Pārstāvis: Pāvels MelnisPublicēta: 27. Nov (2018)

PAR AIZLIEGUMU LIETOT PESTICĪDUS APDZĪVOTO LAUKU MĀJU TUVUMĀ
Iniciatīva tiks iesniegta Latvijas Republikas Saeimā

10'000
9'515
Jau parakstījuši 9'515
485

Lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību ir jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. Nosacītais kompromisa attālums būtu 1 kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem.

Aizsargjoslu likums ir jāpapildina ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus 1 km rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāveic uzlabojumi, kas ļaus lauksaimniekiem redzēt platības (apļus) ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu. Datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus. Lauksaimnieki platībās, kur ir aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, var lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, var veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm. Vēl lauksaimnieki deklarēto dzīvesvietu tuvumā var ierīkot platības "zaļināšanas" maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama. Valsts augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests un paši iedzīvotāji seko līdzi likuma izpildei no lauksaimnieku puses.

Samazināsies riski, ko personu veselībai var radīt pesticīdi un to atliekvielas. Samazināsies grūtniecības anomāliju skaits laukos dzīvojošām sievietēm. Netiks pasliktināta laukos dzimušo bērnu ģenētika jeb samazināsies pesticīdu ietekme uz laukos dzīvojošo jauno vecāku dzimumšūnām. Samazināsies diskomforts un stress, ko rada dzīvesvietu tuvumā lietotiem pesticīdiem raksturīgā "dedzinātās plastmasas" smaka, kas mēdz saglabāties pat līdz trim nedēļām no miglošanas brīža. Uzlabosies bioloģiski sertificētas produkcijas kvalitāte, ja to ražo maza saimniecība, kas ir intensīvās lauksaimniecības platību ieskauta. Cilvēki, kas faktiski dzīvo laukos, bet kaut kāda iemesla dēļ ir deklarēti citur, būs motivēti deklarēties savā faktiskajā dzīvesvietā laukos.

Iniciatīvas parakstītāji 9'515

Iniciatīvas jaunumi

Viennozīmīgi: biškopji un zemnieki atbalsta pesticīdu ierobežošanu pirms 23 dienām

Latvijas Zemnieku federācija uz ManaBalss lūgumu komentēt savu nostāju jautājumā par pesticīdu lietojuma ierobežošanu atbildēja lakoniski: "Viennozīmīgi".

Plašāk komentēt šo jautājumu, kas sasaucas ar divām ManaBalss platformā virzītajām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", federācija deleģēja Latvijas Biškopības biedrībai.

Šeit tālāk publicējam biedrības vēstuli.

Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nepārdomāta lietošana lauksaimniecībā atstāj lielu ietekmi uz vidi, tai skaitā uz biškopības nozari. Tas neatbilsts Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nostādnēm par vidi saudzējošu un videi draudzīgu saimniekošanu.

1. Augkopības un dārzkopības nozarēs ir jāievēro integrētās augu audzēšanas pamatprincipus, kuri ir atrunāti likumdošanā MK noteikumos Nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība. Latvijā bieži šis likums darbojas tikai uz papīra, bet netiek pielietots praksē.

Valsts augu aizsardzības dienestam ir jāpievērš lielāka uzmanība, vai tiek ievēroti integrētās augu audzēšanas principi, pirms sāk izmantot galējās nepieciešamības metodes un lietot augu aizsardzības līdzekļus. Saimniecībās aktīvās veģetācijas periodā ir jāveic lauku apskate. Tās laikā ir jānosaka kaitīgo organismu un nezāļu izplatības dinamika, pēc kuras tiek izvērtēta jau nepieciešamība lietot AAL.

2. Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jāizstrādā jauna tiešsaistes uzskaites sistēma – datu bāze, kurā jābūt reģistrētām visām AAL noliktavām, un ALL lietotājiem ir jāreģistrē savas AAL noliktavas un tajos esošie uzkrājumi tiešsaistes datu bāzē. Pirms došanās uz lauku, ALL lietotājam ir jāievada sistēmā darbīgās vielas dati, kuru tas uz lauka izsmidzinās. Tas atvieglos arī VAAD darbu, jo elektroniski varēs sekot lauksaimnieku darbībai un izslēgt iespēju maldināt sabiedrību pārkāpumu gadījumā.

3. Obligāta prasība ir aizsargjoslu ievērošana pie ūdenstecēm un aizsarggrāvjiem – 10 metri, kā arī vismaz 2 metri no novadgrāvjiem.

4. Visās meliorācijas sistēmās, kurās ūdens ir klātesošs un plūstošs, ir jāievēro aizsargjosla 10 metri. Pretējā gadījuma notiek vides piesārņošana ar AAL.

5. Ņemot vērā sabiedrības intereses, ir jāaizliedz glifosātu smidzināt divas nedēļas pirms rapša un graudaugu kulšanas. Ir jābūt argumentētam, kāpēc šāda metode vispār tiek pielietota. Šobrīd lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstītas, lai šādas metodes tiktu aizliegtas un netiktu pielietotas vispār.

6. Aizliegt smidzināt glifosātu vai to saturošus ķīmiskos līdzekļus zālājos ar ziedošiem augiem. Ir jāpārskata iespēja to aizliegt lietot maija, jūnija un jūlija mēnešos. Glifosātu smidzināšana ir pretrunā vides daudzveidības saglabāšanai.

7. Aizliegt smidzināt augu augšanas regulatorus dienas laikā uz ziedošiem augiem: vasaras/ziemas rapsis, lauku pupas. Mūsu ekspertu vērtējumā tā nav integrētā augu audzēšana, jo nodara kaitējumu videi un apputeksnētājiem. Augkopjiem vienmēr ir izvēle izsmidzināt ķīmiskos preparātus vakara stundās, kad nenotiek apputeksnētāju aktīva darbība.

8. Pievērst lielāku uzmanību mācībām augu aizsardzības apliecību izsniegšanā. Ir nepieciešams vairāk izglītot operatorus, kuri strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Esam vairākkārt saņēmuši atsauksmes, ka traktorists, kurš strādā uz lauka, nezin, ko tieši smidzina, kas tā ir par vielu un kādam nolūkam tā ir paredzēta. Ir papildus jāizglīto par darbīgām vielām to iedalījumu, darba drošību un AAL ietekmi uz vidi.

Šos argumentus, kas vērsti uz integrēto augu audzēšanu un vides daudzveidības saglabāšanu, ir jāņem vērā un jāievēro visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma un saimniekošanas veida.

Avots: Latvijas Biškopības biedrība, speciāli ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Par pesticīdu ierobežošanu dabas draugi meklē palīdzību pie Valsts prezidentapirms 28 dienām

Drīzumā arī Latvijā gaidāma asa lobiju cīņa ap Eiropas Komisijas (EK) topošo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju "No lauka līdz galdam", kas paredz būtiski ierobežot pesticīdu lietošanu un palielināt aizsargājamās platības, ziņo LSM.

Tas iepriecina vides aizstāvjus un bioloģiskos zemniekus, bet satrauc industriālos lauksaimniekus. Līdz šim lobiju cīņā lielzemnieki bijuši spēcīgāki, bet, iespējams, šoreiz vides aizstāji raduši sev jaunu, spēcīgu aizmuguri.

Zemkopības ministrija (ZM) līdz šim bijusi ļoti atsaucīga industriālo lauksaimnieku prasībām, bet vides aizstāvjiem ar saviem argumentiem bijis grūti rast dzirdīgas ausis Republikas laukuma augstceltnē. Taču otrdien, 9. jūnijā, "zaļajiem" atvērās kādas citas durvis – Rīgas pilī. Viņus uz sarunu par Latvijas vides ilgtspējas saglabāšanu aicināja Valsts prezidents Egils Levits.

Jānorāda, ka arī platformā ManaBalss tiek vākts atbalsts divām saistītām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvai “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Prezidents uzskata, ka lauksaimniecības politikai jābūt orientētai uz atbalstu mazām un vidējām saimniecībām, kā arī pesticīdu izmantošanas ierobežošanu. Tas, viņaprāt, ļautu sabalansēt zemkopju un vides aizstāvju intereses.

Vides aizstāvji pēc tikšanās pauda piesardzīgu optimismu par to, ka atradušas dzirdīgas ausis Rīgas pilī.

"Tuvākais solis, kur prezidents varētu būt atbalstošs, ir tā pati Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ko EK nesen likusi galdā, bet kas jāapstiprina dažādos līmeņos, un Latvijā tai skaitā," sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Arī bioloģiskie lauksaimnieki cer, ka Valsts prezidents paskubinās Zemkopības ministriju ievērot Eiropas "zaļo kursu".

Trešdien, 10. jūnijā, prezidents šos jautājumus pārrunās arī ar lauksaimnieku organizāciju "Zemnieku saeima".

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Bites, rapsis un pesticīdi02. Jun

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi.

“Nesatraucies, bites ir drošībā,” tā savā informatīvajā materiālā par rapša lauku miglošanu attiecībā uz fungicīdiem norāda Zemnieku Saeima. To pašu saka Vents Ezers no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) – ja pesticīdus lieto pareizi, tie bites neapdraud.

Savukārt Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos jau trešo gadu izplata aicinājumu rapsī nebildēties un raksta: “Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem.”

Tas nozīmē, ka runa nav par bišu tūlītēju nogalināšanu lauka miglošanas brīdī, bet gan par to, kā pesticīdu atliekas augos ietekmē bites un to spēju ilgtermiņā pretoties citiem stresa faktoriem – kaitēkļiem un barības vielu trūkumam. “Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi bišu ziemas mirstība, un šobrīd nevaram pateikt, kas ir galvenais iemesls. Bet nevaram arī pateikt, ka pesticīdi ir pilnīgi nevainīgi,” saka Latvijas Dabas fonda padomes vadītājs Andrejs Briedis.

Tajā pašā laikā, ir ievērojama lidojošo kukaiņu masas samazināšanās Eiropā pēdējās desmitgadēs. Arī tam kā viens no iemesliem tiek minēta intensīvā lauksaimniecība, tostarp pesticīdu lietošana.

Vai rapsis ir visvairāk miglotā kultūra? Rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

Pēdējos gados, lai arī nevienmērīgi, Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies – gan pēc kopējā apjoma, gan pēc apjoma uz vienu hektāru, apliecina VAAD. 2012.gadā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pārdoti 0,7 kilogrami, savukārt 2017.gadā – 0,77 kilogrami. Pakāpenisku pieaugumu rāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati, kas rēķina vidēji izmantoto apjomu uz vienu hektāru aramzemes.

Klimata dēļ Latvijā pesticīdus lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē. Taču vismaz 2018.gadā Latvijā pārdots vairāk pesticīdu nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030.gadam pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Dalībvalstu valdībām par šo priekšlikumu vēl jāvienojas un jāiestrādā normatīvos.

Pirms diviem gadiem dalībvalstis nolēma uz lauka pilnībā aizliegt izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, atzīstot, ka šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus.

Avots: TVNET; Re:Baltica

Apsver iespēju atbalstīt ES pilsoņu iniciatīvu "Glābiet bites lauksaimniekus"!

Dalies arī ar Tevis jau atbalstīto iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS

Vai jāaizliedz lietot pesticīdi dzīvojamo māju tuvumā? Ko tas mainīs? 05. Aug (2019)

Par to diskutēsim RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "ManaBalss".

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 6. augustā, plkst. 10:30 (ierašanās no 10:15) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 11. augustā, plkst. 20.00!

Diskutēs:

- Pāvels Melnis, iniciatīvas autors
- Edgars Tavars, ZZS valdes priekšsēdētājs
- Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētāja vietniece
- Inese Kuniga, "Baltic Agro" Baltijas valstu produktu menedžere
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Rosina Eiropā izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās17. Jan (2019)

Ieviest īpašus pasākumus, lai saudzētu neaizsargātas iedzīvotāju grupas no pesticīdiem, un izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā – šādus aicinājumus Eiropas Parlaments ir izteicis Eiropas Komisijai, sekojot pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas atzinumiem.

Tā ir daļa no trešdien, 16. janvārī, EP apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas paredz uzlabot uzticēšanos ES pesticīdu atļaušanas procedūrai, padarot to pārredzamāku.

Ņemot vērā satraukumu, ko ir radījusi glifosātam izsniegtās atļaujas pagarināšana ES, 2018. gada februārī EP izveidoja ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju (PEST). Tās uzdevums bija analizēt, kā pesticīdi tiek atļauti lietošanai ES.

Pēc iepazīšanās ar PEST secinājumiem EP deputāti ir piekrituši komitejas ierosinājumam dot sabiedrībai piekļuvi pētījumiem, kas izmantoti šajā procedūrā, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai. Īpašā komiteja pēdējā gada laikā analizējusi pesticīdu atļaušanas procedūru ES. Tās ziņojums trešdien tika apstiprināts ar 526 balsīm pret 66, 72 deputātiem atturoties.

Pieteikumu iesniedzējiem būtu jānosaka pienākums publiskā reģistrā uzskaitīt visus regulējumā paredzētos pētījumus. Tāpat būtu jāparedz apsvērumu iesniegšanas termiņš, kurā visas ieinteresētās personas varētu iesniegt to rīcībā esošos datus. Tā varētu nodrošināt, ka tiek ņemta vērā visa attiecīgā informācija, norāda deputāti.

EP deputāti norāda, ka ir radušās bažas par pieteikumu iesniedzēju iespēju izvēlēties noteiktu dalībvalsti, kurā iesniegt pieprasījumu aktīvās vielas atļaušanai un sniegt ar to saistīto papildu informāciju. EP deputātu skatījumā, šāda prakse uzskatāma par nepārredzamu un var radīt interešu konfliktu. Viņi aicina Eiropas Komisiju atļaujas atjaunošanas pieteikumu uzticēt citai ES dalībvalstij.

Savukārt aicinājums Eiropas Komisijai ieviest īpašus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai pret pesticīdiem un izbeigt to lietošanu plašās teritorijās sasaucas ar Latvijas vietējo likumdošanas maiņas priekšlikumu, kas tiek virzīts ManaBalss.lv platformā. Iniciatīvas „Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā” autors argumentē, ka laukos dzīvojošo veselības aizsardzības dēļ ir jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. „Nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem,” lēš autors.

Avots: Eiropas Parlaments; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS