Pesticīdu regulējuma jautājums virzās iniciatīvas uzstādītajā virzienā, tikai ieslīpi29. Apr (2024)

Ar retoriskām batālijām un neizbēgamiem kompromisiem Saeimā virzās regulējuma maiņa par pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā.

Pašu šā jautājuma atjaunošanu parlamenta un valdības dienaskārtībā var uzskatīt par nelielu politisko brīnumiņu.

"Darba grupa" ir plaši pazīstams eifēmisms un viens no politikas instrumentiem, kā jautājumu "norakt". Un jautājumā par pesticīdiem, ko Saeimai 2020. gada oktobrī uzdeva 10'430 pilsoņu parakstītais kolektīvais iesniegums "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", pēdējo gadu laikā darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadībā uz sēdēm sanāca pat desmit reizes. Iznākumā ir tapis ziņojums, un tā izskatīšana Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā arī ir prasījusi savu – veselas piecas sēdes.

Par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu atbildīgās komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska (P) komentārā ManaBalss.lv summē, ka jautājums ir par to, kā sabalansēt ekonomiskās, cilvēku veselības un dabas aizsardzības intereses. Diskutējot par VARAM sagatavoto darba grupas ziņojumu par priekšlikumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem apdzīvoto māju tuvumā, komisijas deputāti iznākumā ir atbalstījuši vairāku priekšlikumu nodošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Viens no tiem ir neapstrādātu laukmaļu ierīkošanu apdzīvoto māju tuvumā 20‒30 metru joslā, paredzot tam Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Cits priekšlikums ‒ izstrādāt digitālos risinājumus ieinteresēto māju īpašnieku apziņošanai par augu aizsardzības līdzekļu, proti, pesticīdu, izmantošanu, kā arī vides un pārtikas monitoringa pilnveidi pesticīdu atliekvielu mērīšanai.

Bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji tikmēr politikas veidošanas frontē turpina savu, un tur jau retorika ir stipri asāka. "Politiķu centieni noslāpēt pesticīdu ierobežojumus apdraud iedzīvotāju veselību un vidi," savu viedokli par notiekošo piesaka Latvijas Biškopības biedrības, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības kopīgā relīze. Tās autori iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.

Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.

Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu, atgādina relīzes autori.

Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.

Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.

"Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu," teikts relīzē.

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais "uzplaukums" saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.

Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:

Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.

Lai vai kā – pilsoņu iniciatīvas iekustinātais politiskais process turpinās. Paldies ikvienam iniciatīvas parakstītājam un atbalstītājam! Par turpmāko ‒ ziņosim.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 76 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Saeima atbildīgās komisijas diskusijās atjauno pesticīdu tēmu13. Feb (2024)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atjaunojusi kolektīvā iesnieguma "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" izskatīšanu.

Jautāta par iemeslu, kāpēc tieši pašlaik, kad Eiropā norisinās zemnieku protesti, un ES varasiestāžu politika drīzāk iet pretējā virzienā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja Jana Simanovska (P) ManaBalss komentē, ka tēmas aktualizēšana ir tieši saistīta ar šo kolektīvo iesniegumu. Proti, balstoties jaunākajos datos, komisija apzina pesticīdu faktisko izplatību un ar to saistītos riskus, pirms tā sāk skatīt VARAM sagatavoto ziņojumu.

Itin precīzi pirms trijiem atbildīgā komisija sāka skatīt šo kolektīvo iesniegumu. Iznākumā pēc pāris mēnešiem VARAM tika izveidota darba grupa ar uzdevumu izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību. Pēc darba grupā notikušajām desmit sēdēm tika izstrādāts ziņojums komisijai, un tas tad pašlaik arī šo jautājumu atkal ir iekustinājis.

Ziņojuma izskatīšana komisijā notiks martā, saka J. Simanovska. Viņas ieskatā pašlaik pesticīdu lietojuma sakarā Latvijā iezīmējas divas problēmas – nepietiekams monitorings un bišu aizsardzība. Uz to norāda arī augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" nesenais pētījums, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR dati.

Patieso ainu atklāj bites

Institūta BIOR veiktās analīzes uzrāda – septiņos no desmit medus paraugiem, kas testēti pērn, uzietas pesticīdu atliekvielas. Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Guntars Melnis vērš uzmanību, ka pesticīdu lietošanā ir pārkāpumi un uzraudzība nav pietiekama.

"Teikt, ka Latvija ir zaļa, varam ļoti nosacīti – cik pesticīdu ievedam Latvijā, tik to šeit arī paliek un nekur nepazūd. Ar ātro pesticīdu sadalīšanos vidē acis mēģina aizmālēt pesticīdu tirgotāji," publikācija portālā Delfi saka G. Melnis. Viņš norāda, ka proporcionāli pesticīdu lietošanas ekspansijai sarūk bioloģiski sertificēto bitenieku iespējas strādāt, jo bioloģiskajā produkcijā atliekvielas nedrīkst būt pat niecīgākajā līmenī.

Tāpat Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniskā institūta "Agrihorts" nesenais pētījums par augu aizsardzības līdzekļu paliekām augsnē un ziedputekšņos uzrāda satraucošu ainu. No analizētajiem 42 ziedputekšņu paraugiem atliekvielas atrastas 38. Visbiežāk biškopības produktos atklāta pretkukaiņu inde jeb insekticīds acetamiprīds, turklāt atsevišķos medus paraugos pārsniegts maksimāli pieļaujamais līmenis.

Nāvējošs mielasts savvaļas dzīvniekiem

"Agrihorta" pētījumā bieži konstatēti arī rapša laukos izmantotie fungicīdi. To, ka stirnas, sanašķējušās ziemas rapša lapas, sāk uzvesties sugai neraksturīgi – kļūst apātiskas un zaudē bailes no cilvēkiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" komentēja Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Ritvars Rekmanis, secinot, ka rapša ienākšana lauksaimniecībā radījusi daudz ciešanu savvaļas dzīvniekiem un jo sevišķi 2024. gada dzīvniekam – stirnai. Dzīvnieki pēc pusdienošanas pie nāvējošā pusdienu galda rapša laukā mirst no akūtas saindēšanās ar pesticīdiem.

Dziļi augsnē un pazemes ūdeņos

Savukārt augsnes paraugos noteiktas 11 dažādu pesticīdu atliekvielas – divas herbicīdu (nezāļu indes) un deviņas fungicīdu (lieto slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai). Pesticīdu atliekvielas konstatētas augsnē pat 40 centimetru dziļumā.

Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra veiktais pesticīdu monitorings virszemes un pazemes ūdeņos liek uzdot jautājumus par dzeramā ūdens tīrību, jo gan virszemes, gan pazemes ūdeņos konstatēti konvencionālo lauksaimnieku arsenālā pašlaik un iepriekš esoši ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, atsevišķām vielām konstatēti arī pārsniegumi, taču nezāļu indes glifosāta šo vielu vidū nav, jo tas nemaz nav ticis meklēts. Glifosāts, kas ir Latvijā visvairāk lietotais pesticīds un veido trešo daļu no visiem izmantotajiem augu aizsardzības līdzekļiem, nemaz nav iekļauts vides monitoringa programmā. Tajā pagaidām nav iekļautas arī vairāk nekā 100 citas Latvijā pašlaik lietotas pesticīdu aktīvās vielas.

"Nezinām, kas tek no krāna"

Lai gan vairumā gadījumu konstatēto bīstamo vielu koncentrācija bijusi zem pieļaujamās normas, to klātbūtne signalizē par pārmaiņām vidē. Kā norāda Ilze Mežniece no Latvijas Permakultūras biedrības, monitorings un pētījumi aptver tikai nelielu daļu no Latvijā lietotajiem ķīmiskajiem pesticīdiem, neietverot populārākos pesticīdus, par kuru izplatību vidē mums nav ne jausmas, piebilstot: "Gluži tāpat kā par vairāk nekā 100 citu pašlaik aktīvi izmantotu lauksaimniecības pesticīdu, kuru sastāvā esošās aktīvās vielas nav iekļautas valsts monitoringa programmās."

Viņa norāda, ka, piemēram, jau no 2020. gada dati rāda, ka pazemes ūdeņi visā Latvijā piesārņoti ar otro biežāk lietoto nezāļu indi jeb herbicīdu MCPA, turklāt vietām koncentrācijā, kas pat desmitkārtīgi pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo. "Tas nozīmē, ka šis viegli šķīstošais un bezskābekļa vidē ilgstoši noturīgais pesticīds ir ticis līdz pazemes ūdeņiem. Cik dziļi – nav informācijas," norāda I. Mežniece un uzsver, ka Latvijā dzeramajā ūdenī netiek pārbaudīta pesticīdu klātbūtne un "mēs nezinām, kas tek no mūsu ūdenskrāniem".

Atsākas apslāpētā diskusija Saeimā

Tomēr Latvijai nav plāna, kā samazināt pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, un vismaz līdz šim politiski nav bijis apņēmības meklēt dabai draudzīgākas alternatīvas. Zemkopības ministrijā norāda – lai nevairotu birokrātiju, kontrole netikšot palielināta. Zīmīgi, ka Latvija nesenajā balsojumā bija starp tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas atbalstīja glifosāta lietošanas pagarinājumu uz nākamajiem desmit gadiem.

Gada sākumā pesticīdu jautājumam no jauna pieķērusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, taču pagaidām grūti prognozējams, kāds un kad rezultāts gaidāms.

Noskaidroti Latvijas zaļākie novadi, pilsētas un pagasti

Paralēli šim Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) izveidojusi administratīvo teritoriju BIO TOP 500 pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības.

Madonas novads novērtēts kā zaļākais Latvijā, starp pagastiem līderos ir Rankas un Ošupes pagasti, bet zaļākās pilsētas ir Salacgrīva un Ainaži.

Avoti: Delfi; Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; ManaBalss

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011. gada ar 75 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Lauksaimnieki kopumā atbalsta buferjoslu ieviešanu03. Jul (2023)

Lai mazinātu ūdens piesārņojumu, turpmāko piecu gadu laikā zemnieki gar saviem laukiem ierīkos aptuveni 30'000 kilometru buferjoslu, ziņo TV3.

Šim jautājumam veltītā TV3 sižetā ir noradīts, ka attiecīgās buferjoslas būs teritorijas gar novadgrāvjiem, kur nedrīkstēs izmantot ķimikālijas, un tur būs jāierīko zālāji.

Projekta īstenotāji atzīst, ka Latvijā tas būs sava veida eksperiments. Ieguvumi jebkurā gadījumā būs bioloģiskajai daudzveidībai.

Komentējot šo jaunumu, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins uzskata, ka buferjoslu gadījumu varētu uzskatīt par īpašu tāpēc, ka beidzot tiek noteikts, kāda platumā un garumā nomērāma vieta, kur nevar lietot arī pesticīdus. Pati buferjoslu noteikšana tieši neattiecas uz iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", tomēr pastarpināta saistība šajos jautājumos ir.

Iniciatīva, kas pirms trijiem gadiem tika iesniegta Saeimā, spriežot pēc visa, visdrīzāk ir "iestrēgusi" VARAM, kur attiecīgā kolektīvā iesnieguma izskatīšanai 2021. gada aprīlī tika izveidota darba grupa (skatīt 62. punktu šeit). ManaBalss.lv iniciatīvas autora un tās atbalstītāju vārdā ir nosūtījusi lūgumu atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai vajadzības gadījumā sazināties ar VARAM un turpināt šā iesnieguma izskatīšanu. Vēstulē komisijai esam lūguši turpmākajā izskatīšanā iesaistīt gan iniciatīvas autoru, gan Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un Latvijas Permakultūras biedrību.

Latvijas 19 organizācijas 2020. gadā uzsāka kopīgu projektu "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" (LIFE GoodWater IP). Projekta vadītāja Linda Fībiga Jaunā buferjoslu regulējuma sakarā norāda, ka lauksaimniecības sektors ir lielākais ūdeņu ķīmiskā piesārņojuma avots. "Lai arī mēs negribētu to dikti uzsvērt, bet tomēr tādi ir fakti."

Pašreizējais plāns paredz, ka desmit metru garā joslā ap novadgrāvjiem nedrīkstēs neko audzēt un miglot – būs jāatstāj zālājs. "Principā buferjosla aiztur fosforu, un ir arī cita veida buferjoslas, kas aiztur arī slāpekli," skaidro L. Fībiga.

Šādi dati gan iegūti no citu valstu pieredzes. Pie mums šur tur buferjoslas testē jau tagad, taču rezultāti piesārņojuma mazināšanā neesot tik iepriecinoši. "Pirmo divu gadu rezultāti rāda, ka buferjoslu ietekmes praktiski nav," saka Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šo sava veida eksperimentu sākot un neatkarīgi no tā tiešajiem rezultātiem piesārņojuma mazināšanā, projekta īstenotāji paredz, ka jebkurā gadījumā ieguvumi būs bioloģiskajai daudzveidībai.

Projekts turpināsies vismaz piecus gadus, kura laikā testēs arī citas piesārņojumu mazinošas metodes – kaļķošanu, akmens krāvumus un tamlīdzīgi. Ar buferjoslām zemnieki ir gatavi eksperimentēt kaut vai tādēļ, lai pārliecinātos, ka mums tās neder, ziņo TV3.

Kopumā ap upēm un grāvjiem piecos gadu laikā par buferjoslām pārveidos 30’000 kilometru lauksaimniecības zemes.

"Vai mēs varam atļauties tik daudz ražošanas zemju zaudēt? Jā, varam atļauties, jo, visos aprēķinos skatoties, atbalsta likme ir pietiekami interesanta. Šos ražas zudumus un neiegūtos ieņēmumus mēs kompensējam ar atbalsta maksājumiem,” skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta eksperte Gunta Bāra.

Par katru buferjoslas hektāru saimnieki var saņemt no 670 līdz gandrīz 900 eiro kompensāciju un, iespējams, tāpēc daudzi šo ideju kopumā atbalsta.

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 60 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Kamēr politiskie lēmumi par pesticīdu lietošanu bremzējas, paši pesticīdi tiek atklāti vietās, kur tiem nevajadzētu būt21. Feb (2023)

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Saeimā nonāca pesticīdu aizsargjoslas iniciatīva, kam platformā ManaBalss.lv bija izdevies savākt vairāk nekā nepieciešamos desmit tūkstošus pilsoņu parakstu. Kāpēc kopš 2020. gada oktobra iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" nav jēgpilni pavirzījusies uz priekšu?

Kaut grūti un lēni, iniciatīvas virzība varas gaiteņos turpinās. To portālā Delfi apraksta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins.

Ļoti nosacīti kopsaucēji

Iniciatīvas iesniedzējs Pāvels Melnis sākotnēji rosināja aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotajām lauku mājām – ar nolūku ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem.

Lai šķetinātu iespējas sargāt lauku iedzīvotājus no iespējamām blaknēm veselībai saistībā ar jomu, kas līdz šim bijusi vāji regulēta attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību, tapa darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē. 2022. gada maijā darba grupa pēc garām debatēm un kompromisu cīņām nonāca pie ļoti nosacīta kopsaucēja.

Tā bija ceļamaize iniciatīvas gaitām atpakaļ uz Saeimu. Tiesa, ieteikumi bija reducējušies līdz tādiem priekšlikumiem pesticīdu lietošanas ierobežošanai, kas nekaitētu konvencionālo lauksaimnieku biznesam un vienlaikus joprojām tiektos pasargāt iedzīvotājus. Nu, vismaz no pesticīdu iesmidzināšanas tieši pa logu.

Enerģētikas krīzes ēnā

Prasītā kilometra vietā lauku māju iedzīvotājus valsts var pasargāt 25 metru joslā no sliekšņa – tāds īsumā varētu būt VARAM informatīvā ziņojuma kopsavilkums. Darba grupas formālais uzdevums bija "izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību".

Tiesa, ziņojums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas plauktos ilgi nogulējis nekustināts. Pesticīdu iniciatīvas izskatīšana varētu atsākties Saeimas ziemas sesijā, jo līdz šim komisija esot fokusējusies uz enerģētikas krīzi, un pesticīdu iniciatīva neesot vienīgais jautājums, kas palicis ārpus Saeimas nu jau divu sasaukumu deputātu redzesleņķa. No otras puses, jautājuma nozīmīgumu apliecina ne tikai VARAM sasauktā darba grupa, bet arī Saeimas analītiskā dienesta veiktais izvērtējums "Augu aizsardzības līdzekļu lietojuma samazināšana: situācija Latvijā un nodoklis kā risinājums ārvalstīs".

Līderi pārdošanas pieaugumā

Iniciatīva pašlaik ir ceļā uz atgriešanos Saeimas dienaskārtībā, bet arī pesticīdu lietošana Latvijā nestāv uz vietas. Gluži pretēji – tā turpina uzņemt ātrumu. "Eurostat" dati rāda, ka Latvijā no 2011. līdz 2020. gadam noticis straujākais pesticīdu pārdošanas pieaugums Eiropas Savienībā – par 77%. Arī vērtējot faktiski izlietoto aktīvās vielas daudzumu (1,18 kg/ha, FAO), Latvija ir līdere Baltijā un starp lielākajām pesticīdu lietotājām Ziemeļeiropā.

Nevietā ir salīdzināt Latvijas pesticīdu patēriņu ar tādām izteikti industriālām valstīm ar krasi atšķirīgu lauksaimniecības struktūru kā Nīderlande vai ar Dienvideiropas zemēm, kurās ir pavisam citi augu aizsardzības izaicinājumi, tostarp divas ražas sezonā. Tas nozīmē, ka vidējais pesticīdu patēriņš ES nav objektīvs rādītājs, pēc kura vajadzētu tiekties.

Noslēpumi putekļos un valsts iestādēs

Kamēr iniciatīva Saeimā krāj putekļus, nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par veselīgāku vidi laukos, nesnauž. Un tieši putekļi nonāca Latvijas Permakultūras biedrības un biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" uzmanības lokā, kas neatkarīgā laboratorijā Francijā veica lauku māju skapjaugšās un grāmatplauktos savākto putekļu analīzes. To rezultāti apstiprināja bažas par to, ka pat no konvencionālajiem tīrumiem attālās mājās pesticīdi nonāk šā kā tā.

Tas nav viss, abas nevalstiskās un ar vides aizsardzību saistītās organizācijas iesūdzēja tiesā Zemkopības ministriju, prasot padarīt caurskatāmu datu apriti par pesticīdu pārdošanu Latvijā, kas ļautu atšifrēt, kādas tieši aktīvās vielas, ko satur dažādi pesticīdi, Latvijas lauksaimnieki lieto visbiežāk.

Administratīvā rajona tiesa 2022. gada novembrī lēma uzdot par pienākumu Zemkopības ministrijai atklāt pārdoto augu aizsardzības līdzekļu apmērus, atzīstot, ka informācija par pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem attiecas uz emisijām vidē, līdz ar to tā nav ierobežotas pieejamības informācija un nav slēpjama no sabiedrības, kā ticis darīts līdz šim.

Briselē pesticīdiem labvēlīgs bezvējš

Vai līdz ar šo lēmumu ZM atzīs līdzšinējās nepilnības un turpmāk plāno padarīt pesticīdu pārdošanas datus caurskatāmākus sabiedrībai? No pieejamās informācijas izriet, ka Zemkopības ministrija tiesas lēmumu noteiktajā termiņā nav pārsūdzējusi. Tas nozīmē, ka ministrijai būs sabiedrībai jāatklāj dati par pesticīdu aktīvo vielu tirdzniecības apjomiem.

Tikmēr pesticīdiem labvēlīgs bezvējš draud iestāties arī Eiropas Komisijā, tostarp pateicoties Latvijas viedokli pārstāvošajai Zemkopības ministrijai, jo esam starp tām valstīm, kas līdz šim ir prasījušas atsaukt iecerēto stingrāko pesticīdu lietošanas regulējumu. Ar to Eiropas Komisija plānojusi noteikt, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsasniedz pesticīdu lietošanas samazinājums vismaz 50 procentu apmērā.

24. janvārī Eiropas Parlamenta deputāti uzklausīs 1,1 miljona eiropiešu parakstītās pilsoņu iniciatīvas "Glābiet bites un lauksaimniekus" iesniedzējus, kas prasa līdz 2030. gadam samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu un līdz 2035. gadam šo dabai nedraudzīgo praksi pārtraukt uz pavisam.

Vienlaikus Eiropas Komisijas iecere uz pusi samazināt pesticīdu lietošanu vēl šīs desmitgades laikā sastapies ar spēcīgu industriālo lauksaimnieku kritiku. Pērn decembrī lauksaimniecības lobijs pārliecināja 19 valstis, kuru vidū ir arī Latvija, lūgt Eiropas Komisijai jaunu ietekmes novērtējumu priekšlikumam par pesticīdu lietošanas samazināšanu, pamatojot prasību ar iespējamiem ražīguma kritumiem un pārtikas deficītu saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Dabas daudzveidības sargi bažījas, ka atkārtots novērtēšanas process ievērojami kavēs pesticīdu ierobežojumu noteikšanu un varētu likt izgāzties visam Zaļajam kursam.

Tiesa pesticīdu statistiku izņem no ierēdņu kabatām

Par ko liecina pētījuma "Pesticīdi tavas mājas putekļos" rezultāti un cik nozīmīgs ir tiesas lēmums par pesticīdu statistikas publiskošanu, skaidro Latvijas Permakultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Mežniece.

Kāda patlaban ir situācija ar datu pieejamību par pesticīdu izmantošanu Latvijā, un ko varētu mainīt tiesas spriedums?

Līdz šim publiski bijusi pieejama informācija tikai par pesticīdu grupām – fungicīdiem, herbicīdiem, insekticīdiem, bet nebija iespējams uzzināt, cik daudz katra konkrētā ķīmiskā viela tiek lietota. Informācija par pesticīdu pārdošanas apjomiem bijusi pieejama tikai ierēdņiem Zemkopības ministrijas pakļautības iestādēs. Citām valsts iestādēm, piemēram, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, nebija iespējas piekļūt datiem par to, kurus pesticīdus Latvijā izmanto visvairāk, lai gan šāda informācija būtu ļāvusi mērķtiecīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus un izveidot jēgpilnu vides monitoringa programmu. Informāciju par pesticīdu aktīvo vielu pārdošanas apjomiem bija prasījušas vides organizācijas, pētniecības iestādes, valsts amatpersonas, žurnālisti, bet vienmēr saņēmuši nemainīgu atteikumu, ko Zemkopības ministrija pamatoja ar informācijas konfidencialitāti.

Tiesas spriedumā secināts, ka statistikas informācijas konfidencialitāte nav attiecināma uz informāciju par emisijām vidē, līdz ar to Valsts augu aizsardzības dienestam jāizsniedz informācija par pesticīdu aktīvo vielu pārdošanas apjomiem. Beidzot mēs varēsim sākt iegūt atbildes.

Kurām pētījumā "Pesticīdi tavas mājas putekļos" uzrādītajām vielām būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Latvijas Permakultūras biedrības veiktajā un Aktīvo iedzīvotāju fonda finansētajā pētījumā putekļu paraugos no 28 meklētajiem pesticīdiem konstatējām 14. Grūti prognozēt, cik daudz būtu konstatēts, ja būtu bijusi iespēja meklēt visus 170 pesticīdus, kas tiek tirgoti un lietoti Latvijā.

Rezultāti ir satraucoši. Viens no atrastajiem pesticīdiem – tiakloprīds – kā ārkārtīgi toksisks apputeksnētājiem ES ir aizliegts no 2020. gada. Šai vielai vidē un vēl jo vairāk mūsu mājās 2022. gadā nekādi nevajadzētu atrasties, bet mūsu pētījumā tā tika konstatēta četrās mājās dažādos Latvijas reģionos. Kāpēc? No kurienes? Būtu nepieciešams padziļināti analizēt, kādā veidā aizliegtie pesticīdi turpina nokļūt vidē.

Vēl viens aspekts, kam jāpievērš uzmanība, ir pesticīdi, kas tika atrasti visbiežāk. Ja tie atrasti bieži mūsu mazajā pētījumā, tas nozīmē, ka to izplatība Latvijā ir nozīmīga. Trīs no tiem ir fungicīdi, un Latvijā netiek veikts šo vielu monitorings.

Ceturtā visbiežāk konstatētā viela ir herbicīds MCPA, par kuru būtu nepieciešams sākt pastiprināti interesēties. MCPA galvenais izplatīšanās ceļš ir ūdens. Piemēram, Īrijā tika pārtraukta dzeramā ūdens apgāde vairākām apdzīvotām vietām pārlieku lielas MCPA koncentrācijas dēļ. Latvijā monitoringa dati liecina, ka no 2020. gada MCPA koncentrācija ūdens paraugos pieaugusi nozīmīgi. Monitoringā tiek analizēti paraugi no desmit analīžu ņemšanas vietām, un astoņos paraugos MCPA koncentrācija vairākkārtīgi pārsniedz pieļaujamās normas.

Arī mūsu pētījumā putekļos MCPA tika konstatēts septiņās mājās jeb 40% gadījumu. Tā kā putekļos, gaisā MCPA mobilitāte ir krietni mazāka, turklāt saules gaisma un skābekļa vide diezgan ātri šo vielu noārda, tik plaša izplatība māju putekļos liecina par ļoti nopietnu vielas klātbūtni visā Latvijas teritorijā. Nepieciešams steidzami izvērtēt MCPA pārdošanas apjomu dinamiku, lai konstatētu, vai monitoringa rezultāti korelē ar pārdošanas apjomiem. Ceram, ka spēsim to paveikt, saņemot par nekonfidenciāliem atzītos pārdošanas datus no Zemkopības ministrijas.

Kādus mērījumus vajadzētu veikt tiem, kas vēlas dzīvot/ēst/elpot brīvi no pesticīdiem?

Kā jau minēju – ļoti nopietni jāizvērtē dzeramā ūdens kvalitāte, jo sevišķi laukos. Viena ūdens parauga analīzes cena Latvijas laboratorijās ir vismaz 150 eiro, turklāt ļoti nopietni jāseko līdzi, lai analīzē tiktu noteikti tie pesticīdi, kuri visvairāk tiek lietoti un kuru radītais risks veselībai ir visievērojamākais.

Vēl nopietns arguments par pesticīdu lietošanas ierobežošanu ir gaisa analīzes – Latvijas laboratorijās tādas nav pieejamas, bet Eiropā ir iespējas tās veikt. Sistemātiski dažādos attālumos un virzienos no apstrādāta lauka vai arī dažādās jutīgas teritorijas vietās (piemēram, bērnudārza teritorijā tiešā lauka tuvumā) izvietojot paraugu savācējus un ievācot gaisa paraugus visas sezonas laikā, var iegūt pierādījumus ar pesticīdiem piesārņotas gaisa plūsmas migrācijai. Šādā veidā var konstatēt gan primāro gaisa piesārņojumu, kas rodas lauka apstrādes brīdī kā nenosēdušos pilienu migla, gan sekundāro gaisa piesārņojumu, kas veidojas, iztvaikojot izsmidzinātajām vielām no augiem, augsnes, putekļiem.

Ja ir aizdomas, ka smidzinājums nokļuvis ārpus apstrādātās teritorijas, īpaši, ja nokļuvis jūsu īpašumā, pastāv iespēja iesaistīt Valsts augu aizsardzības dienestu, kura pienākums ir arī kontrolēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Un tie paredz, ka smidzinājumam jāpaliek tur, kur tas paredzēts, – apstrādātajā laukā, nevis kaimiņa kāpostu dobē. Šādās situācijās, kad varētu būt noticis tīšs vai netīšs noteikumu pārkāpums, VAAD veic analīzes par valsts līdzekļiem. Pirms tam var nākties iestādi nopietni pārliecināt par pārkāpuma iespējamību.

Ko šajos jautājumos var sagaidīt no 14. Saeimas, un kādai jābūt jautājuma par lauku iedzīvotāju aizsardzību tālākajai virzībai?

Tiešām ceru, ka jaunā Saeima pārtrauks ignorēt lauksaimniecības radītos arvien pieaugošos riskus cilvēku un vides veselībai, kā arī sāks uzklausīt visus lauksaimniekus. Līdz šim Zemkopības ministrijas virzītā lauksaimniecības politika aizstāvējusi tikai aptuveni piecu procentu lauksaimnieku intereses – ekonomiski spēcīgākos. Viņi var būt droši, ka viņu intereses ievēros.

Tikmēr vairākums lauksaimnieku, kas nodarbina 89% darbaspēka lauksaimniecībā, saražo gandrīz visu bioloģisko produkciju un lielāko daļu dārzeņu, augļu un dzīvnieku produktu, palicis bez pārstāvniecības. Mums, iedzīvotājiem, svarīgāka ir tā zemnieka labklājība, no kura varam nopirkt tīru burkānu, bioloģisko pienu, sātīgu maizi, nevis to uzņēmēju, kuri audzē graudus un rapsi, lai eksportētu uz Saūda Arābiju, Latvijā atstājot vien piesārņojumu.

Beidzot Latvijā jānosaka aizsargjoslas ap dzīvojamām mājām, kurās nevar tikt lietoti 2. klases sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi, vēlams, lai aizsargjoslas ir pietiekami lielas, tie varētu būt 250 metri. Šāda aizsargjosla tiešām reāli aizsargātu iedzīvotājus.

VARAM izstrādātajā priekšlikumā kā viens no instrumentiem pesticīdu lietošanas samazināšanai minēta pesticīdu nodokļa ieviešana. Lai gan ideja vēl nav iestrādāta likumdošanā, tomēr šis varētu būt spēcīgs instruments, jo atsevišķās ES valstīs šāda nodokļa ieviešana krasi samazināja pesticīdu lietošanu un pārtrauca lietošanas pieaugumu, kas ir aktuāla problēma Latvijā. Kā nekā mūsu valstī ir visstraujākais pesticīdu lietošanas pieaugums pēdējā desmitgadē visā Eiropas Savienībā.

Jau 2019. gadā tika paredzēti līdzekļi pētījumiem par pesticīdu darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā, par Latvijas bišu saimju veselības stāvokli. Šie pētījumi jāpabeidz. Tāpat jāpabeidz pētījums lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar augu aizsardzības līdzekļiem. Saeimai vajadzētu aicināt VAAD iepazīstināt ar šo pētījumu rezultātiem, pētījumu sniegtā informācija varētu papildināt priekšstatu par aktuālo situāciju Latvijā un kopā ar mūsu iesniegto pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos" kalpot par pamatu jaunu ierobežojumu un normatīvu izstrādei.

Kā valsts grasās sargāt lauku iedzīvotājus?

Turpinājumā – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie risinājumi lauku iedzīvotāju aizsardzībai no sintētisko pesticīdu ietekmes.

Noteikt aizliegumu lietot pesticīdus līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamām mājām, ja mājas īpašnieks ir deklarējis šādu aizliegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā (EPS) vai iesniedzis rakstisku iesniegumu Lauku atbalsta dienestā.

Noteikt pienākumu zemes īpašniekam/izmantotājam herbicīdu un augu augšanas regulatora paredzētās lietošanas gadījumā trīs dienas pirms lietošanas un insekticīdu un fungicīdu paredzētās lietošanas gadījumā vismaz divdesmit četras stundas pirms lietošanas rakstveidā informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz 100 m no pesticīdu pielietošanas vietas, par plānoto pesticīdu lietošanu.

Noteikt, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo līdz 100 metru attālumā no lauksaimniecībā izmantotajiem laukiem, ir tiesības pieprasīt zemes īpašniekam/izmantotājam informāciju par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu.

Dot tiesības pašvaldībai noteikt aizliegumu pilsētas un ciema teritorijās lietot pesticīdus komerciāliem mērķiem.

Izvērtēt nodokļa piemērošanu tiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas tiek laisti Latvijas tirgū vai ievesti.

Piešķirt papildu finansējumu pesticīdu monitoringa un dažādu pētījumu veikšanai.

Avots: Delfi

Seko ManaBalss.lv ziņām arī Facebook!

Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver savu atbalstu ManaBalss.lv autoru jaunākajām iniciatīvām!

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 56 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām idejām patīk stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa laiku.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Pirmā (ļoti) mazmazītiņā uzvara24. May (2022)

Pirmā mazmazītiņā uzvara – tā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiusa projektu ap dzīvojamajām mājām saziņā ar ManaBalss.lv raksturo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projektā paredzētie 25 metri nenesīs gaidīto aizsargfunkcijas efektu, vērtē R. Bahšteins, tomēr jebkādas aizsargjoslas ieviešana būtu labs žests lauku iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā – "mēs jūs dzirdam". "Kas zina, varbūt nākotnē varētu pieaudzēt vairāk metru," ar mērenu optimismu piebilst R. Bahšteins.

2020. gada oktobrī Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" aicina aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotajām lauku mājām. Tam sekoja VARAM izveidotā darba grupa pērn aprīlī ar uzdevumu izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību.

Patlaban VARAM projektā pesticīdu aizlieguma rādiuss sarucis līdz 25 metriem, proti, tas ir 40 reizes mazāks par iniciatīvas autora un vēl 10'430 Latvijas pilsoņu prasīto.

Lai arī starptautiski pētījumi atklāj, ka sintētisko lauksaimniecības pesticīdu atliekvielas ir visur – gan 25 metrus, gan neskaitāmus kilometrus no lauka –, vides un veselības organizāciju pārstāvju argumenti izrādījušies par vājiem Zemkopības ministrijas (ZM) un tās pārstāvēto zemnieku priekšā, šim jautājumam veltītā publikācijā laikrakstā Diena raksta žurnāliste Ilze Brinkmane.

Ietekmē veselību

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) pārstāvji jau iepriekš ir norādījuši, ka lauksaimnieki ir jāizglīto par sintētisko pesticīdu ietekmi uz viņu pašu un arī sabiedrības veselību, kā arī par iespējām izmantot alternatīvas metodes. Taču zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts uzskata, ka tikai tad, kad ar faktiem skaidri var pierādīt konkrētu lietu, sekos straujāki un asāki ierobežojumi. "Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienību (ES), ir pavisam cita situācija gan augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas ziņā, gan klimatiskajos apstākļos, jo Latviju nevar salīdzināt, piemēram, ar Maltu. Jāņem vērā mūsu nepieciešamība pēc šiem līdzekļiem, jāiet samērīgi kopā ar mūsu vajadzībām," VARAM organizētajā diskusijā minēja J. Eglīts.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības pārstāve ārste Arta Deniņa atzīst: jo tuvāk apdzīvotām mājām atrodas pesticīdu smidzinātāji, jo lielāki riski veselības apdraudējumam. Jau veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka būtiska nozīme ir tam, ko cilvēki lieto uzturā, bet pesticīdi saglabājas augsnē un tādējādi arī pārtikas produktos, kurus lietojam. Pasaules Veselības organizācija norādījusi uz daudzu smagu un hronisku slimību sasaisti ar pesticīdu lietošanu, jo veidojas hroniska toksicitāte. "25 metri galīgi nav pieņemams slieksnis, tādēļ robeža būtu vismaz 250–500 metru," viņa uzsver. "Latvijā pieaug saslimšana ar audzējiem un autoimūnajām nervu sistēmas slimībām, ko apliecina statistika, tādēļ iedzīvotāju veselība jāizvirza kā prioritāra." Ārste arī norāda uz pētījumiem, kas apliecina: kaitīgie AAL būtiski ietekmē bērnu augšanas veselību, kā arī spēju radīt bērnus.

Apšaubāmā drošība

Valsts augu aizsardzības dienesta direktors Vents Ezers mierina, ka ES pesticīdu lietošanas drošības prasības kļuvušas daudz augstākas un jau AAL reģistrācijas procesā ietverts jautājums par aizsargjoslām. "ES ir vienota metodoloģija, kā noteikt aizsargjoslas, kā novērtēt riskus, lai pasargātu cilvēku veselību un vidi," skaidro V. Ezers un piebilst, ka katru gadu, lauku saimniecībās veicot pārbaudes, ap 300 ņemto paraugu reti konstatētas atliekvielas.

Citās domās ir biedrības Ekodizaina kompetences centrs vadītāja Jana Simanovska, kura norāda, ka katru gadu Latvijā reģistrētas apmēram 150 pesticīdu darbīgās vielas, kurām nav noteiktu drošu robežu: "Bieži vien šīs vielas ir apstiprinātas pirms vairākiem gadiem, kad nebija jaunākās informācijas par to bīstamību, tāpēc ir liels pamats apšaubīt minēto drošību," teic J. Simanovska.

Savukārt Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes loceklis Valters Brusbārdis stāsta, ka 2020. gadā LBB bija iesaistīta Eiropas projektā, kurā pētīja, kādas pesticīdu darbīgās vielas nonāk bišu saimes ligzdā. Diemžēl pesticīdu klātesamība tika konstatēta arī bišu saimēs, kas atradās tālu no aktīvi apstrādātām lauksaimniecības zemēm. "Ar AAL vispiesārņotākie ir tieši putekšņi, un vienā paraugā konstatētas pat vairāk nekā 10 darbīgās vielas. Tā ir realitāte," uzsver V. Brusbārdis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) atzīst, ka ilgstoši pastāvējusi plaisa, kur ekonomiskā attīstība ir vienā, bet cilvēku veselība un dzīves kvalitāte – otrā pusē.

"Mums ir jāsper pirmais solis, lai lauksaimniecības kopējo darbību padarītu daudz zaļāku un dabai draudzīgāku," pauž A.T. Plešs. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks iesniegti vairāki darba grupas priekšlikumi, tostarp noteikt aizliegumu lietot pesticīdus un/vai AAL līdz 25 metru rādiusā ap dzīvojamajām mājām, ja mājas īpašnieks ir deklarējis šādu aizliegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā (EPS) vai iesniedzis rakstisku iesniegumu noteikt pienākumu zemes īpašniekam un/vai izmantotājam informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru apdzīvoto lauku māju apbūves laukums atrodas līdz 100 metriem no pesticīdu lietošanas vietas, par plānoto pesticīdu izmantošanu un veidu, kā arī piešķirt papildu finansējumu pesticīdu monitoringa veikšanai (t.i., pesticīdu ietekmes monitoringam vidē un cilvēku biomonitoringam) un pētījumu veikšanai.

Avots: ManaBalss.lv; Diena

_______________________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 54 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī iespēju atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu!

AUTORS: MANA BALSS

Laukā no manas guļamistabas! Latvija ceļā uz pesticīdu lietošanas ierobežojumiem17. Jan (2022)

Ar šādu virsrakstu Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Raivis Bahšteins ir publicējis viedokļa rakstu ziņu portālā Delfi.

Publikācija ir izteikti saistīta ar Saeimā iesniegto ManaBalss.lv autora iniciatīvu par pesticīdu lietojuma stingrāku reglamentēšanu, tāpēc iniciatīvas atbalstītāju ērtībai pārpublicējam to šeit pilnībā.

Norādām arī, ka iniciatīvā pamatotais kolektīvais iesniegums ir izskatīšanas procesā Saeimā (62. punkts šeit).

Sekojot iesniegtajai iniciatīvai, pēc Saeimas uzdevuma VARAM pērn izveidoja darba grupu, lai izstrādātu iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai un lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību.

Darba grupā ietilpst arī bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji, un tā kopumā ir noturējusi desmit sēdes, lasāms Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā. Patlaban par iniciatīvas izskatīšanu atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gaida šīs darba grupas informatīvo ziņojumu, lai lemtu par turpmāko.

___________________________________

Pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā ir cilvēktiesību jautājums. Tā formulē iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" iesniedzējs Pāvels Melnis. Konvencionālo lauksaimnieku radikālākās organizācijas un arī Zemkopības ministrija (ZM) ir citās domās. Pesticīdi esot "tikpat nekaitīgi kā sāls", tā, piemēram, uzskata Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers. Tikmēr vides, biškopju un bioloģisko lauksaimnieku organizācijas pauž bažas par to, ka pārlieku maigi kompromisa ierobežojumi nesargās sabiedrību.

Pesticīdi un cilvēktiesības

Pāvels Melnis, iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" iesniedzējs, stāsta, ka pēc pārcelšanās no Rīgas uz dzimtas lauku mājām Alūksnes novadā nācies sastapties ar daudzām grūtībām. Tostarp ar to, ka kaimiņos strādāja industriālais lauksaimnieks, kas ar sintētiskajiem pesticīdiem netraucēti apsmidzināja savus laukus.

"Vējš pārnesa izsmidzināto vielu uz manu īpašumu. Tas radīja vairākus jautājumus. Vai varu uzskatīt, ka dzīvoju ekoloģiski tīrā vidē un manis izaudzētā pārtika ir droša, ja gan dīķis, ko izmantojam dārza laistīšanai, gan pats dārzs un pat dzeramā ūdens aka atrodas dažu desmitu metru attālumā no miglota lauka?"

Lai aizstāvētu lauku iedzīvotāju tiesības, Melnis 2018. gada novembrī iesniedza iniciatīvu platformā "Manabalss.lv". Tā nepalika gružu kastē, atsaucība bija, nepilnu divu gadu laikā izdevās pārkāpt nepieciešamo 10 tūkstošu parakstu slieksni, un iniciatīva tika iesniegta izskatīšanai Saeimā. "Būtība ir dot iespēju Latvijas parlamentam un sabiedrībai paskatīties uz pesticīdu lietošanas problēmu ne tikai no ekoloģijas skatupunkta, bet vispirms no cilvēktiesību viedokļa," būtību formulē Pāvels Melnis. Ar pilsoņu balsu spēku iniciatīva nonāca izskatīšanā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viedokļiem krasi atšķiroties, tā tomēr deva zaļo gaismu tās tālākai virzīšanai. Vispirms – uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu. Tās uzdevums – rast iespējamos risinājumus pesticīdu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību.

Gultā ar pesticīdiem

Ieviest pesticīdu nodokli, sargāt lauku mājas, ciemus un pilsētas, veikt sabiedrības biomonitoringu un nodrošināt saindēšanās gadījumu uzskaiti. Tie ir tikai daži no priekšlikumiem, kas izskanējuši deviņu mēnešu garumā, kopš VARAM paspārnē sāka strādāt darba grupa, kas apvieno lauksaimniecības, vides un veselības organizācijas.

No vienas puses – pirmo reizi vēsturē pesticīdu bīstamībai Latvijā veltīta tik liela uzmanība. No otras – iniciatīvas iesniedzēja sākotnēji prasītais kilometra attālums no lauka, uz kura tiek izmantoti pesticīdi, līdz apdzīvotai lauku mājai VARAM informatīvā ziņojuma projektā sarucis tieši 40 reizes – līdz 25 metriem.

Starptautiski pētījumi atklāj, ka sintētisko lauksaimniecības pesticīdu atliekvielas ir visur – kā 25 metrus, tā neskaitāmus kilometrus no lauka. Pēc šo ķīmisko vielu izsmidzināšanas to daļiņas piesārņo ūdeņus, augsni un paliek gaisā – nesen Eiropā veikts pētījums atklāj, ka nozīmīgs pesticīdu piesārņojums ir pat mūsu mājokļos. Un ne jau tikai virtuvē, kur glabājas industriāli ražota pārtika, kuru audzējot ražas palielināšanai izmantotas šīs vielas. Pesticīdi atklāti pat guļamistabās. Kādā guļamistabā Beļģijā, analizējot putekļus, atklāti 23 dažādi lauksaimniecības pesticīdi. Savukārt 81% pētīto guļamistabu atklāta tādu pesticīdu klātbūtne, kas ietekmē reproduktīvo veselību.

Kamēr lielākā daļa sabiedrības dzīvo ar it kā nemanāmu piesārņojuma fonu, laukos dzīvojošajiem nākas sastapties ar pesticīdiem biedējoši tuvu. Pat tiem, kas to neapzinās vai ignorē un noliedz, tostarp pašiem lauksaimniekiem.

Pašlaik Latvijā pesticīdus var brīvi lietot tieši gar cita īpašuma, zemes vai mājas robežu. Ja, braucot gar laukiem, kas tiek apstrādāti ar šīm vielām, var sajust smaku, vai ir pamats apgalvot, ka vielas nonāk tikai tur, kur to paredzējis lauksaimnieks? Līdz šim normatīvais regulējums bijis ļoti vienpusējs, un, lai gan industrija apgalvo, ka pesticīdu lietošana ir droša, likumu un institūciju pieskatīta, realitātē dabas un līdzās dzīvojošo cilvēku tiesības pesticīdu jautājumos līdz šim vērtētas zemāk par cerību likmēm uz kārtējām graudu rekordražām.

Aizliegt nedrīkst, lai vienojas paši?

Neskatoties uz augošo neapmierinātību sabiedrībā, ZM darba grupas vērtējuma laikā nav piedāvājusi nekādus jaunus problēmas risinājumus, turoties pie uzskata, ka zemes īpašnieki un lauksaimnieki arī tāpat, bez īpašiem ierobežojumiem, var savstarpēji vienoties par joslas platumu, kas netiek apstrādāta ar pesticīdiem. Tos ZM un to lietotāji labprātāk dēvē par augu aizsardzības līdzekļiem. Turklāt, ZM ieskatā, pesticīdu izmantotājiem jau tāpat jāievēro šo vielu marķējumā norādītie risku mazinošie pasākumi – noteiktās aizsargjoslas un jāizmanto smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas.

Ar ZM vienots uzskats šajos jautājumos ir biedrībai "Zemnieku saeima". Tās ieskatā, nav nepieciešami vispār nekādi ierobežojumi, jo risinājums varētu būt brīvprātīga vienošanās – starp kaimiņiem zemes īpašniekiem vai starp īpašnieku un nomnieku. Kā norāda organizācijas līdere Maira Dzelzkalēja-Burmistre, iespējams, jau pašlaik pastāvot šāda veida attiecības starp konvencionālajiem lauksaimniekiem un laukos dzīvojošajiem.

ZM pakļautais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pauž skaidrāku valodu, sakot, ka pirms aizliegumu ieviešanas nepieciešams izvērtēt ekonomiskās un tiesiskās sekas. Vienlaikus iestāde aicina kāpināt kontrolējošo iestāžu kapacitāti lauksaimnieku darbību uzraudzībai, tostarp mērot atliekvielas saražotajā produkcijā un nodrošinot lielāku atbalstu par saudzīgāku saimniekošanu, buferjoslu ierīkošanu.

"Zemnieku saeima" vēlētos, lai valsts laikus paredz kompensācijas par zaudējumiem un neiegūtajiem ieņēmumiem gadījumā, ja "lēmumu pieņēmēji ieviesīs saimniekošanas aprobežojumus". Citas organizācijas gan iebilst, ka pesticīdu izmantošanas aizliegums noteiktās teritorijās nav saistāms ar saimniekošanas ierobežojumiem, jo lauksaimniekiem ir iespējas saimniekot ar metodēm, kas izslēdz sintētisko pesticīdu lietošanu.

Tāpat "Zemnieku saeima" norāda, ka lauksaimnieki no 2023. gada varēs saņemt atbalstu par zaļo joslu ierīkošanu četru metru platumā gar lauka malu, kur pesticīdus izmantot nevarēs, taču – šis pasākums ir brīvprātīgs, līdz ar to par efektivitāti spriest pāragri.

Drošo zonu nogriež kā bizi

Visai ātri jau sākotnējās diskusijās ZM un atsevišķas lauksaimnieku organizācijas noņēma no dienaskārtības iniciatīvas vēlmi par bezpesticīdu zonu 1000 metru garumā, jo tas it kā iznīcināšot lauksaimniecību. Drošās zonas metri darba grupas darbošanās laikā ruka un ruka.

Vēl diskusijas nav galā, bet decembra sākumā VARAM gatavotais informatīvais ziņojums liecināja, ka ministrija gatavojas rosināt noteikt aizliegumu lietot pesticīdus komercdarbības nolūkā līdz 25 metru attālumā no apdzīvoto lauku māju apbūves laukuma. Ar piebildi, ka jāparedz, kā rīkoties, ja iedzīvotāji vēlas šos līdzekļus lietot savā mazdārziņā, ražu izmantojot pašpatēriņam. Lai to paveiktu, būs jāveic izmaiņas Augu aizsardzības likumā un Aizsargjoslu likumā.

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvis Valters Brusbārdis iebilst, ka šis VARAM priekšā liktais kompromisa variants reālajā dzīvē nedarbosies, jo nenovērsīs pesticīdu nokļūšanu cilvēku dzīves telpā. Piemēram, ja dzīvojamā māja atrodas zemesgabala stūrī, daļa no dzīves telpas paliks nepasargāta, piemēram, dārzs vai rotaļu laukums. Tāpēc viņš aicina papildus noteikt aizliegumu lietot pesticīdus desmit metru joslā no mājai piegulošās zemes.

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno aktīvākās vides organizācijas Latvijā, aicina Augu aizsardzības likumā noteikt aizliegumu lietot pesticīdus 50 metru zonā no apdzīvotu lauku māju apbūves laukuma, vienlaikus paredzot, ka jāizveido vismaz piecus metrus plata un vismaz divus metrus augsta pastāvīga daudzgadīgo lakstaugu un kokaugu josla gar lauka malu. Ja lauksaimniekam nav iespējas veidot šādas joslas, tad ierobežojums nosakāms 250 metru attālumā, norāda VKP pārstāve vides zinātniece Jana Simanovska.

Papildus VKP rosina noteikt 25 metru no pesticīdu lietošanas brīvo joslu no cita īpašuma robežas, ja vien īpašnieks nav rakstiski piekritis pesticīdu lietošanai tuvāk. Tāpat Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis aicina noteikt lietošanas aizliegumu 250 metru zonā no dzīvojamās mājas apbūves laukuma. Viņa ieskatā, papildus nepieciešams noteikt pilnīgu pesticīdu aizliegumu pilsētu un ciemu teritorijās.

Ne tikai vides organizācijas un bioloģisko zemnieku kopiena iestājas par ierobežojumiem. Arī Latvijas Zemnieku federācijas vadītājas Agitas Haukas ieskatā ir nepieciešana vienošanās starp zemes īpašnieku un pesticīdu izmantotāju par nemiglošanas (buferjoslas) izveidi. Hauka aicina sākotnēji noteikt 25 metru ierobežojumu, paralēli Latvijā uzsākot zinātniskus pētījumus, kas palīdzētu pamatot attāluma palielināšanu vai samazināšanu.

Tāpat Latvijas Permakultūras biedrība rosina pieļaut par 250 metriem mazākas no sintētisko AAL lietošanas brīvas aizsargjoslas ap apdzīvotām vietām tikai tādā gadījumā, ja tiek veidota ilggadīgo lakstaugu un kokaugu vienlaidus buferjosla, kas spēj apturēt un akumulēt sintētisko augu aizsardzības līdzekļu sānplūsmu.

Informēt – nepieciešamība vai izšķērdība?

Viedokļu šķelšanos izraisījis arī jautājums par sabiedrības apziņošanu par plānotajiem darbiem, kas var apdraudēt iedzīvotājus un viņu īpašumu. "Zemnieku saeima" paudusi nostāju, ka nav nepieciešamības apgrūtināt pesticīdu lietotāju darbu vai tērēt līdzekļus informācijas sistēmu veidošanai.

Savukārt LBB pārstāvis Valters Brusbārdis norāda, ka "lauku māju iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas, kur, kad un kādā apmērā lieto sintētiskos pesticīdus". Viņaprāt, apziņošana sniegtu izvēles iespēju lauku mājas iedzīvotājam rīkoties, piemēram, neuzturoties īpašumā, kad kaimiņos veic smidzināšanu, vai aizvērt logus, bērnus ievest iekštelpās.

Otrām kārtām, uzsver Brusbārdis, informēšana dotu iespēju lauku iedzīvotājam kontrolēt smidzināšanas darbus, kas tiek veikti lauku mājai piegulošos intensīvi apsaimniekotos laukos, un pārliecināties, vai tiek ievērotas aizsargjoslas. Trešais – šāda sistēma ļautu laukos dzīvojošai un strādājošai sabiedrības daļai precīzāk uzraudzīt pesticīdu lietošanu, piemēram, bioloģiskajiem lauksaimniekiem beidzot būtu iespēja izsekot, vai pesticīdu lietotājs ievēro aizsargjoslas gar bioloģiski apsaimniekotiem laukiem, bet biškopjiem palīdzētu pieņemt lēmumus par bišu saimju izvietojumu.

Arī citas organizācijas aicina nodrošināt iespēju ikvienam brīvi sekot līdzi plānotajai pesticīdu lietošanai tiešsaistes datubāzē. Vēl kāds līdzšinējās sistēmas trūkums, uz ko norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis, ir informācijas vakuums par veicamajiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, dzīvojot vai pārvietojoties vietās, kur tiek lietoti pesticīdi. Tāpat nepieciešama lauksaimnieku izglītošana par sintētisko pesticīdu ietekmi uz viņu pašu un arī sabiedrības veselību, kā arī par iespējām izmantot alternatīvas metodes, norāda organizācijas.

Savukārt VKP rosina gar visu apstrādāto lauku robežām izvietot brīdinājuma zīmes, kā arī redzami marķēt pesticīdu lietošanas iekārtas, norādot konkrēto iepildīto vielu, lai labāk pasargātu visu sabiedrību kopumā, ne tikai lauku sētās dzīvojošos. Tāpat VKP aicina noteikt kārtību, kādā ārsti uzskaita gadījumus, ja ir aizdomas, ka cilvēks saindējies ar augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu, līdzīgu principu ievērojot arī dzīvnieku saindēšanās gadījumos.

Informatīvā ziņojuma projekts liecina, ka VARAM varētu rosināt noteikt pienākumu pesticīdu lietotājam par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu rakstveidā informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru mājas atrodas mazāk nekā 100 metru attālumā no pesticīdu pielietošanas vietas. Herbicīdu un augu augšanas regulatoru paredzētās lietošanas gadījumā – trīs dienas pirms to lietošanas, insekticīdu un fungicīdu gadījumā – ne mazāk kā 24 stundas pirms lietošanas.

Pesticīdu nodoklis Latvijā

Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā un citās Eiropas valstīs kā viens no instrumentiem pesticīdu izmantošanas ierobežošanai ieviests pesticīdu nodoklis. VARAM apkopotā informācija liecina, ka Dānijā pēc nodokļa ieviešanas būtiski pieaugusi pesticīdu cena. Vienlaikus jaunā nodokļa ieviešana balansējusi ar atvieglojumiem citos sektoros, piemēram, samazinot zemes izmantošanas nodokli.

Dānija ir viena no tām mūsu reģiona valstīm, kas dažu gadu laikā transformējusi pārtikas ražošanu, liekot ievērojami sarukt pesticīdu izmantošanai, kamēr Latvijā novērojams pretējs efekts, liecina "Eurostat" apkopotā statistika. Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam pārdoto lauksaimniecības pesticīdu apjoms palielinājies par 54%, savukārt Dānija šajā laika posmā to lietošanu samazinājusi par 42%.

VKP rosina pesticīdiem, kas satur videi vai cilvēka veselībai bīstamas vielas, noteikt dabas resursu nodokli no 2023. gada ar likmi 5% apjomā no pārdošanas cenas, likmi pakāpeniski paaugstinot. Savukārt LBB rosina ar nodokli aplikt nevis ķīmiskās vielas, bet lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā izmanto sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus. Jo lielākas ar pesticīdiem apstrādātās teritorijas, jo nodoklis – augstāks.

VARAM rosina ieņēmumus no pesticīdu nodokļa novirzīt tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides izglītību un pesticīdu monitoringu vidē, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem, kā arī zaudējumu segšanai personām iepriekš minētajos gadījumos.

Kā piebērt zupai sāli

Diskusijās par ierobežojumu nepieciešamību un veidu "sarkano kartīti" ir saņēmuši pesticīdu uzraugi – vairākas organizācijas pauž neuzticību VAAD, kas pašlaik vienpersoniski gan propagandē, gan kontrolē pesticīdu izmantošanu, aicinot ierobežojumu uzraudzību deleģēt citai iestādei, piemēram, Valsts vides dienestam.

"Nevar viena valsts institūcija vienlaikus strādāt ar ķīmijas kompānijām, uzturēt augu aizsardzības līdzekļu reģistru, apmierināt pesticīdu lietotāju prasības un kontrolēt pesticīdu lietošanu praksē, risināt ar vidi saistītus jautājumus. Šobrīd pesticīdu kontroles sistēma valstī ir vāja un negatīviem valsts pārvaldes riskiem pakļauta," skaidro Valters Brusbārdis no LBB.

VAAD nostāju spilgti parāda VAAD vadītāja Venta Ezera pesticīdu salīdzinājums ar pārtikā izmantojamo sāli. "Salīdzinot pesticīdu kaitīgumu ar sāli, mēs trivializējam pesticīdu lietošanu un devalvējam bažas par kaitīgu, sintētisku ķimikāliju iedarbību," iebilst Jana Simanovska no VKP. "Sāls nelielās devās dzīvajiem organismiem ir ļoti nepieciešams, bet kaitīgs tas kļūst pārmērīgās devās. Sintētiskie pesticīdi dzīvajiem organismiem nav vajadzīgi nekādā daudzumā un pat nelielās devās var izraisīt ilgstošus veselības traucējumus, graujot hormonālo sistēmu, izraisot alerģijas vai veicinot ļaundabīgos audzējus," viņa norāda.

Pēc tam, kad darba grupa būs galā ar savu pienākumu apkopot organizāciju ieteikumus, šie priekšlikumi nonāks Saeimā, un tālākais iniciatīvas liktenis būs atkarīgs no parlamenta deputātiem.

"Saeimas lēmums šajā jautājumā ir ļoti būtisks, jo ir pretnostatītas uzņēmēju komercintereses gūt peļņu jebkādiem līdzekļiem un iedzīvotāju tiesības droši un netraucēti atrasties savā īpašumā," uzskata pesticīdu ierobežojumu iniciatīvas autors Pāvels Melnis. Viņš ierobežojumus salīdzina ar aizliegumu smēķēt uz daudzdzīvokļu mājas balkona vai pie atvērta loga, kad par pasīviem smēķētājiem negribot kļūst visi kaimiņi.

Viena veselība – cilvēkiem, dzīvniekiem un augsnei

"Varam runāt par metriem un centimetriem, bet svarīgāk būtu apzināties arī to, ka mēs visi gribam ēst labu pārtiku. Jau viduslaikos kā pesticīdus izmantoja dzīvsudrabu, arsēnu, svinu un sēru. Pēc Otrā pasaules kara plaši sāka izmantot DDT – izrādījās, ka tas ir ļoti iedarbīgs arī lauksaimniecībā. Kad Latvijas medijos ieraudzīju reklāmu, ka pesticīdi ir zāles augiem, man uzreiz ienāca prātā DDT nekaitīgumu slavinošās reklāmas no pēckara gadiem," komentē Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. "Dzīvojam 21. gadsimtā, bet vēstījums par pesticīdiem palicis nemainīgs. Jāpatur prātā, ka cilvēka ģenētiskais kods ļoti maz atšķiras, piemēram, no augļu mušiņas. Līdz ar to jāsaprot, ka visas vielas, kas ietekmē dzīvo dabu, ietekmē arī cilvēku."

"Ir pierādīts, ka DDT atstāj sekas vēl ceturtajā paaudzē, ietekmējot daudzas organisma sistēmas, radot audzējus, imūnsistēmas izmaiņas, neirotoksicitāti," turpina I. Aizsilniece. "Nākamais slavenākais pesticīds ir glifosāts, kas tiek plaši lietots jau kopš 1970. gadiem. Pagājušajā gadā veikts pētījums izgaismo, kādas izmaiņas saskarsmē ar šo vielu var notikt arī cilvēka organismā. Fakts – glifosāta iedarbība ir ļoti pamatīga, ietekmējot ģenētiku. Glifosātam ir loma dažādu mūsdienu slimību izplatībā, piemēram, veicinot nopietnas autoimūnās nervu sistēmas slimības. Pētījums runā arī par to, ka šis herbicīds varētu būt viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem veidojas multiplā skleroze."

"Pasaules Veselības organizācijas aplēses liecina, ka vairāk nekā 350 tūkstoši cilvēku ik gadu mirst no akūtas saindēšanās ar pesticīdiem, vēl aptuveni miljons – no efektiem, ko rada ilgstoša pesticīdu kancerogēnā iedarbība. Un ir arī tādi gadījumi, kad cilvēki izmanto pesticīdus, lai beigtu savu dzīvi."

"Kāda ir pesticīdu iedarbība? Pirmām kārtām tā ir akūta toksicitāte, kas iestājas pēc šo vielu norīšanas, ieelpošanas vai saskarsmes ar ādu, kas var izraisīt kaitīgas vai pat letālas sekas. Simptomi var parādīties 48 stundu laikā – elpošanas ceļu kairinājums, kakla iekaisums vai klepus, izteikta alerģija, acu un ādas kairinājums, slikta dūša, vemšana un caureja, galvassāpes, koordinācijas traucējumi, samaņas zudums, ataksija, galīgs vājums un krampji."

"Ilgākā laika posmā pesticīdiem iedarbojoties zemā līmenī, savukārt parādās hroniskas toksicitātes sekas. Sevišķi tas attiecas uz pašiem pesticīdu lietotājiem vai tiem, kas dzīvo to izmantošanas tuvumā. Parkinsona slimība, astma, depresija un trauksme, uzmanības traucējumi un hiperaktivitāte bērniem, audzēji, tostarp leikēmija un ne-Hodžkina limfoma. Tās ir ļoti nopietnas slimības, uz kuru sasaisti ar pesticīdu lietošanu norāda Pasaules Veselības organizācija."

"Normālā, dzīvā augsnē mīt saprofītās baktērijas, bet tās nedzīvo augsnē, kas tiek ilgstoši apstrādāta ar pesticīdiem," noslēdzot skaidro I. Aizsilniece. "Šīs baktērijas ir ļoti nozīmīgas – tām ir pretiekaisuma, imūnregulējoša un stresa noturību palielinoša iedarbība. Esam viena pasaule – viena dzīva būtne, un patiesībā mūsu mikrobioms ir visiem kopīgs – kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem un arī augsnei. Izmantojot pesticīdus, noindējam arī to, kas mūs pašus glābj. Mikrobiomu mijiedarbība ir pierādīta, par to vairs nediskutē. Tāpat kā par to, ka cilvēkam ir cieša saistība ar dabu. Līdz ar to uzturs bez pesticīdiem stiprina mūsu mikrobiomu un imunitāti kopumā. Tāpat augsnes mikrobioms ietekmē cilvēka mikrobiomu, un lauksaimniecība bez pesticīdiem, saglabājot augsnes mikrobiomu, tiešā veidā sargā dabu. Bet, sargājot dabu, mēs sargājam arī paši sevi un savu bērnu veselību. Augsne ir visa pamats, un nevaram runāt atrauti par cilvēku veselību, jo ir viena veselība – cilvēkiem, dzīvniekiem un augsnei."

Avots: Delfi; Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapa

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Autors aicina piedalīties ministrijas aptaujā par pesticīdu lietojumu14. Dec (2021)

Iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" autors aicina iniciatīvas atbalstītājus piedalīties Zemkopības ministrijas veiktajā iedzīvotāju aptaujā par pesticīdu lietošanu dzīvojamo māju tuvumā.

Atbildamais jautājums ir: "Vai jūs atbalstāt 25m platas joslas noteikšanu ap lauku mājām, kurā nelieto augu aizsardzības līdzekļus?"

Uz jautājumu ir iespējami septiņi atbilžu varianti. Pašlaik pret aizsargjoslas noteikšanu ir 52% no kopumā vairāk nekā 5000 respondentiem. Aizsargjoslas noteikšanu atbalsta 45% aptaujāto, tai skaitā 28% uzskata, ka joslai jābūt vēl platākai.

Aptauja Zemkopības ministrijas mājas lapā ir aktīva līdz šā gada 27. decembrim.

Pēc iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" iesniegšanas Saeimā pērn oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir aicinājusi VARAM izveidot darba grupu, lai iniciatīvā rosināto jautājumu skatītu plašāk. Darba grupā ir iesaistīta Zemkopības ministrija, Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, kā arī nevalstiskās organizācijas gan no vides aizsardzības jomas, gan no sabiedrības veselības jomas, gan lauksaimniecības nozares., tajā skaitā no bioloģiskās lauksaimniecības nozares.

Norādītā aptauja, kurā autors aicina iesaistīties, notiek šīs darba grupas ietvarā.

_____________________________

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 45 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Pesticīdi – ir vai nav bišu slepkavas?27. May (2021)

(Ziņa ir papildināta.)
Pēc radio izskanējuša sižeta, kurā pesticīdu lietošana attiecībā pret bitēm ir salīdzināta ar masu slepkavību, industriālie lauksaimnieki no VARAM ministra prasa atvainošanos.

Vairākas lauksaimnieku biedrības tomēr nostājas ministra (un bišu) pusē, ziņo Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Pēc Eiropas hitu radio raidījumā Zaļā zona 20. maijā izskanējušā sižeta, kurā ķīmisko lauksaimniecības pesticīdu lietotāji nosaukti par bišu masu slepkavām, atsevišķas industriālo lauksaimnieku lobija organizācijas reaģēja asi, pieprasot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša atvainošanos, bet to biedriem sociālajos tīklos – pat ministra demisiju.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Zemnieku federācija uzskata, ka situācija pārlieku dramatizēta (sākot ar to, ka izteikumu autors nemaz nav ministrs A.T. Plešs) un noraida šīs prasības vairāku iemeslu dēļ. Tāpat organizācijas paziņo, ka nepiedalīsies "plaša mēroga lauksaimnieku protesta akcijās", ar kuru rīkošanu ministram piedraudējušas pesticīdu lobija organizācijas ar biedrību Zemnieku saeima priekšgalā.

Lauksaimniecībā izmantotie ķīmiskie pesticīdi patiešām paredzēti, lai apkarotu un nogalinātu tās dzīvās radības, kas uz lauka ir nevēlamas. No šo vielu lietošanas cieš visi apputeksnētāji, tostarp arī bites, – un jo sevišķi tajos gadījumos, kad pesticīdi lietoti neatbilstoši noteikumiem, piemēram, vēja apstākļos vai laikā, kad izlido bites, skaidrots Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas relīzē.

Asociācija atzīmē, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību un aptuveni 3000 biškopības saimniecību, tātad – vismaz 7000 saimniecību netiek lietoti ķīmiskie pesticīdi, kas ne tikai apdraud apputeksnētājus, bet rada arī citus vides riskus. "Līdz ar to nevaram piekrist apgalvojumam, ka ar Eiropas hitu radio sižetā izskanējušajiem izteikumiem "diskreditēta un publiski apmelota Latvijas lauksaimniecības nozare"," tālāk teikt relīzē.

Tāpat LBLA, LBB un LZF ieskatā ir nepieņemami pieprasīt ietekmēt Eiropas hitu radio veidoto saturu, iejaucoties ne tikai žurnālistu darbā, kas strādājuši pie konkrētā sižeta, bet arī cenšoties rediģēt viedokļus, kas pausti raidījumā, jo tas uzskatāms par uzbrukumu vārda brīvībai. "Sižeta saturs atspoguļo diskursu par pesticīdu lietošanu, kas strauji aktualizējies sabiedrībā. Tādēļ sižetā nesaskatām neko aizvainojošu, tieši pretēji – tas veicina turpmāku diskusiju par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm Latvijā," norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Arī Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze vērš uzmanību, ka notiekošais ir mēģinājums izmantot politiku, lai ietekmētu mediju darbu: "Nav pieņemami, ka demokrātiskā mūsdienu sabiedrībā kāds  pieprasa politiķiem, šoreiz ministram, ieviest cenzūru, ierobežojot mediju un žurnālistu radošo un profesionālo darbību. Šajā gadījumā, izceļot bišu bojāejas problēmas, medija izvēlētā forma ir bijusi ļoti tieša, bet pilnībā atbilst patiesībai, jo pesticīdi ir indes, kas nobeidz augus, gliemežus, pat zīdītājus un, protams, arī bites un citus apputeksnētājus. Satversmes 100. pants aizliedz cenzūru un dod tiesības brīvi runāt visiem mūsu pilsoņiem."

Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka uzsver, ka "visiem lauksaimniekiem ir atbildīgi jāsaimnieko, ievērojot sabiedrības un vides veselību. Situācija tiek dramatizēta, tāpēc nepieciešama diskusija ar sabiedrību. Jau pašlaik daudz lauksaimnieku strādā ar cilvēka veselībai un videi drošām metodēm, un turpmāk jārod risinājumi, lai lauksaimniecības nozare Latvijā arvien efektīvāk spētu vairot ne tikai labklājību, bet arī bioloģisko daudzveidību."

LBLA, LBB un LZF uzskata, ka pesticīdu izmantotāju asā reakcija norāda uz turpmāku nepieciešamību palielināt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, kas paredzēts vides jautājumu aktualizēšanai medijos. Tostarp – lai padziļināti skaidrotu dažādu saimniekošanas metožu ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Tāpat LBLA, LBB un LZF ir neizprotams Zemkopības ministrijas publiskotais paziņojums, tiražējot lobija izteikumus, nevis izvērtējot notikušo caur sabiedrības interešu prizmu. Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīta sacītais, ka "šis mēģinājums pretnostatīt Latvijas lauksaimniekus Latvijas sabiedrībai ir ļoti negodīgs un melīgs", ir sabiedrības maldināšana, rakstīts relīzē. Tieši prakses atšķirības, lietojot sintētiskos pesticīdus vai izmantojot dabai draudzīgas metodes, ir tās, kas vides ietekmes ziņā un arī sabiedrības acīs sadala lauksaimniekus divās krasi atšķirīgās daļās.

(Papildinājums.)

27. maijā Eiropas Komisija ir publicējusi ziņojumu par Eiropā pirmās Apputeksnētāju iniciatīvas īstenošanu. Šo iniciatīvu Komisija pieņēma 2018. gadā, vēršoties pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu iznīkšanu.

Apputeksnētājkukaiņiem ir svarīga nozīme ekosistēmu darbībā, nodrošinātībā ar pārtiku un zālēm, kā arī mūsu labklājībā. Tomēr desmitā daļa bišu un tauriņu sugu Eiropā ir uz izmiršanas robežas un iznīkt sāk trešā daļa no tām. Šodien publicētais pārskats liecina, ka iniciatīvas darbību īstenošanā ir gūti būtiski panākumi, taču dažādie faktori, kuru dēļ šo apputeksnētāju skaits samazinās, joprojām ir problemātiski.

ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir izstrādāta ES mēroga shēma, kas paredzēta apputeksnētājsugu monitoringam un kā uzdevums ir iemantot labāku izpratni par šo sugu populāciju statusu un to iznīkšanas cēloņiem. Tā drīz tiks uz vietas ieviesta visā Eiropas Savienībā. Komisija ir izveidojusi arī tieši apputeksnētājiem veltītas informācijas sistēmu un sākusi īpaši pielāgotas pētniecības iniciatīvas.

Tomēr vairāk būs jācenšas novērst tieši dzīvotņu izzušanu lauksaimniecības ainavās un pesticīdu ietekmi. ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, ES stratēģijā "No lauka līdz galdam" un ES Nulles piesārņojuma rīcības plānā šo problēmu risināšanai ir izvirzīti tādi konkrēti mērķi kā paplašināt aizsargājamās teritorijas un atjaunot ekosistēmas, atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības zemēs atjaunot daudzveidības ziņā augstvērtīgus ainavas elementus, kā arī būtiski samazināt pesticīdu un citu apputeksnētājiem kaitīgu vides piesārņotāju izmantošanu. Jaunā ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām un stingrāki mērķi attiecībā uz klimatneitralitāti palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi uz apputeksnētājiem.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; ManaBalss; Eiropas Komisija

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

Apsver savu atbalstu jaunākajām iniciatīvām ManaBalss platformā!

Abonē arī ManaBalss iniciatīvu jaunumus savā e-pastā! To var viegli izdarīt, mūsu mājaslapas viedlogā "ManaBalss.lv labās ziņas – Tavā e-pastā!" ierakstot savu adresi.

AUTORS: MANA BALSS

Diskusija par pesticīdu lietošanu un bisfenolu A pārtikas iepakojumā parlamenta uzraudzībā tiek pārcelta uz ministrijām12. Feb (2021)

Pēc politiķu, nozaru ekspertu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju spraigas diskusijas par ekonomiskajām un sabiedrības veselības un informētības prioritātēm šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika nolemts jautājumu par pesticīdu lietojumu apdzīvoto vietu tuvumā un par bisfenola A lietojumu pārtikas iesaiņojumā turpmāk izskatīt valdības līmenī.

Ar septiņām balsīm par un piecām pret komisija par atbildīgo turpmākajai iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" izskatīšanai nozīmēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Savukārt iniciatīvas "Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu" turpmāko izskatīšanu Saeimas uzraudzībā turpmāk vadīs Veselības ministrija.

Ļoti spraigajā komisijas sēdē bija vērojama "par" un "pret" alianšu veidošanās attiecīgajos jautājumos. Tai skaitā, deputātiem balsojot par vienu un otru jautājumu, klātesošie pilsoniskās sabiedrības un organizāciju pārstāvji aktīvi pauda savu nostāju komisijas sēdes platformas tērzētuvē.

Abos gadījumos šo jautājumu izskatīšana galu galā tika deleģēta ministrijām, kuras vislabāk atbilda tieši pilsoniskās sabiedrības pārstāvju viedokļiem par šo diskusiju vēlamo turpmāko gaitu.

Seko mums Facebook un arī Intagram!

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Iniciatīvas sākotnējā izskatīšana Mandātu komisijā ir noritējusi sekmīgi04. Nov (2020)

Trešdien, 4. novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē deputāti, desmit deputātiem balsojot "par" un diviem paužot pretēju pozīciju, nolēma virzīt tālākai izskatīšanai Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Mandātu komisija iesaka iniciatīvu turpināt izskatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Par iniciatīvas turpmāko ceļu tuvākajā ārkārtas sēdē balsos Saeimas deputāti.

Tā kā Tu interesējies par šo iniciatīvu un visdrīzāk esi arī tās atbalstītājs/-a, tad ManaBalss aicina Tevi parakstīt arī citu iniciatīvu – "Atveram pašvaldības!", kas iestājas par pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību pašvaldību dzīvē.

Ja atbalsti šo iniciatīvu, dalies ar to arī ar citiem!

AUTORS: MANA BALSS

Pesticīdu jautājums varētu sašķelt partiju19. Oct (2020)

Domstarpību dēļ par bioloģiskās lauksaimniecības politiku un pesticīdu ierobežošanu ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars ir gatavs atstāt partiju apvienības priekšsēdētāja amatu, raksta portāls TVNET.

Atšķirīgo uzskatu dēļ par Eiropas Komisijas (EK) rosināto virzību uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz pesticīdu ierobežošanu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars aktualizēs jautājumu par LZP turpmāko atrašanos ZZS sastāvā.

Pagājušajā nedēļā ZZS valdes vairākums lēma atbalstīt EK iniciatīvu virzībai uz veselīgāku un ilgtspējīgāku Eiropas Savienības (ES) pārtikas sistēmu. ZZS valde atbalstīja EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem", kas paredz augu aizsardzības līdzekļu samazinājumu par 50%, mēslojuma samazinājumu par 20% un bioloģisko platību palielināšanu līdz 25%.

Savukārt ZZS Saeimas frakcija jau nākamajā dienā izplatīja paziņojumu, kurā pauda atbalstu valdībā nospraustajai nostājai, kura tapusi ciešā sadarbībā ar lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām. Kā norādījis ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, EK izvirzītie mērķi ir pārāk augsti, un ZZS frakcija atbalsta Zemkopības ministrijas sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām formulēto viedokli, ka desmit gados tos sasniegt nav iespējams.

ZZS valde savu pozīciju formulējusi atbilstīgi Zaļās partijas kongresā pieņemtajai rezolūcijai, kas "ir jāpilda jebkurai LZP amatpersonai", akcentē E. Tavars. Politiķa ieskatā ZZS frakcija ir "demonstratīvi paudusi atbalstu lielsaimniekiem un pesticīdu un ķimikāliju tirgotājiem," reizē zinot, cik šis jautājums ir būtisks LZP.

Politiķis akcentēja, ka šajā situācijā ir pieņēmis lēmumu aicināt LZP valdi lemt, ka tuvākajā LZP kongresā tiktu skatīti jautājumi, vai LZP jāturpina dalība ZZS un LZP patstāvīgu startu 14. Saeimas vēlēšanās. E. Tavars arī norādīja, ka, vēl vienojoties ar LZP kolēģiem par konkrētu laiku, ir gatavs atstāt ZZS priekšsēdētāja amatu.

Līdztekus tam Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti ir atbalstījuši EK stratēģiju "No lauka līdz galdam", tostarp paredzot bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un veselīgākas pārtikas sistēmu. Domas gan dalās par to, cik ilgā laikā jāievieš šīs stratēģijas mērķi, TVNET norāda komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP).

Zemkopības ministrija EK stratēģijas mērķus sauc par ambicioziem, atsaucoties, ka Latvijā tāpat jau viss esot zaļi un bioloģiski. Tiesa, ka Vācijas, Nīderlandes vai Spānijas mērogā mūsu augsne, ūdeņi un gaiss ir tīrs, tomēr problēmu netrūkst. Arvien biežāk bitenieki ceļ trauksmi par bojāgājušām bitēm no miglošanas, savukārt bieži bioloģiskajiem zemniekiem daudz produkcijas jānoraksta, jo "konvencionālie kaimiņi" nav ievērojuši aizsargjoslas, un viņu produkcija noteiktā platībā vairs nekvalificējas augstajiem bioloģiskās preces standartiem.

Aizsargjoslu stingru ievērošanu prasa arī oktobra sākumā Saeimā iesniegtā iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā". Pašlaik Saeimas Prezidijs analizē divu gadu laikā iniciatīvai savākto parakstu atbilstību kārtības ruļļa prasībām. Pēc tam notiks tās sākotnējā izskatīšana Mandātu, ētikas un iesnieguma komisijā, kas paredzami ieteiks to virzīt un izskatīt tālāk atbilstīgās Saeimas komisijās.

Jānorāda, ka kontekstā ar EK stratēģiju "No lauka līdz galdiem" arī Latvijā aizvien tiek vākti paraksti ES līmeņa iniciatīvai – Eiropas pilsoņu iniciatīvai ""Glābiet bites un lauksaimniekus!" Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi". Covid-19 pandēmijas dēļ ir izdarīti grozījumi attiecīgajā ES regulā, un parakstu vākšana arī šīs iniciatīvas atbalstam ir pagarināta par sešiem mēnešiem.

Lai aizsargātu bites un cilvēku veselību, iniciatīva aicina EK ierosināt tiesību aktus, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtrauktu sintētisko pesticīdu lietošanu, atjaunotu bioloģisko daudzveidību un atbalstītu lauksaimniekus pārejas posmā. Tiek prasīts līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80%, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem; atjaunot dabiskās ekosistēmas lauksaimniecības platībās, lai lauksaimniecība kļūtu par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās vektoru; veikt lauksaimniecības reformu, par prioritāti izvirzot maza apjoma, daudzveidīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, atbalstot strauju agroekoloģiskās un bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugumu un nodrošinot neatkarīgu, uz lauksaimniekiem balstītu apmācību un pētniecību pesticīdu un ĢMO nesaturošas lauksaimniecības jomā.

Avots: TVNET; European Citizens' Initiative; ManaBalss

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Dānijā pārtikai paredzētajiem graudiem glifosātu lietot ir aizliegts vispār30. Sep (2020)

Iedzīvotāju sūdzības par pesticīdu izmantošanu kopš 2016. gada ir pieaugušas trīskārt, sasniedzot 180. Arī 10’000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva platformā ManaBalss, kas pieprasa Saeimai aizliegt pesticīdu lietošanu apdzīvoto lauku māju tuvumā, neliecina, ka industriālo zemnieku tuvumā ļaudis justos droši.

Tā raksta "Latvijas Avīze" ar Vides Aizsardzības Fonda finansējumu tapušā izvērstā publikācijā "Nāvējošie lauki: dzīvot to tuvumā nozīmētu pakļaut sevi un bērnus lēnai nāvei. Sāk cīņu pret pesticīdu lietošanu".

Jānorāda, ka iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" drīzumā tiks iesniegta Saeimā, un par to vēl var parakstīties.

Tāpat aicinām apsvērt savu atbalstu tematiski līdzīgai ES līmeņa iniciatīvai "Glābiet bites un lauksaimniekus".

Skaidrāku ainu, kā tuvējie labības un rapšu lauki ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību, parādīs starptautisks pētījums par pesticīdu, tostarp glifosāta, klātbūtni bērnu un pieaugušo organismā.

Proti, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieku savāktos 400 urīna paraugus no 100 cilvēkiem, kas dzīvo Zemgalē un Kurzemē, šomēnes sūtīs uz laboratoriju Francijā, raksta LA. Paraugi ir ņemti gan ziemā, kad nenotiek lauku apstrāde, gan laikā, kad tos miglo. Puse iesaistīto dzīvo ne tālāk par 250 metriem no lauksaimniecības zemes, otra puse – tālāk par 500 m. Analīžu rezultāti gaidāmi nākamā gada aprīlī.

"Tik liela mēroga pētījums, kas vērsts uz sabiedrības veselību, Latvijā notiek pirmo reizi,” norāda RSU vadošā pētniece Inese Mārtiņsone. Par ķīmisko vielu pētniecības turpinājumu zinātnieki cenšoties pārliecināt savu vadību un iesaistītās ministrijas.

Patlaban atļautais glifosāta lietojums visā Eiropas Savienībā ir noteikts līdz 2022. gada 22. decembrim. Zemkopības ministrija informē, ka šovasar komersanti ES ir iesnieguši pieteikumu un dokumentus ar lūgumu saglabāt glifosāta lietojumu arī turpmāk.

"Dokumentācijā iekļauti ap 1000 pētījumu un 12 000 publicētu zinātnisko rakstu, kas ES atbildīgajām iestādēm būs jāizvērtē, lai secinātu, vai pati viela un pašreiz atļautie lietojumi būtu saglabājami arī pēc 2022. gada," skaidro ZM.

Vēlme pagarināt pesticīdu lietošanu nesaskan ar Eiropas Komisijas (EK) izsludināto Eiropas Zaļo kursu un stratēģijām, kas pieprasa līdz 2030. gadam ķīmisko pesticīdu izmantošanu samazināšanu par 50%. Par ambiciozu šo mērķi nosaukusi ZM. Vispirms esot jāizstrādā un jāievieš drošas un efektīvas alternatīvas, taču Latvijā visvairāk audzētajiem kultūraugiem kviešiem un rapšiem tādas nav pieejamas.

"Man grūti saprast, kas notiek to lauksaimnieku prātā, kas vieglu roku izmanto pesticīdus, pirms kulšanas apstrādā laukus ar glifosātu," saka Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kurš septembra sākumā tiešsaistes tikšanās laikā pasūdzējās ES lauksaimniecības komisāram Janušam Voicehovskim, ka pie mums vairāk tiek atbalstīti industriālie lauksaimnieki.

Vai tas ko mainīs? Ja EK piespiedīs kļūt zaļākiem obligātā kārtā un par neizdarībām dabūsim pērienu, tad cerība ir, spriež G. Norkārklis. Turklāt Latvijā arvien vairāk rodas saimniecību, kas jau tagad ražo pārtiku cilvēkiem, nevis industriālu produktu.

Savukārt vides inženierzinātnes doktore, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska komentē, ka "sintētiskie ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi ir jālieto kā pēdējie, kad ir izmēģināti visi citi pasākumi un nekas nav līdzējis. Eiropas Parlamenta pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīva nosaka, ka visiem vajadzētu strādāt pēc šāda principa, bet realitātē tā nenotiek."

Glifosātu saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošana pirms labības pļaujas neatbilst integrētās lauksaimniecības metodēm un nav pieļaujama. Piemēram, Dānijā graudiem, kas paredzēti pārtikai, vispār aizliegts lietot glifosātu. J. Simanovskas spriež, ka to vajadzētu aizliegt arī Latvijā.

Tāpat viņa norāda, ka Latvijas Lauksaimniecības politikas stratēģijā 2021.–2027. gadam ar platību maksājumiem zemniekiem būtu jāuzliek pienākums vairāk rūpēties par vidi – mazāk izmantot pesticīdus un meklēt citas augu aizsardzības metodes.

"Līdz šim ļoti daudz naudas ieguldīts tieši pesticīdu izpētē, testēšanā un radīšanā, taču ne mazāks finansējums pienāktos pētniecībai no pesticīdiem brīvām metodēm un par tām izglītot lauksaimniekus. Sarunās ar zemniekiem dzirdētās atrunas, kāpēc viņiem būtu jāiztiek bez pesticīdiem, bieži vien ir saistītas ar citu metožu nezināšanu, izglītības trūkumu."

Eksperte vērtē, ka "pesticīdu samazinājumam vai aizliegumam ir jānotiek visā Eiropā. Ja vienā valstī pieņems stingrus mērus, zemnieki būs spiesti pārtraukt savu darbību un iedzīvotāji pirks lētāko importa pārtiku."

Avots: "Latvijas Avīze"

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklē atbalstu Briselē08. Sep (2020)

"Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm." Šādu apstiprinošu komentāru nesenā saziņā ar ES lauksaimniecības komisāru Janušu Voicehovski saņēma Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis un Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.

Tikšanās ar lauksaimniecības komisāru notika tiešsaistē pagājušajā nedēļā, kad Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības aizstāvji meklēja ES politisko atbalstu saviem centieniem Latvijā.

"Eiropas Komisijas ieskatā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm, un tam jābūt skaidri redzamam dalībvalstu veidotajās atbalsta sistēmās," LBLA relīzē citē J. Voicehovska sarunas gaitā sacīto.

Vienlīdzīgas subsīdijas visiem lauksaimniekiem

Lauksaimnieku un dabas organizācijas aicināja komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka Latvijā Zemkopības ministrijas izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiek veidota industriālās lauksaimniecības interesēs, tālu atkāpjoties Eiropas Komisijas apstiprinātās Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķiem.

Ar šo stratēģiju tieši saistīta ir arī ES līmeņa iniciatīva ar ManaBalss starpniecību Latvijā pārstāvētā "Glābiet bites un lauksaimniekus!" un tai atbilst arī iniciatīva "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", kas drīz tiks iesniegta Saeimā.

Sarunas gaitā ES komisārs uzsvēra, ka Kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas ir paredzētas līdzvērtīgi dažāda lieluma saimniecībām, nevis kādai atsevišķai lauksaimnieku grupai. "Apzinos šo situāciju, un mēs rūpīgi analizēsim dalībvalstu gatavotos stratēģiskos plānus, ņemot to vērā," norādīja komisārs.

G. Norkārklis skaidroja, ka daudz svarīgāk nekā cīņa par tiešmaksājumu apjomu starp dalībvalstīm, ir vērtēt subsīdiju mērķtiecīgu izlietojumu ilgtspējīgas, nevis piesārņojošas lauksaimniecības atbalstīšanai. Pašreizējā situācijā lielās saimniecības ir pārsubsidētas, kamēr atbalsta sadalījumā cieš mazās un vidējās saimniecības.

A. Briedis situāciju ilustrēja ar izmaiņām putnu indeksā – iepriekš Latvija bija to dažu Eiropas valstu vidū, kur putnu indekss bija vai nu stabils vai pat augšupejošs, bet pēdējos gados tas uzrāda lauku putnu populācijas samazināšanos. Tas ir skaidrs signāls tam, ka lauksaimniecība kļūst arvien vairāk industriāla. A. Briedis arī norādīja – lai atjaunotu pārtikas ražošanas līdzsvaru ar dabas daudzveidību, būtiski jāveicina atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai un nelielajām saimniecībām.

Savukārt komisārs norādīja, ka ir ļoti būtiski saprast, kas būs īstie ieguvēji no topošās maksājumu sistēmas, jo tā nedrīkst novirzīties no mērķa, naudai nonākot šauras interešu grupas kabatās. "Nav pieņemami, ka pieeja līdzekļiem ir nevienlīdzīga un no maksājumu sistēmas dalībvalstis var izslēgt nelielos lauksaimniekus – pieejai jābūt līdzvērtīgai visiem lauksaimniekiem, arī mazajiem un jo īpaši – bioloģiskajiem," atzīmēja J. Voicehovskis. Komisārs apliecināja, ka viņa nodoms ir panākt reālu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei. "Gaidu dalībvalstu piedāvājumu, un tajos bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jābūt sevišķi pieejamam," sacīja J. Voicehovskis.

25% bioloģiski sertificētas zemes – tie nav griesti

Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti ieinteresēts Latvijas pieredzē, ņemot vērā, ka Latvijai ir gandrīz divreiz vairāk bioloģiski sertificētu platību (15% no kopējās lauksaimniecības zemes platības), nekā Eiropā vidēji (8%).

J. Voicehovskis uzsvēra: "Bioloģiskā lauksaimniecība ir Eiropas Komisijas absolūta prioritāte. Ikvienā ES dalībvalstī, bet sevišķi Latvijā, kur bioloģiskā lauksaimniecība jau pašlaik ir salīdzinoši labi attīstīta, nepieciešams ne tikai noturēt esošo līmenī, bet arī spēt to palielināt. EK uz to aicina, un tie var nebūt tikai 25%, kā minēts stratēģijā "No lauka līdz galdam", bet, kā norādīts jūsu organizācijas stratēģijā, – arī 30 vai vairāk procentu."

LBLA jau iepriekš sabiedrību un Zemkopības ministriju iepazīstināja ar organizācijas stratēģisko mērķi – 2030. gadā ne tikai sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes, bet arī nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas publiskajā iepirkumā.

Kā atzīmēja komisārs, izšķirīga ir katras dalībvalsts nostāja – ja būs politiskā griba, bērni skolās ēdīs bioloģiski. G. Norkārklis skaidroja, ka Latvija Zaļā publiskā iepirkuma sistēmu veido neatbilstīgi idejai – vairāk izceļot vietējo aspektu, nevis to, ka būtiski ir abi faktori – pēc iespējas īsāks pārtikas ceļš no lauka līdz galdam un tas, ka pārtika ražota ilgtspējīgi, ko apliecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.

"Viennozīmīgi esmu par bioloģisku lauksaimniecību, tādēļ uzskatu, ka dalībvalstīm jādara viss, kas ir to spēkos, lai ne tikai uzturētu bioloģisko lauksaimniecību esošajā līmenī, bet arī panāktu pieaugumu," sacīja J. Voicehovskis.

G. Norkārklis un A. Briedis pateicās komisāram par atbalstu un izteica cerību, ka EK nodrošinās stingru uzraudzību, lai – atbilstoši Eiropas Zaļā kursa stratēģijās noteiktajam – dalībvalstu stratēģiskajos plānos bioloģiskā lauksaimniecība tiktu izcelta kā prioritāte un dotu nozīmīgu impulsu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai arī Latvijā.

Avots: Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Lūgums no ManaBalss komandas:

Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu platformas darbības uzturēšanai.

Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Ar 36 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem kopš 2011. gada ap ManaBalss platformu radītā pilsoniskās līdzdalības ekosistēma ir unikāli sekmīga pasaules mērogā.

Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās kvalitātes un ar to saistītās uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar Tevi darām. Mūsu kopējam darbam ir salīdzinoši pat ļoti atsaucīgi un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji.

Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī atbalstīt mūsu darbu ar ziedojumu.

Tavai balsij ir nozīme!

AUTORS: MANA BALSS

Aktivizējam atlikušo parakstu vākšanu22. Jul (2020)

Šī iniciatīva tuvojas iesniegšanas statusam Saeimā. Vēršam jūsu uzmanību, ka drošībai par likumā noteikto nepieciešamo parakstu skaitu ManaBalss vienmēr lūdz papildus parakstus – lai kopumā to būtu vismaz 10’300.

Šāda piesardzība izriet no fakta, ka pēc Saeimas veiktās kolektīvo iesniegumu parakstu pārbaudes iedzīvotāju reģistrā vienmēr zināma daļa "atbirst", jo neatbilst likumā (Saeimas kārtības rullī) atrunātajam noteikumam – ka kolektīvo iesniegumu var iesniegt "10’000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu".

Attiecīgi – atkrīt tie, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī Latvijas nepilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir Latvijas digitālās autorizēšanās iespējas, bet kuri nav pilsoņi. Tāpat netiek ieskaitīti to cilvēku paraksti, kuri starplaikā pirms iesniegšanas ir miruši.

ManaBalss pieredze liecina, ka iniciatīvām, kuru atbalstā nav paredzami liela dalījuma starp sabiedrības latviešu un krievvalodīgo daļu un kuru atbalsta vākšana nav ilgusi daudzus gadus, parakstu drošības rezerve ir 300 līdz 350 balsis.

Piemēram, iniciatīva "Par Latvijas mežu saglabāšanu" atbalstu vāca kopš 2011. gada jūnija, un iesniegta tika 2020. gada janvārī. Pārbaudes iznākumā tai tika atsijātas 362 balsis. Laimīgā kārtā drošības rezervei bija savāktas 437 balsis virs noteiktā 10’000 sliekšņa. Pretējā gadījumā Saeima šo iesniegumu būtu tiesīga neizskatīt, un gadiem ilgusī kampaņa ar plašo tautas atbalstu varētu būt velta.

Jānorāda gan, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām ir vērojama liela cieņa pret kolektīvajiem iesniegumiem vispār. Piemēram, 2016. gadā iesniegums "Par izdienas pensijas noteikšanu arī pašvaldības policistiem" izrādījās ar nepietiekamu parakstu skaitu. Paraksti šai iniciatīvai tika vākti gan ManaBalss platformā, gan "uz papīra", kā tas dažkārt notiek, un autori izšķīrās par riskantu soli – iesniegšanu bez pietiekamas parakstu drošības rezerves.

Parlamentārieši bija tik pretimnākoši, ka, izbeidzot iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un konstatējot, ka tas nekvalificējas nodošanai plenārsēdes balsojumam, tomēr izdarīja politisku lēmumu un to uzreiz nodeva nākamajai instancei – atbilstīgajai Sociālo un darba lietu komisijai.

Iznākumā šis jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un ministrijām šogad ir jāiesniedz komisijai izvērsts viedoklis par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, pilnveidošanu, saņēmēju loku nepaplašināšanu un vienotas sistēmas izveidi, rodot kopīgu vienlīdzīgu un taisnīgu risinājumu, kas būtu saprotams visai Latvijas sabiedrībai. Tiesa, pašreizējā ārkārtas situācija valstī šo procesu ir palēninājusi.

Šis un līdzīgie tomēr ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc lūdzam ar izpratni attiekties pret aicinājumiem iniciatīvām savākt rezerves parakstus.

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Cieņā,
ManaBalss komanda

AUTORS: MANA BALSS

Viennozīmīgi: biškopji un zemnieki atbalsta pesticīdu ierobežošanu 15. Jun (2020)

Latvijas Zemnieku federācija uz ManaBalss lūgumu komentēt savu nostāju jautājumā par pesticīdu lietojuma ierobežošanu atbildēja lakoniski: "Viennozīmīgi".

Plašāk komentēt šo jautājumu, kas sasaucas ar divām ManaBalss platformā virzītajām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā", federācija deleģēja Latvijas Biškopības biedrībai.

Šeit tālāk publicējam biedrības vēstuli.

Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nepārdomāta lietošana lauksaimniecībā atstāj lielu ietekmi uz vidi, tai skaitā uz biškopības nozari. Tas neatbilsts Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nostādnēm par vidi saudzējošu un videi draudzīgu saimniekošanu.

1. Augkopības un dārzkopības nozarēs ir jāievēro integrētās augu audzēšanas pamatprincipus, kuri ir atrunāti likumdošanā MK noteikumos Nr. 1056 Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība. Latvijā bieži šis likums darbojas tikai uz papīra, bet netiek pielietots praksē.

Valsts augu aizsardzības dienestam ir jāpievērš lielāka uzmanība, vai tiek ievēroti integrētās augu audzēšanas principi, pirms sāk izmantot galējās nepieciešamības metodes un lietot augu aizsardzības līdzekļus. Saimniecībās aktīvās veģetācijas periodā ir jāveic lauku apskate. Tās laikā ir jānosaka kaitīgo organismu un nezāļu izplatības dinamika, pēc kuras tiek izvērtēta jau nepieciešamība lietot AAL.

2. Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jāizstrādā jauna tiešsaistes uzskaites sistēma – datu bāze, kurā jābūt reģistrētām visām AAL noliktavām, un ALL lietotājiem ir jāreģistrē savas AAL noliktavas un tajos esošie uzkrājumi tiešsaistes datu bāzē. Pirms došanās uz lauku, ALL lietotājam ir jāievada sistēmā darbīgās vielas dati, kuru tas uz lauka izsmidzinās. Tas atvieglos arī VAAD darbu, jo elektroniski varēs sekot lauksaimnieku darbībai un izslēgt iespēju maldināt sabiedrību pārkāpumu gadījumā.

3. Obligāta prasība ir aizsargjoslu ievērošana pie ūdenstecēm un aizsarggrāvjiem – 10 metri, kā arī vismaz 2 metri no novadgrāvjiem.

4. Visās meliorācijas sistēmās, kurās ūdens ir klātesošs un plūstošs, ir jāievēro aizsargjosla 10 metri. Pretējā gadījuma notiek vides piesārņošana ar AAL.

5. Ņemot vērā sabiedrības intereses, ir jāaizliedz glifosātu smidzināt divas nedēļas pirms rapša un graudaugu kulšanas. Ir jābūt argumentētam, kāpēc šāda metode vispār tiek pielietota. Šobrīd lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti attīstītas, lai šādas metodes tiktu aizliegtas un netiktu pielietotas vispār.

6. Aizliegt smidzināt glifosātu vai to saturošus ķīmiskos līdzekļus zālājos ar ziedošiem augiem. Ir jāpārskata iespēja to aizliegt lietot maija, jūnija un jūlija mēnešos. Glifosātu smidzināšana ir pretrunā vides daudzveidības saglabāšanai.

7. Aizliegt smidzināt augu augšanas regulatorus dienas laikā uz ziedošiem augiem: vasaras/ziemas rapsis, lauku pupas. Mūsu ekspertu vērtējumā tā nav integrētā augu audzēšana, jo nodara kaitējumu videi un apputeksnētājiem. Augkopjiem vienmēr ir izvēle izsmidzināt ķīmiskos preparātus vakara stundās, kad nenotiek apputeksnētāju aktīva darbība.

8. Pievērst lielāku uzmanību mācībām augu aizsardzības apliecību izsniegšanā. Ir nepieciešams vairāk izglītot operatorus, kuri strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Esam vairākkārt saņēmuši atsauksmes, ka traktorists, kurš strādā uz lauka, nezin, ko tieši smidzina, kas tā ir par vielu un kādam nolūkam tā ir paredzēta. Ir papildus jāizglīto par darbīgām vielām to iedalījumu, darba drošību un AAL ietekmi uz vidi.

Šos argumentus, kas vērsti uz integrēto augu audzēšanu un vides daudzveidības saglabāšanu, ir jāņem vērā un jāievēro visiem lauksaimniekiem neatkarīgi no saimniecības lieluma un saimniekošanas veida.

Avots: Latvijas Biškopības biedrība, speciāli ManaBalss

AUTORS: MANA BALSS

Par pesticīdu ierobežošanu dabas draugi meklē palīdzību pie Valsts prezidenta10. Jun (2020)

Drīzumā arī Latvijā gaidāma asa lobiju cīņa ap Eiropas Komisijas (EK) topošo bioloģiskās daudzveidības stratēģiju "No lauka līdz galdam", kas paredz būtiski ierobežot pesticīdu lietošanu un palielināt aizsargājamās platības, ziņo LSM.

Tas iepriecina vides aizstāvjus un bioloģiskos zemniekus, bet satrauc industriālos lauksaimniekus. Līdz šim lobiju cīņā lielzemnieki bijuši spēcīgāki, bet, iespējams, šoreiz vides aizstāji raduši sev jaunu, spēcīgu aizmuguri.

Zemkopības ministrija (ZM) līdz šim bijusi ļoti atsaucīga industriālo lauksaimnieku prasībām, bet vides aizstāvjiem ar saviem argumentiem bijis grūti rast dzirdīgas ausis Republikas laukuma augstceltnē. Taču otrdien, 9. jūnijā, "zaļajiem" atvērās kādas citas durvis – Rīgas pilī. Viņus uz sarunu par Latvijas vides ilgtspējas saglabāšanu aicināja Valsts prezidents Egils Levits.

Jānorāda, ka arī platformā ManaBalss tiek vākts atbalsts divām saistītām iniciatīvām – ES līmeņa iniciatīvai “Glābiet bites un lauksaimniekus!” un "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā".

Prezidents uzskata, ka lauksaimniecības politikai jābūt orientētai uz atbalstu mazām un vidējām saimniecībām, kā arī pesticīdu izmantošanas ierobežošanu. Tas, viņaprāt, ļautu sabalansēt zemkopju un vides aizstāvju intereses.

Vides aizstāvji pēc tikšanās pauda piesardzīgu optimismu par to, ka atradušas dzirdīgas ausis Rīgas pilī.

"Tuvākais solis, kur prezidents varētu būt atbalstošs, ir tā pati Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ko EK nesen likusi galdā, bet kas jāapstiprina dažādos līmeņos, un Latvijā tai skaitā," sacīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Arī bioloģiskie lauksaimnieki cer, ka Valsts prezidents paskubinās Zemkopības ministriju ievērot Eiropas "zaļo kursu".

Trešdien, 10. jūnijā, prezidents šos jautājumus pārrunās arī ar lauksaimnieku organizāciju "Zemnieku saeima".

Ja Tu atbalsti šīs iniciatīvas virzīto priekšlikumu, dalies ar to ar saviem draugiem un sekotājiem sociālajos tīklos!

Avots: LSM

AUTORS: MANA BALSS

Bites, rapsis un pesticīdi02. Jun (2020)

Ziedošie rapša lauki un cilvēku vēlme tajos fotografēties sabiedrībā atsākuši diskusiju par tajos lietoto pesticīdu kaitējumu videi.

“Nesatraucies, bites ir drošībā,” tā savā informatīvajā materiālā par rapša lauku miglošanu attiecībā uz fungicīdiem norāda Zemnieku Saeima. To pašu saka Vents Ezers no Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) – ja pesticīdus lieto pareizi, tie bites neapdraud.

Savukārt Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos jau trešo gadu izplata aicinājumu rapsī nebildēties un raksta: “Rapsis šobrīd tiek aktīvi miglots ar fungicīdiem, kas kaitē bitēm un var radīt alerģiskas reakcijas un kairinājumu cilvēkiem.”

Tas nozīmē, ka runa nav par bišu tūlītēju nogalināšanu lauka miglošanas brīdī, bet gan par to, kā pesticīdu atliekas augos ietekmē bites un to spēju ilgtermiņā pretoties citiem stresa faktoriem – kaitēkļiem un barības vielu trūkumam. “Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi bišu ziemas mirstība, un šobrīd nevaram pateikt, kas ir galvenais iemesls. Bet nevaram arī pateikt, ka pesticīdi ir pilnīgi nevainīgi,” saka Latvijas Dabas fonda padomes vadītājs Andrejs Briedis.

Tajā pašā laikā, ir ievērojama lidojošo kukaiņu masas samazināšanās Eiropā pēdējās desmitgadēs. Arī tam kā viens no iemesliem tiek minēta intensīvā lauksaimniecība, tostarp pesticīdu lietošana.

Vai rapsis ir visvairāk miglotā kultūra? Rapsis ir viena no visvairāk ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādātajām kultūrām. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nedaudz vairāk par ziemas rapšiem tiek migloti ziemas kvieši. Rapša audzēšanā vairāk kā citām kultūrām tiek izmantoti insekticīdi.

Pēdējos gados, lai arī nevienmērīgi, Latvijas teritorijā pārdoto un izmantoto pesticīdu apjoms kopumā ir palielinājies – gan pēc kopējā apjoma, gan pēc apjoma uz vienu hektāru, apliecina VAAD. 2012.gadā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru pārdoti 0,7 kilogrami, savukārt 2017.gadā – 0,77 kilogrami. Pakāpenisku pieaugumu rāda arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotie dati, kas rēķina vidēji izmantoto apjomu uz vienu hektāru aramzemes.

Klimata dēļ Latvijā pesticīdus lieto nepilnas trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un sešreiz mazāk nekā Beļģijā vai Nīderlandē. Taču vismaz 2018.gadā Latvijā pārdots vairāk pesticīdu nekā Lietuvā un Igaunijā.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija ir izstrādājusi piedāvājumu līdz 2030.gadam pesticīdu lietošanu samazināt par 50%. Dalībvalstu valdībām par šo priekšlikumu vēl jāvienojas un jāiestrādā normatīvos.

Pirms diviem gadiem dalībvalstis nolēma uz lauka pilnībā aizliegt izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīda preparātus, atzīstot, ka šie augu aizsardzības līdzekļi iznīcina bites un citus apputeksnētājus.

Avots: TVNET; Re:Baltica

Apsver iespēju atbalstīt ES pilsoņu iniciatīvu "Glābiet bites lauksaimniekus"!

Dalies arī ar Tevis jau atbalstīto iniciatīvu "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" sociālajos tīklos!

AUTORS: MANA BALSS

Vai jāaizliedz lietot pesticīdi dzīvojamo māju tuvumā? Ko tas mainīs? 05. Aug (2019)

Par to diskutēsim RīgaTV 24 kārtējā raidījumā "ManaBalss".

Nāc uz ierakstu studijā otrdien, 6. augustā, plkst. 10:30 (ierašanās no 10:15) Rīgā, Blaumaņa ielā 32! Ēterā skaties svētdien, 11. augustā, plkst. 20.00!

Diskutēs:

- Pāvels Melnis, iniciatīvas autors
- Edgars Tavars, ZZS valdes priekšsēdētājs
- Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētāja vietniece
- Inese Kuniga, "Baltic Agro" Baltijas valstu produktu menedžere
Diskusiju moderē: Ansis Klintsons

Raidījuma "Mana Balss" projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild RīgaTV 24.

AUTORS: MANA BALSS

Rosina Eiropā izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās17. Jan (2019)

Ieviest īpašus pasākumus, lai saudzētu neaizsargātas iedzīvotāju grupas no pesticīdiem, un izbeigt pesticīdu lietošanu plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā – šādus aicinājumus Eiropas Parlaments ir izteicis Eiropas Komisijai, sekojot pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas atzinumiem.

Tā ir daļa no trešdien, 16. janvārī, EP apstiprinātajiem priekšlikumiem, kas paredz uzlabot uzticēšanos ES pesticīdu atļaušanas procedūrai, padarot to pārredzamāku.

Ņemot vērā satraukumu, ko ir radījusi glifosātam izsniegtās atļaujas pagarināšana ES, 2018. gada februārī EP izveidoja ES pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju (PEST). Tās uzdevums bija analizēt, kā pesticīdi tiek atļauti lietošanai ES.

Pēc iepazīšanās ar PEST secinājumiem EP deputāti ir piekrituši komitejas ierosinājumam dot sabiedrībai piekļuvi pētījumiem, kas izmantoti šajā procedūrā, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai. Īpašā komiteja pēdējā gada laikā analizējusi pesticīdu atļaušanas procedūru ES. Tās ziņojums trešdien tika apstiprināts ar 526 balsīm pret 66, 72 deputātiem atturoties.

Pieteikumu iesniedzējiem būtu jānosaka pienākums publiskā reģistrā uzskaitīt visus regulējumā paredzētos pētījumus. Tāpat būtu jāparedz apsvērumu iesniegšanas termiņš, kurā visas ieinteresētās personas varētu iesniegt to rīcībā esošos datus. Tā varētu nodrošināt, ka tiek ņemta vērā visa attiecīgā informācija, norāda deputāti.

EP deputāti norāda, ka ir radušās bažas par pieteikumu iesniedzēju iespēju izvēlēties noteiktu dalībvalsti, kurā iesniegt pieprasījumu aktīvās vielas atļaušanai un sniegt ar to saistīto papildu informāciju. EP deputātu skatījumā, šāda prakse uzskatāma par nepārredzamu un var radīt interešu konfliktu. Viņi aicina Eiropas Komisiju atļaujas atjaunošanas pieteikumu uzticēt citai ES dalībvalstij.

Savukārt aicinājums Eiropas Komisijai ieviest īpašus pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai pret pesticīdiem un izbeigt to lietošanu plašās teritorijās sasaucas ar Latvijas vietējo likumdošanas maiņas priekšlikumu, kas tiek virzīts ManaBalss.lv platformā. Iniciatīvas „Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā” autors argumentē, ka laukos dzīvojošo veselības aizsardzības dēļ ir jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā. „Nosacītais kompromisa attālums būtu viens kilometrs, kas ļaus ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem,” lēš autors.

Avots: Eiropas Parlaments; ManaBalss.lv

AUTORS: MANA BALSS