Glābiet bites un lauksaimniekus!" Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi". Covid-19 pandēmijas dēļ ir izdarīti grozījumi attiecīgajā ES regulā, un parakstu vākšana arī šīs iniciatīvas atbalstam ir pagarināta par sešiem mēnešiem.

Lai aizsargātu bites un cilvēku veselību, iniciatīva aicina EK ierosināt tiesību aktus, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtrauktu sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunotu bioloģisko daudzveidību un atbalstītu lauksaimniekus pārejas posmā. Tiek prasīts līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80%, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem; atjaunot dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās vektoru; veikt lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot strauju agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugumu un nodrošinot neatkarīgu, uz lauksaimniekiem balstītu apmācību un pētniecību pesticīdu un ĢMO nesaturošas lauksaimniecības jomā.

Avots: TVNET; European Citizens' Initiative; ManaBalss

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Dānijā pārtikai paredzētajiem graudiem glifosātu lietot ir aizliegts vispār30. Sep (2020)

Iedzīvotāju sūdzības par pesticīdu izmantošanu kopš 2016. gada ir pieaugušas trīskārt, sasniedzot 180. Arī 10’000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva platformā ManaBalss, kas pieprasa Saeimai aizliegt pesticīdu lietošanu apdzīvoto lauku māju tuvumā, neliecina, ka industriālo zemnieku tuvumā ļaudis justos droši.

Tā raksta "Latvijas Avīze" ar Vides Aizsardzības Fonda finansējumu tapušā izvērstā publikācijā "Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu".

Jānorāda, ka iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" drīzumā tiks iesniegta Saeimā, un par to vēl var parakstīties.

Tāpat aicinām apsvērt savu atbalstu tematiski līdzīgai ES līmeņa iniciatīvai "Glābiet bites un lauksaimniekus".

Skaidrāku ainu, kā tuvējie labības un rapšu lauki ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību, parādīs starptautisks pētījums par pesticīdu, tostarp glifosāta, klātbūtni bērnu un pieaugušo organismā.

Proti, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieku savāktos 400 urīna paraugus no 100 cilvēkiem, kas dzīvo Zemgalē un Kurzemē, šomēnes sūtīs uz laboratoriju Francijā, raksta LA. Paraugi ir ņemti gan ziemā, kad nenotiek lauku apstrāde, gan laikā, kad tos miglo. Puse iesaistīto dzīvo ne tālāk par 250 metriem no lauksaimniecības zemes, otra puse – tālāk par 500 m. Analīžu rezultāti gaidāmi nākamā gada aprīlī.

"Tik liela mēroga pētījums, kas vērsts uz sabiedrības veselību, Latvijā notiek pirmo reizi,” norāda RSU vadošā pētniece Inese Mārtiņsone. Par ķīmisko vielu pētniecības turpinājumu zinātnieki cenšoties pārliecināt savu vadību un iesaistītās ministrijas.

Patlaban atļautais glifosāta lietojums visā Eiropas Savienībā ir noteikts līdz 2022. gada 22. decembrim. Zemkopības ministrija informē, ka šovasar komersanti ES ir iesnieguši pieteikumu un dokumentus ar lūgumu saglabāt glifosāta lietojumu arī turpmāk.

"Dokumentācijā iekļauti ap 1000 pētījumu un 12 000 publicētu zinātnisko rakstu, kas ES atbildīgajām iestādēm būs jāizvērtē, lai secinātu, vai pati viela un pašreiz atļautie lietojumi būtu saglabājami arī pēc 2022. gada," skaidro ZM.

Vēlme pagarināt pesticīdu lietošanu nesaskan ar Eiropas Komisijas (EK) izsludināto Eiropas Zaļo kursu un stratēģijām, kas pieprasa līdz 2030. gadam ķīmisko pesticīdu izmantošanu samazināšanu par 50%. Par ambiciozu šo mērķi nosaukusi ZM. Vispirms esot jāizstrādā un jāievieš drošas un efektīvas alternatīvas, taču Latvijā visvairāk audzētajiem kultūraugiem kviešiem un rapšiem tādas nav pieejamas.

"Man grūti saprast, kas notiek to lauksaimnieku prātā, kas vieglu roku izmanto pesticīdus, pirms kulšanas apstrādā laukus ar glifosātu," saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kurš septembra sākumā tiešsaistes tikšanās laikā pasūdzējās ES lauksaimniecības komisāram Janušam Voicehovskim, ka pie mums vairāk tiek atbalstīti industriālie lauksaimnieki.

Vai tas ko mainīs? Ja EK piespiedīs kļūt zaļākiem obligātā kārtā un par neizdarībām dabūsim pērienu, tad cerība ir, spriež G. Norkārklis. Turklāt Latvijā arvien vairāk rodas saimniecību, kas jau tagad ražo pārtiku cilvēkiem, nevis industriālu produktu.

Savukārt vides inženierzinātnes doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska komentē, ka "sintētiskie ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi ir jālieto kā pēdējie, kad ir izmēģināti visi citi pasākumi un nekas nav līdzējis. Eiropas Parlamenta pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīva nosaka, ka visiem vajadzētu strādāt pēc šāda principa, bet realitātē tā nenotiek."

Glifosātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošana pirms labības pļaujas neatbilst integrētās lauksaimniecības metodēm un nav pieļaujama. Piemēram, Dānijā graudiem, kas paredzēti pārtikai, vispār aizliegts lietot glifosātu. J. Simanovskas spriež, ka to vajadzētu aizliegt arī Latvijā.

Tāpat viņa norāda, ka Latvijas Lauksaimniecības politikas stratēģijā 2021.–2027. gadam ar platību maksājumiem zemniekiem būtu jāuzliek pienākums vairāk rūpēties par vidi – mazāk izmantot pesticīdus un meklēt citas augu aizsardzības metodes.

"Līdz šim ļoti daudz naudas ieguldīts tieši pesticīdu izpētē, testēšanā un radīšanā, taču ne mazāks finansējums pienāktos pētniecībai no pesticīdiem brīvām metodēm un par tām izglītot lauksaimniekus. Sarunās ar zemniekiem dzirdētās atrunas, kāpēc viņiem būtu jāiztiek bez pesticīdiem, bieži vien ir saistītas ar citu metožu nezināšanu, izglītības trūkumu."

Eksperte vērtē, ka "pesticīdu samazinājumam vai aizliegumam ir jānotiek visā Eiropā. Ja vienā valstī pieņems stingrus mērus, zemnieki būs spiesti pārtraukt savu darbību un iedzīvotāji pirks lētāko importa pārtiku."

Avots: "Latvijas Avīze"

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklē atbalstu Briselē08. Sep (2020)

"Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm." Šādu apstiprinošu komentāru nesenā saziņā ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Voicehovski saņēma Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis un Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

Tikšanās ar lauksaimniecības komisāru notika tiešsaistē pagājušajā nedēļā, kad Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklēja ES politisko atbalstu saviem centieniem Latvijā.

"Eiropas Komisijas ieskatā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm, un tam jābūt skaidri redzamam dalībvalstu veidotajās atbalsta sistēmās," LBLA relīzē citē J. Voicehovska sarunas gaitā sacīto.

Vienlīdzīgas subsīdijas visiem lauksaimniekiem

Lauksaimnieku un dabas organizācijas aicināja komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka Latvijā Zemkopības ministrijas izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiek veidota industriālās lauksaimniecības interesēs, tālu atkāpjoties Eiropas Komisijas apstiprinātās Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķiem.

Ar šo stratēģiju tieši saistīta ir arī ES līmeņa iniciatīva ar ManaBalss starpniecību Latvijā pārstāvētā "Glābiet bites un lauksaimniekus!" un tai atbilst arī iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", kas drīz tiks iesniegta Saeimā.

Sarunas gaitā ES komisārs uzsvēra, ka Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas ir paredzētas līdzvērtīgi dažāda lieluma saimniecībām, nevis kādai atsevišķai lauksaimnieku grupai. "Apzinos šo situāciju, un mēs rūpīgi analizēsim dalībvalstu gatavotos stratēģiskos plānus, ņemot to vērā," norādīja komisārs.

G. Norkārklis skaidroja, ka daudz svarīgāk nekā cīņa par tiešmaksājumu apjomu starp dalībvalstīm, ir vērtēt subsīdiju mērķtiecīgu izlietojumu ilgtspējīgas, nevis piesārņojošas lauksaimniecības atbalstīšanai. Pašreizējā situācijā lielās saimniecības ir pārsubsidētas, kamēr atbalsta sadalījumā cieš mazās un vidējās saimniecības.

A. Briedis situāciju ilustrēja ar izmaiņām putnu indeksā – iepriekš Latvija bija to dažu Eiropas valstu vidū, kur putnu indekss bija vai nu stabils vai pat augšupejošs, bet pēdējos gados tas uzrāda lauku putnu populācijas samazināšanos. Tas ir skaidrs signāls tam, ka lauksaimniecība kļūst arvien vairāk industriāla. A. Briedis arī norādīja – lai atjaunotu pārtikas ražošanas līdzsvaru ar dabas daudzveidību, būtiski jāveicina atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai un nelielajām saimniecībām.

Savukārt komisārs norādīja, ka ir ļoti būtiski saprast, kas būs īstie ieguvēji no topošās maksājumu sistēmas, jo tā nedrīkst novirzīties no mērķa, naudai nonākot šauras interešu grupas kabatās. "Nav pieņemami, ka pieeja līdzekļiem ir nevienlīdzīga un no maksājumu sistēmas dalībvalstis var izslēgt nelielos lauksaimniekus – pieejai jābūt līdzvērtīgai visiem lauksaimniekiem, arī mazajiem un jo īpaši – bioloģiskajiem," atzīmēja J. Voicehovskis. Komisārs apliecināja, ka viņa nodoms ir panākt reālu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei. "Gaidu dalībvalstu piedāvājumu, un tajos bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jābūt sevišķi pieejamam," sacīja J. Voicehovskis.

25% bioloģiski sertificētas zemes – tie nav griesti

Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti ieinteresēts Latvijas pieredzē, ņemot vērā, ka Latvijai ir gandrīz divreiz vairāk bioloģiski sertificētu platību (15% no kopējās lauksaimniecības zemes platības), nekā Eiropā vidēji (8%).

J. Voicehovskis uzsvēra: "Bioloģiskā lauksaimniecība ir Eiropas Komisijas absolūta prioritāte. Ikvienā ES dalībvalstī, bet sevišķi Latvijā, kur bioloģiskā lauksaimniecība jau pašlaik ir salīdzinoši labi attīstīta, nepieciešams ne tikai noturēt esošo līmenī, bet arī spēt to palielināt. EK uz to aicina, un tie var nebūt tikai 25%, kā minēts stratēģijā "No lauka līdz galdam", bet, kā norādīts jūsu organizācijas stratēģijā, – arī 30 vai vairāk procentu."

LBLA jau iepriekš sabiedrību un Zemkopības ministriju iepazīstināja ar organizācijas stratēģisko mērķi – 2030. gadā ne tikai sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, bet arī nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas publiskajā iepirkumā.

Kā atzīmēja komisārs, izšķirīga ir katras dalībvalsts nostāja – ja būs politiskā griba, bērni skolās ēdīs bioloģiski. G. Norkārklis skaidroja, ka Latvija Zaļā publiskā iepirkuma sistēmu veido neatbilstīgi idejai – vairāk izceļot vietējo aspektu, nevis to, ka būtiski ir abi faktori – pēc iespējas īsāks pārtikas ceļš no lauka līdz galdam un tas, ka pārtika ražota ilgtspējīgi, ko apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.

"Viennozīmīgi esmu par bioloģisku lauksaimniecību, tādēļ uzskatu, ka dalībvalstīm jādara viss, kas ir to spēkos, lai ne tikai uzturētu bioloģisko lauksaimniecību esošajā līmenī, bet arī panāktu pieaugumu," sacīja J. Voicehovskis.

G. Norkārklis un A. Briedis pateicās komisāram par atbalstu un izteica cerību, ka EK nodrošinās stingru uzraudzību, lai – atbilstoši Eiropas Zaļā kursa stratēģijās noteiktajam – dalībvalstu stratēģiskajos plānos bioloģiskā lauksaimniecība tiktu izcelta kā prioritāte un dotu nozīmīgu impulsu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai arī Latvijā.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam atlikušo parakstu vākšanu22. Jul (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

AUTORS: MANA BALSS

Viennozīmīgi: biškopji un zemnieki atbalsta pesticīdu ierobežošanu 15. Jun (2020)

Latvijas Zemnieku federācija uz ManaBalss lūgumu komentēt savu nostāju jautājumā par pesticīdu lietojuma ierobežošanu atbildēja lakoniski: "Viennozīmīgi".

Plašāk komentēt šo jautājumu, kas sasaucas ar divām ManaBalss platformā virzītajām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", federācija deleģēja Latvijas Biškopības biedrībai.

Šeit tālāk publicējam biedrības vēstuli.

Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nepārdomāta lietošana lauksaimniecībā atstāj lielu ietekmi uz vidi, tai skaitā uz biškopības nozari. Tas neatbilsts Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nostādnēm par vidi saudzējošu un videi draudzīgu saimniekošanu.

1. Augkopības un dārzkopības nozarēs ir jāievēro integrētās augu audzēšanas pamatprincipus, kuri ir atrunāti likumdošanā MK noteikumos Nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība. Latvijā bieži šis likums darbojas tikai uz papīra, bet netiek pielietots praksē.

Valsts augu aizsardzības dienestam ir jāpievērš lielāka uzmanība, vai tiek ievēroti integrētās augu audzēšanas principi, pirms sāk izmantot galējās nepieciešamības metodes un lietot augu aizsardzības līdzekļus. Saimniecībās aktīvās veģetācijas periodā ir jāveic lauku apskate. Tās laikā ir jānosaka kaitīgo organismu un nezāļu izplatības dinamika, pēc kuras tiek izvērtēta jau nepieciešamība lietot AAL.

2. Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jāizstrādā jauna tiešsaistes uzskaites sistēma – datu bāze, kurā jābūt reģistrētām visām AAL noliktavām, un ALL lietotājiem ir jāreģistrē savas AAL noliktavas un tajos esošie uzkrājumi tiešsaistes datu bāzē. Pirms došanās uz lauku, ALL lietotājam ir jāievada sistēmā darbīgās vielas dati, kuru tas uz lauka izsmidzinās. Tas atvieglos arī VAAD darbu, jo elektroniski varēs sekot lauksaimnieku darbībai un izslēgt iespēju maldināt sabiedrību pārkāpumu gadījumā.

3. Obligāta prasība ir aizsargjoslu ievērošana pie ūdenstecēm un aizsarggrāvjiem – 10 metri, kā arī vismaz 2 metri no novadgrāvjiem.

4. Visās meliorācijas sistēmās, kurās ūdens ir klātesošs un plūstošs, ir jāievēro aizsargjosla 10 metri. Pretējā gadījuma notiek vides piesārņošana ar AAL.

5. Ņemot vērā sabiedrības intereses, ir jāaizliedz glifosātu smidzināt divas nedēļas pirms rapša un graudaugu kulšanas. Ir jābūt argumentētam, kāpēc šāda metode vispār tiek pielietota. Šobrīd lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstītas, lai šādas metodes tiktu aizliegtas un netiktu pielietotas vispār.

6. Aizliegt smidzināt glifosātu vai to saturošus ķīmiskos līdzekļus zālājos ar ziedošiem augiem. Ir jāpārskata iespēja to aizliegt lietot maija, jūnija un jūlija mēnešos. Glifosātu smidzināšana ir pretrunā vides daudzveidības saglabāšanai.

7. Aizliegt smidzināt augu augšanas regulatorus dienas laikā uz ziedošiem augiem: vasaras/ziemas rapsis, lauku pupas. Mūsu ekspertu vērtējumā tā nav integrētā augu audzēšana, jo nodara kaitējumu videi un apputeksnētājiem. Augkopjiem vienmēr ir izvēle izsmidzināt ķīmiskos preparātus vakara stundās, kad nenotiek apputeksnētāju aktīva darbība.

8. Pievērst lielāku uzmanību mācībām augu aizsardzības apliecību izsniegšanā. Ir nepieciešams vairāk izglītot operatorus, kuri strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Esam vairākkārt saņēmuši atsauksmes, ka traktorists, kurš strādā uz lauka, nezin, ko tieši smidzina, kas tā ir par vielu un kādam nolūkam tā ir paredzēta. Ir papildus jāizglīto par darbīgām vielām to iedalījumu, darba drošību un AAL ietekmi uz vidi.

Šos argumentus, kas vērsti uz integrēto augu audzēšanu un vides daudzveidības saglabāšanu, ir jāņem vērā un jāievēro visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma un saimniekošanas veida.

Avots: Latvijas Biškopības biedrība, speciāli ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Par pesticīdu ierobežošanu dabas draugi meklē palīdzību pie Valsts prezidenta10. Jun (2020)

Drīzumā arī Latvijā gaidāma asa lobiju cīņa ap Eiropas Komisijas (EK) topošo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju "No lauka līdz galdam", kas paredz būtiski ierobežot pesticīdu lietošanu un palielināt aizsargājamās platības, ziņo LSM.

Tas iepriecina vides aizstāvjus un bioloģiskos zemniekus, bet satrauc industriālos lauksaimniekus. Līdz šim lobiju cīņā lielzemnieki bijuši spēcīgāki, bet, iespējams, šoreiz vides aizstāji raduši sev jaunu, spēcīgu aizmuguri.

Zemkopības ministrija (ZM) līdz šim bijusi ļoti atsaucīga industriālo lauksaimnieku prasībām, bet vides aizstāvjiem ar saviem argumentiem bijis grūti rast dzirdīgas ausis Republikas laukuma augstceltnē. Taču otrdien, 9. jūnijā, "zaļajiem" atvērās kādas citas durvis – Rīgas pilī. Viņus uz sarunu par Latvijas vides ilgtspējas saglabāšanu aicināja Valsts prezidents Egils Levits.

Jānorāda, ka arī platformā ManaBalss tiek vākts atbalsts divām saistītām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvai “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Prezidents uzskata, ka lauksaimniecības politikai jābūt orientētai uz atbalstu mazām un vidējām saimniecībām, kā arī pesticīdu izmantošanas ierobežošanu. Tas, viņaprāt, ļautu sabalansēt zemkopju un vides aizstāvju intereses.

Vides aizstāvji pēc tikšanās pauda piesardzīgu optimismu par to, ka atradušas dzirdīgas ausis Rīgas pilī.

"Tuvākais solis, kur prezidents varētu būt atbalstošs, ir tā pati Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ko EK nesen likusi galdā, bet kas jāapstiprina dažādos līmeņos, un Latvijā tai skaitā," sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Arī bioloģiskie lauksaimnieki cer, ka Valsts prezidents paskubinās Zemkopības ministriju ievērot Eiropas "zaļo kursu".

Trešdien, 10. jūnijā, prezidents šos jautājumus pārrunās arī ar lauksaimnieku organizāciju "Zemnieku saeima".

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Bites, rapsis un pesticīdi02. Jun (2020)

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi.

“Nesatraucies, bites ir drošībā,” tā savā informatīvajā materiālā par rapša lauku miglošanu attiecībā uz fungicīdiem norāda Zemnieku Saeima. To pašu saka Vents Ezers no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) – ja pesticīdus lieto pareizi, tie bites neapdraud.

Savukārt Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos jau trešo gadu izplata aicinājumu rapsī nebildēties un raksta: “Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem.”

Tas nozīmē, ka runa nav par bišu tūlītēju nogalināšanu lauka miglošanas brīdī, bet gan par to, kā pesticīdu atliekas augos ietekmē bites un to spēju ilgtermiņā pretoties citiem stresa faktoriem – kaitēkļiem un barības vielu trūkumam. “Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi bišu ziemas mirstība, un šobrīd nevaram pateikt, kas ir galvenais iemesls. Bet nevaram arī pateikt, ka pesticīdi ir pilnīgi nevainīgi,” saka Latvijas Dabas fonda padomes vadītājs Andrejs Briedis.

Tajā pašā laikā, ir ievērojama lidojošo kukaiņu masas samazināšanās Eiropā pēdējās desmitgadēs. Arī tam kā viens no iemesliem tiek minēta intensīvā lauksaimniecība, tostarp pesticīdu lietošana.

Vai rapsis ir visvairāk miglotā kultūra? Rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

Pēdējos gados, lai arī nevienmērīgi, Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies – gan pēc kopējā apjoma, gan pēc apjoma uz vienu hektāru, apliecina VAAD. 2012.gadā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pārdoti 0,7 kilogrami, savukārt 2017.gadā – 0,77 kilogrami. Pakāpenisku pieaugumu rāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati, kas rēķina vidēji izmantoto apjomu uz vienu hektāru aramzemes.

Klimata dēļ Latvijā pesticīdus lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē. Taču vismaz 2018.gadā Latvijā pārdots vairāk pesticīdu nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030.gadam pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Dalībvalstu valdībām par šo priekšlikumu vēl jāvienojas un jāiestrādā normatīvos.

Pirms diviem gadiem dalībvalstis nolēma uz lauka pilnībā aizliegt izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, atzīstot, ka šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus.

Avots: TVNET; Re:Baltica

Apsver iespēju atbalstīt ES pilsoņu iniciatīvu "Glābiet bites lauksaimniekus"!

Dalies arī ar Tevis jau atbalstīto iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS

Vai jāaizliedz lietot pesticīdi dzīvojamo māju tuvumā? Ko tas mainīs? 05. Aug (2019)

Par to diskutēsim RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "ManaBalss".

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 6. augustā, plkst. 10:30 (ierašanās no 10:15) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 11. augustā, plkst. 20.00!

Diskutēs:

- Pāvels Melnis, iniciatīvas autors
- Edgars Tavars, ZZS valdes priekšsēdētājs
- Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētāja vietniece
- Inese Kuniga, "Baltic Agro" Baltijas valstu produktu menedžere
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Rosina Eiropā izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās17. Jan (2019)

Ieviest īpašus pasākumus, lai saudzētu neaizsargātas iedzīvotāju grupas no pesticīdiem, un izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā – šādus aicinājumus Eiropas Parlaments ir izteicis Eiropas Komisijai, sekojot pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas atzinumiem.

Tā ir daļa no trešdien, 16. janvārī, EP apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas paredz uzlabot uzticēšanos ES pesticīdu atļaušanas procedūrai, padarot to pārredzamāku.

Ņemot vērā satraukumu, ko ir radījusi glifosātam izsniegtās atļaujas pagarināšana ES, 2018. gada februārī EP izveidoja ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju (PEST). Tās uzdevums bija analizēt, kā pesticīdi tiek atļauti lietošanai ES.

Pēc iepazīšanās ar PEST secinājumiem EP deputāti ir piekrituši komitejas ierosinājumam dot sabiedrībai piekļuvi pētījumiem, kas izmantoti šajā procedūrā, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai. Īpašā komiteja pēdējā gada laikā analizējusi pesticīdu atļaušanas procedūru ES. Tās ziņojums trešdien tika apstiprināts ar 526 balsīm pret 66, 72 deputātiem atturoties.

Pieteikumu iesniedzējiem būtu jānosaka pienākums publiskā reģistrā uzskaitīt visus regulējumā paredzētos pētījumus. Tāpat būtu jāparedz apsvērumu iesniegšanas termiņš, kurā visas ieinteresētās personas varētu iesniegt to rīcībā esošos datus. Tā varētu nodrošināt, ka tiek ņemta vērā visa attiecīgā informācija, norāda deputāti.

EP deputāti norāda, ka ir radušās bažas par pieteikumu iesniedzēju iespēju izvēlēties noteiktu dalībvalsti, kurā iesniegt pieprasījumu aktīvās vielas atļaušanai un sniegt ar to saistīto papildu informāciju. EP deputātu skatījumā, šāda prakse uzskatāma par nepārredzamu un var radīt interešu konfliktu. Viņi aicina Eiropas Komisiju atļaujas atjaunošanas pieteikumu uzticēt citai ES dalībvalstij.

Savukārt aicinājums Eiropas Komisijai ieviest īpašus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai pret pesticīdiem un izbeigt to lietošanu plašās teritorijās sasaucas ar Latvijas vietējo likumdošanas maiņas priekšlikumu, kas tiek virzīts ManaBalss.lv platformā. Iniciatīvas „Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā” autors argumentē, ka laukos dzīvojošo veselības aizsardzības dēļ ir jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. „Nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem,” lēš autors.

Avots: Eiropas Parlaments; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS